Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

OP Finanšu grupa ir nolēmusi pārdot visas savas nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības «Seesam Insurance AS» (Seesam) akcijas «Vienna Insurance Group» (VIG). Puses parakstīja pārdošanas līgumu 2017. gada 18. decembrī. VIG šodien jau ir sniegusi paziņojumu par šo iegādi.

«Seesam», kas tika dibināts 1991. gadā, kļuva par OP Finanšu grupas sastāvdaļu 2006. gadā. Baltijas valstīs «Seesam» ir 23 filiāles un tiek apkalpoti vairāk nekā 200 000 klientu, no kuriem privātpersonas veido 86 procentus. Šis darījums nekādi neietekmēs «Seesam» klientu apdrošināšanas līgumus vai apdrošināšanas noteikumus, informē darījumā iesaistītie. Šī darījuma pabeigšanai būs vēl nepieciešams varas iestāžu apstiprinājums.

«Seesam» bruto parakstītās prēmijas 2016. gadā veidoja aptuveni 60 miljoni eiro, un uzņēmuma tirgus daļa veidoja aptuveni 5,7 procentus no Baltijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus. Baltijas valstīs «Seesam» tiek nodarbināti 335 darbinieki, no kuriem 150 ir Igaunijā, 90 Latvijā un 95 Lietuvā. Šis darījums neietekmēs «Seesam» darbinieku darba līgumus vai viņu darba tiesisko attiecību nosacījumus.

Latvijā strauji pieaudzis jaunu, līdz piecus gadu vecu automašīnu zādzību gadījumu skaits, liecina apdrošināšanas sabiedrības Seesam rīcībā esošie Iekšlietu ministrijas dati par šā gada septiņiem mēnešiem.

Dati liecina, ka zagtāko automašīnu saraksta galvgalī šogad ir «Volkswagen» markas automašīnu «Golf» un«Passat» modeļi, tam seko «BMW» 3. sērijas un 5. sērijas automašīnas, «Audi» markas «Audi 80» un «Audi A4» automašīnu modeļi un «Toyota RAV» markas automašīnas. Lielu popularitāti zagļu vidū iemantojuši arī «Nissan X-Trail» un «Subaru Legacy», kuri zagtāko automašīnu saraksta galvgalī nonākuši pirmo reizi.

Salīdzinot ar 2016. gadu līdz piecu gadu vecu auto zādzību skaits vidēji mēnesī ir dubultojies un sastāda 30 procentus no visām nozagtajām automašīnām Latvijā.

Lai izvairītos no nepatīkamiem mirkļiem, kad jāsecina, ka automašīna ir nozagta, apdrošināšanas sabiedrība «Seesam» aicina izvietot papildus drošības sistēmas. «Seesam» transportlīdzekļu apdrošināšanas eksperts Igors Taburs norāda, ka par papildus drošības sistēmu īpaši vajadzētu padomāt to automašīnu īpašniekiem, kuru spēkrati aprīkoti ar bezatslēgu jeb «KeyLess Go» sistēmu.

Konkurences padome (KP) saņēma apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe iegūst izšķirošu ietekmi pār AS Seesam Insurance, liecina KP publiskotā informācija.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Pārdod apdrošināšanas uzņēmuma Seesam akcijas

KP atgādina, ka tās atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljonu eiro.

Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.

Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.

Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. «Apdrošināšana ir uzticības bizness,» uzsver V. Gustsons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Strādāju apdrošināšanas nozarē jau kopš 1991.gada. Sāku strādāt apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balta, pēc tam piecus gadus biju Vērtspapīru tirgus komisijas vadītājs. Kopš 2001. gada strādāju Compensa Life. Uzskatu, ka apdrošināšana ir ļoti interesanta biznesa sfēra.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Latvieši Nepālā sašutuši par valsts attieksmi. Kaut gan Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izrāda interesi par notiekošo, joprojām nav atrasts veids, kā sešu tūristu grupu ar helikopteru nogādāt no Nāmče Bāzāras līdz lidostai. Aviokompānija Turkish Airlines ceļotājiem panākusi soli pretī, par nedēļu agrāk pārceļot lidojumu uz Latviju, tomēr pagaidām nav ne mazākā priekšstata, kā līdz lidostai nokļūt. Vietā, kur atrodas mūsu tūristi, valda liels haoss, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Viena no ceļotāju grupas dalībniecēm Jūlija Grinberga sociālajā tīklā Facebook raksta, ka vietā, kur viņi apmetušies, nelieli grūdieni jūtami joprojām. «Mums ir ļoti paveicies – mēs esam dzīvi un veseli. Bet apkārt mums ir izpostīta zeme un izmisums,» raksta J. Grinberga un piebilst, ka valsts ir atteikusi palīdzību – viņus nogādāt līdz lidostai. «Mēs Latvijai neesam vajadzīgi! Mēs strādājam mūsu valsts labā, maksājam nodokļus, bet mēs neesam vajadzīgi! Galvenais arguments ir, ka mēs neesam cietuši. Vai tad tajā brīdī, kad skrēju pa lauku un man zem kājām vērās zeme vaļā, man vajadzēja tajā spraugā iekrist, lai Latvijai rūpētu tās seši pilsoņi?» retoriski jautā J. Grinberga.

