Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Valsts zinātniskā institūta "BIOR" (BIOR) laboratorija no 7.oktobra atsāks veikt valsts apmaksātus Covid-19 izmeklējumus, tai skaitā nodrošinās mobilos izbraukumus Latvijas reģionos, informē BIOR pārstāve Ilze Dimante.

Viņa norādīja, ka Covid-19 testēšanu institūta BIOR laboratorija nodrošinās Lejupes ielā 3, Rīgā. Lai pietiektos testam, klientiem jāzvana uz vienoto tālruņa numuru 8303. Arī mobilos izbraukumus uz Latvijas reģioniem BIOR laboratorijas speciālisti nodrošinās pēc iepriekšēja pieraksta, kam var pieteikties, zvanot uz tālruni 28369560.

Lai operatīvi varētu veikt paraugu noņemšanu, institūta BIOR laboratorijas speciālisti aicina Covid-19 testēšanas punktā ierasties precīzi noteiktajā laikā vai divas minūtes iepriekš un vēlams personīgajā auto, lai neveidotos rindas un izvairītos no kontakta ar citiem klientiem.

Obligāta prasība būs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, ievērot visus piesardzības pasākumus, tai skaitā divu metru distanci un obligāti lietot sejas masku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Siguldā, Institūta ielā 1, atklāta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Siguldas laboratorija, kuras izveidē investēti 12 tūkstoši eiro.

Laboratorijas galvenie darbības virzieni ir paraugu laboratoriskā testēšana. Testi tiks veikti, pielietojot 30 akreditētas metodes. Tāpat Bior Siguldas laboratorijā tiks organizētas mācības pārtikas nozares darbiniekiem.

Laboratorija ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā, stāstīja Aivars Bērziņš, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior direktors.

Laboratorijā varēs nodot testēšanai visu veidu paraugus, tostarp arī izmeklējumiem ārvalstu laboratorijās, kā arī saņemt atzinumu par izpētes rezultātiem un bezmaksas konsultācijas.

Bior Siguldas laboratorijā sākotnēji darbu uzsāks 12 cilvēki.

Vai iepērkoties Tu pievērs uzmanību marķējumam uz pārtikas produktu iepakojuma? Un ne tikai zīmolam priekšpusē, bet arī pārējai informācijai uz produkta marķējuma? Ražotāji arvien biežāk veido produkta iepakojumu un reklāmu tā, lai produkts izceltos un piesaistītu patērētāja uzmanību. Pielietotās mārketinga metodes kļūst arvien radošākas un spilgtākas, tiek izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes. Izvietojot dažādas uzturvērtības un veselīguma norādes uz savu produktu iepakojumiem, ražotāji vēlās informēt patērētājus par produkta kvalitāti un labajām īpašībām, tomēr Valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperts Jānis Ruško uzsver – visām norādēm ir jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem.

Noskaties video un uzzini, ko nozīmē uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produkta iepakojuma!

Kas tad ir uzturvērtības un veselīguma norādes?

Uzturvērtības un veselīguma norādes var atvieglot Tavu izvēli piedāvāto pārtikas produktu klāstā, kā arī palīdzēt vieglāk atpazīt produktus ar labvēlīgu uzturvērtību un zinātniski pierādītu ietekmi uz veselību. Ražotājiem norāžu izmantošana ir brīvprātīga, bet, ja ir vēlme tās izvietot uz savas produkcijas, tām ir jāatbilst visiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un labās prakses piemēriem.

Uzturvērtības norādes pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķi labvēlīgas uzturīpašības, piemēram, "Kalcija avots", "Olbaltumvielu avots", “Bez cukura” vai “Mazkaloriju”.

Eiropas Zivsaimniecības fonda projekta Zinātniskā institūta Bior zivju audzētavas Tome zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centra izveides 1.posms ietvaros 3. februārī notiks Akvakultūras pētniecības un izglītības centra atklāšana, informē Bior.

Centra atklāšanā piedalīsies Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, valsts sekretāre Dace Lucaua, Zinātniskā institūta Bior direktors Aivars Bērziņš, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes vadība, kā arī nozares vadošie pārstāvji un akvakultūras pētnieki.

