Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

AS Baltic RE Group panākusi vienošanos ar SIA TER Properties par sabiedrības daļu iegādi, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Plānots, ka AS Baltic RE Group iegādāsies daļas 80% apmērā no SIA TER Properties kopējā pamatkapitāla; šis darījums pilnībā tiks pabeigts 2017. gada laikā.

AS Baltic RE Group šobrīd risina sarunas ar SIA TER Properties dalībniekiem par sabiedrības atlikušo daļu iegādi.

Pēc SIA TER Properties daļu iegādes, SIA TER Properties tiks iekļauta AS Baltic RE Group koncerna sastāvā kopā ar esošajām AS Baltic RE Group meitas sabiedrībām.

SIA TER Properties pamatdarbība ir augstas klases nekustamā īpašuma pārvaldība un stratēģiskā attīstība. Caur Sabiedrībai pilnībā piederošo meitas sabiedrību SIA BB 21, SIA TER Properties pieder nekustamais īpašums Brīvības bulvārī 21, Rīgā.

Dānijas nekustamā īpašuma investors Bents Iversens (Bent Iversen), kuram piederēja 2009. gadā par maksātnespējīgo pasludinātā SIA Baltic Sea Park Properties paraksta tiesības un kurš saistīts arī ar atpūtas parka projektu Baltic Sea Park Development, Dānijā apsūdzēts nodokļu nemaksāšanā, vēsta news2biz.com.

B. Iversens un viņa kolēģis Dans Tomsens (Dane Thomsen) kopš deviņdesmito gadu beigām līdz 2007. gadam Liepājā attīstīja atrakciju parka un atpūtas kompleksa projektu Baltic Sea Park. Tomēr vērienīgais projekts netika pabeigts, Baltic Sea Park Developement paliekot Liepājas pašvaldībai parādā 59 tūkstošus latu.

Dānijā no B. Iversena par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vēlas piedzīt 10,4 miljonus Dānijas kronu (ap 0,95 miljoniem latu), kā arī soda naudu, kas parasti ir puse no nenomaksāto nodokļu apjoma. Tāpat prokuratūra pieprasa B. Iversenam piešķirt vairāku gadu cietumsodu. Prokuratūra uzskata, ka B. Iversenam Dānijā bija jānomaksā nodokļi par laika posmu no 2005. līdz 2007. gadam, kad, kā apgalvo B. Iversens, viņš dzīvoja Latvijā.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. NP Properties ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram pieder industriālo parku tīkls. Industriālie parki top bijušo rūpnīcu atjaunotajās teritorijās. NP Properties galvenie un lielākie klienti ir ražošanas uzņēmumi. «Tas šajā darbā man personīgi un mūsu komandai sniedz vislielāko gandarījumu - redzēt kā mūsu parkos top un tiek radīts,» atzīst Elita Moiseja.

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Saskaņā ar lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja NP Properties novērojumiem šogad industriālajos parkos būtiski pieaugusi ražotāju aktivitāte, kas sasniegusi pēdējos gados augstāko līmeni. Tas norādot uz rūpniecības nozares un ekonomikas stabilizēšanos, no kā ieguvēja ir tautsaimniecība kopumā.

NP Properties pirmajā pusgadā iznomāja industriālās telpas 15 100 kv.m platībā, kas ir par 15% vairāk nekā pērn līdzīgā periodā. Lielāko daļu iznomāto platību veido telpas ražošanai.

Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja, norāda: «Šogad vērojama pozitīva tendence – ražotāji kļuvuši optimistiskāki par savu nākotni un daudz aktīvāk domā par attīstīšanos un darbības paplašināšanu. Tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmē arī mūsu industriālo parku darbību, kuros 60% nomnieku ir ražotāji, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares - metāla, plastmasas, gumijas, kokapstrādes, poligrāfijas, pārtikas ražošanas un citas. Īpaši liels ražotāju īpatsvars ir Nordic Industrial Park Olainē un NP Jelgavas Biznesa Parks Jelgavā, sasniedzot 78% no visām iznomātajām platībām.»

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Krievijas amatpersonas ir atdzinušas, ka kravas kuģis Arctic Sea, kurš tika nolaupīts Baltijas jūrā, varētu būt vedis «aizdomīgu kravu».

