Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

ASV bankas šogad saņēmušas rekordlielu summu – 38.5 miljardus USD – overdraftu maksājumos, ziņo Financial Times.

Ieņēmumu summa gandrīz divas reizes pārsniedz summu, kas overdraftu maksājumos tika saņemta 2000. gadā.

Tas varētu radīt palielinātu publisko nepatiku pret ASV finanšu sektoru, uz kuru izdarīts liels politiskais spiediens, lai ASV bankas atvieglotu kredītu slogu patērētājiem padarot kredītus gan vieglāk pieejamus, gan samaksājamus, tā ft.com. Galu galā par ASV nodokļu maksātāju naudu daudzas ASV bankas tikušas izglābtas no bankrota.

Šādai notikumi liecina par to, ka ASV CB varētu kā prioritāti izstrādāt stingrākus patērētāju izmaksu noteikumus, tā Financial Times.

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājs Bertolts Fliks amatpersonu deklarāciju tuvākajā laikā nerakstīs. Sagaidāms, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru B.Flikam uzdots Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt airBaltic valdē strādājošo valsts amatpersona sarakstu, viņš izpildīs formāli un pats savu vārdu neiekļaus, raksta Diena.

Tā ļauj secināt airBaltic preses pārstāvja Jāņa Vanaga otrdien atzītais, ka, tāpat kā līdz šim, arī šobrīd B.Fliks sevi par valsts amatpersonu neuzskata un amatpersonu deklarāciju VID neiesniegs. Amatpersonu sarakstu uz VID, kā to prasot tiesas spriedums, B.Fliks nosūtīšot.

Tikmēr VID noskaņots kareivīgi. Kā izriet no VID Komunikācijā daļā atzītā, ja B.Fliks sevi amatpersonu sarakstā nebūs iekļāvis, VID būs gatavs juridiskai cīņai, lai panāktu, ka B.Fliks pilda likumā par valsts amatpersonām noteikto. Galvenais arguments VID rokās ir tiesas sprieduma motīvu daļā secinātais, ka airBaltic valdes locekļi ir valsts amatpersonas. Ja sarakstā nebūšot B.Flika vārda, VID jau tūlīt pēc Ziemassvētkiem lemšot, kā rīkoties, piesaistot juristus.

Konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, proti, augstāko amatpersonu padomnieku mēnešalgām tiek plānots noteikt ierobežojumus – tās nedrīkstēs pārsniegt ministra algu, kam piemērots koeficients 0.6. Tas nozīmē, ka padomnieku algas pirms nodokļu nomaksas nedrīkstēs pārsniegt 1 288 Ls mēnesī.

To paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumi, kurus Saeima ceturtdien pieņēma otrajā lasījumā.

Grozījumi arī noteikts amatu apvienošanas ierobežojumus cilvēkiem, kas nav valsts amatpersonas, bet ieņem atalgotus amatus tiešās, atvasinātās vai pastarpinātās publiskās pārvaldes iestādēs. Šīs personas savu amatu vai darbu varēs savienot ar ne vairāk kā diviem citiem atalgotiem darbiem.

Likuma grozījumi stāsies spēkā 2009. gada 1. martā.

Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% - Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

«Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Pēc Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes locekļiem nosaka valsts amatpersonas statusu, gan viņiem, gan kompānijas izpilddirektoram Bertoltam Flikam nekavējoties jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) amatpersonu deklarācijas.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi: airBaltic valdes locekļi uzskatāmi par valsts amatpersonām un viņiem jāievēro likumdošanas prasības par kārtību, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti, raksta Diena, atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA.

Līdz ar to VID pieprasīs iesniegt valsts amatpersonu sarakstu grozījumus par akciju sabiedrības valdes locekļiem par periodu no 2006.gada 15.maija un attiecīgi no šī laika pieprasīs valdes locekļiem, kā arī Flikam, kurš ir lidsabiedrības valdē, iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas. VID norāda, ka šis ir pirmais precedents, kad tiesa atzinusi amatpersonas statusu personai, kas uzskatījusi, ka VID to par amatpersonu noteicis nepamatoti un tāpēc tāpēc ilgstoši nav sniegusi valsts amatpersonas deklarāciju. Savukārt airBaltic prezidents B. Fliks izplatījis paziņojumu presei, kurā norāda, ka minētais tiesas spriedums nosaka pienākumu sagatavot amatpersonu sarakstu, un tas ir vienīgais tiesas sprieduma priekšmets.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.

