Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

Veikalu tīklu "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" apgrozījums pērn bija 9,962 miljoni eiro, kas ir par 41,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 40 472 eiro, pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka kompānijas finanšu rezultātus - 40 472 eiro zaudējumus - ietekmēja uzņēmuma apgrozījuma kritums, kas, savukārt, saistīts ar vairumtirdzniecības pakalpojuma izbeigšanu un piegādātāju sadarbības nosacījumu maiņu.

Tāpat aizvadītajā gadā notikušas izmaiņas arī "Iepirkumu grupas" dalībniekos. AS "Diāna" un SIA "Gabriēla" atsavināja savas "Iepirkumu grupas" daļas par labu pārējiem tās dalībniekiem, savukārt "Lekon" atsavinājusi savas daļas par labu jaunam dalībniekam - "Internet Marketing Agency", kas arīdzan ietekmēja uzņēmuma iepriekšējā gada finanšu rezultātu, kas kopumā bija stabils.

Par veikalu tīkla «top!» pārstāvošā uzņēmuma SIA «Iepirkumu grupa» vienu no dalībniekiem kļuvis Rēzeknē reģistrētais mazumtirgotājs SIA «Lekon», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Saskaņā ar 17.decembrī komercreģistrā ierakstītajām izmaiņām, SIA «Lekon» kļuvis par 3,2649% SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitāla daļu īpašnieku.

SIA «Lekon» daļas ieguvis īpašumā no cita SIA «Iepirkumu grupa» dalībnieka - AS «LPB», kuras līdzdalība SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitālā samazinājusies no 18,92278% uz 15,65788%.

Pārējie SIA «Iepirkumu grupa» dalībnieki un to līdzdalība uzņēmumā palikusi līdzšinējā. SIA «Iepirkumu grupa» lielākas dalībnieks ar 27,90% kapitāldaļu ir SIA «Firma Madara 89», 13,90% kapitāldaļu īpašnieks ir SIA «Gabriēla», SIA «Diāna» pieder 11,84% daļu, savukārt uzņēmumiem SIA «Madara 93», SIA «Dekšņi», SIA «Krista-A», SIA «Lars Limited» un SIA «Marksmens» katram pieder zem 10% SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitāla daļu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis un apstiprinājis Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija piemērošanas ieteikumus, kuri tiek piemēroti, izvērtējot VID līgumattiecību partnerus.

Apzinoties, ka stingra nodokļu disciplīna publisko iepirkumu jomā ir visas sabiedrības interesēs, VID aicina arī citus valsts un pašvaldību publisko iepirkumu pasūtītājus atbildīgi vērtēt savus līgumpartnerus un vērīgi sekot Publisko iepirkumu likuma normām.

Ilgus gadus sabiedrībā dominējis viedoklis, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi un atbilstoši tiem izvirzītajiem mērķiem, jo vērtēšanas kritēriju izvēle un piemērošana bieži rada šaubas par pasūtītāja kritēriju pamatotību un pretendentu godaprātu.

VID ir ieinteresēts, lai nodokļi no ikviena publiskā iepirkuma atgrieztos pie tiem, kuri tos maksā. Tas nozīmē, ka ieguvējiem jābūt ne tikai pasūtītājam un pretendentam, kuru starpā noslēgts līgums, bet galvenokārt – sabiedrībai, par kuras samaksāto nodokļu naudu valsts iepirkums tiek veikts. Tāpēc VID aicina valsts un pašvaldību pārstāvjus atbildīgi izvērtēt publisko iepirkumu pretendentus, norāda dienesta pārstāvji.

Konkurences padome (KP) ir pabeigusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu – iepirkumu grupu – tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām, informē KP.

Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas – SIA Baltstor ar veikaliem Mego un Vesko, SIA Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE, SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTs), SIA ELVI Latvija, SIA Iepirkumu grupa ar veikaliem top! un Labais un SIA Rust un SIA Savel ar veikaliem BETA.

Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā.

Publisko iepirkumu sistēmā gaidāma revīzija, jo Latvijai būs jāpārņem jaunās ES direktīvas prasības, pērn aizsāktais pārmaiņu vilnis neatslābs ne šogad, ne arī nākamgad

Tā Dienas Biznesa sadarbībā ar ZAB Kļaviņš Ellex rīkotajā publisko iepirkumu konferencē atzina Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas, kā arī publisko iepirkumu eksperti. Publiskie iepirkumi ir, bija un būs iekārojams kumoss, vēl jo vairāk, ja daudzās jomās tam tiek piemērots dzīvības eliksīra apzīmējums. Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka cīņa par to, kurš tad tiks pie šī spēcinošā avota, bieži vien ir nežēlīga – strīdi, pārsūdzības, tiesvedības.