Centrā tiks rīkoti nozares semināri, veikta speciālistu teorētiskā un praktiskā apmācība, sniegtas konsultācijas Latvijas zivju audzētājiem.

Tuvākie plānotie pētījumi būs saistīti ar zivju mazuļu kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot dažādas imunitāti stimulējošas vielas, kā arī pilnveidojot zivju pavairošanas procesus. Savukārt cieša Centra saistība ar valsts zivju audzētavām, pavērs iespēju piesaistīt augsta līmeņa un pieredzējušus speciālistus pētniecības darbam.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

No pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior amata atkāpies līdzšinējais institūta direktors Rafaels Joffe, kurš direktora amatā bija kopš 1997. gada.

Pagaidām netiek atklāts, vai Bior direktors atkāpies saistībā ar atklātībā nākušo dārgo zušu mazuļu iepirkumu. Pēc šī skandāla zemkopības ministre Laimdota Straujuma izteica neuzticību institūta vadībai.

No šā gada 5. aprīļa līdz jauna direktora apstiprināšanai institūta darbību vadīs direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Viņai ir ilggadēja darba pieredze zinātniskajā un administratīvajā darbā institūta struktūrās.

Notikušas izmaiņas arī institūta Zinātniskajā padomē, kas valsts vārdā pārvalda institūta darbību, ievēlēts institūta Pētniecības un attīstības departamenta direktors Aivars Bērziņš. Viņš uzskata, ka institūtā ciešāk jāsavieno zinātniskā un administratīvā pārvaldība.

Saistībā ar zirga gaļas skandālu gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers tuvākajās dienās plāno vērsties tiesā pret Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī zinātnisko institūtu Bior, vainojot valsts iestādes uzņēmuma apzinātā nomelnošanā, informē uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane.

«Jau tuvākajās dienās tiks sagatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par PVD un "Bior" pārkāpumiem, pildot valsts deleģētās funkcijas. Var jau būt, ka likumi ir rakstīti tikai uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nevis arī valsts institūciju ierēdņiem, tomēr domājam, ka valsts institūciju visatļautība, zinot, ka viņus tāpat neviens nesodīs, iespējams, ir pārkāpusi jebkādas robežas,» norādīja Lancmane.

Viņa sacīja, ka Forevers, iepazīstoties ar PVD saņemto analīžu rezultātiem no Anglijas laboratorijas, uzskata, ka patlaban notiek valsts naudas izšķērdēšana un uzņēmuma nomelnošana.

«Vakar plkst.12.30 no PVD saņēmām to pašu piecu paraugu analīžu rezultātus, kurus it kā jau PVD pārbaudīja Vācijas laboratorijā februāra beigās un uz kuru pamata tīši vai netīši veica uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Tāpat kā februārī, par analīžu rezultātiem uzzinājām no preses. Esam veikuši neatkarīgu pārbaudi akreditētā laboratorijā Hamilton Poland Ltd. Pie paraugu noņemšanas un nosūtīšanas piedalījās arī pārstāvji no PVD un Bior. Visi atkārtotai pārbaudei nosūtītie paraugi uzrādīja, ka SIA Forevers produktos zirga gaļas nav,» sacīja Lancmane.

Nosvinēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR biroja ēkas, piebūves un katlu mājas jaunbūves spāru svētki.

Objekts atrodas Lejupes ielā 1C un 3, Rīgā, un uz citu jaunbūvju fona izceļas ar Latvijā vēl nebijušu ēkas fasādes apšuvuma risinājumu – apdrukātu kompozīta sietu.

Būvniecības gaitā plānota jaunbūves ēkas, t. sk. laboratoriju telpu, un savienojošas pārejas izbūve ap 1600 m2 platībā, kā arī vecās katlu mājas nojaukšana un jaunas, jaudīgākas katlu mājas izveide, uzstādot divus 550 KW jaudas katlus un automātiku. Tāpat teritorijā tiks reorganizēti inženiertīkli, ierīkojot papildu kanalizācijas sūkņu staciju.