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) aicina motobraucējus neaizmirst savlaicīgi iegādāties OCTA, lai pasargātu sevi un citus satiksmes dalībniekus no nevajadzīgām likstām un tēriņiem, kas var rasties ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošinātājiem pieteikti 427 CSNg, kuros bijis iesaistīts mototransporta līdzeklis. No tiem 208 gadījumos mototransportlīdzekļa vadītājs bijis CSNg izraisītājs, bet 219 gadījumos – cietušais. Šie ir statistiski zemākie rādītāji pēdējos piecos gados, kas saistīti ar CSNg, kuros bijuši iesaistīti mototransportlīdzekļi.

Šie dati ļauj cerēt, ka mototransportlīdzekļu vadītāji kļuvuši apzinīgāki, un arī citi satiksmes dalībnieki rīkojas uzmanīgāk, redzot uz ceļa motociklu vai mopēdu. «Tomēr iepriekšējo gadu statistika rāda, ka arī mototransporta izraisītie negadījumi var būt ar pietiekami smagām sekām. Tā 2016.gadā apdrošinātājiem pieteiktas trīs no piecām vēsturiski lielākajām atlīdzībām par mototransportlīdzekļa nodarītiem zaudējumiem. Tāpat aizpērn bijusi arī statistiski lielākā vidējā atlīdzība par mototransportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life parakstīto prēmiju apjoms šā gada pirmajā pusē sasniedzis 3,7 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, informē kompānijas pārstāvji.

Kopējā Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieeaugums par 10%.

Uzņēmuma statistikas dati liecina, ka jauno prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā pirmajos sešos mēnešos palielinājies par 86%. Tāpat jaunajās prēmijās no janvāra līdz jūnijam parakstīto prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanas polisēm pieaudzis par 108%.

Kopējie Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus dati parāda, ka jau parakstītas prēmijas 51 miljonu eiro apmērā. Statistika rāda, ka kopumā parakstīto prēmiju apjoms tirgum piesaistītām polisēm dzīvības apdrošināšanā pieaudzis par 67%. Vislielākais kāpums vērojams mūža pensijas apdrošināšanā valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, kur parakstīto prēmiju apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 230%, sasniedzot 1,3 miljonus eiro.

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.

2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, apdrošināšanas tirgus Latvijā audzis par 21%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

«Šobrīd augošais prēmiju apjoms sekmē ne vien apdrošināšanas produktu attīstību, bet arī to, ka ilgtermiņā klientiem atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk. To jau šobrīd skaidri atspoguļo izmaksātais OCTA atlīdzību apjoms ar vislielāko jeb gandrīz 20% pieaugumu. Jāsaprot, ka apdrošināšanas nozare apgroza tā saukto garo naudu – parakstītās prēmijas tiks iekasētas gada vai dzīvības apdrošināšanas gadījumā – pat 10 gadu laikā, un vēlāk atlīdzību veidā atgriezīsies pie klientiem,» skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins.

Lielāko apdrošināšanas tirgus daļu jeb 25% šobrīd veido veselības apdrošināšana. Parakstīto prēmiju apjoms gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 33,5 milj. eiro (+9%), bet atlīdzībās izmaksāti 15,2 milj. eiro (+1,7%). Gada sākumā beidzas liela daļa veselības apdrošināšanas līgumu, un darba devējs izvēlas apdrošinātāju uz nākamo apdrošināšanas periodu.

Mainījies Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes sastāvs No pirmdienas, 30.maija LTAB valdes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Jānis Abāšins.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, kurš LTAB vadījis kopš 2004.gada oktobra, turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste savu amatu atstājusi.