«Publisko iepirkumu pasūtītāju un arī pretendentu dzīvi sarežģī nemitīgas izmaiņas normatīvajos aktos, un arī nākamais gads nebūs izņēmums, jo Latvijai būs jāpārņem jaunās ES direktīvas prasības, tāpēc būs jauni iepirkumu likumi,» uzsvēra Iepirkumu uzraudzības biroja direktore Dace Gaile. Viņa atzina, ka pašlaik darba grupā notiek darbs pie šāda likumprojekta izstrādes. «Nākamajā gadā publisko iepirkumu jomā būs būtiskas izmaiņas, taču jaunievedumi būs arī šogad, un dažas jaunās direktīvas normas parlamentārieši ar grozījumiem normatīvos vēlas iedarbināt jau šogad,» uzsvēra D. Gaile. Proti, no šā gada 1. augusta publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties tie, kuriem nodokļu parāds būs lielāks par 150 eiro. Lai arī nodokļu parādnieki nevarēs startēt iepirkumos, tomēr jāņem vērā, ka nosacījums neattieksies uz tiem, kuriem VID pagarinājis nodokļu samaksas termiņu, un tie nebūs atrodami arī nodokļu parādnieku sarakstā. D. Gaile atgādināja, ka no šā gada 1. augusta elektronisko iepirkumu sistēmā paši pretendenti varēs veikt pārbaudi, vai uz viņiem neattiecas izslēgšanas nosacījumi. «Pērn tika ieviests tā dēvētais zaļais publiskais iepirkums, turklāt kopš pērnā gada nogales iepircēji var nepiemērot likuma normas pārtikas produktu iepirkumiem līdz 42 000 eiro, ja piegādātāja izvēlē tiek ņemti vērā vides kritēriji,» uz nemitīgo jauninājumu maratonu norāda D. Gaile. Lai arī bija jautājums par vietējo uzņēmēju (nodokļu maksātāju) priekšrocībām, tomēr normatīvajos aktos nekādu īpašu priekšrocību vietējiem ražotājiem neesot un tādus iestrādāt arī neesot iespējams, jo to liedzot ES nosacījumi. Tomēr visu normatīvos aprakstīt nevarot un tos ar saturu piepilda paši pasūtītāji.

Sūdzību iesniedzējiem miljonu vērtajos publiskajos iepirkumos liks maksāt drošības naudas depozītus, mazinās summas, no kurām obligāti jāpiemēro iepirkuma konkurss

To paredz valdības sēdē izskatītie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publisko iepirkumu likumā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāpieņem Saeimā.

DB jau vairākkārt rakstījis par šiem defektiem. Proti, runa ir par pārāk augstajiem griestiem, kad ir obligāti jāpiemēro iepirkuma procedūra (iepirkumu izsludināšana, pretendentu tiesības, pārsūdzības u.c.), plašākām pārsūdzības iespējām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), nevis uzreiz tiesā, par negodprātīgu pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem utt. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji nevēlējās vērtēt piedāvātos grozījumus, jo ar tiem nav iepazinušies, bet šajos jautājumos visu izšķirot nianses — reizēm tās varot nospēlēt par labu, citreiz par sliktu.

Izskanējušās pārmaiņas tika plānotas jau kādu laiku un lēmums par AS «Diāna», SIA «Gabriēla», SIA «Lekon» atdalīšanos no «top!» veikalu ķēdes tika pieņemts jau šā gada maijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Iepirkumu grupa» pārstāve Ilze Priedīte.

Db.lv jau vēstīja, ka, apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem ar nosaukumu «Latvian Retail Management», nākamajā gadā plānots attīstīt jaunu veikalu tīkla zīmolu «Citro» ar vairāk nekā 70 tirdzniecības vietām visā Latvijā. «Latvian Retail Management» apvienojušies vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS «Diāna», SIA «Gabriēla», SIA «Lekon», kas iepriekš veidoja daļu no mazumtirdzniecības tīkla «top!» veikalu ķēdes.