Saeima sākotnēji pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V/Par) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums. Regulējums paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publicē iestādes mājaslapā, norādot vārdus un uzvārdus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Meklējot līdzekļus ekonomikas lejupslīdes patukšotajam valsts maciņam, ar šā gada sākumu pierobežas iedzīvotājiem tika ierobežotas iespējas piepelnīties uz tā dēvētās legālās kontrabandas rēķina. Tomēr pierobežas iedzīvotāji atraduši veidu, kā apiet aizliegumu, un akcīzes preces no Krievijas turpina ievest caur Igauniju, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Finanšu ministrijas iniciatīvas rezultātā, atgriežoties no kaimiņvalstīm Latvijā, bez papildu nodevu maksāšanas akcīzes preces, arī degvielu, var ievest tikai vienu reizi nedēļā. Pierobežas iedzīvotājiem šis rūpals jau ilgu laiku deva iespēju sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem, jo šķērsot robežu un ievest pilnu bāku plus desmit litru kannu ar degvielu varēja katru dienu. Šādi ievesto degvielu bieži pārdeva tālāk, nemaksājot nodokļus, kas arī izraisīja Finanšu ministrijas neapmierinātību, atgādina laikraksts.

Kopš izmaiņām robežšķērsošanas kārtībā pagājuši trīs mēneši, un pierobežas iedzīvotāji jau ir pielāgojušies jaunajai kārtībai – Alūksnes novada iedzīvotāji arī tagad uz Krieviju piepelnīties dodas katru dienu, taču sešas dienas nedēļā no Krievijas viņi atgriežas caur Igauniju. Šāda vizināšanās samazinot potenciālos ieņēmumus vai ekonomiju no Krievijā iegādātās degvielas (Krievijā litrs degvielas maksā 0,5 latus), jo ceļš ir par apmēram 50 kilometriem garāks un ārkārtīgi sliktie ceļi šo maršrutu neļauj veikt ātri.

Ne vienmēr jāpakļaujas valdošajai sistēmai. Gluži otrādi – ar to jācīnās, ja sistēma ir šķērslis lielu un labu mērķu sasniegšanai, uzskata uzņēmējs Artis Daugins

Mēnesis Silīcija ielejā, tikšanās ar ASV prezidentu un pasaules biznesa līderu ikdienas iepazīšana – tā ir lieliska pieredze, jaunas zināšanas un milzīgas priekšrocības globalizēt savas idejas. Iespējas ir jāizmanto, tomēr nav jāatsakās no tā, kas esi. «Un es esmu liels Latvijas patriots,» apgalvo jaunais uzņēmējs, uz kura pleciem ir divas elektrokartingu halles – Rīgā un Liepājā, kartingu un elektrovelosipēdu būve, gūzma jaunu ieceru un stingra apņemšanās jau pēc gada startēt pasaules līmenī, par spīti ikdienas problēmām Latvijas uzņēmējdarbības vidē.

Fragments no intervijas:

Teju visas Latvijas neatkarīgās institūcijas prasa papildu finansējumu atalgojumam, tomēr tikai retā to dabūs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausījusi neatkarīgo institūciju viedokli par 2016. gada valsts budžeta projektu. Konsultatīvajās sarunās par atbalstītajām un aiz svītras atstātajām prioritātēm brīžam uzplaiksnīja skaļāka un sasāpējusi nots, galvenokārt ar lūgumu pietuvināt esošo atlīdzību konkurētspējīgam atalgojumam.

Piepelnīties aizliegts

Kaujinieciski bija noskaņots tiesībsargs Juris Jansons, kurš atzina, ka gana aktīvi strādājis un kritizējis valdības darbu. Viņš var arī nepretendēt uz vēl vienu termiņu Tiesībsarga biroja vadītāja amatā, ja vien tas vainagotos ar institūcijas kapacitātes stiprināšanu, amatalgas palielinājumu biroja darbiniekiem un pašam tiesībsargam. «Vai varu šim amatam uzrunāt augstas raudzes speciālistus, ja amatalga ir 1600 eiro pēc nodokļu nomaksas?» retoriski jautāja J. Jansons, kura pilnvaras beigsies nākamā gada martā. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme DB informēja, ka tiesībsargs prasījis biroja vadītāja amatalgas pieaugumu 77% apmērā. Pārējam personālam būtu nepieciešamas algas palielinājums par 10–25%.

Starp Latviju un Īriju iedzīvotāju sūtījumus piegādājošiem uzņēmējiem ir izdevīgāk reģistrēties Īrijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādu kravu un sīkpaku piegādātāji, kas apkalpo svešumā esošos tautiešus, labprātāk izvēlas reģistrēties kā pašnodarbinātas personas vai reģistrē savus uzņēmumus Īrijā, nevis Latvijā, liecina DB aptaujāto komersantu teiktais. Tam par iemeslu tiek minēta gan vienkāršāka procedūra, gan uzņēmējdarbībai pievilcīgi nodokļu likumi un birokrātiskās procedūras, gan iespēja nopelnīt cilvēka cienīgu pensiju.

