ASV bruņotie spēki virs Klusā okeāna veikuši hiperskaņas lidaparāta Waverider izmēģinājuma lidojumu. Jaunākais lidaparāts spēj sešas reizes pārspēt skaņas ātrumu.

Lidaparāta pacelšanai no lidlauka tika izmantots B-52 bumbvedējs, kas nogādāja Waverider 15 tūkstošu metru augstumā. Pēc atdalīšanās no bumbvedēja, Waverider četras sekundes pavadīja brīvajā kritienā, pirms tika iedarbināti tā dzinēji. Pēc tam Waverider sasniedza 21 tūkstoša metru augstumu un 6,9 tūkstošu kilometru stundā lielu ātrumu.

Iepriekš tika paredzēts, ka Waverdier lidojuma ilgums būs piecas minūtes, bet pēc tam lidaparāts iegāzīsies okeānā. ASV armija norāda, ka pārbaudes rezultāti būs zināmi jau šodien.

Lidojot ar maksimālo ātrumu, Waverider mazāk nekā stundas laikā varētu mērot ceļu starp Ņujorku un Londonu. Tomēr ASV armijai vairāk interesējot lidaparāta pielietojums, lai izveidotu jaunas paaudzes spārnotās raķetes, vēsta Reuters.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Otrdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un citas amatpersonas apmeklēja Lielvārdes lidlauku, kur Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes lidotāji demonstrēja ASV bruņoto spēku bezpilota lidaparātus MQ-1 Predator, kā arī lidmašīnas, kuras vada piloti, informē Aizsardzības ministrija.

ASV bruņotie spēki uz Latviju, Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē, ir nosūtījuši divas bezpilota lidmašīnas MQ-1 Predator un aptuveni 70 lidotājus, lai piedalītos divu nedēļu mācību operācijā, pārbaudot izvēršanās spējas un veikt gaisa operācijas.

Plānots, ka bezpilota lidaparātu komandai notiks kopīgi treniņi arī ar Latvijas gaisa atbalsta kontrolieriem un ASV lidmašīnu A-10 Thunderbolt II pilotiem.

Mācību operācija sākās 24.augustā, kad Latvijā ieradās Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes 174.izlūkošanas eskadriļas lidotāji un aprīkojums, un tā ilgs līdz 15.septembrim.

Tiklīdz ASV Gaisa spēki pārbaudīs, ka šis sadarbības modelis strādā, Lielvārdes lidlauks tiks atzīts kā viena no platformām, no kuras nepieciešamības gadījumā var pacelties Predator bezpilota lidaparāti.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

ASV Gaisa spēku Speciālo operāciju pavēlniecība atcēlusi plānoto Apple planšetdatoru iPad iepirkumu. Šāds solis, iespējams, saistīts ar planšetdatorā iekļauto Krievijas programmētāju izstrādāto populāro programnodrošinājumu GoodReader.

Speciālo operāciju pavēlniecība savu atteikšanos no iPad nav skaidrojusi. Taču ASV militāristu aprindās neesot pārliecības, ka programma ir derīga militāro struktūru izmantošanai. Sarunā ar ASV tehnoloģiju portālu Nextgov ASV armijas digitālo projektu nodaļas vadītājs Maikls Makartijs norādīja, ka neizmantos programmas, kas izgatavotas Krievijā, lai nepakļautu lietotājus liekam riskam.

GoodReader izstrādājusi kompānija Good.iware un to paveicis Krievijas programmētājs Jurijs Seļkovs, kuram kompānija arī pieder. Tā paredzēta Pdf, Txt, Doc, Ppt, Xls un vairāku citu dokumentu nolasīšanai. Tāpat ar programmas palīdzību iespējams rediģēt tekstu un ievietot tajā dažāda veida informāciju – audio, video vai foto, vēsta Izvestija.

Tehnoloģiju kompānija Google izstrādā bezvadu interneta tīklu, kas, izmantojot gaisa balonus un televīzijas frekvences, jaunattīstības valstīs miljoniem cilvēku varētu ļaut iegūt pieeju tiešsaistei.

Google plāno izmantot gaisa balonus un dirižabļus, tos pārvēršot speciālās platformās, kas spēs interneta signālu pārraidīt simtiem kilometru lielā attālumā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta The Wall Street Yournal.

Šādu risinājumu Google iecerējusi izmantot Āfrikas vidienē un Dienvidaustrumāzijā. Tāpat interneta gigants pēta iespējas interneta nodrošināšanai jaunattīstības valstīs izmantot televīzijas frekvences un satelīttīklus. Izskanējušo informāciju Google pagaidām nav komentējusi.