«Pagājušajā nedēļā prezentētais zīmols ir tikai nākamais solis, jo maijā panāktā vienošanās paredzēja, ka «top!» zīmolu šie partneri var izmantot līdz 2020.gada 1.janvārim,» akcentēja I. Priedīte. ««Iepirkumu grupa» izgaismo ceļu veiksmīgam biznesam – šobrīd ir skaidra vīzija par tālāko attīstību, tiek ieviesti jauni procesi, modernizēti esošie un plānoti jauni veikali,» sacīja «top!» pārstāve.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkuma par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi pirmajā kārtā ir pieteikušies pieci pretendenti, informēja PV pārstāvis Egons Ālers.

Šodien plkst.10 noslēdzās PV izsludinātā elektrovilcienu iepirkuma pirmās kārtas pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumus iesniedza Patentes Talgo S.L, Stadler Polska Sp. z o.o., Uraļskije lokomotivi, Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un Škoda vagonka a.s..

«Iepirkuma procedūra tika organizēta ar mērķi uzrunāt iespējami plašu pretendentu loku, paredzot, ka tas mums ļaus iegūt atbilstošu piedāvājumu par vislabāko cenu. Industrijas interese par iepirkumu bijusi augstākā, kāda līdz šim novērota šāda līmeņa iepirkumos Latvijā un tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizu iepirkuma formu, kas veicina konkurenci un nākotnē nodrošinās iespējami izdevīgākus nosacījumus jauno elektrovilcienu iegādei,» norādīja PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Lai gan mudinājumi pilnveidot publisko iepirkumu procesu Latvijā izskanējuši daudzkārt, tomēr nesen valdības apstiprinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz depozīta ieviešanu iepirkumu rezultātu vai nolikumu pārsūdzības gadījumā, nav uzņemti ar nedalītu sajūsmu. Pret grozījumiem iebilst Valsts kontrole. Savukārt uzņēmēju vidū nav vienota viedokļa par ieceri ieviest depozītu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Depozīta sistēma paredz, ka personai, kura vēlas iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par iepirkumu, kura līgumcena ir, sākot no pieciem miljoniem eiro, samaksāt depozītu 0,05% apmērā no līgumcenas. Maksimālā depozīta summa būtu noteikta līdz 7000 eiro. Iemaksāto summu atmaksātu pilnībā, ja sūdzību IUB atzītu par pamatotu vai daļēji pamatotu.

Grozījumu izstrādes darba grupa, kuru vada Valsts kancelejas direktores vietnieks Ivars Mēkons, uzskata, ka depozīta sistēma varētu atturēt, piemēram, negodprātīgus konkurentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas. Pašlaik saskaņā ar IUB vadītājas Daces Gailes teikto tiek pārsūdzēti apmēram 11% no visiem iepirkumiem, par kuriem sludināts konkurss, turklāt vismaz katra otrā sūdzība izrādās nepamatota. Tieši par šo konstatējumu ir vislielākie strīdi. I. Mēkons uzsver, ja katra otrā sūdzība ir nepamatota, kaut kas jādara lietas labā, respektīvi, jācenšas samazināt pārsūdzību skaitu. Savukārt Valsts kontrole, gluži otrādi, uzsver, ja faktiski katra otrā sūdzība ir pamatota, tad nevar ieviest tādus instrumentus, kas ierobežotu tiesības pārsūdzēt iepirkumu rezultātus.

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Labāk ir sajust konkurenta plecu, nevis būt vienīgajam veikalam ciemā – tā būtiski uzlabojas uzņēmuma «asinsrite»

SIA Iepirkumu grupa savulaik izveidoja top! un Labais veikalu tīklu, tā īpašnieki, deviņas juridiskās personas. Pašlaik grupas sastāvā ir arī citi partneri, kopā 18 vietējie uzņēmumi, kas ir veikalu īpašnieki. Iepirkumu grupa izveidota, lai top! un Labais veikalu tīkliem sniegtu iepirkuma un mārketinga pakalpojumus, veiktu tirgus izpēti un analīzi, kā arī nodrošinātu centralizētu preču importa un loģistikas pakalpojumus.

