Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktā izmeklēšana saistībā ar Latvijas austrumu robežas izbūvi varētu būt pamats, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu attiecības ar būvfirmu «Igate», tomēr pārsteidzīgi lēmumi pieņemti netiks, šorīt Latvijas Radio paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Ministrs apstiprināja, ka IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru un divus būvuzņēmuma pārstāvjus. Izmeklēšana ir saistīta ar Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, piebilda politiķis. Taujāts, vai tas varētu nozīmēt, ka būs jāpārbūvē žogs, Ģirģens tieši neatbildēja, bet atzina, ka atsevišķi veikto darbu aspekti neatbilst prasītajiem apjomiem un specifikācijām.
Ģirģens uzsvēra, ka šis būs pārbaudījums IDB izmeklētājiem pierādīt savu varēšanu juridiski nostiprināt pierādījumus.
«Kopumā sistēma attīrās, kas ir pozitīvi,» piebilda Ģirģens, «kamēr es būšu iekšlietu ministrs, mūsu dienestos nebūs neaizskaramu personu, vai tas būtu ierindnieks vai ģenerālis.»
Kā ziņots, IDB ir aizturējis Garbaru un divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» darbiniekus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš apstiprināja, ka aizturētie ir divi «Igates» darbinieki, kuri bijuši saistīti ar robežjoslas infrastruktūras projektu. «IDB jau kādu laiku ir pieprasījis no uzņēmuma ziņas par šo projektu un «Igate» sadarbojās ar IDB, sniedzot prasīto informāciju,» sacīja Stundiņš.
2015.gadā VRS noslēdza ar «Igati» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.
Plānotie izdevumi paredzēja trīs gadu laikā novirzīt ne vairāk kā 20 557 173 eiro valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvei gar Latvijas un Krievijas robežu un ne vairāk kā 10 682 585 eiro šādam pašam mērķim gar Latvijas un Baltkrievijas robežu.
IDB informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.
Kriminālprocesā vēl vienam robežsardzes darbiniekam piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss, pavēstīja birojā.
Būvniecības procesā konstatētas iespējamas neatbilstības tehniskajai specifikācijai, kā arī tika pieļauta patvaļīga koku izciršana robežjoslā. Savukārt uzņēmuma finanšu darījumos saskatāmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, par ko arī sākta izmeklēšana, norādīja IDB.
Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju birojs patlaban nesniedz.
Jau ziņots, ka Garbars šī gada janvārī atvaļinājās no robežsardzes.
Likums paredz, ka VRS priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Lai arī valdība 2016.gadā saskaņā ar likumu pagarināja Garbara pilnvaru termiņu līdz 2021.gadam, Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA toreiz skaidroja, ka, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, amatpersonai ir tiesības atvaļināties ātrāk par nolikto termiņu.
Garbars ir dzimis 1969.gadā, tātad šogad viņš kļūst vien 50 gadus vecs. Garbars iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka viņš personiski pieņēmis lēmumu aiziet no dienesta sakarā ar noteikta vecuma sasniegšanu. «Šādu labi pārdomātu lēmumu» Garbars pieņēmis pagājušā gada nogalē un aptuveni pēc mēneša darījis to zināmu iekšlietu ministram.
Ģenerālis Garbars VRS vadīja no 2009.gada, pirms tam viņš no 2008.gada bija VRS Rīgas pārvaldes priekšnieks.