Lai izveidotu šādus interneta tīklus, Google gatavojas sadarboties ar vietējiem telekomunikāciju operatoriem un izveidot dažādus uzņēmējdarbības modeļus.

Vairākas aviokompānijas mainījušas maršrutus. lai nebūtu jālido Irānas un Irākas gaisa telpā, kur pieaug riski saistībā ar saspīlējumu starp ASV un Irānu.

Lidojumus Irānas un Irākas gaisa telpā pārtraukušas Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Francijas lidsabiedrība "Air France".

Austrālijas aviosabiedrība "Qantas" uz laiku mainījusi Londonas-Pērtas maršrutu, lai izvairītos no Irānas un Irākas gaisa telpas. Garāks maršruts nozīmēs to, ka lidsabiedrībai būs jāsamazina pārvadāto pasažieru skaits un jāpalielina uzpildītās degvielas apjoms, lai lidmašīnas spētu nolidot papildu 40-50 minūtes.

Arī Malaizijas aviokompānija "Malaysia Airlines" norādījusi, ka, ņemot vērā nesenos notikumus, tās lidmašīnas izvairīsies no Irānas gaisa telpas.

Tāpat Singapūras lidsabiedrība "Singapore Airlines" nolēmusi novirzīt lidojumus uz Eiropu uz citiem maršrutiem, lai nebūtu jāizmanto Irānas gaisa telpa.

Ādažu poligonā no 22. līdz 31.martam notiks Latvijas un ASV vadītais starptautiskais kaujas atbalsta speciālistu un vienību apmācības vingrinājums Operation Summer Shield XII, informē Aizsardzības ministrija.

Gadskārtējais vingrinājums ir apvienotās sauszemes, gaisa un jūras spēku mācības, kurās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Latvijas, Lietuvas, ASV, Vācijas, Luksemburgas un Kanādas, kopumā vairāk nekā 1100 karavīru.

Vingrinājums notiks vairākās daļās. No 23. līdz 28.martam notiks teorētiskā un praktiskā apmācība, bet no 29. līdz 31.martam - lauka taktiskie vingrinājumi diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kuros izmantos arī artilēriju.

Vingrinājuma uzdevums ir integrēt un koordinēt uguns atbalstu kājnieku vienību operācijās, izmantojot vairākus kaujas atbalsta elementus - artilēriju, aviāciju, aizsardzību pret masu iznīcināšanas ieročiem, inženieru atbalstu vienotā operācijā ar šķēršļu pārvarēšanu, uzdevumu izpildē iesaistot arī apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus un tuvā gaisa atbalsta kontrolierus.

Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas LAV 6.0. Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā Atlantic Resolve uzturas iesaistītie ASV spēki.

ASV veiktie raķešu triecieni Šairatas gaisa spēku bāzei Sīrijā ir adekvāta rīcība, lai nepieļautu atkārtotu ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija.

Tas ir skaidrs signāls, ka ķīmisko ieroču izplatīšana un izmantošana nav pieļaujama, ministrija norāda presei izplatītajā paziņojumā.

5. aprīlī Ārlietu ministrija nosodīja ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem Sīrijas Idlibas provincē un aicināja nekavējoties izmeklēt notikušā apstākļus un sodīt tos, kas ir atbildīgi par šādiem noziegumiem.

Vienlaikus Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka ANO Drošības padomes dalībvalstis tomēr spēs vienoties par rezolūciju, kas nosodītu ķīmisko ieroču uzbrukumu un ļautu izmeklēt notikušo.

Sīrijas valdības veiktais ķīmisko ieroču uzbrukums ir smags starptautisko normu un tiesību, tostarp Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu, pārkāpums. Kā konvencijas dalībvalsts, Sīrijas valdība ir atbildīga par tajā noteikto saistību ievērošanu.

Pirmdien Rīgas lidostā ASV gaisa spēki demonstrēja lidmašīnu uzpildi gaisā. Tas notiek Saber Strike un Baltops militāro treniņu ietvaros. Lidojuma laikā degvielas uzpildes lidmašīna uzpildīja sešus Minesotas Nacionālās gvardes iznīcinātājus F-16, vēsta ziņu portāls lsm.lv.

Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Normunds Stafeckis Latvijas Radio skaidrojis, ka Saber Strike ir sauszemes un gaisa spēku mācības, uzsvars tiek likts uz to, ka sauszemes vienības sadarbojas ar gaisa spēkiem, trenējas saņemt aviācijas atbalstu, kad kājnieki veic aizsardzības un uzbrukuma operācijas.

«Baltijas valstīm, īpaši šogad Latvijai, varbūt pat svarīgāk ir trenēties vienā citā uzdevumā. Tas ir uzņemošās valsts lomas treniņš, kas ikdienišķā valodā nozīmē to, kā veikt virkni pasākumu, lai varētu uzņemt sabiedroto spēkus šeit,» atzinis Stafeckis.