Iepirkumu grupai pēdējos gados ir izdevies kāpināt apgrozījumu, jo tā sākusi attīstīt jaunu darbības virzienu, veicot iepirkumus no ārvalstu ražotājiem un vairumtirgotājiem, tādējādi apejot vidutājus Latvijā. «Iepirkuma grupai pēc būtības nav jāpelna, bet jāatbalsta savi partneri. Tās apgrozījums aug līdz ar partneru attīstības tempiem. Tā nav franšīze, kad lēmumi par visu veikalu attīstību tiek pieņemti centralizēti. Visi sēžam pie viena galda un lemjam par kopīgiem attīstības jautājumiem, bet par katra veikala izaugsmi gādā katrs partneris pats. Protams, ir standarti, kas visiem ir jāievēro, bet tas nenozīmē, ka partneri, kas atrodas dažādās Latvijas vietās, nevar pieņemt lēmumus par elementāriem iepirkuma jautājumiem,» darbību raksturo Iepirkumu grupas līdzīpašnieks, a/s Diāna (viena no grupas partnerēm) īpašnieks Edvīns Bergmanis. SIA Iepirkumu grupa pēdējo piecu gadu darbības rezultāti ļāvuši tai ierindoties DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā.

Rīgas pilsētas pašvaldība un uzņēmums «Škoda Transportation» turpinās pārrunas, lai atrastu «pieņemamu tiesisku risinājumu piegādes jautājumos» sabiedriskā transporta iepirkumos, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) otrdien tikās ar Čehijas vēstnieku Latvijā Miroslavu Koseku, «Škoda Transportation» pārdošanas viceprezidentu Zdeneku Majeru un valdes locekli un sabiedrisko attiecību viceprezidentu Staņislavu Staneku.

Kā teikts pašvaldības paziņojumā, tikšanās laikā dalībnieki uzsvēruši, ka informācija saistībā ar iespējamiem likumpārkāpumiem pēdējo iepirkumu organizēšanā «bija šoks Rīgas domei un uzņēmumu grupai »Škoda Transportation«». Ušakovs un uzņēmumu grupas jaunās vadības pārstāvji apliecinājuši ieinteresētību, lai pilnībā tiktu izmeklēti visi jautājumi, kas saistīti ar pēdējiem trolejbusu un zemās grīdas tramvaju iepirkumiem.

Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, plašākas iespējas pasūtītāju un pretendentu sarunām, mazākas papīru kaudzes – topošais iepirkumu regulējums paredz jauninājumus, tomēr nav skaidrs, vai tie novērsīs problēmas publiskajos iepirkumos un darīs tos raitākus , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Likumprojekta izstrāde noslēgusies, DB saka Finanšu ministrijā, kur, iesaistot ieinteresētās puses, bija izveidota darba grupa. Tas gan nenozīmē, ka korekcijas nav iespējamas – vairāki jautājumi, par kuriem nav izdevies rast vienošanos, atstāti politiķu izlemšanai. Jauns regulējums top, pārņemot ES iepirkumu direktīvas prasības. Tās jāpārņem līdz nākamā gada 18. aprīlim. Ņemot vērā, ka likumprojekts vēl nav izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un plānots izdot arī Ministru kabineta noteikumus, kuru izstrāde nav sākusies, sagaidāms, ka ceļš uz jaunu regulējumu vēl būs diezgan garš. No otras puses – daļu no šobrīd likumā regulētiem jautājumiem pārceļot uz Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs iespēja ātrāk koriģēt normatīvus, turklāt pats likums būs «tīrāks» un vieglāk uztverams. Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Inta Liepa atzīst, ka esošais iepirkumu likums ir grozīts tik bieži, ka tā pielietošana dzīvē ir sarežģīta un pilnveidošana tāpat būtu nepieciešama.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Darba grupa mēnesi meklēs iespējamos risinājumus – drošības nauda vai sods – lai bremzētu nepamatotu sūdzību iesniegšanu publisko iepirkumu konkursos zaudējušajiem pretendentiem , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds lēmums tika pieņemts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pēc Saeimas Juridiskā biroja un Valsts kontrolieres padomnieka, konstitucionālo tiesību eksperta Edgara Pastara iebildumiem. Darba grupu vadīs Saeimas deputāts un bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis. Tādējādi valdībā akceptēto grozījumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publisko iepirkumu likumā tālākā virzība Saeimā notiks tikai pēc izveidotās darba grupas piedāvātajiem risinājumiem. Tādējādi pagaidām netiks vērtēti priekšlikumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas paredz samazināt iepirkuma griestus. Pašlaik būvdarbiem tie ir 5,18 milj. eiro, savukārt preču un pakalpojumu gadījumā – 0,4 milj. eiro, bet valdībā akceptētais risinājums – būvdarbiem šie griesti būtu 1,42 milj. eiro, preču un pakalpojumu iepirkumos – 145 tūkst. eiro.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos Top notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Kā sacīja LPCS pārstāvji, organizācija ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijas veikalos, pēdējā laikā konstatējot strauju iepirkumu politikas maiņu Top tīklā. Vietējo piena produktu plauktos ir aizvien mazāk, jauni pasūtījumi praktiski vairs netiek veikti, līdz ar to pārstrādes uzņēmumi jūt līdzšinējā produkcijas apjoma pieauguma krasu samazināšanos, kas neizbēgami atsauksies uz finanšu rādītājiem.

