Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Televīzijas operators Viasat Latvija no pirmdienas, 7. decembra, kabeļoperatora Baltkom ilgstoši nenokārtoto parādsaistību dēļ, izslēgs četrus Viasat kanālus, informē Viasat. Tikmēr Baltkom apšauba Viasat godprātību tirgū.

Šādu soli Viasat spēris tādēļ, ka noteikto parādu apmaksas grafiku, par kuru iepriekš vienojušās abas puses, Baltkom neesot ievērojis.

Soda naudu Viasat neatklāj, norādot, ka parāda apjoms ir ievērojami liels.

Viasat uzsver, ka šis fakts nekādi neietekmēs sadarbību ar citiem operatoriem.

Viasat norāda, ka kanāli Baltkom piedāvājumā atgriezīsies tikai pēc parādu saistību izpildīšanas.

Tikmēr Baltkom savā paziņojumā norāda, ka Viasat paziņojums ir vērtējams kā nespēja atšķirt savā darbībā dalību abonenttelevīzijas tirgū un televīzijas satura izplatīšanu.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Līdz šī gada 18. aprīlim lielākais Baltkom TV daļu turētājs bija Latvijas Republikā reģistrētā akciju sabiedrība New Life Holding. Jau vēstīts, ka New Life Holding pilnībā pārņēmusi visas Baltkom kapitāldaļas no līdzšinējās tās īpašnieces Pēterim Šmidrem piederošās SIA Alīna.

Somijas finanšu grupā OP-Pohjola Group ietilpstošie Seesam nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir apvienojušies, izveidojot vienotu uzņēmumu Seesam Insurance AS, kas darbosies Baltijas valstīs.

Turpmāk Latvijā darbosies Seesam Insurance AS Latvijas filiāle, kas pārņēmusi visas Seesam Latvia tiesības un saistības, turpinot uzņēmuma darbību un nodrošinot klientu apkalpošanas servisu tāpat kā līdz šim, Db.lv informēja Seesam Insurance AS Latvijas filiāles Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Armands Šterns.

Šobrīd apdrošināšanas tirgū izveidotas un darbojas vairākas Eiropas sabiedrības (ar galvenā uzņēmuma reģistrāciju vienā no Baltijas valstīm un izveidotām filiālām pārējās valstīs), tajā skaitā Latvijā reģistrētā BTA Insurance Company SE, Igaunijā reģistrētās: If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, Ergo Life Insurance SE Latvijas filiāle, Swedbank Life Insurance SE Latvijas filiāle, Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle, Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija.

Vidējā zaudējumu atlīdzība, ko apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāle izmaksājusi par gadījumiem ceļojumu apdrošināšanā laikā posmā no 2014. gada janvāra līdz 2015. gada aprīlim, ir aptuveni 700 eiro. Savukārt lielākā atlīdzība, kas izmaksāta šajā laikā posmā, sasniedza gandrīz 95 000 eiro, informē Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pārstāvis Ivars Lubāns.

Naudas izteiksmē lielākās apdrošināšanas atlīdzības parasti tiek izmaksātas par negadījumiem tālākās zemēs – ASV un Kanādā, kā arī eksotiskajās zemēs. Šajā gadā vislielāko zaudējumu atlīdzību ceļojumu apdrošināšanā – gandrīz 95 000 eiro – Seesam izmaksāja par medicīnisko palīdzību, transporta pakalpojumiem un cita veida atbalstu, kas tika sniegts kādam vīrietim pēc negadījuma Taizemē, stāsta Seesam Insurance AS Latvijas filiāles Atlīdzību departamenta ceļojumu apdrošināšanas izmaksu speciāliste Kristīne Doze.

17. martā vīrietis ļoti smagā stāvoklī tika nogādāts kādā no Taizemes slimnīcām. Mediķi secināja, ka nopietnās veselības problēmas, visticamāk, radījusi pirms dažām dienām gūta it kā neliela galvas trauma, kas bija izprovocējusi ļoti būtiskus un dzīvībai bīstamus veselības traucējumus. Papildu problēmas radīja ar cietušā ļoti cienījamais vecums. Sākotnēji pacienta pārvešana uz Latviju tika plānota pēc Taizemes slimnīcā pavadītām pāris nedēļām. Taču veselības stāvokļa tālākas pasliktināšanās dēļ nācās veikt operāciju un pacientu turpināt uzturēt komas stāvoklī. Kopumā viņš Taizemes slimnīcā pavadīja vairāk nekā mēnesi. Cietušā pārvešanu uz mājām sarežģīja ne tikai tas, ka no Taizemes nav tieša avioreisa uz Latviju, bet arī viņa smagais veselības stāvoklis – vīrietim visu laiku bija jāatrodas pieslēgtam pie dzīvības uzturēšanas sistēmām Tāpēc lidojumā no Taizemes uz Vāciju viņu līdzi devās divi mediķi. Pēc tam no lidostas Vācijā līdz slimnīcai Latvijā pacients tika pārvests ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu. Cietušā repatriācijas kopējie izdevumi šajā gadījumā bija 50 000 eiro – vairāk nekā puse no Seesam izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, stāsta K. Doze.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības Seesam Latvia valde pieņēmusi lēmumu uzsākt uzņēmuma reorganizāciju, lai pievienotos Igaunijas akciju sabiedrībai Seesam Insurance.

