Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā, tā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.

Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla "Geo Rīga" tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā "Satiksme un mobilitāte". Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.

Rīgas dome plāno šonedēļ pieņemt jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredz noteikt gan ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai.

No 1. maija koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus Vecrīgā varēs novietot tikai speciāli izveidotās vietās, kas nozīmē, ka novietošanas aizlieguma zonā būs visa Vecrīga. Savukārt no 1. jūnija šī zona tiks paplašināta līdz Elizabetes ielai un pakāpeniski tiks ieviesta visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Jaunie noteikumi paredz, ka ātruma ierobežojuma zonā, Rīgas vēsturiskajā centrā, koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā. Tostarp būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās mikromobilitātes rīku novietošanas vietās.

Lai virzītos uz drošu un sakārtotu pilsētvidi, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiks sākta arī mikromobilitātes rīku novietošanas zonu paplašināšana. Zonas ierīkos vietās, kur transportlīdzekļu atstāšana līdz šim radīja neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vairāki desmiti jaunu zonu.

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Viens no automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem Carguru noslēdzis līdz šim vērienīgāko darījumu nozarē, pievienojot savam biznesam elektroauto koplietošanas jaunuzņēmumu OX Drive.

Ar šo darījumu Carguru stirpina savas līdera pozīcijas tirgū, vienlaikus kļūstot arī par vadošo elektroauto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju.

Darījuma rezultātā Carguru savu autoparku papildina ar vairāk nekā 200 jauniem elektroauto, tostarp Tesla un Audi ražotāju modeļiem, kurus turpmāk varēs rezervēt un izmantot braucieniem tikai caur Carguru mobilo aplikāciju.

Carguru ir automašīnu koplietošanas biznesa celmlauzis Latvijā, kas jau kopš 2017. gada piedāvā pārvietošanās iespējas autovadītājiem, kuriem nav sava personīgā transportlīdzekļa. Ar OX Drive pievienošanu, Carguru savu piedāvājumu tagad papildina ar videi vēl draudzīgāku risinājumu, kas ilgtermiņā veicinās pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu urbāno mobilitāti. Tikmēr OX Drive sevi kā automašīnu koplietošanas jaunuzņēmumu skaļi pieteica pirms vairāk nekā diviem gadiem. Savas atšķirīgās koncepcijas un Tesla automašīnu dēļ, OX Drive ātri kļuva par vienu no populārākajām automašīnu koplietošanas platformām Latvijā, kas līdz tam vēl nebijušā apjomā piedāvāja klientiem izbaudīt ērti pieejamus jaunākās paaudzes elektroauto.

Rīgas pašvaldība nodevusi sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projektu par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu.

Izstrādātie noteikumi attieksies uz koplietošanas elektroskrejriteņiem un velosipēdiem.

Noteikumu projektā teikts, ka koplietošanas transportlīdzekļu popularitāte un izmantošana pēdējā laikā strauji augusi, to lietotāji nereti pārkāpj ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības, kā arī izturas neapdomīgi pret pārvietošanos ar koplietošanas transportlīdzekļiem, īpaši ar elektroskrejriteņiem, izturas nesaudzīgi pret minētiem transportlīdzekļiem. Proti, elektroskrejriteņi tiek novietoti vai pat nomesti vietās, kur būtiski traucē valsts pārvaldes darbības nodrošināšanai, apdraud un rada neērtības citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Lai tiktu aizsargātas ceļu satiksmes dalībnieku, kas ir gājēji, velosipēdu vadītāji, autovadītāji, un citi, intereses un drošība, citu cilvēku tiesības, kā arī ievērojot sabiedrības nepieciešamību, lai neaizšķērsotu veikalu, dzīvojamo ēku, iestāžu ieejas, vārtus, lai novērstu negadījumus, tajā skaitā audzinātu koplietošanas transportlīdzekļu vadītāju drošu pārvietošanos, ir nepieciešams izstrādāt šāda veida transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.

Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.

Plašs spektrs

„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.

Latvijā izveidotā TESLA koplietošanas platforma OX DRIVE pirmā darbības gada laikā sasniegusi vairāk nekā 30 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 40 tūkstošus braucienu ar kopējo 1,8 miljonu km nobraukumu.

