Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā atklāta jauna ražošanas ēka. Nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER».

Ražošanas ēka tapusi Eiropas Savienības fonda projekta «Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā» ietvaros. 2018.gada martā tika uzsākti ražošanas teritorijas Valkā, Varoņu ielā 37A, 39A būvdarbi.

Tā rezultātā ir uzbūvēta jauna ražošana ēka 4143.1 kvadrātmetru platībā un ar to saistītā infrastruktūra, labiekārtota teritorija un veikta jaunu industriālo pieslēgumu ierīkošana.

Aktivitātes īstenotas, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.

Jaunās ražošanas ēkas nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER», kas jaunuzbūvētās ēkas izmantos, lai paplašinātu savu ražošanas kapacitāti un radītu jaunas darbavietas. Atjaunotajā degradētajā teritorijā plānotas jaunizveidotas 45 darbavietas.

Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu.

Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.

Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto "Eurostat 2019" valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Līdz šā gada beigām EFN Nord, kurā strādā 140 darbinieki, nepieciešami vēl 100 darbinieki

To DB apstiprina uzņēmuma vadītāja Kristīne Simonova.

SIA EFN Nord ir saistītais uzņēmums Vācijas kompānijai, kas ražo pasīvās elektrotehniskās komponentes autobūves industrijai Eiropā. Uzņēmuma ražotie elektriskie savienojumi noslēgumā kļūst par automašīnu BMW, Audi, Volkswagen, Scania, Volvo sastāvdaļu. Autobūves tirgus šobrīd ir augošs, un uzņēmums meklē risinājumu aizvien jaunu pasūtījumu izpildei.

EFN Nord par savu krusttēvu Valkā dēvē novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, kurš Vācijas investorus uzrunājis Rīgā 2002.gadā. Tālaika Tūrisma un uzņēmējdarbības centra vadītājai Kristīnei Simonovai uzticēts darīt visu iespējamo, lai uzņēmums paliktu Valkā. 2005. gadā pieņemts lēmums sākt darbību, un K. Simonova šobrīd ir uzņēmuma vadītāja. «Sākām ar pieciem cilvēkiem 100 kvadrātmetru lielās telpās. Mums pat nebija lielas saprašanas par to, ko īsti darām. Patlaban mums ir 140 darbinieki, nepilnus 3000 kvadrātmetrus lielas telpas. Ir izaugsmes plāni, ceram jau nākamgad nomāt jaunas telpas, kuras tepat būvē pašvaldība,» viņa stāsta.

Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022”, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” tika izsludināts šā gada aprīlī. Šogad konkursā kopumā tika saņemti 16 projektu pieteikumi; konkursa otrās kārtas ietvaros tika vērtētas 14 ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022" laureātus skatiet foto galerijā!

“Investīcijas energoefektivitātē nozīmē ilgtermiņa ieguvumus visiem – gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Jau gada beigās sāksim jauno atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Ikviena atjaunotā ēka ir apliecinājums latviešu saimnieka garam, teicami demonstrējot spēju sakārtot sev piederošo īpašumu, domāt par nākotni, būt atvērtiem pārmaiņām un attīstībai. Un ikviens konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” laureāts ir kā izcils piemērs un motivācija daudzdzīvokļu, ražošanas un sabiedriskām ēkām, kā arī privātmājām kļūt energoefektīvākām un videi draudzīgākām,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ieceļošanai Latvijā no Lietuvas un Igaunijas būs krietni sarežģītāki un niansētāki, salīdzinot ar ierobežojumiem, kas attiecas uz ieceļošanu no pārējām Eiropas valstīm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa pagaidām atturējās sīkāk izklāstīt Veselības ministrijas sagatavotos ceļošanas ierobežojumu priekšlikumus attiecībā uz Baltijas valstīm, norādot, ka šodien gaidāmās valdības sēdes laikā tajos, visticamāk, tiks veiktas kādas korekcijas, ņemot vērā uzņēmēju viedokli.

Ministre apliecināja, ka īpaši ceļošanas nosacījumi Baltijas valstu iekšienē attieksies uz mācībām un darbu. Viņķele arī skaidroja, ka stingrāki ceļošanas ierobežojumi sniedz iespēju nenoteikt tik stingrus ierobežojumus valsts iekšienē.

"Mēs varam lemt par labu brīvākām attiecībām ar kaimiņiem, bet tas palielina risku, ka, inficēšanās rādītājiem pieaugot, mums būs jātaisa kaut kas stingrāks valsts iekšienē, un to, manuprāt, mūsu sabiedrība nevēlētos piedzīvot, jo šobrīd mēs dzīvojam gandrīz normālu dzīvi ar visai nelieliem ierobežojumiem," stāstīja veselības ministre. Viņa uzsvēra - viena no svarīgākajām lietām ir tā, bērni var klātienē apmeklēt skolu.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Šo piektdien, 4.septembrī, sasaukta valdības ārkārtas sēde par situāciju pierobežā Covid-19 apstākļos.

Valdības sēdes dienaskārtībā iekļauti iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pieteiktie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Noteikumu grozījumu saturs patlaban nav pieejams, tomēr šonedēļ, 2.septembrī, notikušajā valdības sēdē izskanēja informācija, ka drīzumā atkal varētu tikt noteikti ierobežojumi personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm.

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Izskatās, ka Latvija un Igaunija ir sākusi savdabīgu kariņu, kura valsts noteiks zemāko akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem.

Viss sākās ar to, ka igauņi lētāku cenu dēļ devās uz Latvijas pierobežu, lai iegādātos grādīgos dzērienus, par ko Latvijas budžets tikai priecājās. Taču Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts vietējā parlamentā. Tas darīts, lai izskaustu tā saukto alkotūrismu uz Latviju. Pierobežas pašvaldības, piemēram, Valka jau sit trauksmes zvanus, ka tas Latvijas budžetam varētu izmaksāt 100 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā paredzēts sākt spriest par to, vai arī Latvija samazinās akcīzes nodokļa likmi alkoholam, taču Saeimas valdošajā koalīcijā par šo jautājumu nav vienprātības. Vakar raidījumā Rīta panorāma ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka pašvaldību minētie 100 miljoni zaudējumi budžetam, ja igauņi pazeminās akcīzi alkoholam, ir stipri pārspīlēti, un uzsvēra, ka abām valstīm visgudrākais būtu turēt akcīzi pietiekami augstā līmenī un nekarot par tās pazemināšanu. «Ir jāpanāk vienošanās un šo nodokļu likmes jātur pietiekami augstā līmenī visās Baltijas valstīs,» uzsvēra ekonomists.

Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu de facto vairs nepastāvēs, trešdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli".

Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2.septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā - 14,72. Viņš atsaucās uz sarunu ar Baltijas valstu kolēģiem, kuri pauda bažas par saslimstības rādītāju pieaugumu savās valstīs, vienlaikus vaicājot, vai Latvija piekristu ieviest pagaidu noregulējumu, nepiemērojot prasību par obligātu 14 dienu pašizolāciju, ja cilvēks atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas. Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nepiekritīs pagaidu noregulējumam, valdībai būs jālemj par šīs situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.