Šobrīd darbi pabeigti par 15 %: izbūvēts jaunbūves ēkas dzelzsbetona karkass un ārējie kanalizācijas tīkli, uzsākti mūrēšanas darbi un siltumtrases izbūve, izbūvēts zemējums, uzstādītas savienojošās pārejas un laboratorijas kāpņu dzelzsbetona konstrukcijas. Būvniecību, kas sākta 2019. gada 29. jūlijā, plānots pabeigt 2020. gada jūlija beigās.

Gadā kopumā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijās tiek veiktas aptuveni miljons dažādu analīžu, stāsta vadītāja vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.

O. Valciņa min, ka mazo valstu laboratorijām ir savi mīnusi - ja, piemēram, Vācijas, Francijas laboratorijas var būt tādas, kas strādā tikai ar pesticīdiem vai tādas, kas strādā tikai ar diagnostiku, Latvijā nav variantu – ir jāstrādā gan ar pārtiku, gan veterināriju, gan dioksīdiem. Tāpēc daļu analīžu nākas sūtīt uz ārzemēm – tādas ir vidēji 3-5%.

Šonedēļ portāls db.lv rubrikā Kā top piedāvā ieskatīties pārtikas analīžu veikšanā zinātnes centrā BIOR. Šis ir lielākais zinātnes centrs Baltijā, un tajā tiek veiktas arī analīzes saistībā ar cūku mēra izplatību Latvijā. BIOR ir arī nacionālā references laboratorija, valsts zinātniskais institūts un ir vadošā pārtikas un veterinārmedicīnas zinātniskā laboratorijā Baltijā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior noslēdzis atklātu konkursu par stikla zušu iegādi un izlaišanu Latvijas ūdenstilpnēs.

Kopumā 2014. gadā Bior plāno Latvijas ūdeņos izlaist 1,386 miljonus stikla zušu. Tādēļ pērn vasarā tika veikta stikla zušu izpēte Lielbritānijā un Francijā, noskaidrojot šo zušu vidējās cenas. Pērn arī tika izsludināts konkurss. Bior lēmusi līgumus slēgt ar Lielbritānijas uzņēmumam UK Glass eels, kas noteicis viena stikla zuša cenu 0,2219 eiro apmērā.

Kopējā iepirkuma un piegādes cena būs 307, 5 tūkstošus eiro.

Kā norāda Bior pārstāvji, vairākus gadus stikla zušu tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tādēļ starptautiskajiem uzņēmumiem ir daudzgadu pasūtījumi un saistības, radot situāciju, ka potenciālo pretendentu atsaucība institūta organizētajā tirgus izpētē un iepirkumā bijusi neliela.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Eksperimentā salīdzinot, kādas vielas atrodamas uz banknotēm Latvijā un kāda nauda ir netīrākā - no maka, bankomāta vai kases -, atklājies, ka netīrākā ir tā, kas saņemta no veikala kases, trešdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Eksperimenta nolūkos tika sagatavota bankas karte un trīs naudas zīmes - pieci eiro, kas saņemti kā atlikums vienā no veikalu kasēm, pieci eiro, kas tikko izņemti no bankomāta, kā arī pieci eiro, kas pāris dienas glabājās makā.

«Visnetīrākā jeb vislielākais kopējais mikroorganismu skaits tika noteikts banknotē no kases, kur izaugušas 90 koloniju veidojošās vienības. Taču salīdzinoši tīrākas banknotes bija no maka un no bankomāta,» komentēja zinātniskā institūta Bior vecākā eksperte mikrobioloģijā Baiba Fogele.

65 mikroorganismi ir atrasti banknotē no maka, bet vienāds skaits - 50 - dzīvo uz parauga no bankomāta un maksājumu kartes. Eksperti norāda: tas, ka netīrākā izrādījusies naudaszīme no kases, ir likumsakarīgi - ar to saskaras vislielākais cilvēku skaits.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs zivju audzētavā Tome atklājis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior jaunizveidoto zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centru, informē Zemkopības ministrija.