Uzņēmums paplašinājis arī autoparku līdz 110 TESLA modeļiem, bet līdz gada beigām to skaitu plānots palielināt jau līdz 200 vienībām. Šobrīd OX Drive platforma vasarā piedāvā iznomāt arī premium “Porsche Taycan 4S” un “Porsche Taycan 4S Sport Turismo”.

OX DRIVE attīstītājs ieguldījis vairāk nekā 4 miljonus eiro platformas attīstībā. Platforma sāka darboties pērn 30. jūnijā.

Kā norāda Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja, šis ir veiksmes stāsts, kas apliecina, ka jauni uzņēmēji Latvijā spēj īstenot ambiciozus plānus: “Līdz šim koplietošanas platformas bija ienācējas mūsu tirgū, bet mums izdevās apliecināt Latvijas spējas tehnoloģiju jomā, attīstot sarežģītu biznesu un spējot tam piesaistīt kapitālu. Mēs apzināmies, ka šis ir tikai sākums, tāpēc jau strādājam pie jaunu tirgus apgūšanas un ceram, ka nākamā gada laikā OX DRIVE darbosies vairākās valstīs. Katrā ziņā mūsu vērtības paliks nemainīgas – būt uzticīgiem nākotnes mobilitātes konceptam un tehnoloģiju pionieriem, piedāvājot koplietošanas platformā tikai premium elektroautomašīnas.”

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Skanstē topošajam biroju ēku kompleksam “Elemental Business Centre” koplietošanas telpu interjeru izstrādā arhitektūras un dizaina biroja “Open Architecture Design” (OAD) vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce un dizainere Beatrise Dzērve.

Koplietošanas telpu platība abām “Elemental Business Centre” ēkām kopumā sastāda 1000 m2 , kas sastāv no diviem vestibiliem 300 m2 platībā, kāpņu telpām un katra stāva koplietošanas telpām, dušām un ģērbtuvēm, kā arī sanitārajiem mezgliem. Papildus izstrādāts dizains arī pazemes autostāvvietai. “OAD” dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce norāda, ka šobrīd galvenais koncepts ir saskaņots, vēl norit darbs pie detaļām un niansēm.

“Mēs neesam ēkas pirmradītāji, tāpēc ļoti svarīgs bija arhitektūras konteksts, tā respektēšana. Interjeru nevar atraut no arhitektūras, un visai ēkai ir jāstāsta vienots stāsts. Kā interjera arhitekti šajā projektā galvenokārt fokusējamies uz funkciju, piemēram, parādot, ka vestibils nav tikai priekštelpa, bet arī satikšanās vieta, autostāvvieta nav tikai utilitārs rīks, bet arī pirmais iespaids par ēku daudziem tās apmeklētājiem. Koplietošanas telpās izmantotie dizaina elementi nav nejauši un kalpo arī kā navigācijas rīki, piemēram, lai palīdzētu orientēties, kurā no diviem torņiem apmeklētājs atrodas,“ atklāj Z. Tetere-Šulce.

“Bolt Drive” auto koplietošanas pakalpojuma lietotāji lielāko daļu nomas automašīnu varēs atslēgt un aizslēgt bez fiziskām atslēgām, to vietā izmantojot “Bolt” lietotni, informē uzņēmums.

Ņemot vērā kaimiņvalstu piemēru, paredzams, ka šis risinājums uzlabos arī Latvijas klientu pieredzi, jo autovadītājiem vairs nebūs jāuztraucas par nozaudētām vai aizmirstām atslēgām.

Pēc Edvīna Kažoka, “Bolt Drive” vadītāja Latvijā teiktā, pāreja uz bezatslēgu risinājumu ir būtisks solis ceļā uz ērtāku koplietošanas transporta pakalpojuma nodrošināšanu. “Esam ļoti gandarīti par bezatslēgu risinājuma ieviešanu, jo tas ir vēl viens veids, kā “Bolt” palīdz cilvēkiem vieglāk pāriet no personīgajām automašīnām uz koplietošanas transporta pakalpojumu izmantošanu. Divu gadu laikā kopš “Bolt Drive” pakalpojuma ieviešanas Latvijā lietotāji norāda, ka atslēgu pazaudēšana vai aizmiršana tās atdot ir galvenā problēma, izmantojot koplietošanas automašīnas. Sniedzot lietotājiem iespēju atslēgt un aizslēgt automašīnu ar “Bolt” lietotni, mēs varam nodrošināt ērtāku un parocīgāku lietošanas pieredzi. Lai gan pāreja uz šo risinājumu prasīs zināmu lietotāju paradumu maiņu, ticu, ka nākotnē tas atpelnīsies."

