Robežas starp komunikācijas nozares disciplīnām izzūd un savstarpēji integrējas, pielāgojoties jauniem apstākļiem un prasībām
Tā secināms no DB aptaujāto sabiedrisko attiecību speciālistu teiktā. «Kopumā šobrīd esam lēnas, bet stabilas attīstības posmā, kas pašreizējā situācijā ir labs rādītājs. Ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē arī sabiedrisko attiecību nozari,» teic Arnis Marcinkēvičs, McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs. LEAD. Korporatīvā komunikācija valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska norāda, ka nozare piedzīvo loģisku kāpumu. «Man šķiet, ka arvien pamatīgāk nostiprinām patieso sabiedrisko attiecību funkciju – sarunu un attiecību veidošanu ar iesaistītām pusēm, nozīmīgi balstot organizāciju mērķu sasniegšanu. No šāda skatupunkta nozare veiksmīgi strādā interešu pārstāvniecībā, digitālā vidē, spējot integrēt korporatīvo saturu un veidot dialogu, B2B (bizness biznesam) segmentā, lobēšanā un izmanto, protams, arī citas komunikācijas metodes. Tomēr ne jau viss ir ideāli, piemēram, joprojām ik pa laikam ieraugām prasību pēc publicitātes, kas izteikta reklāmas izmaksu ekvivalentā, kā galvenā darba efektivitātes kritērija,» saka I. Latkovska.
Visos līmeņos
Jaunā Latvijas asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes priekšsēdētāja Kristīne Tjarve salīdzina: agrāk sabiedrisko attiecību prioritāte bija mediju attiecības, bet tagad to papildina reputācijas vadība, sociālie mediji, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, klientiem, partneriem – dažādām mērķa grupām. «Sabiedriskās attiecības iekļaujas it visās komunikācijas formās un līmeņos. Jāspēj saprast, kuras konkrētajā brīdī ir svarīgākās, kuras mērķu sasniegšanai varētu palīdzēt un kuras – kavēt,» viņa uzsver. Svarīgs faktors ir iekšējā organizāciju, uzņēmumu komunikācija, kam tās nepievērš pienācīgu uzmanību – darbinieki mājās pastāsta ģimenei, kā jūtas, ko domā, un šādā veidā informācija izplatās daudz plašāk nekā viens pozitīvs raksts medijos. «Liela loma ir biznesa vadītājiem – cik labi viņi izprot sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozīmi, cik gatavi ir iesaistīties un cik daudz novērtē un iekļauj speciālistu vadības komandā, nevis pakļauj mārketinga, pārdošanas nodaļai,» saka K. Tjarve.
Uz sabiedriskajām attiecībām vairs nevar raudzīties šauri, papildina A. Marcinkēvičs. Robežas starp komunikācijas nozares disciplīnām faktiski ir izzudušas un savstarpēji arvien vairāk integrējas. «Nozare ir transformējusies un pielāgojusies jaunajiem apstākļiem un lielākās aģentūras piedāvā plašu pakalpojumu spektru. Ņemot vērā jaunās realitātes prasības, arī ieviestie risinājumi bieži vien ir daudzdimensionāli un apvieno sevī taktikas, kas iepriekš neietilpa sabiedrisko attiecību «instrumentu kastītē». Vienlaikus bizness vairāk apzinās komunikācijas izšķirošo lomu krīzes situācijās. Līdz ar to uzņēmumi, lai mazinātu gan iespējamos reputācijas, gan biznesa riskus investē krīzes komunikācijā un ar to saistītajās apmācībās. Tāpat bizness arvien vairāk strādā ar korporatīvās un sociālās atbildības jautājumiem,» viņš norāda.
Visu rakstu Instrumentu kastītē jauni rīki lasiet 14. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
Kristīne Tjarve
#2/2
Kristīne Tjarve