Sākotnēji Krievijas puse šādu iespēju noliedza, ziņo Yahoo. Tiek spekulēts, ka Arctic Sea vedis ieročus vai pat atomieroču materiālus. Oficiāli kuģis bija devies uz Alžīriju ar kokmateriālu kravu. Krievijas izmeklētājs Aleksandrs Bastrukins valdības oficiālajā avīzē Rossiyskaya Gazeta norāda, ka netiek izslēgta iespējamība par aizdomīgu kravu, kas vesta ar Arctic Sea, kas ir arī iemesls, kāpēc tika aizturēta kuģa apkalpe. «Tāpēc mēs aizturējām apkalpi – mums ir jāsaprot, vai kāds no viņiem ir iesaistīts šajos notikumos,» norāda A. Bastrukins. Pēc nedēļas tiek solīta visa informācija par izmeklēšanu.

Ceturtdien daļēji slēgts viens no pasaulē lielākajiem tirdzniecības centriem Dubai Mall. Slēgšanas iemesls ir akvārija, kurā atrodas tūkstošiem zivju un jūras dzīvnieku, bojājums, atsaucoties uz policijas un aculiecinieku stāstīto, vēsta Reuters.

Holdings LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, nodibina jaunu uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LNK PROPERTIES.

Jaundibinātā uzņēmuma SIA LNK PROPERTIES pamatkapitāls ir vairāk nekā 16 milj. eiro un vienīgais akcionārs ir SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss).

Uzņēmums SIA LNK PROPERTIES apvieno 12 meitas uzņēmumus komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā kā SIA Alojas Biznesa Centrs (ABC), SIA Baltijas Industriālais Parks (BIP), SIA Dārzciema Biroji; SIA LNK CENTRE un citus holdingā LNK Group ietilpstošos nekustamo īpašumu attīstītājus. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

«Līdz šim holdinga LNK Group nekustamo īpašumu attīstību nodrošināja struktūrvienība LNK Properties, kura tika dibināta 2000. gadā un tās pārziņā bija visi komerciālie un dzīvojamie objekti Rīgā un Jūrmalā, savukārt jaundibinātais uzņēmums SIA LNK PROPERTIES ir juridiskā persona, kas pārņem zīmola LNK Properties funkcijas un kā meitas uzņēmumus zem sevis apvienos aktīvos nekustamo īpašumu attīstītājus un pārvaldītājus,» skaidro jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Milovs. «Mūsu mērķis ir zem viena «jumta» apvienot un veiksmīgāk strukturēt nozīmīgāko holdingā LNK Group ietilpstošo komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu objektu darbību,» turpina Artjoms Milovs.

Maltā bāzētais nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums «Hili Properties» pabeidzis tirdzniecības centra «Dole» iegādi Rīgā.

Trīs stāvus augstajai tirdzniecības centra ēkai ir 8000 kvadrātmetru liela nomas platība, un tajā šobrīd atrodas vairāk nekā 60 nomnieki. Šobrīd ir iznomāti 95% tirdzniecības centra platības, un starp nomniekiem ir lielveikalu tīkls «Rimi», «Olimpic Casino», ātrās ēdināšanas restorāns «Hesburger», kā arī skaistumkopšanas un saimniecības preču veikals «Drogas».

Tirdzniecības centrs «Dole» ir jaunākais papildinājums «Hili Properties» starptautiskajam komerciālo nekustamo īpašumu portfelim, kas ietver nekustamos īpašumus Baltijas valstīs, Rumānijā un Maltā. «Hili Properties» portfelis šobrīd sasniedz 125 miljonus eiro. Uzņēmuma pēdējais nozīmīgais iegādes darījums Baltijā tika īstenots 2015. gadā, kad «Hili Properties» iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Rīgā un tās apkārtnē.

Nordic Partners Properties industriālajos parkos pēdējos gados ir samazinājies ārvalstu kompāniju skaits – iepriekš tas veidoja vairāk nekā 50% no kopējā nomnieku skaita, savukārt patlaban no 135 uzņēmumiem tikai viena trešdaļa jeb 32% ir starptautiskas kompānijas.

65% Nordic Partners Properties platību iznomātas pašmāju un starptautiskiem ražotājiem, turklāt tieši eksportējošiem ražotājiem – metālapstrādes, mašīnbūves, kokrūpniecības, pārtikas industrijas u.c.