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gadā uzsāka lielapjoma investīciju projektu ar mērķi automatizēt “Rīgas piena kombināts” biezpiena sieriņu, svaigo piena produktu un saldējuma cehus. Projekts tiek īstenots ar mērķi, lai paātrinātu un uzlabotu produktu iepakošanas darbus, kas līdz šim noritējuši ar rokām.

Šobrīd pabeigta “Kārums” biezpiena sieriņu iepakošanas “robotizēšana” un līdz gada beigām līdzīga robota uzstādīšana tiks pabeigta arī svaigo piena produktu un saldējuma cehos. Kopumā projektā ieguldīti 2,2 miljoni eiro.

“Ja iepriekš šo fiziski smago produktu transporta iepakojumu kārtošanu uz paletēm pildīja trīs cilvēki vienā maiņā ar rokām, tagad to lieliski aizstāj robots, kuru apkalpo divi cilvēki visās maiņās – operators un automātikas speciālists. Stundas laikā “Kārums” robots ir spējīgs salikt uz paletēm 900 kastes ar sieriņiem un bez problēmām spēj pacelt līdz pat 180 kg,” komentē Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās ēkas būvniecībā atzīmēti spāru svētki, iezīmējot svarīgu posmu šī vērienīgā projekta attīstībā.

Pirmās kārtas E1 korpusa būvniecība norit pēc plāna un plānots, ka 2025. gada otrajā ceturksnī tiks pabeigta deviņu stāvu ēka, kurā atradīsies 54 dzīvokļi.

Šis būs viens no pirmajiem projektiem Rīgā, kas paredz kompaktu basketbola laukumu, futbola vārtu un brīvdabas sporta zāles ierīkošanu uz piegulošās autostāvvietas jumta. Tāpat projekta ietvaros iedzīvotājiem tiks izveidota koplietošanas siltumnīca un vairākas atpūtas zonas, kas būs piemērotas visām vecuma grupām.

“Dzīvokļu kompleksa pirmās kārtas E1 korpusa būvniecība virzās uz priekšu – no kopējā projekta apjoma ir paveikti 44% un visi darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku. Esam sasnieguši pirmās ēkas augstāko punktu, kas sliecas vairāk nekā 28 metru augstumā, un varam aplūkot ēkas pilno apmēru,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” uzsāk dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās kārtas būvniecību un dzīvokļu rezervāciju.

Projekta pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvēta viena trīsdaļīga ēka ar 214 dzīvokļiem un divām komerctelpām. Šobrīd ir uzsākta pirmās kārtas K1 korpusa būvniecība un plānots, ka līdz 2025. gada otrajam ceturksnim tiks pabeigta deviņu stāvu ēka, kurā būs 54 dzīvokļi. Dzīvokļu cenas – sākot no 90 000 eiro.

Attīstības projektā kopumā ietilpst trīs A energoefektivitātes klases dzīvojamās ēkas ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām, kā arī daudzstāvu autostāvvieta. “Lucavsalas” projekta pirmās kārtas, K1 korpusa ietvaros, tiks uzbūvēta viena deviņu stāvu ēka, kur būs pieejami 54 dzīvokļi ar vienu līdz četrām istabām. Dzīvokļu platība būs no 35 līdz pat 86 kvadrātmetriem. Dzīvokļu cena būs no 2095 līdz 3375 eiro kvadrātmetrā.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums “Bolt” noslēdzis līzinga līgumus ar Swedbank un Luminor par kopējo summu 126 miljoni eiro, lai nodrošinātu uzņēmuma automašīnu nomas pakalpojuma “Bolt Drive” paplašināšanu.

Šo aizdevumu mērķis ir trīskāršot “Bolt Drive” autoparka apjomu Baltijas valstīs un piedāvāt iedzīvotājiem vēl labākus pārvietošanās veidus pilsētās.