Tādēļ pienrūpnieki vērsušies pie Top vadības ar aicinājumu pārskatīt produkcijas iepirkuma politiku un negaidīto attieksmes maiņu pret vietējiem ražotājiem.

«Ja vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri Top tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri, patlaban situācija ir pretēja. Tā kā tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījis Iepirkumu grupai.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors šā gada 21.jūnijā izteicis prokurora brīdinājumu Rīgas domei un SIA Rīgas satiksme amatpersonām par Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras lietvedībā esošu kriminālprocesu par krāpšanu un krāpšanas rezultātā iegūto līdzekļu legalizāciju saistībā ar iepirkumiem Par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi, informē prokuratūras pārstāve Una Rēķe.

Attiecīgā kriminālprocesa ietvaros tiek izvērtētas gan organizētās grupas dalībnieku darbības, gan arī SIA Rīgas satiksme amatpersonu – iepirkumu komisijas locekļu, darbības iepirkumu procedūrās un SIA Rīgas satiksme rīkoto iepirkumu procedūru atbilstība publisko iepirkumu tiesiskajam regulējumam.

Pamatojoties uz Prokuratūras likuma 18.panta pirmo daļu, ņemot vērā, ka SIA Rīgas satiksme amatpersonu rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību – konkrēti, uzņēmuma organizēto iepirkumu procedūru – cenu aptauju, neatbilstību likumā noteiktajām prasībām tādējādi nenodrošinot likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu prasības lietderīgi rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, Rīgas domei kā SIA Rīgas satiksme vienīgajam dalībniekam izteikts brīdinājums par turpmāku likuma pārkāpuma nepieļaujamību.

Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus izteicis bažas par ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltic caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā. Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram RB Rail «varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu».

Komentārā, kuru publicējis portāls Delfi.lt, Sutkus uzsver, ka šis projekts, kas savienos trīs Baltijas valstis ar Rietumeiropu, nebūtu iespējams bez Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Viņš atgādina, ka projekta kopējā summa saskaņā ar dažādām aplēsēm varētu sasniegt četrus līdz piecus miljardus eiro.

«Taču, lūdzot piešķirt līdz 85% no projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, mums skaidri jāapzinās, ka šo līdzekļu izmantojuma caurskatāmībai tiks pievērsta nepieredzēti liela uzmanība. Procedūru pārkāpumi vai pat mazākā ēna var pamudināt ES institūcijas novirzīt līdzekļus tām valstīm, kurām jau ir pieredze šādu projektu īstenošanā un kuras neraisa aizdomas attiecībā uz projektu caurskatāmību,» raksta Sutkus.

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesēja Latvijā uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas konkursā par sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu vērtības noteikšanu pieteikušies septiņi pretendenti, informē uzņēmumā.

«Neierobežot konkurenci un nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi visiem iepirkuma dalībniekiem, piesaistīt pēc iespējas lielāku profesionālu pretendentu skaitu - tā tika veidots iepirkums. Plašāks nekustamo īpašumu vērtētāju vai to apvienību skaits nodrošinās konkurenci izpildītāju vidū un dos ekonomiski efektīvāko cenu Rail Baltica projektam. Šos mērķus izdevies sasniegt. Interese par iepirkumu bija liela. Pēc iepirkuma izsludināšanas Iepirkumu uzraudzības birojā tika iesniegta arī sūdzība, tomēr, to izvērtējot, iepirkuma dokumentācijā izvirzītās prasības tika atzītas par pamatotām. Nākamais solis šajā iepirkumā - Iepirkumu komisija izvērtēs saņemtos piedāvājumus un rezultātus plāno paziņot šī gada jūlijā,» stāsta Eiropas dzelzceļa līniju Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.