AAS Seesam Latvia direktors un valdes loceklis Aigars Freimanis uzsver, ka uzņēmuma reorganizācija uzskatāma par «muskuļu audzēšanu», kas būtiski palielinās uzņēmuma potenciālu, radot iespēju turpmāk piedalīties arī ambiciozākos nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu iepirkumos.

Plānots, ka reorganizāciju varētu pabeigt jau līdz šā gada beigām. Pēc tās, mainoties uzņēmuma juridiskajam statusam, AAS Seesam Latvia mainīs arī nosaukumu - turpmāk tā būs a/s Seesam Insurance filiāle Latvijā.Savukārt līdz pievienošanās brīdim turpinās savu darbību tāpat kā līdz šim.

Telekomunikāciju operatora Baltkom zaudējumi sakaru traucējumu dēļ, kas bija svētdien, 17.jūlijā, būs vairāki tūkstoši latu, pavēstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš norādīja, ka interneta sakari Pārdaugavā un telefonsakari visā Baltkom tīklā pārtrūka svētdienas, 17.jūlija, rītā ap pulksten 10, kad Baltkom tehniskajā centrā Kurzemes prospektā izcēlās ugunsgrēks.

Sakaru zuduma dēļ klientiem daļu dienas nebija iespējams sazināties ar operatora Kontaktu centru, teica Kļaviņš un apliecināja, ka svētdienas vakarā uzņēmuma tehniskā dienesta speciālisti pilnībā atjaunoja ugunsgrēka dēļ traucētos interneta sakarus visā Pārdaugavā, bet naktī uz pirmdienu tika atjaunoti telefonsakari, kā arī sakari ar operatora Kontaktu centru.

«Uguns seku novēršanu Baltkom vērtē kā ļoti sekmīgu,» sacīja uzņēmuma preses sekretārs un minēja ‒ lai operatīvi atjaunotu visu pakalpojumu darbību, tika mobilizēti lieli «Baltkom» tehniskie resursi. Pēc sākotnējās informācijas, ugunsgrēka izcelšanās avots bija tehnisko telpu kondicionēšanas iekārtās. Kļaviņš uzsvēra, ka precīzākus datus varēs iegūt padziļinātā tehniskā izpētē.

Telekomunikācijas uzņēmums Baltkom neredz pamatu pārtraukt TV3 retranslēšanu kabeļtīklos, jo to nosaka Plašsaziņas līdzekļu likums. To apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji, uzklausot Baltkom un TV3 Latvia strīdu.

Tiesa, arī pēc ceturtdienas tikšanās ar NEPLP un TV3 Latvia pārstāvju piedalīšanos, Baltkom neizdevās sagaidīt skaidru atbildi jautājumā par TV3 nākotnes plāniem attiecībā uz turpmāku bezmaksas apraidi. Kabeļtelevīzijas operatoriem ar Plašsaziņas līdzekļu likumu ir noteikts par pienākumu retranslēt visas nacionālās TV programmas, tomēr TV3 Latvia atsakās atļaut TV3 retranslāciju, pastāvot uz abonēšanas maksas noteikšanu, DB skaidro Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Līdz šim Baltkom pārrunās ar TV3 Latvia nav izdevies rast vienošanos, jo raidorganizācija vēlas noteikt abonēšanas maksu par kanāla retranslēšanu, kad tas vairāk nebūs pieejams bezmaksas zemes apraidē, apliecina L. Kļaviņš.

Šogad turpinās Seesam Insurance AS un tās mātes kompānijas - Somijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības Pohjola Insurance Company Ltd. - izaugsme, liecina apdrošinātāja sniegtā informācija.

