Orientēšanās uz pašmāju tirgu ir ļāvusi SIA Kate nostiprināt pozīcijas; to nebiedē konkurence, kas saasināsies, tirgū ienākot IKEA

SIA Kate 23 gados ir apmēbelējis daudzus Latvijas birojus un publiskās telpas. No pieciem uzņēmuma dibinātājiem, šobrīd pie vadības grožiem ir palicis tikai viens – SIA Kate īpašnieks un valdes loceklis Jānis Vējš. Savu ilgo darbību biznesā viņš skaidro ar mīlestību pret mēbelēm.

Nezināšana palīdz nebaidīties

1993. gada vasarā SIA Kate izveidoja Juris Kalnrācenis, Ainārs Tamisārs, Juris Bogdānovs, Didzis Neļķe un Jānis Vējš. «Savā ziņā tā bija tāda puiciska aušība, nevienam no mums nebija nedz pieredzes, nedz zināšanu. Bijām draugi, skola beidzās, stipendija arī. Sapratām, ka kaut ko vajag darīt – Jurim bija izpratne par biznesu, kāda nu tā varēja būt 90. gadu sākumā, man bija padziļinātas zināšanas par mēbelēm – esmu kokapstrādes inženieris, Aināram bija izpratne par finansēm un grāmatvedību, – tā arī viss sākās,» pirmsākumus atminas J. Vējš. Viņš atzīst, ka dažkārt nezināšana biznesa veidošanā ir pat labāka par pieredzi. «Sasniedzām to, ko bieži vien ar pieredzi un prātu nemaz nevarētu iedomāties.» Tas gan ir raksturīgi visam 90. gadu sākuma biznesam. Ar J. Vēja tēva žigulīti puiši brauca uz Igauniju un Lietuvu, tur pirka mēbeles un, cik varēja iekrāmēt bagāžniekā, veda uz Latviju. Tad apstaigājuši zināmākās bankas un cilvēkus, kurus pazina, uzrunāja viņus un piedāvāja piegādāt mēbeles un iekārtot birojus. Pirmais klients bija VEF banka, kura iegādājās biroja krēslu galvenajai grāmatvedei par 140 rubļiem. Uzņēmuma sākuma kapitāls bija 300 rubļi, to ieguldīja J. Bogdānovs. «Ar to pietika, lai varētu ieliet benzīnu un veikt iemaksu par pirmajām mēbelēm. Nekādus kredītus neņēmām.»

Sēdošs darbs vai dzīvesveids nozīmē to, ka vidēji dienā sēdus pozīcijā tiek pavadītas astoņas un vairāk stundas. Lai arī varētu šķist, ka, sēžot pie galda, ķermenis netiek noslogots, patiesībā ilgstoša sēdus pozīcija rada palielinātu slodzi ķermenim un var izraisīt ne tikai diskomfortu, pastiprinātu nogurumu vai sāpes muguras un kakla zonā, bet arī veicināt tādu veselības problēmu rašanos kā sirds slimības, diabēts un dziļo vēnu tromboze. Tādēļ ir būtiski maksimāli atvieglot darbu birojā ar piemērotu un ergonomisku biroja mēbeļu izvēli. Mēbeļu salona “Kate” darba galdi un krēsli birojam palīdzēs nodrošināt pareizu sēdus pozīciju un līdz ar to arī komfortablus darba apstākļus.

Kādam ir jābūt labam biroja krēslam?

Darbinieka augumam piemērots biroja krēsls spēj būtiski uzlabot darba produktivitāti, jo spēju koncentrēties un motivāciju darbā neaizēno nogurums un diskomforts. Laba biroja krēsla raksturlielumi ir:

• Ērtai sēdus pozīcijai pietiekošs krēsla sēdes platums un dziļums;

• Individuāli regulējams augstums;

• Mugurkaula izliekumam atbilstoša krēsla atzveltne ar atbalstu muguras lejasdaļai;

• Roku balsti, kas mazina slodzi uz kakla un plecu zonām.

Visas šīs īpašības ir ņemtas vērā, veidojot salona “Kate” biroja krēslu sortimentu. Turklāt, salons “Kate” vienlīdz lielu uzmanību pievērš ne tikai biroja krēslu ergonomikai, bet arī izmantoto materiālu kvalitātei un dizaina izskatam.

Investējot 1,5 miljonus eiro bijušā brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo ēkas rekonstrukcijā, mēbeļu tirgotājs Kate pārcēlies uz jaunām telpām Čiekurkalnā, informē uzņēmuma valdes loceklis Jānis Vējš.

Darbs pie telpu atrašanas, projekta izstrādes un saskaņošanas, kā arī rekonstrukcijas un būvniecības ilga teju četrus gadus.