Pasākumā piedalījās arī zinātniskā institūta Bior direktors Aivars Bērziņš, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība, kā arī nozares vadošie pārstāvji un akvakultūras pētnieki, kas atzinuši, ka šāda centra izveide ir ļoti nozīmīga akvakultūras zinātnes un pētniecības tālākai veiksmīgākai attīstībai Latvijā. Projekts īstenots, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda finansiālo atbalstu.

Jaunajā pētniecības centrā turpmāk tiks rīkoti nozares semināri, veikta speciālistu teorētiskā un praktiskā apmācība, kā arī sniegtas konsultācijas Latvijas zivjaudzētājiem.

Tuvākie plānotie pētījumi būs saistīti ar zivju mazuļu kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot dažādas imunitāti stimulējošas vielas, kā arī pilnveidojot zivju pavairošanas procesus. Savukārt pētnieciskā centra cieša saistība ar valsts zivju audzētavām pavērs iespēju piesaistīt augsta līmeņa un pieredzējušus speciālistus pētniecības darbam.

Kādam atbildība jāuzņemas – tā par kļūdainajiem dzīvnieku barības analīžu rezultātiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu intervijā DB stāsta AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Viņš notiekošo uzskata par ekonomiskā kara sastāvdaļu

Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oktobra sākumā atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo atkārtoti veiktās analīzes Austrijā liecina, ka barībā nav atrasts karbamīds. Tukuma straumē ražotas kaķu un suņu barības un izejvielas izplatīšanu PVD apturēja augusta beigās pēc tam, kad tika konstatēts – tā satur karbamīdu. Barības un izejvielu analīzes tika veiktas vienā no vadošajām Eiropas laboratorijām – Dānijas Valsts Veterinārajā un pārtikas laboratorijā pēc zinātniskā institūta BIOR pasūtījuma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kurzemes un Pierīgas ūdenstilpēs, kopumā 40 vietās, tika izlaisti 1 386 200 stikla zušu (Anguilla anguilla) mazuļu, lai papildinātu šo zivju daudzumu Latvijas ezeros un upēs, informē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior pārstāvji.

Stikla zušu mazuļu ielaišana notika Eiropas Savienības (ES) Eiropas Zivsaimniecības fonda finansētā projekta ietvaros.

Stikla zušu piegādi veica Lielbritānijas uzņēmums UK Glass eels, kura piedāvātā cena atbilst 2013. gada zvejas sezonas vidējai cenai. Viena stikla zuša cena ir 0,2219 eiro. Kopējā iepirkuma un piegādes cena uz Latviju - 307 590 eiro.

Savukārt stikla zušu izlaišanas tiesības Latvijas ūdenstilpēs piešķirtas Latvijas uzņēmumam IK Saiva 1, kura piedāvātā cena 6600 eiro bija nedaudz zemāka par tirgus izpētē konstatēto, norāda Bior pārstāvji. Izlaišanā palīdzēja arī Latvijas Zvejnieku federācijas biedri.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Šodien Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome Daugavā pie Mangaļsalas izlaidīs 2000 Baltijas storu mazuļus. Baltijas stores tiek uzskatītas par izmirstošu zivju sugu.

Storu ataudzēšana zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavā Tome notiek kopš 2012. gada.

Storu izlaišana notiks otrdien zvejnieku kooperatīvās sabiedrības Vecdaugava teritorijā - Audupes ielā 28a, Mangaļsalā, kur zinātniskā institūta BIOR speciālisti kopā ar zvejniekiem storu mazuļus ar zvejas laivām izvadās un izretinās pa Daugavas grīvu.

«Pagājušā gada septembrī Daugavā pie Mangaļsalas tika izlaisti pirmie 1500 ar piekarzīmēm iezīmēti storu mazuļi, kuru ataudzēšanu eksperimentālā kārtā uzsākām 2012. gadā. Novērojumi liecina, ka izlaistās stores apmēram nedēļas laikā pamet Daugavas grīvu un migrē arvien tālāk jūrā. Viena no ielaistajām storēm noķerta šā gada martā Pērnavas līcī,» zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis.

Zemnieki grib pieprasīt, lai amatpersonas Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, PVD un BIOR vadības līmenī uzņemtos atbildību par pēdējā laika skandāliem nozarē.