Sūtīts tiekot viss – sadzīves tehnika, pārtika, drēbes, mēbeles, celtniecības materiāli, dzīvnieki utt. Pirms aptuveni 10 gadiem piegādes cenas bijušas 4–5 eiro/kg, bet šobrīd cena ir ap 2 eiro/kg un zemāka, stāsta pārvadātāji. Pasta kompānijas, piemēram, Latvijas Pasts un DPD Latvija tautiešu sūtījumus apkalpojošos komersantus par konkurentiem neuzskata.

Pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) domām Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzskata, ka tā kompetencē būtu pārbaudīt 10.Saeimas deputātes Jaunā laika pārstāves Silvas Bendrātes valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu patiesumu saistībā ar 2250 latu aizdevumu, kas ņemts no Ventspils mēra Aivara Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei.

Savukārt KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pauda neizpratni par šādu VID nostāju jautājumā par Ieņēmumu dienesta kompetenci saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm.

Kā iepriekš vēstīja portāls Pietiek.com, Bendrāte vairāk nekā 13 gadus bija slēpusi to, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek.com publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz - Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis - un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10.Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties no Lemberga «interešu viedokļa».

Melošanu deklarācijās veicina politiskās gribas neesamība beidzot sakārtot atskaitīšanās sistēmu; kliedzošajam Koļegovas gadījumam būtu jāstimulē pārmaiņas

Vasaras sākumā kārtējo reizi uzbangoja un drīz noplaka sašutuma vilnis par ēnu valstību, kas valda ap valsts amatpersonu deklarācijām. To patiesīgumu, kā izskanēja arī pagājušā gada nogalē pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas, neviens sevišķi nevētī, jo nepastāv mehānisms, kā, kam un kāpēc to darīt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību deklarācijas izpelnās tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, meklējot interešu konflikta iespējamās saknes. Pārējās deklarācijas pētīt KNAB neļaujot «instrumentu trūkums». Tādējādi amatpersonas var melot, cik uziet, un par to korupcijas apkarotāji no krēsla neatrausies. Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī it kā rosās šajā dārziņā, tomēr abām iestādēm kopīgiem spēkiem neizdodas izvilkt amatpersonu deklarācijas no savdabīgas aizspogulijas. Tas tādēļ, ka neviens normatīvs neuzliek par pienākumu ne vienai, ne otrai iestādei pārbaudīt deklarācijā paustā patiesumu.

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Visaugstākais sieviešu amatpersonu īpatsvars uzņēmumos ir Jūrmalā. Latvijas lielākajās pilsētās vadošus amatus uzņēmumos vienlīdz bieži ieņem kā vīrieši, tā sievietes. Dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā sieviešu īpatsvars amatpersonu vidū ir sarucis par 5,8%, tomēr par teju par 3% palielinājies uzņēmumu īpašnieču skaits, liecina Lursoft apkopotā statistika.

«Jāatzīst, ka sievietes kā uzņēmumu amatpersonas Latvijā ir pirmajās pozīcijās arī Eiropā un uz mums noteikti nav attiecināma Eiropas Parlamenta iniciatīva, kas paredz paaugstināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu augstākajā vadībā ar kvotu palīdzību. Tieši otrādi – pētījums norāda, ka citu ES valstu pārstāvjiem būtu jābrauc uz Latviju peiredzes apmaiņā,» uzskata sabiedriksās organizācijas Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Pēdējo piecu gadu laikā par 2,46% ir palielinājies ir to sieviešu skaits, kuras dibinājušas pašas savu uzņēmumu. Dati liecina, ka 2006. gadā no visām Latvijā reģistrētajām aktīvajām amatpersonām 41,15% ir bijušas sievietes, savukārt šogad sieviešu amatpersonu īpatsvars uzņēmumos veido 35,35%.

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valsts prezidenta vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā.

Kā zināms, lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ikgadēji budžeta pieprasījumā Valsts prezidenta mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots citu valsts augstāko amatpersonu -– Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga, citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu mēnešalgas izmaiņām saistībā ar ikgadējo indeksāciju.

Nav iespējams solīt, ka turpmāk vairs nenotiks informācijas noplūdes no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), norāda biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai uzlabotu informācijas aprites drošību un nepieļautu informācijas noplūdi ārpus biroja, taču pastāvot cilvēciskais faktors. Cilvēki mēdzot rīkoties dažādi. Viņš darīšot visu iespējamo, lai veicinātu informācijas noplūžu izskaušanu.

Streļčenoks Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes skaidroja, ka iepriekšējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša laikā, kontroles mehānisms ticis sagrauts. Birojam piešķirts daudz mazāk līdzekļu, kas būtu nepieciešami drošības pasākumu uzlabošanai.

Streļčenoks uzsvēra, ka birojā strādā godīgi cilvēki, kuri darbojas sabiedrības labā.