Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

Turpinot “Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” pārvaldes optimizāciju, par uzņēmuma jaunajiem valdes locekļiem ir kļuvuši ražošanas un būvniecības direktors Jurģis Pučka un biznesa attīstības direktors Gusts Kaļiņins.

"Mani aktuālākie mērķi patlaban ir “Igates” projektu vadības struktūras un procedūru uzlabošana, uzņēmuma biznesa līniju ciešākas sadarbības nodrošināšana, kā arī plašākas un ciešākas sadarbības ar apakšuzņēmējiem izveidošana,” savu nākotnes redzējumu ieskicē J.Pučka.

““Igate” pašlaik arvien lielāku uzmanību pievērš jaunu klientu piesaistei un uzņēmuma klientu portfeļa dažādošanai. Blakus tradicionālajiem darbu pasūtītājiem - Latvijas valstij un pašvaldībām - tuvākajos gados plānojam plašāk un intensīvāk attīstīt sadarbību ar privātajiem uzņēmumiem, kas ļaus nodrošināt lielāku mūsu biznesa stabilitāti,” uzsver G.Kaļiņins.

Šogad ”Igate” veic ievērojamas investīcijas savas ražošanas bāzes attīstībā. Asfalta ražošanas rūpnīcā Vilcē ir uzstādīts moderns, augstražīgs asfalta žāvēšanas cilindrs, līdzīga iekārta tiks nodota ekspluatācijā arī rūpnīcā Jelgavā. Tāpat plānots iegādāties divus jaunus universālos traktorus, riteņu ekskavatoru un citu ceļu būves tehniku. Ieplānota arī laboratorijas pārvietošana uz jaunām telpām Satiksmes ielā Jelgavā.

Lai arī pēc sākotnējām iecerēm visai Latvijas Austrumu robežas infrastruktūrai bija jābūt izbūvētai jau 2019. gada nogalē, tā paša gada septembrī visi darbi tika apturēti un nav atsākti vēl aizvien. Migrantu krīze atkal saasinājusi jautājumu par šīs robežas infrastruktūras nepieciešamību.

DB pērn septembrī klātienē pārliecinājās par to, kāda ir austrumu robeža ar un bez infrastruktūras (skatīt video).

Latvijas - Krievijas robežai 53,6 km garumā un gar Baltkrievijas robežu attiecīgās infrastruktūras šobrīd nav.

Saeima piešķir paātrinājumu

Šogad Latvijas-Baltkrievijas robežai cenšas pārkļūt nelegālie migranti un valsts ir mobilizējusi ievērojamus resursus, lai to nepieļautu. Saeima 19.augustā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kuri paredz noteikt gadījumus un kritērijus, kad pie ārējās robežas var noteikt patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, kā arī precizē valsts robežas joslas noteikšanu gar ūdenstilpēm.

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” nav ieinteresēta tiesāties ar valsti, bet ir gatava konstruktīvai sadarbībai Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvē.

Uzņēmums var operatīvi uzstādīt 30 kilometrus žoga, kas pašlaik glabājas noliktavās, preses konferencē 25. augustā apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atgādināja, ka “Igate” 2015. gadā uzvarēja konkursā par Krievijas robežas izbūvi, bet 2018. gadā - konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu. Taču 2019. gada septembrī Iekšējās drošības birojs veica aizturēšanas, kas faktiski apturēja tālāku robežas izbūvi.

“Pagājuši divi gadi. Izbeigti nepamatotie kriminālprocesi pret savulaik aizturēto Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu, jo aizdomas neapstiprinājās. Vai kāds viņiem ir atvainojies?” jautāja M. Peilāns.

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” no ceļu būves un uzturēšanas uzņēmuma Polijā šajā pavasarī ir iegādājusies jaunu augstražīgu ceļu virsmas remonta mašīnu “Strassmayr R 7500 Trailer Vario”.

Šī ir lieljaudas mašīna ar datora vadības sistēmu ceļu virsmu remontu veikšanai, izmantojot emulsijas un grants tehnoloģiju. Operatora panelis ļauj aktivizēt un deaktivizēt visas mašīnas sekcijas pa vienai vai visas kopā. Mašīna spēj veikt līdz pat 4 metru platas ceļa virsmas remontu, turklāt darba virsmas platums ir hidrauliski regulējams.

“Pirms katras jaunās ceļu būves sezonas cenšamies modernizēt savu tehniku. Šogad izdarīts vēl viens nozīmīgs pirkums, un jaunā iekārta ne tikai atvieglos operatora un būvnieku darbu, bet arī būtiski paaugstinās darba ražīgumu un kvalitāti,” prognozē “Igates” izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Virsmas remonta iekartu “Igate” iegādājās kopā ar “Strassmayr T1000” cisternu, kas nodrošina garāku virsmas apstrādes ciklu bez apstāšanās uzpildēm.