Sīrijas militārie spēki sagatavo ķīmiskos ieročus, ko izmantot pret civiliedzīvotājiem, un gaida rīkojumu no prezidenta Bashara Asada (Bashar Assad) tos likt lietā, medijam NBC pavēstīja ASV amatpersonas.

Militārie spēki ielādējuši aviācijas bumbās nāvējošu nervus paralizējošu gāzi zarīnu. ASV amatpersonas stāsta, ka bumbas uz Sīrijas iedzīvotājiem varētu tikt mestas no gaisa ar vairāku bumbvedēju palīdzību.

Vēl šīs nedēļas otrdienā amatpersonas pauda, ka neesot pierādījumu tam, ka būtu sākusies sagatavošanās ķīmisko ieroču izmantošanai, bet trešdien šīs aizdomas apstiprinājušās.

Zarīns ir ārkārtīgi toksiska inde. Gāztais Irākas prezidents Sadams Huseins izmantoja zarīnu 1988. gadā, kad viena uzbrukuma laikā ar tā palīdzību tika nogalināti pieci tūkstoši kurdu.

ASV amatpersonas uzsvēra, ka nāvējošās bumbas vēl nav ielādētas lidmašīnās un B. Asads vēl nav devis pavēli tās pielietot. Tomēr, ja šāds rīkojums būs, «ārpasaule ir teju bezspēcīga, lai to apturētu». ASV paudusi B. Asadam neizmantot ķīmiskos ieročus, un, ja viņš tomēr dos šādu pavēli, tiks pārkāpta «sarkanā robeža».

Ādažu poligonā no 11.jūnija līdz 21.jūnijam notiek starptautisko militāro mācību Saber Strike lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalīsies vairāk nekā 2100 karavīru no ASV, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Norvēģijas un Polijas.

Pirmdien, 13.jūnijā poligonā notika viesu un mediju diena, kuru apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī ASV armijas Eiropā komandiera vietnieks ģenerālmajors Timotijs Makgīrs, Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnaiss, kā arī ASV 4. kājnieku divīzijas komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Džeimss Mingus un 127.aviobrigādes komandieris brigādes ģenerālis Džons Slokums, kā arī citas augstas amatpersonas.

Viesi novēroja uzbrukuma un aizstāvības uzdevumu, kurā piedalījās Polijas un Norvēģijas karavīri, kā arī kaujas šaušanu, ko veica tanki Abrams, un tuvā gaisa atbalstu, ko nodrošināja ASV Gaisa spēki.

ASV ļoti nopietni vērtē savas saistības pret Baltijas valstīm saskaņā ar NATO līguma 5.pantu, trešdien Viļņā paziņojis ASV viceprezidents Džo Baidens pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu.

Viņš uzsvēris, ka uz iespējamo agresiju pret sabiedrotajiem tiks dota stingra atbilde, un apstiprinājis, ka otrdien Varšavā notikušajās sarunās ar Polijas un Igaunijas prezidentiem pieminējis iespējamu ASV spēku rotāciju Baltijas reģionā un Polijā, kā arī gatavību pastiprināt NATO militāro mācību norisi Baltijā. ASV viceprezidents gan nav konkrētāk norādījis, kad šādi spēki varētu ierasties un cik lieli tie varētu būt.

«Saskaņā ar Vašingtonas līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību mēs sniegsim visu nepieciešamo atbalstu savām NATO partnerēm, ja pret tām tiks vērsta agresija,» uzsvēris Baidens. «Gribu skaidri pateikt, ka mēs - gan ASV prezidents, gan es, gan visa nācija - pret saviem pienākumiem un saistībām izturamies ļoti nopietni. Nesen pastiprinājām ASV ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā. Domāju, ka NATO valstis sniegs šiem mūsu pūliņiem papildu atbalstu. (..) Mēs spersim tālākus soļus militārās sadarbības paplašināšanai, ieskaitot lielāku ASV kontingentu šajās valstīs pēc rotācijas principa, kā arī mācībās un tā tālāk,» viņš uzsvēris.

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis ar bargām sankcijām pret Irāku pēc tam, kad tās parlaments aicināja ASV karaspēku pamest valsti, ziņo BBC.

"Mums tur ir ļoti dārga gaisa spēku bāze. Tās uzbūvēšana prasīja miljardiem dolāru. Mēs nekur nebrauksim, ja vien viņi mums to neatmaksās," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā vēstīts, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš pagājušās nedēļas piektdienā gāja bojā raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostai, tika nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādījuma. Starp nogalinātajiem ir arī Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Irāna solījusi atriebties par K. Soleimani nogalināšanu, savukārt ASV akcentē, ka nogalinājušas teroristu. K. Soleimani pēctecis solījis izraidīt ASV no Tuvajiem Austrumiem.