Kopējais Pohjola Insurance Company Ltd. parakstīto prēmiju apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 7 %, savukārt kompānijas meitas uzņēmuma Seesam Insurance AS izaugsme Baltijas valstīs bijusi straujāka, sasniedzot 8 %. Visstraujāko izaugsmi ir sasniegusi Seesam Insurance AS Latvijas filiāle, kuras parakstīto prēmiju apjoms šā gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 17 %.

Neraugoties uz to, ka 2014. gada pirmajā pusgadā piekritušo apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieaudzis par 13 %, Seesam Insurance AS peļņa pirms nodokļu nomaksas Baltijas valstīs, salīdzinot ar pagājušā gada to pašu periodu, ir pieaugusi par 1 miljonu eiro un sasniegusi 3,2 miljonus eiro. Seesam Insurance AS Latvijas filiāles peļņa pirms nodokļu nomaksas 2014. gada pirmajā pusgadā sasniegusi 1 miljonu eiro.

Baltkom ir vienojies par finanšu investīciju piesaisti uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. «Ir uzsākts darījums, kurš ļaus jau tuvākajā laikā veikt būtiskus ieguldījumus Baltkom tīkla tehniskajā attīstībā, kā arī turpināt uzlabot klientu apkalpošanas un tehnisko kvalitāti,» DB informē Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Informāciju par darījuma partneri Baltkom sniegs nākamās nedēļas laikā.

Skatot sākotnējo ieceri par kopuzņēmuma veidošanu ar IZZI, tika konstatēta šī operatora darbības neatbilstība Baltkom kvalitātes standartiem, skaidroja L. Kļaviņš.

Viņš vienlaikus atzīmēja, ka Baltkom joprojām ir atvērts iespējamam darījumam, kura rezultātā tiktu pārņemti 100% IZZI kapitāla daļu, kam sekotu vadības un uzņēmuma kvalitātes politikas maiņa.

Jau ziņots, ka IZZI īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju – IZZI un Baltkom vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom.

Baltkom būs Lattelecom jāmaksā 77 tūkst. Ls par nenorēķināšanos par numura saglabāšanas pakalpojumu, Db informē Lattelecom pārstāve Līga Bite. Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Baltkom sūdzību par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, ar kuru komisija noteica, ka Lattelecom tarifi par numuru saglabāšanu ir tuvināti izmaksām.

Tādējādi SPRK lēmums ir atstāts spēkā. «Minētais atkārtoti apliecina to, ka Baltkom beidzot vajadzētu uzņemties pildīt saistības par numuru saglabāšanas pakalpojuma apmaksu,» DB skaidro L. Bite.

Viņa atgādina, ka Baltkom jau ilgstoši izvairās no līguma noslēgšanas ar Lattelecom par numuru saglabāšanas pakalpojumu un ir vienīgais telekomunikāciju uzņēmums, kas ilgstoši nenorēķinās ar Lattelecom par šo pakalpojumu.

Līdzšinējie tiesas lēmumi apstiprinājuši, ka Baltkom par numuru pārvietošanu ir jāmaksā un, ka Lattelecom noteiktā maksa ir pamatota, atzīmē L. Bite. Pēc Lattelecom prasības kopš 2009. gada marta Baltkom kontiem uzlikts arests parāda apjomā, kas pārsniedz 70 tūkst. Ls.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Baltcom plāno VIASAT TV programmas - TV1000 un TV1000 Russkoje Kino - aizstāt ar līdzvērtīgām vai pat labākām tematiskajām programmām.

Baltcom informē, ka tuvojoties TV programmu izplatīšanas līguma termiņa beigām, Baltkom saņēmis VIASAT priekšlikumu, kas paredz VIASAT piedāvātās TV programmas turpmāk vairs neizplatīt analogajā kabeļtelevīzijas apraidē.

Baltkom līdz šim nav panācis arī vienošanos par atsevišķu TV programmu pārraidi digitālajā formātā, jo VIASAT TV programmu komplektam noteiktā maksa ievērojami pārsniedz līdzšinējos apmērus un Baltkom klientiem, visticamāk, nebūs pievilcīga.

Izmaiņas VIASAT satura izplatīšanas stratēģijā skars arī Baltkom digitālās TV klientus, kuri bez jau minētajiem kanāliem vairs neredzēs arī VIASAT Explorer. VIASAT piedāvātās TV programmas par papildu samaksu, ko noteiks VIASAT, būs pieejamas tikai Baltkom digitālajā TV atsevišķa bloka abonentiem.

OP Finanšu grupa ir nolēmusi pārdot visas savas nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības «Seesam Insurance AS» (Seesam) akcijas «Vienna Insurance Group» (VIG). Puses parakstīja pārdošanas līgumu 2017. gada 18. decembrī. VIG šodien jau ir sniegusi paziņojumu par šo iegādi.