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate Būve - ir izveidojušu jaunu zīmolu Zaza Timber un mainījuši nosaukumus.

IKTK jaunais nosaukums ir Zaza Timber Production, Rodentia - Zaza Timber Engineering, Igate Būve - Zaza Timber Construction.

Uzņēmumi darbojas Latvijā un citās Eiropas valstīs ar līmētās koksnes būvkonstrukciju ražošanu, projektēšanu un koka ēku būvniecību. To klienti ir arhitekti, būvinženieri un būvnieki Latvijā un citur Eiropā.

“21. gadsimtā pasaule atgriežas pie koka būvniecības. Pateicoties tam, mums ir iespēja augt, strādāt ar starptautiskiem klientiem un aizraujošiem projektiem. Jaunais Zaza Timber zīmols šajā situācijā ir vajadzīgā zīme, ka mūsu ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumi ir “zem viena jumta”, labi sadarbojas un būvprojekta īstenošanā cits citu spēj papildināt. Klientiem varam būt arī vienas pieturas aģentūra projekta īstenošanā un palīdzēt īstenot sarežģītas un drosmīgas ieceres,” skaidro Māris Peilāns, Zaza Timber grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

“Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” asfalta ražotnē Vilcē, uzsākot jauno ceļu remonta sezonu, ir saražots šogad pirmais asfalts.

Produkcija tiks izmantota valsts galvenā autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža posma no Rīgas līdz Jaunolainei apbraucamo ceļu asfaltēšanai.

Uz ceļa A8 pārbūves darbi notiks labās brauktuves posmā no 9,93. līdz 18,93. kilometram. Tos "Igate" veiks kopā ar Lietuvas kompāniju "Kauno tiltai".

Autoceļa posma pārbūvi paredzēts paveikt aptuveni 200 dienās.

“Šī sezona ceļu būvniekiem solās būt sarežģīta, jo neprognozējami ir palielinājušās celtniecības materiālu un degvielas cenas, kā arī iespējama atsevišķu materiālu piegādes kavēšanās. Tomēr darīsim visu, lai šo ceļa posmu, uz kura darbi paredzēti arī nākamajā sezonā, nodotu ekspluatācijā iespējami ātrāk,” saka “Igates” izpilddirektors Gusts Kaļiņins.

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Saistībā ar valsts robežas infrastruktūras izbūvi no SIA "CBS Igate" pieteikta kaitējuma kompensācija par izvesto koksni 167 462 eiro, par to Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sagatavotajā prezentācijā norādīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Tāpat IeM prezentācijā norādīts, ka "Igate" atmaksājusi 13 355 eiro par uz robežas nepareizi uzstādīto žogu.

Neminot konkrētu uzņēmumu norādīts, ka arī ir ir atgriezti 81 853 eiro par veiktajiem tiltu izbūves darbiem uz Baltkrievijas robežas.

Laužot līgumu ar būvuzraugu SIA "VTV 14", veikta izmaksāto finanšu līdzekļu par neveiktajiem darbiem un līgumsoda atmaksa 51 315 eiro un ir apturēts uzņēmuma darbības sertifikāts.

Autoruzraugam SIA PK "19+93" pieteikta kaitējuma kompensācija 17 772 eiro un Latvijas Būvinženieru savienībai lūgts vērtēt sertifikāta anulēšanas iespēju un valdes locekļu rīcības atbilstību profesionālās ētikas prasībām.

Kā ziņots, Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai pagaidu dzeloņstiepļu žogu plānots izbūvēt līdz novembra vidum, liecina IeM iepriekš Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā prezentētie materiāli.

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” kopā ar partneri “Riga Rent” pabeigusi trīs Latvijā nozīmīgu hidrobūvju atjaunošanu un pārbūvi.

Tās ir Gaujas – Daugavas kanāls Ādažu novadā, kā arī Bārtas un tās pietekas Toseles valsts nozīmes ūdensnotekas Nīcas novadā.

1903. gadā uzbūvētais Gaujas – Daugavas kanāls ir būve ar unikālu kultūrvēsturisku vērtību. Atjaunotais kanāls kalpos plūdu draudu samazināšanai Ādažu un Garkalnes novadu teritorijās.

Kanāls pārbūvēts 3,1 kilometra garumā, ir veikta grunts rakšana un izlīdzināšana, apauguma novākšana un grunts izsūknēšana no ezera. Būvdarbu gaitā ir nostiprināta kanāla gultne, izmantojot augstas kvalitātes šķembas, ieklājot ģeotekstilu un iedzenot rievpāļus. Tāpat ir pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, veikta vītņu tipa pacēlāja ar elektropiedziņu un aizvaru izbūve. Teritorijā ierīkota videi draudzīga meliorācijas sistēma.

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Pēc ziemas sezonas tehnoloģiskā pārtraukuma ir uzsākta veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” izbūve.