Swedbank izsniegtais finansējums ir 80 miljonu eiro apmērā, bet Luminor – 46,2 miljonus eiro apmērā. Abu banku piešķirtie aizdevumi ļaus “Bolt Drive” paplašināt savu autoparku Baltijas valstīs, kurā ietilpst dažādi transportlīdzekļi, sākot no maziem automobiļiem līdz SUV un miniveniem. Jaunās automašīnas nonāks pie klientiem Tallinā, Rīgā, Jūrmalā un Viļņā.

Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver, ka Swedbank mērķis ir atbalstīt uzņēmējus to centienos augt un attīstīties. ““Bolt Drive” ir piemērs, kā saasināt konkurenci koplietošanas automašīnu tirgū, piedāvājot klientiem vairāk iespēju pārvietoties sev ērtā veidā, pamazām mazinot automašīnu blīvumu kopējā satiksmē. Tāpat arī esam ļoti gandarīti, ka “Bolt” sava pakalpojuma nodrošināšanai izvēlas videi draudzīgus spēkratus, piedāvājot ilgtspējīgākas izvēles saviem klientiem," sacīja Jevgenijs Ivanovs.

Līdz ar vasaras sezonas iestāšanos un gaisa temperatūras pakāpenisku pieaugumu, “Bolt Drive” lietotājiem ir iespēja savam braucienam iznomāt jaunus automobiļus.

Premium klases automobiļu klāsts papildināts ar BMW 4. sērijas kabrioletiem, VW T-Roc kabrioletiem, Audi A4 un Audi A5. No šodienas “Bolt Drive” sāk piedāvāt arī VW Crafter kravas furgonu nomu. Auto koplietošanas pakalpojums no šīs nedēļas ir pieejams arī Ikšķilē, Ogrē un Siguldā.

“Bolt Drive” augstākās klases segmentu Latvijā jau dažas nedēļas pārstāv vairāki desmiti Audi A4 un Audi A5. Līdz ar autoparka paplašināšanos, šobrīd piedāvājumā ir teju 1000 automobiļu un paredzams, ka šis skaits palielināsies, kad pakalpojums tiks uzsākts arī citās Latvijas pilsētās.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt kā praktiskas, tā arī emocionāli piesaistošas automašīnas, kas būtu kā alternatīva savas privātās automašīnas iegādei. Atzīsim, ka cilvēki Latvijā mīl automašīnas un labprāt vēlas izmēģināt jaunus pasaules slavenāko ražotāju modeļus, taču kabriolets, īpaši mūsu laikapstākļos, biežāk ir sapņa, nevis racionālas vajadzības realizācija. Tāpēc no šī brīža Rīgas ielās būs redzami visefektīvāk izmantotie kabrioleti valstī jeb pieejamākā autobraucēju sapņu realizācija. Tāpat arī kravas furgoni būs noderīgi dažādām dzīves situācijām, piemēram, lai pārceltos uz jaunu dzīvesvietu,” saka Aleksejs Batenko, “Bolt Drive” autoparka vadītājs.

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.

Nekustamā īpašuma attīstītājs „Kaamosˮ nodevis ekspluatācijā otru “Moho Park” projekta ietvaros uzbūvēto 12 stāvu dzīvojamo ēku Mirdzas Ķempes ielā, Mežaparkā. Tajā tapuši 77 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Gandrīz 70% no jaunajiem mājokļiem jau atraduši savus jaunos īpašniekus.

Investējot gandrīz 15,5 miljonus eiro, kopumā “Moho Park” izbūvētas divas identiskas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem platībā no 36 līdz 170 kvadrātmetriem.

“Pēdējo divu gadu laikā nekustamā īpašuma nozare ir piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, kas ietekmējuši kā būvniecības procesu, tā arī mājokļu pircēju izvēles. Kamēr daļai jauno dzīvokļu meklētāju izdevies iegādāties izvēlēto mājokli, redzam, ka citi lēmumu par īpašuma iegādi ir uz laiku atlikuši, ieņemot nogaidošu pozīciju. Tomēr kopumā pircēju aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū ir stabila, un esam gandarīti, ka mums ir izdevies Mežaparkā radīt kvalitatīvus, komfortablus un ilgtspējīgus mājokļus vairākiem simtiem rīdzinieku,” norāda “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos pirmā pusgada rezultātus. Pārskata perioda beigās grupas ieņēmumi sasniedza 90,6 milj. eiro, savukārt neto portfelis sasniedza 295,1 milj. eiro.