J. Abāšins kopš 2013. gada pildīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidenta pienākumus un līdztekus LTAB valdes priekšsēdētāja pienākumiem šo amatu saglabās arī turpmāk. Līdzdarbošanās dažādos projektos un vēlme padarīt darbu efektīvāku ir būtiski nostiprinājušas abu organizāciju sadarbību, tādēļ izmaiņas LTAB vadībā ir vēl viens solis funkciju un kompetenču konsolidācijā, lai sasniegtu LTAB un LAA mērķus, skaidro J. Abāšins.

Lai gan apdrošināšanas sabiedrības kopš 2016. gada oktobra atsāka iemaksu veikšanu OCTA Garantijas fondā, šobrīd tas samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2008. gada aprīļa, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 miljonus eiro un iemaksas vairs nebija jāveic, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Iemaksu veikšanu Garantijas fondā paredz normatīvie akti gadījumā, ja tā apmērs samazinās zem 20 miljoniem eiro. Savukārt, ja fonda apmērs nokrītas zem 17 miljoniem eiro, tad apdrošinātājiem iemaksas jāveic dubultā apmērā. Ņemot vērā pēdējā desmitgadē raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus faktorus, Garantijas fonds 2016. gadā samazinājās zem 20 miljonu eiro atzīmes, un, par spīti, apdrošinātāju veiktajām iemaksām, tā apmērs turpināja sarukt.

Tāpat būtisks iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības «Balva» (turpmāk - MAAS «Balva») vietā. Vairāk nekā 4 gadu laikā Garantijas fonds MAAS «Balva» vietā jau izmaksājis 3,41 miljonus eiro, savukārt kopējais prognozētais izmaksu apmērs, kas fondam vēl jāizmaksā maksātnespējīgā apdrošinātāja vietā ir 2,1 miljoni eiro.

Kā ik gadu, arī šogad 15.septembrī tiek veikta OCTA apdrošināšanas risku jeb BONUS-MALUS klašu pārrēķināšana.

Pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, BONUS-MALUS klase šogad uzlabojusies 356 985 autoīpašniekiem, kas ir par 0,65% mazāk nekā pērn, bet pasliktinājusies 171 240 autoīpašniekiem, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu ir par 2,12% vairāk. BONUS-MALUS klase nav mainījusies 796 240 autoīpašniekiem, bet sākumklase piešķirta 40 573 jaunajiem autoīpašniekiem.

«Lai arī kopumā to autoīpašnieku skaits, kam BONUS-MALUS klase uzlabojusies, ir nedaudz samazinājies, iepriecina pieauguma rādītāji augstākajās/labajās klasēs. Tā, piemēram, ja salīdzina zemāko un augstāko klasi, tad labākajā jeb 17. BONUS-MALUS klasē autoīpašnieku skaits ir pieaudzis par 11081, tikmēr sliktajās klasēs pieaugums ir nebūtisks,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Sportlex ir uzsācis sadarbību ar apdrošināšanas sabiedrībām. Tagad gandrīz visas apdrošināšanas sabiedrības pieņem pieteikumus un atlīdzina saviem klientiem - Sportlex abonementu īpašniekiem. Pašlaik Sportlex pieteikumus pieņem BALTA, If, ERGO, Baltijas Apdrošināšanas Nams, Seesam, BTA un Gjensidige.

Sportlex ir jaunās paaudzes sporta klubu tīkls, kas apvieno vairāk nekā 70 sporta organizācijas visā Latvijā. Sportlex abonementu īpašniekiem ir pieejami pilnīgi visi klubi un nodarbības, kuras redzamas aplikācijā, tostarp ne tikai trenažieru zāles un grupu jogas vai aerobikas nodarbības, bet arī baseins, klintī kāpšanas tornis, akvabaika nodarbības un daudz kas cits.

Aplikācijā ir izstrādāta ērta klubu un nodarbību filtrēšana, ar kuras palīdzību jūs varat ātri un ērti atrast interesējošo treniņu ērtākajā laikā.

Īpaši izdevīgs piedāvājums gaida korporatīvos klientus: uzlabotie nosacījumi tiek piedāvāti grupām no 5 personām.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) salīdzinājis dažādos OCTA agregatoros jeb kalkulatoros pieejamās cenas un secinājis, ka pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki katru reizi pārmaksā vidēji 11-14%.

Turklāt nereti starpnieka norādītā polises cena ir būtiski augstāka par tās cenu, pērkot to pa tiešo apdrošinātāju mājaslapā.