Z/s Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis uzskata, ka pēc skandāliem par zušu mazuļiem un zirga gaļu rodas jautājums kādu atbildību nesīs amatpersonas, kas kultivējušas labvēlīgu augsni, lai veidotu dažādas shēmas.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma norādīja, ka attiecībā uz zušu skandālu vainīgajiem būs jāsaņem sods. Viņa šodien izteikusi neuzticību BIOR vadībai. Tāpat par šo gadījumu ziņots Eiropas Savienības pretkorupcijas iestādei. Ministre arī sacīja, ka uz BIOR bāzes bija paredzēts veidot Baltijas centru, bet tas nenotiks, kamēr netiks noskaidrots zušu jautājums. LAD zušu jautājumā jau vērsies ekonomikas policijā.

Pirmdien, 23. novembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministru Alekseju Pavlenko, kas ieradies darba vizītē Rīgā, lai apgūtu Latvijas pieredzi mežu apsaimniekošanā, zivsaimniecības attīstībā un lauksaimnieku kooperācijā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā abi ministri apsprieda prioritāros sadarbības virzienus, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk varētu sākt īstenot meža politikas reformu, uzsvaru liekot uz valsts mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Zivsaimniecības jomā Ukrainas puse pauda vēlmi sākt sadarbību ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior ekspertiem ar mērķi attīstīt šajā valstī zivsaimniecību, jo sevišķi – akvakultūru. Tāpat, balstoties Latvijas pieredzē, Ukraina Čerņigovas apgabalā vēlas īstenot pilotprojektu lauksaimnieku piena ražošanas saimniecību kooperācijā.

Latvijā ieradies arī Ukrainas Zivju resursu aģentūras vadītājs Jarims Kovaļevs un Ukrainas Mežu resursu aģentūras vadītājs Aleksandrs Kovaļčuks. Lai pārņemtu Latvijas pieredzi, Ukrainas Zivju resursu aģentūras vadītājs Jarims Kovaļevs šodien tiekas ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktoru Aivaru Bērziņu un iepazīstas ar “BIOR” laboratoriju darbu, kā arī apmeklēs akvakultūras uzņēmumu SIA Mottra.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 25.novembrī rosinājis Vidzemes prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” valsts amatpersonu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā rezultātā institūcijai nodarīts mantiskais zaudējums gandrīz 130 tūkstošu eiro apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, nelikumīgi audzēja zivis divās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavās.

Proti, zivis tika audzētas pretlikumīgi izveidotos baseinos “BIOR” telpās un, izmantojot šīs institūcijas infrastruktūru un materiāli tehniskos resursus. Tādā veidā valsts amatpersona institūcijai nodarīja 129 644,41 eiro mantisko zaudējumu.

Izmeklētais noziedzīgais nodarījums īstenots laika posmā ne vēlāk kā no 2018. gada augusta līdz 2021. gada 4. jūnijam.

KNAB kriminālprocesu uzsāka 2021. gada 5. jūlijā un izmeklēšana notika par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā. KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Vidzemes prokuratūrai, noslēdzis pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lietotas banknotes satur deviņas reizes lielāku baktēriju īpatsvaru nekā maksājumu kartes, liecina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior pētījums, kas veikts pēc SEB bankas pasūtījuma.

Institūta vecākā pētniece Baiba Fogele norādīja, ka banknotes ikdienā iet no rokas rokā, tādējādi tās var pārnēsāt dažādus mikroorganismus, ieskaitot patogēno mikrofloru, kas var izraisīt dažādas infekciju slimības.

Pētījuma rezultātā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, ādas infekcijām un parazitārām slimībām, kā arī alerģiskām reakcijām. Tāpēc pēc saskarsmes ar naudu un citiem objektiem, kas pāriet no viena lietotāja pie otra, ir ļoti būtiski ievērot personīgo higiēnu, aicināja Bior direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Turklāt rokas jāmazgā pareizi - ar ziepēm un vismaz 20 sekundes. Valciņa aicināja mazgāt rokas pareizi un vienmēr tūlīt pēc pārnākšanas mājās.