2023. gada pirmo pusgadu grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām trim pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 25,2 milj., kas ir par 7,2% vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu veicināja stabilais sniegums produktīvo aizdevumu jomā motociklu taksometru segmentā Austrumāfrikā. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 34,0 milj., kas ir par 7,9% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Attiecīgo ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica portfeļa pieaugums Rumānijā un lielākajā daļā citu Grupas tirgu. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti pirmā pusgada ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 27,6 milj. jeb par 11% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos. Negatīvo ieņēmumu dinamiku noteica galvenokārt Ukrainas portfeļa samazināšanās, jo ieņēmumi visos citos patēriņa finanšu tirgos attiecīgajā laika posmā ir palielinājušies.

Ekspluatācijā nodots Pillar attīstītais energoefektīvu daudzdzīvokļu ēku projekts Dārzciema liepas, kurā investēti nepilni seši miljoni eiro.

Dārzciema liepas atrodas klusā un zaļā vietā privātmāju rajonā Franča Trasuna ielā 17, Rīgā. Projektā pieejami 49 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 43 līdz 86 kvadrātmetriem.

Pirmie iedzīvotāji sava jaunā mājokļa atslēgas projektā Dārzciema liepas varēs saņemt jau 2025. gada janvārī.

Ēkas pirmajā stāvā ir pieejama slēdzama koplietošanas telpa bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai. Ērtākai ikdienai ēkā ir izbūvēts lifts. Iedzīvotāju komfortam nodrošināta arī bagātīgi apzaļumota un labiekārtota teritorija, plašs bērnu rotaļu laukums, kā arī autostāvvietas, tostarp ar iespēju uzlādēt elektroauto. Tuvākajā apkārtnē ir vairāki bērnudārzi un skolas.

Saskaņā ar “PricewaterhouseCoopers” veikto pētījumu “Five trends transforming the Automotive Industry” nākamajos gados jaunākās paaudzes, proti, “Gen Z” un “Gen Alpha”, radikāli mainīs mobilitāti.

Šo paaudžu simbioze ar tehnoloģijām, atšķirīgā estētika un dzīvesstils jau tagad ir galvenie faktori, kuru ietekmē transformējas arī auto nozare, priekšplānā izvirzot elektrifikāciju, autonomās tehnoloģijas un auto koplietošanas konceptu. Kā jaunākās paaudzes šobrīd raugās uz mobilitāti un personīgo auto?

Lai arī mileniāļi un “Gen X” pārstāvji ir spēruši nozīmīgus soļus, integrējot tehnoloģijas savā ikdienā, mobilitāti viņi lielākoties saredz kā personīgo auto, kas patērē fosilo degvielu, ir aprīkots ar ērtām funkcijām un neprasa tik ļoti mainīt paradumus. Vienlaikus nevaru noliegt, ka arī šo cilvēku vidū paradumi mainās, soli pa solim pārņemot tās vērtības un tendences, kas vairāk raksturīgas gados jauniem patērētājiem.

Agrāk nomas auto lielākoties izmantoja uzņēmumi un tūristi, jo sabiedrībā bija iesakņojusies pārliecība, ka automašīnai obligāti ir jābūt īpašumā. Patlaban koplietošanas un nomas automašīnu izmantošana kļuvusi par modernu un ikdienišķu pārvietošanās veidu. Tomēr nomas auto lietošanas nosacījumi nav vienoti ne Latvijā, ne pasaulē. Iznomātājiem, kam nākas saskarties ar vecuma ierobežojumiem, var rasties jautājums – kurš un kāpēc tos nosaka?