«Mēbeļu pārdošana ir specifisks bizness – ekspozīcijai vien jau nepieciešami 1000-1200 kvadrātmetri, papildus vēl nepieciešamas telpas noliktavām un birojam. Sapratām, ka Rīgā šajā segmentā nomājamu, piemērotu telpu nav, tādēļ izlēmām iegādāties savu ēku un uzsākt rekonstrukciju un būvniecību,» stāsta J.Vējš.

Viņš arī piebilda, ka jaunās vietas izvēle daļēji bijusi simboliska Čiekurkalna vēsturiskās auras dēļ, koka un ķieģeļu apbūve šim rajonam piešķir īpašu mājīgumu un tas saskan ar Kates filozofiju «visur kā mājās».

Mēbeļu tirgotājs Kate atklājis jauno salonu Čiekurkalnā.

Db.lv jau rakstīja, ka, investējot 1,5 miljonus eiro bijušā brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo ēkas rekonstrukcijā, mēbeļu tirgotājs Kate pārcēlies uz jaunām telpām Čiekurkalnā, informē uzņēmuma valdes loceklis Jānis Vējš.

Darbs pie telpu atrašanas, projekta izstrādes un saskaņošanas, kā arī rekonstrukcijas un būvniecības ilga teju četrus gadus.

«Mēbeļu pārdošana ir specifisks bizness – ekspozīcijai vien jau nepieciešami 1000-1200 kvadrātmetri, papildus vēl nepieciešamas telpas noliktavām un birojam. Sapratām, ka Rīgā šajā segmentā nomājamu, piemērotu telpu nav, tādēļ izlēmām iegādāties savu ēku un uzsākt rekonstrukciju un būvniecību,» stāsta J.Vējš.

Šā gada rudenī Latvijas mēbeļu uzņēmums Kate pārcelsies uz jaunām telpām Čiekurkalna 1.līnijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Investējot 1,5 miljonu eiro, uzņēmums pārbūvē vēsturisku ēku – 1936.gadā atvērto Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo.

Jaunās ēkas koncepcijas pamatā ir teju gadsimtu vecais ugunsdzēsēju tornītis, kas kalpo kā saikne ar vēsturi un simbolizē uzņēmuma izaugsmi.

Patlaban jaunajā Kate namā norit būvniecības darbi, lai jau rudenī atjaunotajā ēkā apmeklētājus priecētu ar mājīgu biroja un mājas interjeru. Jaunā salona platība ir 1200m2 , bet kopējā teritorija aizņem 4500 m2. Mēbeļu salona vadītājs Jānis Vējš uzsver, ka, meklējot jauno mājvietu, būtiska loma bija tās atrašanās vietai.

«Čiekurkalns ir gandrīz pilsētas centrs, tam var ērti piebraukt, arī apkārtne ir mājīga,» stāsta Jānis Vējš, mēbeļu salona Kate vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Apvienojot zem viena jumta vairākus zīmolus, jaunu mēbeļu salona konceptu nodrošinās tirdzniecības centrs Nice Home. Mērķis ir radīt iespēju nopirkt vai pasūtīt visas mājai nepieciešamās mēbeles vienuviet, sacīja Nice Home vadītājs Uldis Lorbergs.

Viņš novērojis, ka pēdējā laikā Latvijā audzis pieprasījums pēc ekskluzīvām mēbelēm.

Nice Home izvietojies Nīcgales ielā 18a, mēbeļu tirgotāja Kate bijušajās telpās. 2300 kvadrātmetros ietilpst 11 veikali.

«Izvērtējot tirgus situāciju mēs sapratām, ka svarīgi ir izveidot koncpeta salonu, kur vienuviet var atrast spēcīgus un kvalitatīvus zīmolus, tai skaitā Unikulma, Scavolini, Sottomarino, Feidi, u.c. Jaunais mēbeļu salons ir radies esoša mēbeļu centra vietā, kurš deva iespēju ātri sapulcināt mēbeļu un interjera piegādātājus vienā salonā,» skaidroja U. Lorbergs.

«Pirktspēja nav būtiski palielinājusies, bet mēs ievērojam tendenci, ka cilvēki tagad rūpīgāk izvērtē mēbeļu pirkumus un izvēlas ilgtspējīgākus un kvalitatīvākus risinājums, pat ja tie ir dārgāki. Piemēram, matraci - individuāli piemēroti ir dārgāki, bet būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Tieši šādiem klientiem jaunais koncepts ir domāts. Konkurence Rīgā ir, bet šāda līmeņa mēbelēm tie ir burtiski daži veikali, pie tam mēs pārstāvam zīmolus, tai skaitā pasaulē populārus, kas ir tikai pie mums,» biznesa portālam db.lv sacīja Nice Home vadītājs.