Ārvalstu investoriem daudz svarīgāk par izdevīgajām īpašumu cenām krīzes laikā un darbaspēka izmaksām ir prognozējamība – gan attiecībā uz Latvijas nodokļu sistēmu, gan energoresursiem un jebkurām citām izmaksām, kuru apjoms tiešā veidā atkarīgs no valsts politikas. Gan minētie faktori, gan arī citu valstu priekšrocības veicinājušas situāciju, kad ārvalstu investoru interese ir nekonkrēta un piesardzīga. Šādu situāciju prognozējam aptuveni vēl divus gadus, saka industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Šogad plānots pabeigt noliktavu, ražošanas un biroju telpu kompleksa "Green park" būvniecības pirmo kārtu. Līdz ar to paredzams, ka gada beigās tur darbu sāks starptautiskais loģistikas uzņēmums "Itella Logistics", kas starptautiskās e-komercijas iespējas vietējiem uzņēmumiem padarīs vienkāršākas. Nākamgad uz "Green park" pārcelsies arī "McDonald’s" Baltijas loģistikas centrs.

Industriālā parka attīstītājs, projektētājs un būvnieks ir uzņēmums "Piche". "Green park" ir trešais "Piche" realizētais industriālais parks Starptautiskās lidostas "Rīga" tuvumā. Turklāt uzņēmums Mārupē ir iegādājies zemi kopumā 300 000 kvadrātmetru platībā līdzīgu industriālo parku būvniecībai nākotnē. "Green park" būs noliktavas 50 000 kvadrātmetru platībā un biroju telpas 7 000 kvadrātmetru platībā.

SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns informē: "Ar "Itella Logistics" pievienošanos mūsu industriālo parku iemītnieku pulkam skaidri iezīmējas e-komercijas klastera aprises, kas pašreizējos apstākļos un arī tuvākajā nākotnē būs īpaši svarīgi. Ap šo uzņēmumu un jau mūsu esošo klientu "Omniva" daudzi uzņēmumi var veiksmīgi veidot e-komercijas piegādes centrus.

Pašmāju virtuves un iebūvējamo mēbeļu ražotājs Accenta industriālajā parkā Nordic Technology Park veicis ražošanas telpu paplašināšanu par 50%, līdz ar to uzņēmuma kopējā nomāto telpu platība ir aptuveni 9400 m2.

Kompānija tādējādi ir kļuvusi par trešo lielāko Nordic Partners Properties industriālo parku nomnieku (pēc platības). Palielinoties pieprasījumam pēc Accenta ražotās produkcijas, tika veikta vērienīga ražotnes paplašināšana, palielinot ražošanas jaudas vietējam un eksporta tirgiem. Šobrīd uzņēmuma produkcijas stratēģiski nozīmīgākie eksporta tirgi ir Zviedrija, Somija, Norvēģija.

Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja norāda, ka tik vērienīga telpu paplašināšana veikta pirmo reizi pēdējā gada laikā. Sadarbību ar Nordic Partners Properties ražotājs Accenta sācis 2007.gadā.

Latvijas uzņēmēju un Krievijas zinātnieku kopuzņēmums Pogritek Innovaciji ieguvis finansējumu 650 tūkstošu latu apmērā uzņēmuma attīstības pirmajam etapam. Darbībai Eiropas Savienības (ES) tirgū drīzumā plānots Latvijā atvērt Maskavā bāzētās metāla pulveru ražošanas kompānijas OOO Pogritek Innovaciji pārstāvniecību, kā arī pirmo komerciālo ražotni.

Pogritek Innovaciji (Погритек Инновации) ir neorganisko pulveru ražošanas uzņēmums, kurš bāzēts Maskavā, liecina informācija rusventure.ru. Uzņēmumam finansējumu piešķīris Rīgā bāzēts Latvijas «biznesa eņģeļu» klubs – Amber Sea Business Angel Club, kā arī Krievijas riska kapitāla fonds Russian Venture Capital Seed Fund, kas fokusējas uz investīciju veikšanu Krievijas kompānijās.