Šobrīd Latvijā ir vairāki apdrošināšanas starpnieku interneta portāli, kuros var iegādāties OCTA. Ievadot transportlīdzekļa datus, katrā no tiem var redzēt cenu piedāvājumu no dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr, neraugoties uz šajos portālu sludināto informāciju par it kā visizdevīgākajām OCTA cenām, patiesībā autoīpašniekam tās tiek uzrādītas jau ar iekļautu apdrošināšanas starpnieka atlīdzību. Tādējādi autoīpašnieki iegādājas OCTA, pārmaksājot par polisi, nenojaušot, ka, pērkot polisi pa tiešo apdrošinātāja mājaslapā, tās cena būtu par vidēji 11-14% zemāka.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika par notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kas izraisīti ar neapdrošinātu auto liecina, ka visbiežāk CSNg izraisa 26 - 35 gadus veci autovadītāji, kas pārvietojas ar 16 – 20 gadus veciem spēkratiem.

LTAB apkopojis neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto CSNg statistiku par periodu no pagājušā gada oktobra līdz šā gada oktobrim. Analizējot datus var secināt, ka 81 CSNg (32,4%) izraisījuši 26 – 35 gadus, bet 54 negadījumus 18 – 25 gadus veci autovadītāji (21,6%). Vismazāk- 16 CSNg - izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji vecumā no 56 – 65 gadiem (6,4%).

Transportlīdzekļu vecuma kategorijā, ar kuriem visbiežāk izraisīti CSNg bez derīgas OCTA, lielākā riska grupa ir 16 - 20 gadus veci transportlīdzekļi - 87 negadījumi (30,7%), kā arī 11 – 15 gadus veci auto - 80 CSNg (28,2%). Ar gados jauniem (līdz 5 gadi) spēkratiem bez derīgas OCTA izraisīti 13 CSNg (4,6%).

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2019.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā.

Grozījumu mērķis ir papildināt spēkā esošā OCTA likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus CSNg cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs.

1997. gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma. Tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā ir AAS «Balta», AAS «Baltijas Apdrošināšanas Nams», AAS «BTA Baltic Insurance Company», «Compensa Vienna Insurance Group» ADB Latvijas filiāle, «ERGO Insurance» SE Latvijas filiāle, ADB «Gjensidige» Latvijas filiāle, «If P&C Insurance» AS Latvijas filiāle, «Seesam Insurance» AS Latvijas filiāle un «Swedbank P&C Insurance» AS Latvijas filiāle.

2017. gada 5. oktobrī notika Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) biedru sapulce, kurā uz 2 gadu termiņu tika pārvēlēti divi asociācijas padomes vadības locekļi, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne.

Padomes priekšsēdētājas amatā tika pārvēlēta ERGO Insurance SE Latvijas filiāles un ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles valdes locekle Ingrīda Ķirse un padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā riska veidu apdrošināšanas jautājumos tika pārvēlēts Seesam Insurance AS Latvijas filiāles valdes loceklis Aigars Freimanis. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus dzīvības apdrošināšanas jautājumos turpinās pildīt AAS «CBL Life» valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.

Padome turpinās strādāt pie iepriekš apstiprinātajām asociācijas prioritātēm - nozares likumdošanas pilnveidošanas, patērētāju sūdzību izskatīšanas procesa uzlabošanas un ombuda darbības paplašināšanas, kā arī sabiedrības izglītošanas apdrošināšanas jautājumos.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

"Vienna Insurance Group" (VIG) kļuvusi par vienīgo risku apdrošināšanas kompānijas "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) balsstiesīgo akciju īpašnieku, informē uzņēmumā.

"Saskatot pozitīvas tendences un perspektīvas Baltijas apdrošināšanas tirgū, VIG pieņēma lēmumu veikt 100% BTA akciju iegādi, lai nostiprinātu savas pozīcijas. Līdz ar šo lēmumu VIG iegūst pilnīgu kontroli pār BTA darbību visā Baltijā," pauda kompānijas pārstāvji.

Līdz šim, pēc BTA publiskotās informācijas, VIG piederēja 90,83% BTA akciju, kamēr 9,17% akciju piederēja apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance SE", kuras patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Gints Dandzbergs, Marts Dandzbergs un Pauls Dandzbergs.

Jau vēstīts, ka BTA peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 7,674 miljoni eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bruto apdrošināšanas prēmijās BTA parakstīja kopumā 106,711 miljonus eiro, kas ir par 5% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 60,144 miljonus eiro, kas ir kritums par 17%.