Igaunijas centrālā banka vēlas izbeigt monētu ar viena un divu eiro centu nomināla kalšanu, norādot gan uz ieguvumiem videi, gan veikalnieku darba atvieglošanu.
Igaunijas Bankas vērtējumā, atteikšanās no divu mazāko nominālu monētām inflāciju nepalielinās.
Centrālās bankas skaidras naudas un infrastruktūras nodaļas vadītājs Raits Rozve paziņoja, ka institūcija vēlētos mainīt cenas noapaļošanas nosacījumus, kas ļautu vairs neizmantot viena un divu centu monētas.
Eiropas Komisija var centrāli noteikt cenu noapaļošanu līdz pieciem centiem, tomēr vairākas valstis pret to iebilstot, pauda centrālās bankas pārstāvis. Vienlaikus viņš sacīja, ka piemēram, Somija, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Itālija un Slovākija ir noteikušas nacionāla līmeņa cenu noapaļošanas normas.
Rozve sagaida, ka Igaunijā grozījumi tiks pieņemti gada vai pusotra laikā.
Viņš paskaidroja, ka ik gadu centrālā banka apgrozībā laiž lielu skaitu viena un divu centu monētu, kas veido gandrīz 60% no visām gada laikā apgrozībā laistajām monētām.
Dati liecinot, ka mazo nominālu monētas no apgrozības pazūd pēc viena darījuma, proti, tās klientam tiek izsniegtas mazumtirdzniecībā kā atlikums, bet cilvēks vairs neizvēlas maksāt ar mazā nomināla monētām.
Kopš Igaunija 2011.gadā pievienojās eirozonai, Igaunijas Banka ir laidusi apgrozībā 612 tonnas monētu ar viena un divu centu nominālvērtību. Ik gadu apgrozībā nonāk 6,7 miljoni viena centa monētu un seši miljoni divu centu monētu.
Centrālās bankas pārstāvis norādīja, ka mazā nomināla monētas ir videi kaitīgākas nekā, piemēram, divu eiro monētas, jo atšķirībā no lielāka nomināla monētām tās nevar pārkausēt, jo tās veidotas no tērauda un pārklātas ar plānu vara kārtu. Metālu atdalīšana ir sarežģīts un dārgs metalurģisks process.
Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR aptaujātie tallinieši atzina, ka neiebilstu, ja viena un divu centu monētas vairs nebūtu apgrozībā.