Ideja par neorganisko pulveru ražošanu, kā arī inovatīva pulveru apstrādes metode, ko var izmantot dažādās ražošanas nozarēs, tika prezentēta Rīgā notiekošajā pasākumā «Komercializācijas reaktors». Šī pasākuma mērķis ir vienuviet pulcēt zinātniekus, uzņēmējus un investorus un rezultātā komercializēt Latvijā un NVS valstīs radītas tehnoloģiskās izstrādes, izveidojot jaunus uzņēmumus. Ideju prezentēja Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Prūsis kopā ar kolēģi - zinātnieku no Krievijas.

Viens no lielākajiem privātā kapitāla ieguldījumu fondiem Baltijas reģionā “INVL Baltic Sea Growth Fund” noslēdzis visu Latvijas augošā personīgās higiēnas produktu un kosmētikas ražotāja “B2Y” akciju iegādi.

“B2Y” turpinās vadīt tās dibinātāja un izpilddirektore Rita Lagzdiņa.

“Mēs plānojam “B2Y” attīstīt organiski un meklēsim konsolidācijas iespējas šajā nozarē,” saka “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

“B2Y” izstrādā un ražo dabīgus ādas, mutes un matu kopšanas līdzekļus, kā arī vannas un dušas produktus. Uzņēmums izplata savus produktus ar zīmolu “Bio2You” un ražo tos arī saskaņā ar privātā zīmola līgumiem.

2021. gadā “B2Y” palielināja pārdošanas apjomus par 36%, sasniedzot 1,5 miljonus eiro, un pašlaik tajā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Uzņēmuma galvenais birojs un ražotnes atrodas Rīgā, Latvijā.

“Es iztēlojos “B2Y” kā vienu no vadošajiem ādas kopšanas līdzekļu ražotājiem reģionā, un, lai sasniegtu šo mērķi, mēs vienojāmies par sadarbību ar “INVL Baltic Sea Growth Fund“. “B2Y” ir ievērojamas izaugsmes iespējas, un tagad mums ir spēcīgs atbalstītājs, kas palīdzēs mūsu attīstībai jaunā līmenī,” saka Rita Lagzdiņa, SIA “B2Y” dibinātāja un izpilddirektore.

Industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties un būvkalumu ražotājs Stipro noslēguši līgumu par noliktavu telpu paplašināšanu gandrīz 1000 m2 platībā industriālajā parkā Rīgā – NP Duntes Business Park.

Līdz ar paplašināšanos uzņēmuma kopējā platība ir 1492 m2, kas NP Duntes Business Park industriālajā parkā ir lielākās šobrīd iznomātās telpas.

Stipro ir skrūvju un stiprinājumu ražotājs un vairumtirgotājs Latvijā. Uzņēmuma būvkalumu ražotne izveidota Liepājā, savukārt produkcijas izejvielas galvenokārt tiek iegūtas no ES un Tālo Austrumu valstīm.

Aktivitātes nekustamā īpašuma tirgū, kā arī rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugums ļauj prognozēt apjomu pieaugumu arī šajā gadā, tādējādi nepieciešamas plašākas telpas. Lai arī uzņēmuma ražotne atrodas Liepājā, no loģistikas un tirdzniecības viedokļa Rīga ir piemērotākā uzņēmuma specifikai, komentēja SIA Stipro valdes priekšsēdētājs Armands Rozenbergs.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA NP Properties 2011. gadā ir iznomājis telpas aptuveni 51 tūkst.m2; kopumā iznomāts par 13% vairāk platības, nekā gadu iepriekš.

2011. gadā vairāk nekā 50% platību NP Properties industriālajos parkos ir iznomāti jauniem klientiem. 60% platību ir iznomāti ražotājiem.

2010. gadā industriālo parku segmentā tika sasniegts cenu ziņā zemākais punkts, savukārt šogad, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc augstākas kvalitātes telpām un aprīkojuma, kas likumsakarīgi radīja nepieciešamību pēc papildus investīcijām, pieauga arī industriālo telpu nomas maksa – aptuveni 10% robežās, informē NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

NP Properties parkos šī gada vienpadsmit mēnešos tika pieprasītās ražošanas un biroju telpas ar augstākām kvalitātes prasībām, kas nomas cenas jaunajiem nomniekiem palielināja vidēji līdz pat 10%. Nākamajā gadā tiek prognozēta nomas maksas cenu stabilizācija, un jauns cenu kāpums netiek gaidīts.