Leģendārā gultu un matraču ražotājs King Koil ceturtdien, 16.jūnijā atklās pirmo salonu Baltijas valstīs tirdzniecības centrā Spice Home, King Koil Baltic valdes locekle un īpašniece Regīna Vucāne.

King Koil ir viena no vecākajām un pasaulē vadošajām matraču un gultu ražotnēm (ASV), kuras produkciju izmanto prasīgākie klienti un prestižākās luksusa klases viesnīcas visā pasaulē.

King Koil Baltic ir vienīgā kompānijas pārstāvniecība Baltijas valstīs un Latvijā darbojas kopš 2015. gada, savu produkciju piedāvājot mēbeļu salonā Kate. Jaunajā King Koil salonā Spice Home klientiem tiks piedāvāti vairāk nekā 60 matraču un gultu modeļi, 400 dažādus auduma veidi, guļamistabas mēbeles, gultas aksesuāri un gultas veļa.

Basketbola aģenta Mārtiņa Bērziņa vadītā "Altius Basket Agency" apvienojusies ar Jāņa Porziņģa basketbola aģentūru, izveidojot kopīgu aģentūru "Future Sports Group".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka mērķis ir kļūt par vadošo basketbola aģentūru Ziemeļeiropā, galvenokārt attīstot un virzot Latvijas basketbolistus un basketbolistes, taču neizslēdzot iespēju pārstāvēt arī citus reģiona talantīgākos sportistus.

Šobrīd apvienotā aģentūra pārstāv desmit Latvijas vīriešu izlases spēlētājus, kuri piedalījās Pasaules kausa kvalifikācijā, kā arī septiņas Latvijas sieviešu izlases spēlētājas. Aģentūra apgalvo, ka pārstāv arī lielāko daļu talantīgāko Latvijas jauno basketbolistu, kuri dzimuši laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam.

Bērziņš ar Porziņģi kopīgi nonākuši pie lēmuma, ka jāapvienojas un jāveido vēl jaudīgāka sporta aģentūra, lai maksimāli palīdzētu gan pareizi virzīt jaunos Latvijas basketbola talantus, gan atrast iespējas augstākā līmeņa Eiropas klubos Latvijas labākajiem basketbolistiem un basketbolistēm. Aģentūras virsmērķis esot attīstīt Latvijas basketbolu kopumā.

BREL foruma 2023 galvenās atziņas: svarīga ir talantīgu speciālistu piesaiste reģionam, jāīsteno vairāk „zaļo” projektu, būtiski ir veidot telpu „jēgpilniem mirkļiem” un ieviest mākslīgo intelektu nekustamā īpašuma nozarē.

Nekustamā īpašuma nozares līderi no Baltijas reģiona un citām Eiropas valstīm 12. oktobrī Rīgā pulcējās uz vienas dienas BREL (Baltic Real Estate Leaders’) forumu, lai apspriestu jaunākos nozares izaicinājumus.

Luminor Lietuva galvenais ekonomists Žigimants Maurics (Zygimantas Mauricas) savas prezentācijas laikā norādīja, ka inflācija mazināsies, bet naudas trūks un būs augsts bezdarba līmenis. „Neraugoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju, Baltijas valstis, iespējams, nekad nav bijušas tik pārtikušas kā tagad,” apgalvoja Žigimants Maurics. „Analizējot makroekonomiskos grafikus, jāsecina, ka mūsu reģiona ekonomiskais līmenis nekad nav bijusi tik tuvu Rietumu pasaules ekonomiskajam līmenim,” viņš piebilda.

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Latvijas biznesā uzvaras gājienā iet specializētie mākslīgās saules saloni, tirgū nostabilizējas vairāki zīmoli un studijas, kuras tiek veidotas uz franšīzes pamata, bet tā dēvētie kaktu saloni izmirst, izriet no DB uzņēmēju aptaujas

SIA BG pirmo Blue Box salonu atvēra 2005. gadā un šobrīd Latvijā ir 19 šī zīmola solāriju studiju un šomēnes durvis vērs vēl viena. «Solāriju industrijā un mūsu attīstībā bijuši dažādi laiki, kāpumi un kritumi. Kopš pirmās studijas atvēršanas solāriju tīkls strauji izpletās, franšīzes studijas tika atvērtas viena pēc otras. Vairākas pieder vienam uzņēmumam, bet lielākā daļa Blue Box ir franšīzes partneri,» stāsta SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte.

