Pērn uzņēmuma ELKO Grupa apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 8%, sasniedzot 1,268 miljardus ASV dolāru; šogad plāno 9% samazinājumu
Tā intervijā DB stāsta ELKO Grupas līdzšinējais finanšu direktors un valdes loceklis Svens Dinsdorfs, kurš no šā gada janvāra stājies uzņēmuma direktora amatā, pārņemot pienākumu izpildi no Jāņa Casno. ELKO Grupa ir viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem Austrumeiropā un viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā.
Ko uzņēmuma darbībā ietekmēs veiktās izmaiņas vadībā? Vai plānojat kaut ko fundamentāli mainīt?
Man personīgi izmaiņas nozīmē mazāk brīva laika un izaicinājumu, jo iepriekš profesionāli esmu strādājis finanšu jomā. Protams, vadīt uzņēmumu ir kaut kas cits. Ko tas nozīmē uzņēmumam? To ar laiku praksē redzēsim, jo katram vadītājam ir savs darba stils. Noteikti ir arī stress darbiniekiem, it īpaši vidējam vadības līmenim, kam ir jāstrādā ar jaunu cilvēku, tomēr ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši un pirmais stress sāk norimties. Mēs strādājam diezgan produktīvi. Es cenšos daudz uzticēties cilvēkiem un sagaidu, ka tas netiks izmantots, vienlaikus tādējādi uzņemos risku uz sevis. Fundamentāli neko mainīt neplānoju, esmu pietiekami piesardzīgs cilvēks, tāpēc strauju izmaiņu nebūs.
Vai ELKO Grupa ir aprēķinājusi savus pērnā gada finanšu rādītājus?
Jā, esam, kopumā gads bija rosīgs un apgrozījuma ziņā bija pārsteidzoši labs. 2014. gadā apgrozījums salīdzinājumā ar 2014. gadu pieauga par 8%, sasniedzot 1,268 miljardu ASV dolāru.
Cik tas būs eiro valūtā?
Uzņēmuma funkcionālā valūta ir ASV dolāri, jo ELKO Grupa galvenokārt pārdošanu veic ASV dolāros. Attiecīgi tādēļ arī finanšu rezultātus uzrādām un analizējam dolāros. Ar peļņu ir bēdīgāk, bruto peļņa ir samazinājusies un tas saistīts ar situāciju austrumvalstīs – divos mūsu lielākajos tirgos – Krievijā un Ukrainā.
Par cik peļņa pērn ir samazinājusies?
Uzņēmuma bruto peļņa ir samazinājusies no 4% līdz 3,1%. Būtisks sitiens bija arī valūtas svārstību dēļ, kas radīja ietekmi finanšu rezultātos. Auditētie dati būs apkopoti vēlāk.
Kādi pērn bija galvenie notikumi uzņēmumā?
Krievija un Ukraina aizēnoja citus notikumus. Kopumā bija straujas pārmaiņas, un uzņēmums mēģināja saprast ekonomisko un ģeopolitisko realitāti. No vienas puses bija spiediens, ka ekonomiski viss būs sliktāk, tai pašā laikā pārdošanas apjomi pieauga, kas līdzi nesa biznesa iespējas. Tāda pretrunīga sajūta, kad apzinies – situācija kļūst riskantāka, bet bizness turpinās. Tas arī bija lielākais notikums – ekonomiskās realitātes apzināšana, uz kurieni viss process virzās. Šobrīd uzņēmumi un sadarbības partneri ir apraduši ar pārmaiņām, saprotam, ka Krievija tagad ir cita, tai pašā laikā iepriecina Austrumeiropas attīstība. Piemēram, mūsu sadarbība ar Lenovo mobilo telefonu izplatīšanā ļoti veiksmīgi attīstās. Meitas uzņēmumā Slovākijā paplašinājām Apple biznesu, iegādājāmies arī vairākus veikalus Čehijas tirgū. Kopumā nebija tikai bažas, bija arī pozitīvas lietas.
Vēl nedaudz par bažām. Kāda šobrīd ir situācija uzņēmumu pārstāvniecībās Krievijā un Ukrainā?
Es domāju, ka lēnām nonākam pie status quo. Krievijā situācija ir nostabilizējusies un saprotam, ka valsts ekonomika samazinās, valūta ir nostiprinājusies un straujas svārstības nepiedzīvo. Ir būtiski, ka spējam pielāgoties jebkuriem apstākļiem, taču mums ir svarīgi, lai nepiedzīvojam strauju kritumu, ko redzējām pērnā gada beigās. Līdzīga situācija ir Ukrainā, taču vēl valstī valda liels apjukums un aktuāli ir jautājumi, kas notiks ar valsti, cik liels būs tirgus. Izaicinājumu netrūkst, labā ziņa ir tāda, ka arī šajā valstī ir iestājies status quo. Visas iesaistītās puses saprot, ka biznesa apjoms būs mazāks, un arī nākamajā gadā plānojam apgrozījuma samazinājumu. Varu vēlreiz uzsvērt, ka mums nepatīk straujas izmaiņas. Sadarbība turpinās, bet mazākos apjomos. Laiki ir mainījušies. Agrāk katrs investētais dolārs sniedza atdevi, bet tagad to uzskatām par risku, par kuru vairāk jārūpējas, lai savu dolāru nepazaudētu. Līdzīga domāšana ir mūsu partneriem.
Cik liela bija Ukrainas un Krievijas artava uzņēmuma pērnā gada apgrozījumā?
Apmēram 70%, tostarp arī ienākumi no Kazahstānas, varētu teikt, tas bija NVS valstu segments. Paredzam, ka 2015.gadā artava samazināsies līdz 60%, kas arī atspoguļo prioritāšu izmaiņas.
Pašlaik ir marta nogale. Kā ir iesācies 2015. gads? Kādi būs šā gada finanšu rezultāti?
Gads iesākās interesanti un ļoti lēni, kas attiecas uz Krieviju un Ukrainu, daļēji arī Baltiju. Ukrainā un Krievijā situāciju varētu salīdzināt ar paģirām pēc ballītes, kad cilvēki pamostas un saprot, ka tērēties vairs nevēlas. Šobrīd pārdošanas apjomi ir atguvušies, tomēr vienlaikus ekonomikā saglabājas trauslums. Arī Baltijā pērnā gada beigās nebija izcili pārdošanas apmēri un gada sākums nebija aktīvs. Tas parāda, ka notikumiem Ukrainā un Krievijā ir ietekme uz Baltiju. Labā ziņa ir tāda, ka šobrīd viss darbojas. 2015. gadā plānojam strādāt ar 9% apgrozījuma kritumu. Kompānijas darbība nav vērsta uz izaugsmi. 2015. gads vairāk būs konsolidējošs. Mums ir jāsaprot vietas, kur apjomi ir vājāki, lai noteiktu savu darbības virzienu – diezgan dabisks process un, ja tirgū parādīsies kāds saistošs piedāvājums, mēs to, protams, izvērtēsim.
Kas šogad būs ar kompānijas peļņu?
Peļņa ir plānota aptuveni 10 miljonu ASV dolāru apmērā.
Visu interviju Esam tilts starp rietumiem un austrumiem lasiet otrdienas, 31. marta, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
