Ne visi apgrūtinājumi ir ierakstīti zemesgrāmatā, tie jāmeklē vairākās datu bāzēs, kā rezultātā joprojām saglabājas situācija, ka īpašums tiek nopirkts un tad atklājas, ka izmantošana, ko iecerējis tā jaunais saimnieks, nav iespējama, jo ir kādi apgrūtinājumi.
Tāds ir ir Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes diskusijas rezultāts. Komisijas priekšsēdētāja atgādināja, ka savulaik parlamentārieši bija saņēmuši vēstules no Abavas senlejas uzņēmējiem par problēmām, ar kurām viņi saskaras, strādājot teritorijās ar vides aizsardzības nosacījumiem.
DB jau rakstīja (13.06.2016.) par situāciju, ka pēc trīs gadiem pēkšņi uzradies mikroliegums meža vērtību nodzinis līdz nullei un 2,5 gadu tiesvedība par izsniegtās ciršanas atļaujas izmantošanu SIA MS Kārkli nolicis uz izdzīvošanas takas. Saeimas deputāts Juris Šulcs atzina par nonsensu situāciju, ka apgrūtinājumi un aprobežojumi nav atspoguļoti nekustamā īpašuma zemesgrāmatā. Šajā jautājumā tika lūgts skaidrojums Tieslietu ministrijai.
Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Miļevska norādīja, ka ir divi kanāli, kā apgrūtinājumi tiek ierakstīti zemesgrāmatā, – īpašnieka paša veiktās pieteiktās izmaiņas, ko apstiprina iesniegtie dokumenti, kas apstiprina aktuālo informāciju par apgrūtinājumiem. Otra ir kārtība, ka apgrūtinājumu (dabas aizsargājamās teritorijas) ierakstīšanas lūguma tiesības ir piešķirtas Dabas aizsardzības pārvaldei bez paša īpašnieka piekrišanas. «Šī kārtība praktiski netiek izmantota, jo Dabas aizsardzības pārvalde kopš 1999. gada iesniegusi tikai vienu nostiprinājuma lūgumu,» skaidroja K. Miļevska. Viņa gan atgādina, ka zemes īpašniekiem apgrūtinājumi tiek ņemti vērā, rēķinot nekustamā īpašuma nodokli, un tie ir atrodami citās sistēmās. «Kāpēc nevar būt tāda kārtība, ka tas, kurš uzliek apgrūtinājumu, ir atbildīgs par to, ka pats arī ieraksta šo apgrūtinājumu zemesgrāmatā?» jautāja J. Šulcs. Viņaprāt, šāda risinājuma rezultātā nebūs tādu brīnumu, ka uzņēmēji ņem kredītu, iegādājas zemi ar mežu un tad atklājas, ka nekāda saimnieciskā darbība nav iespējama vai tā ir ļoti ierobežota.
«Zemes gabala pircējs ir šokēts, jo iepriekšējā īpašnieka zemesgrāmatā konkrētajam īpašumam nekāda apgrūtinājuma nebija, bet zemesgrāmata ir pamats visām īpašuma tiesībām,» tā J. Šulcs. K. Miļevska atbildēja, ka šis jautājums ir adresējams nozaru ministrijām. L. Straujuma nebija apmierināta ar dzirdēto, jo «iestādes neizmanto iespējas ierakstīt ierobežojumus zemesgrāmatā, cilvēki par tiem nezina un nezina, kur tos pārbaudīt». Saeimas deputāts Edgars Putra norādīja, ka jāskatās ne tikai zemesgrāmatā, bet arī citās sistēmās – kadastrs.lv, melioracija.lv un arī dabas aizsardzības sistēmā Ozols. «Vietās piecās, ieskaitot dabā,» uz jautājumu, cik vietās jāskatās, atbildēja E. Putra.
Visu rakstu Īpašumu apgrūtinājumi jāmeklē piecās datu bāzēs lasiet ceturtdienas, 11.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!