Veloceļa trases kopgarums ir 12,1 kilometrs, šķērsojot Imantas, Lāčupes, Kleistu, Spilves pļavu, Bolderājas un Daugavgrīvas apkārtnes. Jaunā veloceļa izbūve nodrošinās jau esošā veloceļa “Rīga-Jūrmala” savienojumu ar pludmali.

Veloceļu būvē SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate", un noslēgtā līguma kopējā summa ir 5 035 765 eiro.

Projekta ietvaros tiks izbūvēts veloceļš un ar apmali atdalīta gājēju ietves daļa. Veloceļš lielākoties virzīsies pa ielu labo pusi, tādējādi samazinot autosatiksmes brauktuvju šķērsošanu, kā arī daļa posmu sakrīt ar esošo ietvju novietojumu.

Darbu laikā tiks veikta lietus ūdens kanalizācijas, sakaru un eletrokabeļu izbūve, esošo komunikāciju aizsardzības pasākumi, būvkonstrukciju izbūve un esošo aku vāku, kapju regulēšana, segas konstrukciju izbūve. Veloceļa izbūves darbu noslēdzošajā posmā sekos labiekārtošanas darbi, apzaļumošana un atbilstošu satiksmes organizācijas elementu uzstādīšana. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Jelgavas pievārtē uzbūvētā pirmā koka līmēto paneļu māja Latvijā divu gadu ekspluatācijas laikā ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības, pierādot gan energoefektivitāti, gan salīdzinoši nelielās uzturēšanas izmaksas.

SIA IKTK 2018. gada rudenī uzbūvēja pirmo koka līmēto paneļu māju Latvijā, un tā arī joprojām ir šāda veida vienīgā dzīvojamā māja. Pērn pēc šādas pašas tehnoloģijas uzņēmums uzbūvēja arī savu biroja ēku. Tas bija eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, jau ražotnē tajos veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža.

Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tika saliktas kā lego klucīši, kas notiek ātrāk, nekā ja māju būvētu no ķieģeļiem vai dažādiem blokiem. Mājas montāžas darbi tika veikti dažu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka lielais darbs jāpaveic ražotnē, kur visām detaļām un konstrukcijām jābūt gatavām, pirms sākas montāžas darbi.

Noslēgusies Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, atklāta elektroniska izsole, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Izsolei pieteicās viens pretendents – juridiska persona, kura, veicot vienu soli par 915 000 eiro, ieguvusi tiesības uz pils kompleksa - 3290 m2 būves un 89260m2 zemes - iegādi. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks noslēgts mēneša laikā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku. Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem.

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

Maija nogalē ir pabeigti pērnā gada vasarā sāktie būvdarbi gājēju un velosipēdu ceļa atjaunošanai un pārbūvei 4,6 kilometru garā posmā no Jaunķemeru pludmales līdz Ķemeru kultūrvēsturiskajam parkam – Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei Ķemeros.

Posmā no Jaunķemeru rotācijas apļa līdz tiltam pār Vecsloceni ir izbūvēts nodalīts gājēju un velosipēdu ceļš 3,2 metru platumā, kā arī izbūvēti seši jauni apgaismojuma balsti. Savukārt posmā no tilta pār Vecsloceni līdz Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei izbūvēts kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš 2,5 metru platumā.

Gājēju un velosipēdu ceļu posmā ir pārbūvētas četras sabiedriskā transporta pieturvietas, nodrošinot vides piekļūstamības prasību izpili, uzstādītas barjeras gājēju drošībai un jaunas ceļa zīmes satiksmes drošības uzlabošanai.

Papildus gājēju un velo ceļa izbūvei Jaunķemeru ceļa galā, pirms izejas uz pludmali, ir ierīkots laukums ar asfaltbetona segumu, nodrošinot iespēju gājējiem un velosipēdistiem ērtāk nokļūt līdz pludmalei.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Atklāts jaunizbūvētais veloceļš "Imanta - Daugavgrīva", informē Rīgas dome.

Veloceļa būvniecību uzsāka 2021.gada decembrī un noslēdzās šī gada septembrī. Ar kopējo garumu 12,1 km, "Imanta - Daugavgrīva" ir garākais nepārtrauktais veloceļš Rīgā.

Projekta ietvaros ir izbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ierīkotas atpūtas vietas, uzstādīt soliņi un velostatīvi. Katrā posmā visa veloceļa garumā ir uzstādīti stendi, kuros atzīmēts tā maršruts, atpūtas vietas un cita būtiska informācija par veloceļu.

"Savienojot sešas Rīgas apkaimes no Imantas līdz Daugavgrīvai, jaunais veloceļš no pilsētas burzmas ved uz pludmali, kas, manuprāt, ir viena no Rīgas unikālām iezīmēm - attālums no aktīvas pilsētas dzīves līdz atpūtai pie jūras arvien ir paveicams īsā laikā. Un tagad tas ir ērti izdarāms, braucot arī ar velosipēdu," veloceļa atklāšanā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis