Trīs gadu laikā, kopš visi Latvijas uzņēmumi iegādājas elektrību atvērtajā tirgū, elektroenerģijas cenas ir ievērojami kritušās.

Dažādu elektroenerģijas ražošanas un piegādes faktoru pozitīvas attīstības rezultātā Baltijā un Skandināvijā vidējā Nord Pool Spot biržas cena Latvijas reģionā šogad ir samazinājusies par 18,6%, liecina elektroenerģijas tirgotāja Enefit apkopotā tirgus informācija. Kopš gada sākuma par aptuveni 10% samazinātas arī elektroenerģijas nākotnes līgumu cenu prognozes, kas ir spēcīgs signāls patērētājiem - pievērst uzmanību cenu līmenim, slēdzot jaunu līgumu viena vai vairāku gadu periodam.

Elektroenerģijas tirgus uzņēmumiem Latvijā ir pilnībā atvērts kopš 2012. gada 1. novembra, kad biržas cenas svārstījās ap 50 eiro par megavatstundu. Visu šo gadu laikā elektroenerģijas tirgus situācija Baltijā un Skandināvijā ir uzlabojusies, un cenas pastāvīgi samazinās. Pērnā gada nogalē vidējā elektroenerģijas cena 2015. gadam tika prognozēta 44-45 eiro/MWh robežās, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos vidējā elektroenerģijas cena biržā ir ievērojami zemāka un sasniedz 39,7 eiro/MWh. Tas ir 18.6% kritums salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, kad vidējā biržas cena bija 48,8 EUR/MWh. Tāpēc šobrīd visizdevīgākajā situācijā ir uzņēmumi, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītos līgumus, jo tie šo cenu kritumu izjūt vislabāk.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Enefit ir otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģiju vairākiem tūkstošiem biznesa klientu.

Enefit bija pirmie, kas sāka pārdot elektroenerģiju atvērtajā tirgū - tieši tajā dienā, kad stājās spēkā likuma grozījumi.

Enefit šogad svin desmit gadu jubileju.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man kā vadītājam Enefit un Eesti Energia ir lieliska darba vieta, jo Baltijā ir ļoti maz lielo uzņēmumu, kuru stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti šeit uz vietas, nevis kādā globālā centrālajā birojā. Pie tam būtiski, ka Eesti Energia atšķiras no citiem enerģētikas nozares uzņēmumiem Baltijā, jo pēdējos 10 gados tam vienmēr ir bijis mērķis sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai Igaunijā vai Baltijā, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.

Lai gan 10 gadus pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvenergo joprojām saglabā savas līderpozīcijas, uzņēmumā atzīst, ka konkurence starp elektroenerģijas tirgotājiem ir asa.

Tā intervijā DB atzīst Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Kā mainījies elektroenerģijas tirgus pēc tā atvēršanas?

Izmaiņas tirgū ir bijušas ļoti pakāpeniskas, tāpat kā tā atvēršanas process, kas tika uzsākts pirms desmit gadiem. Lielie elektroenerģijas patērētāji šo gadu laikā noteikti jau ir aizmirsuši, kā ir tad, ja tirgus ir slēgts vai regulēts. Mājsaimniecībām šī prakse Latvijā nav tik sena - elektroenerģijas tirgus tika atvērts 2015. gadā. Tomēr arī tas ir pietiekami, lai mēs vairs nedomātu kategorijās pirms un pēc. Tirgū ir ienākuši vairāki jauni spēlētāji, tostarp relatīvi nesen, kas pierāda, ka tirgus ir pietiekami atraktīvs.

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Aizvadītajā gadā, turpinoties elektroenerģijas tirgus liberalizācijai, Latvenergo kaimiņvalstīs pārdevis divas reizes vairāk elektroenerģijas nekā zaudēts Latvijā, kā arī no konkurentiem atguvis vairākus liela patēriņa klientus – SIA Maxima Latvija, SIA Rimi Latvija, a/s Aldaris u. c., informē kompānija.

Latvenergo norāda, ka aizvadītajā gadā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā - izdevies pārdot papildu 1,6 teravatstundas (TWh) jeb divas reizes vairāk, nekā zaudēts konkurentiem Latvijā.

Aizvadītajā gadā kompānijai no konkurentiem izdevies atgūt tādus liela patēriņa klientus kā SIA Maxima Latvija, RP a/s Rīgas Centrāltirgus, a/s Ceļu Pārvalde, VAS Latvijas Pasts, a/s Aldaris, SIA Rimi Latvija, a/s Dobeles Dzirnavnieks, a/s Jelgavas gaļas kombināts, Latvijas Televīzija, u.c.

Igaunijā Latvenergo meitassabiedrības ElektrumEesti piedāvājumu kā izdevīgāko ir izvēlējušās Tallinas, Tartu, Narvas, Kuresāres u.c. pašvaldības, kā arī juridiskie klienti - Tallinas lidosta, Igaunijas Nacionālā opera u.c., norāda Latvijas enerģētikas uzņēmums.

Starptautiskais energoresursu uzņēmums Ignitis apkopojis padomus, kas jāņem vērā biznesa klientiem, lai savā labā izmantotu atvērtā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus priekšrocības.

1. Iegādāties energoresursus pie viena piegādātāja ir izdevīgi un ērti

Atvērtais elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus ļauj ne tikai izvērtēt, cik izdevīgs ir esošais līgums un rēķini par elektrību un dabasgāzi, bet arī dod iespēju abus pakalpojumus izvēlēties pie viena piegādātāja. Ignitis aprēķini liecina, ka integrētie pakalpojumi ļauj samazināt administratīvās izmaksas un klientu patērēto laiku, jo visi procesi ir centralizēti. Turklāt kompleksa pieeja, kas paredz daudzpusīgu iedziļināšanos klienta biznesa darbības specifikā, ļauj tirgotājam ieteikt optimālāko risinājumu, kā izmantot energoresursus gudrāk un kā ietaupīt uz energoresursu rēķina.

Pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas

To laikrakstam Dienas Bizness pavēstīja Ekonomikas ministrija (EM), atzīmējot, ka piegādātāju aktivitāte ir ļoti augsta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Pašlaik starp dabasgāzes tirgotājiem redzami gan vietējie, gan ārvalstu komersanti, tostarp ir vairāki Baltijas valstu lielākie enerģētikas nozares uzņēmumi, kuriem jau ir pieredze elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā gan Latvijā, gan reģionālajā tirgū. Ņemot vērā to, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas process ir vēl tikai sācies, gāzes tirgotājiem regulāri pievienojas arvien jauni spēlētāji. Vēl tikai augustā kā gāzes tirgotājs Latvijā reģistrējās galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā AS Rīgas Siltums, bet septembrī lietuviešu uzņēmums UAB Nominus. «Ne visi no reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem uzreiz aktīvi piedāvā savus pakalpojumus plašam lietotāju lokam, taču būtiski ir tas, ka atvērtais tirgus tiem nodrošina iespēju izvēlēties gan dažādus piegādes avotus, gan nosacījumus, piemēram, iespēju veidot dabasgāzes uzkrājumus, tādā veidā fiksējot dabasgāzes cenas,» atzīmē EM.