Ierobežojumu mērķis – paaugstināt drošību

Lielākoties ierobežojumus ietekmē vietējā tirgus apstākļi, likumdošana un tos nosaka arī paši pakalpojumu sniedzēji. Turklāt nosacījumi var atšķirties pat tad, ja izmanto viena un tā paša uzņēmuma pakalpojumus dažādās valstīs. Stingrāki ierobežojumi tiek piemēroti mikroautobusiem un luksus klases automašīnām. Tomēr jāapzinās, ka galvenais mērķis jebkuriem ierobežojumiem ir paaugstināt satiksmes drošību, un nosacījumi tiek veidoti, balstoties uz vietējā tirgus datiem.

Latvijas likumdošana paredz, ka transportlīdzekļa vadītāja apliecību B kategorijā var iegūt no 18 gadu vecuma, kā arī obligāts nosacījums ir veselības pārbaude. Likumdošanā nav noteikti konkrēti maksimālā vecuma sliekšņi automobiļu vadīšanai. Tomēr dati liecina, ka tieši autobraucēji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem visbiežāk pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un veic riskantus manevrus*, kas palielina iespēju iekļūt negadījumā. Līdz ar to Latvijā auto nomā lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši minimālajam nevis maksimālajam vecuma ierobežojumam. Piemēram, daļa auto koplietošanas un nomas uzņēmumu Latvijā noteikuši, ka minimālais vecums automašīnu izmantošanai ir 21 gads. Savukārt citi lūdz uzrādīt autovadītāja apliecību, kas ir spēkā vismaz divus gadus, vai nosaka katrai automašīnu klasei atšķirīgus ierobežojumus.

Investīciju pārvaldes uzņēmuma “Capitalica Asset Management” galvenajā komercobjektā Latvijā biroju kompleksā “Verde” sācies noslēdzošais otrās ēkas būvniecības posms. Tas ilgs tuvāko pusgadu, galvenokārt fokusējoties uz iekšdarbu veikšanu gan koplietošanas telpās, gan arī nomnieku birojos.

Rezultātā tiek plānots, ka B ēka ekspluatācijā tiks nodota 2024. gada pavasarī ar jau pilnībā gatavām telpām ar apdari, lai nomnieki, ar kuriem ir jau noslēgti nomas līgumi, varētu tajās ievākties līgumā paredzētajā termiņā.

Verde attīstītājs un būvfirma Velve pārtraukuši sadarbības līgumu 

Biroju kompleksa "Verde" attīstītājs - Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums "Capitalica Asset...

Līdz ar iekšdarbu sākšanu otrajā ēkā, tika pabeigti visi pirms tam paredzētie būvdarbi. Proti – pabeigta stikla fasādes montāža, uz jumta uzstādītas dzesēšanas un ventilācijas iekārtas, kā arī ēka sagatavota ziemas sezonai. Līdztekus šobrīd ēkas septiņos stāvos jau notiek nomnieku telpu iekārtošana, tai skaitā sienu un paaugstināto grīdu uzstādīšana. Aktīvi norisinās arī koplietošanas telpu izbūve, tai skaitā liftu montāža un autostāvvietas izveide, un labiekārtošanas darbi ārpus ēkas jeb pieguļošajās teritorijās.

"Otrās “Verde” ēkas būvniecība ir uzņēmusi jaunus apgriezienus. Tas kļuvis iespējams pateicoties mūsu jaunajam ģenerālbūvniekam SIA “Capitalica Industries LV”, kas ietilpst “Capitalica Asset Management” uzņēmumu grupā. Būtiski - jaunais ģenerālbūvnieks jau šī gada augustā ir veiksmīgi pārņēmis no iepriekšējā būvnieka SIA “Velve” visus aktuālos darbus un apakšuzņēmējus, nodrošinot, ka B ēkas būvniecības process turpinās bez pārtraukuma un saskaņā ar nospraustajiem mērķiem – laika grafiku un kvalitātes līmeni," komentē Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore un valdes locekle.

“Verde” ir pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā, kura attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro.

Objekta ģenerālbūvnieks ir "Capitalica Industries LV", bet ekskluzīvais iznomāšanas un apsaimniekošanas partneris - Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra “Colliers”.

Šobrīd par biroju kompleksa nomniekiem jau ir kļuvuši tādi uzņēmumi kā “Swisscom”, “Decta”, KPMG Latvija”, “Swetch”, “Merito Group”, “Workland”, “Enefit”, “VIA SMS Group”, “Tietoevry”, restorāns “Dia 36.line” un kafejnīca “Mollto”.