«Seesam», kas tika dibināts 1991. gadā, kļuva par OP Finanšu grupas sastāvdaļu 2006. gadā. Baltijas valstīs «Seesam» ir 23 filiāles un tiek apkalpoti vairāk nekā 200 000 klientu, no kuriem privātpersonas veido 86 procentus. Šis darījums nekādi neietekmēs «Seesam» klientu apdrošināšanas līgumus vai apdrošināšanas noteikumus, informē darījumā iesaistītie. Šī darījuma pabeigšanai būs vēl nepieciešams varas iestāžu apstiprinājums.

«Seesam» bruto parakstītās prēmijas 2016. gadā veidoja aptuveni 60 miljoni eiro, un uzņēmuma tirgus daļa veidoja aptuveni 5,7 procentus no Baltijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus. Baltijas valstīs «Seesam» tiek nodarbināti 335 darbinieki, no kuriem 150 ir Igaunijā, 90 Latvijā un 95 Lietuvā. Šis darījums neietekmēs «Seesam» darbinieku darba līgumus vai viņu darba tiesisko attiecību nosacījumus.

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

Lai atceltu pagaidu tiesas noregulējumu, kurā uzlikts telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom pārtraukt TV3 retranslēšanu uzņēmuma kabeļtīklos, Baltkom ar sūdzību ir vērsies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, DB sacīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Baltkom vērsies arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un 27.janvārī attiecīgais jautājums tiks pārrunāts, atzīmēja L. Kļaviņš.

DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu.

Nolēmums par TV3 retranslēšanas pārtraukšanu tika pieņemts 3.janvārī, bet par 3+ un TV6 – 24.janvārī.

«Jā, tā ir taisnība,» DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Iemesls ir Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Baltkom no 21. decembra TV skatītājiem Viasat kanālu TV 1000 un TV 1000 Русское кино vietā piedāvās jaunus filmu kanālus - Illuzion+ un Русский Иллюзион, Db informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš atgādināja, ka izmaiņas Baltkom TV piedāvājumā ir saistītas ar Viasat lēmumu TV programmas vairs neizplatīt analogajā kabeļtelevīzijas apraidē un vēlmi digitālajā formātā tās turpmāk piedāvāt tikai vienotā komplektā.

Viasat kanāli TV 1000 un TV 1000 Русское кино Baltkom TV klientiem nebūs pieejami no 2010.gada sākuma.

Db.lv jau ziņoja, Viasat Latvija kabeļoperatora Baltkom ilgstoši nenokārtoto parādsaistību dēļ draudēja izslēgt četrus Viasat kanālus - TV1000 un TV1000 Russkoje Kino, kā arī dokumentālo filmu kanālus Viasat History un Viasat Explorer.

Tiesa, vēlāk Viasat un Baltkom panāca savastarpēju vienošanos, kura paredz Baltkom parāda daļēju apmaksu šobrīd un pakāpenisku atlikušās summas dzēšanu, līdz ar to Viasat paziņoja, ka kanāli no Baltkom televīzijas paketēm netiks izslēgti. Tomēr vēlāk Baltkom paziņoja, ka Viasat kanāli TV1000 un TV1000 Russkoje Kino tiks aizstāti.

Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners, intervijā Bizness&Baltija norāda Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre.

«Pateicoties stratēģiskā investora piesaistei, mēs palielināsim attīstības tempus. Krīzes momentā mēs skatījāmies, uz kuru pusi ies tirgus. Tagad situācija ir skaidra un mēs saprotam, kur jāiegulda investīcijas,» stāsta P. Šmidre. Viņš arī atzīmē, ka līdzekļi tiks ieguldīti tehnoloģijās, tīkla pārklājuma un platjoslas interneta attīstībā.

Minēto darījumu plānots pabeigt līdz aprīļa beigām, bet plašāka informācija par šo darījumu tiks sniegta maijā.

Iepriekš Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols izteica vēlmi pirkt Baltkom, pārtraucot jebkādas saites ar P.Šmidri. Savukārt Baltkom nāca klajā ar paziņojumu, ka piesaistījusi finanšu investoru sava tīkla tehniskai attīstībai un piedāvāja nopirkt Izzi kapitāla daļas.

Sabiedrisko paklpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir nepamatoti novilcinājusi Baltkom iesnieguma izskatīšanu par ceturtās paaudzes (4G) datu pārraides uzsākšanu.