Svētdien, 5.oktobrī, Ādažu poligonā ar vērienīgu kauju un gaisa operāciju noslēdzās mācības Sudraba Bulta 2014, informē Aizsardzības ministrija.

Kaujāuzbrukumā bija iesaistītas Latvijas un Lielbritānijas integrētās starptautiskās vienības, savukārt aizstāvējās Norvēģijas un Igaunijas integrētie spēki. Latvijas spēkiem palīdzību sniedza tuvā gaisa atbalsts – helikopteri Black Hawk un lidmašīnas CF-188, savukārt ASV desanta vienību uz kaujas lauku nogādāja Chinook helikopteri.

«Šīs bija lielākās starptautiskās lauka mācības, ko līdz šim organizējusi un vadījusi Latvijas Sauszemes spēku kājnieku brigāde. Katra valsts šajās mācībās iesaistījās ar saviem mācību mērķiem, kurus integrējām mūsu scenārijā,» atgādināja mācību virsvadītājs Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts.

Kipras Larnakas lidostā otrdien nolaidusies lidmašīna ar vairāk nekā 80 cilvēkiem, kas tikusi nolaupīta, paziņojusi Kipras policija.

Nolaupītājs atbrīvojis visus pasažierus, izņemot trīs, un gūstā joprojām atrodas arī četri lidmašīnas apkalpes locekļi, paziņojis Ēģiptes aviācijas ministrs Šerifs Fatijs.

Viņš norādīja, ka drošības apsvērumu dēļ sīkāku informāciju nevar atklāt.

Aviokompānija EgyptAir iepriekš ziņoja, nolaupītājs paturējis gūstā četras personas, kas nav Ēģiptes pilsoņi, un apkalpi.

Gūstā palikušo pasažieru identitāte pagaidām nav zināma.

Nolaupītājs vēl nav nācis klajā ar skaidrām prasībām un sarunas ar viņu turpinās, atklāja Fatijs, piebilstot, ka vēl nav arī noskaidrots, vai sprāgstvielu josta, ar ko viņš draudējis, ir vai nav īsta.

ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) otrdien paziņoja, ka aizliedz ASV reģistrētām aviokompānijām veikt lidojumus virs Irānas un Irākas.

Aizliegums tika noteikts pēc tam, kad Irāna trešdienas rītā apšaudīja ar ballistiskajām raķetēm divas Irākas aviobāzes, kurās stacionēti ASV spēki, atriebjoties par ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu.

''FAA izdod Paziņojumus aviatoriem, aprakstot lidojumu ierobežojumus, kas aizliedz ASV civilās aviācijas operatoriem darboties gaisa telpā virs Irākas, Irānas un virs Persijas līča un Omānas līča ūdeņiem," teikts paziņojumā.

"FAA turpinās rūpīgi novērot notikumus Tuvajos Austrumos."

FAA brīdināja par ''pārrēķināšanās un aplamas identifikācijas iespējamību" civilām lidmašīnām apstākļos, kad ir saasinājies saspīlējums starp ASV un Irānu. Šādus ierobežojumus parasti nosaka, lai civilas lidmašīnas netiktu kļūdaini noturētas par militāriem lidaparātiem, kas iesaistīti bruņotā konfliktā.

Vērienīgo savvaļas ugunsgrēku, kas Josemitu nacionālajā parkā un tā apkārtnē izdedzinājis jau aptuveni 900 tūkstošu kvadrātmetru lielu platību, varētu būt izraisījuši nelegāli marihuānas audzētāji, pieļauj vietējās varasiestādes.

Ugunsgrēka, kas sākās 17. augustā, iemesli joprojām ir neskaidri un tiek pieļauts, ka par tā iemeslu kļuvusi cilvēku neapzinīga vai ļaunprātīga rīcība. Prognozēts, ka pēc tā savaldīšanas, reģionam būs nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi, lai novērstu radušās sekas. Izskanējis arī, ka ugunsgrēku varētu būt izraisījusi nelegāla marihuānas audzēšana. Šādas aizdomas pastāvot vietējo glābšanas dienestu vidū, vēsta Fox News. Varasiestādes šādu apgalvojumu nav komentējušas.

Divas nedēļas ilgais ugunsgrēks jau kļuvis par lielāko ugunsgrēku ASV šogad un ceturto lielāko Kalifornijas mūsdienu vēsturē. Ugunsgrēka dūmu izraisītais gaisa piesārņojums licis apkārtējiem apgabaliem izsludināt veselības aizsardzības brīdinājumus.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.