Franšīzes praksi izmanto arī citas solāriju studijas, piemēram, solāriju ķēde Adrenaline Tan. Pirrmā studija atvērta 2007. gadā, un patlaban šajā ķēdē ir četri saloni. «Katra studija darbojas neatkarīgi, taču ievēro vienotus darbības principus. Franšīzes prakse šajā biznesa nozarē ir diezgan izplatīta,» atzīst Adrenaline Tan mārketinga vadītāja Kate Beresņeva.

Otrdien, 24. oktobrī tika atklāta 27. Rīgas modes nedēļa, kas līdz 28. oktobrim pulcēs vienkopus starptautisko modes sabiedrību.

Riga Fashion Week (RFW) laikā gaidāmas ne tikai Latvijas dizaineru modes skates, bet arī vairāki radoši un izglītojoši pasākumi, kas tiek organizēti, lai Rīgā svinētu modi un mākslu.

Šoruden RFW programma ietvers tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Anna Led, Atis Artemjevs, Dace Bahmann, Katya Katya, Natalija Jansone, Nóló, One Wolf, Talented, KULT, AntiStar, Bulichev, QooQoo, Aristocrat Kids un Paade Mode, kā arī ārvalstu dizaineru skates: BIRYUKOV(Krievija), Lena Lumelsky(Beļģija), DiLiborio(Itālija) un Diana Arno(Igaunija).

27. Rīgas modes nedēļas ietvaros tiek plānoti vairāki radoši pasākumi, viens no tiem – ievērojamajam modes namam Christian Dior veltītas izstādes «Dior» atklāšana Modes muzejā, Grēcinieku ielā 24.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Juveliermākslas salonā Dimants tika atklāta itāļu juvelieru nama Luca Carati izstāde, piedāvājot apskatīt vairāk nekā 170 priekšmetus no 16 nama labākajām kolekcijām, informē izstādes rīkotāji.

Izstāde salonā norisināsies līdz 28. maijam.

Izstādē būs iespēja apskatīt juvelieru nama elegantāko un slavenāko kolekciju pērles - Plié – trīsdimensiju ziedi-transformerus no vērtīgu dārgakmeņu iegulām, Bluebell – kulonus, gredzenus un auskarus no baltā un rozā zelta, rotaslietas ar briljantiem un safīriemi Etoile – dažādu izmēru piekariņus, gredzenus un auskarus ar briljantiem, Wild Africa – zeltā iestrādātos baltos un konjaka krāsas briljantus, kuros attēloti Āfrikas plēsīgie dzīvnieki un daba. Tāpat izstādē pārstāvētas tādas kolekcijas kā Neoclassic, Leaves, Ginza, Tuttifrutti, Sakura, Clouds, Boa, Kate, Cabaret, Mademoiselle, Zoom/Portrait, Montaigne. Izstādes kurators ir Karlo Markalli (Carlo Marcalli) – juvelieru nama Luca Carati pārdošanas menedžeris un akcionārs un nama dibinātāja dēls.

Solāriju studiju apmeklētāju skaits ir stabils; lielie spēlētāji par apmeklētāju trūkumu nesūdzas

Staigājot pa pilsētu, rodas iespaids, ka solāriju salonu vairs nav tik daudz kā kādreiz. SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte uzsver, ka nav pamata apgalvojumam, ka solāriju popularitāte piedzīvo norietu. «Ir mainījušies sauļošanās paradumi, turklāt normatīvi un prasības solāriju saloniem ir kļuvušas stingrākas, kas nozīmē, ka nav tik daudz mazu salonu. Tie, kas jau iepriekš ir rūpējušies par kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu, turpina strādāt un attīstīties. Labā ziņa ir tā, ka tirgū paliek mazāk «kaktu» solāriju, kur netiek ievērotas ne lampu atbilstības prasības, ne higiēnas normas, un tas var radīt iespaidu, ka salonu kopumā ir mazāk. Labāk, lai ir mazāk studiju, bet visām ir augsta kvalitāte,» viņa teic. Šobrīd Latvijā ir 13 autorizētas Blue Box studijas. Sauļošanās salona HairRiga Sun īpašniece Ilva Banka-Okorie spriež, ka sauļošanās salonu ir krietni mazāk nekā agrāk. «Sauļošanās 2000. gadu sākumā bija ļoti populāra un pieprasīta. Šobrīd šis izteiktais popularitātes vilnis ir aizgājis. Arī negatīvā informācija presē to ir ietekmējusi. Šobrīd klienti zina, kāpēc sauļojas, un jūt, ka sauļošanās viņiem nāk par labu. Tas nav modes kliedziens. Daudz ir arī tādu klientu, kas sauļojas neregulāri, pirms kāda pasākuma, ceļojuma u.tml.,» viņa teic.

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.