Tādējādi komisija ieguva laiku un virzīja izskatīšanai Ministru Kabinetā (MK) Nacionālā frekvenču plāna grozījumus, augusta beigās panākot to apstiprināšanu, uzskata telekomunikāciju uzņēmums Baltkom. SPRK Baltkom iesniegumu skatījusi šodien, 10. novembrī.

Atkārtoti demonstrējot nevienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, valsts regulējošās funkcijas zaudē nozīmi, pauda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

DB jau ziņoja, ka Baltkom saskata tiesību normu pārkāpumus Ministra kabineta veiktajos grozījumos Nacionālajā radiofrekvenču plānā.

Kad Baltkom vērsās SPRK, Nacionālais frekvenču plāns paredzēja tiesības izmantot neierobežotus tehnoloģiju veidus, sacīja P. Šmidre.

Baltkom ir nemierā ar Lattelecom publiski izplatīto informāciju, kurā apgalvots, ka LTV7 programmā iekļautajām tiešraidēm no Pasaules kausa turnīra futbolā valodas izvēles funkcija pieejama «tikai» Lattelecom pakalpojumu lietotājiem.

Tas ir tāpēc, ka pēc Baltkom sniegtās informācijas valodas izvēles funkcija tiek nodrošināta visos digitālās televīzijas tīklos. Iespējamie pārkāpumi būs jāizvērtē Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

«Baltkom kopš 2003.gada piedāvā digitālās televīzijas pakalpojumu, kurš nodrošina virkni papildfunkciju, tostarp arī valodas izvēli. LTV7 PK tiešraides visiem Baltkom digitālās TV skatītājiem ir pieejamas krievu un latviešu valodās, esam neizpratnē par televīzijas nozarē salīdzinoši jaunā uzņēmuma nekorekto informāciju. Grūti iedomāties kādu no TV nozarē ilgi strādājušiem uzņēmumiem šādi izpelnoties auditorijas uzmanību,» DB sašutumu pauž Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis.

«Krīze ir pārvarēta, un tagad Baltkom redz iespēju straujam kvalitatīvam lēcienam gan apkalpošanas, gan satura kvalitātes ziņā. Baltkom neizslēdz arī citu telekomunikāciju operatoru un tīklu iegādi,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Runājot par investoru, ko Baltkom piesaistījis, lai izteiktu pārpirkšanas piedāvājumu IZZI, P. Šmidre atklāj, ka «finanšu partneri Baltkom nosauks šonedēļ».

Šmidre skaidro, ka sarunas par IZZI un Baltkom apvienošanos patlaban nav devušas rezultātu, taču tās vēl neesot galā. «Kad ambīcijas nesakrīt ar gala vērtību, tad ir grūti vienoties. Par Baltkom un IZZI sarunu iznākumu pagaidām ir pāragri spriest,» tā viņš.

Attiecībā uz iespējamo Lattelecom privatizāciju Baltkom pārstāvis norāda, ka šī uzņēmuma privatizācijas īstais laiks jau sen pagājis. «Īstais laiks Lattelecom privatizācijai bija pirms desmit gadiem. Lattelecom ir valsts kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki nav vainīgi, ka tas ir tendēts uz labāko, dārgāko un to, ka tam viss izmaksā dārgāk, nekā to dara privātais. No valsts puses - Lattelecom sen vajadzēja privatizēt. Es uzskatu, ka valsts sabiedrībām nav jāorientējas uz peļņu, izņemot gadījumu, ja tām ir nepieciešami kapitālieguldījumi. Lielīties valsts uzņēmumiem ar peļņu ir lepoties ar to, ka iedzīvotājiem ir mazinājušies ieņēmumi,» tā P. Šmidre.

Zvērināts tiesu izpildītājs Ginters Hmeļevskis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniedzis sūdzības par telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu un pārtraukt kabeļtīklos kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa janvārī pēc telekompānijas TV3 Latvia lūguma kā pagaidu aizsardzības līdzekli noteica aizliegumu Baltkom retranslēt minētos kanālus.

Kā aģentūrai LETA sacīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis, tiesu izpildītāja sūdzības par lēmumu nepildīšanu paredzēts skatīt 26.aprīlī plkst.11 un plkst.14.

Iemesls pieteikumam par retranslācijas apturēšanu bija Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos, laikrakstam Dienas Bizness apstiprināja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

«Diemžēl TV3 Latvia atzinuši par nepieciešamu panākt savas auditorijas ievērojamu samazināšanos, pārtraucot programmas TV3 retranslēšanu Baltkom tīklos,» iepriekš sacīja Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.