ICA Gruppen ir parakstījusi vienošanos, saskaņā ar kuru tā pārņem UAB Palink, kas pārvalda pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu IKI. Darījuma vērtība ir 213 miljoni eiro.

IKI iegāde nozīmē, ka ICA Gruppen (Rimi Baltic) kļūs par otru lielāko spēlētāju augošajā Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Pirms iegādes darījuma tā ieņem ceturto pozīciju.

«Lietuva ir lielākais tirgus Baltijā, bet arī valsts, kurā Rimi Baltic ir mazākā tirgus daļa. IKI veikalu tīkls ir labs papildinājums Rimi veikalu tīklam. Šis iegādes darījums nesīs labumu Rimi un IKI klientiem un ICA Gruppen akcionāriem,» norāda ICA Gruppen vadītājs Pērs Strombergs (Per Strömberg).

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Darījuma, kurā «Rimi» Lietuvā plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu «Iki», pabeigšana var aizkavēties, paziņojis «Rimi» īpašnieka Zviedrijas koncerna «ICA Gruppen» vadītājs Pērs Strembergs.

Ziņu aģentūra «Reuters» vēsta, ka Strembergs investoriem un žurnālistiem teicis, ka darījums varētu tikt pabeigts šā gada otrajā ceturksnī.

Iepriekš tika plānots, ka «Rimi Lietuva» pabeigs veikalu tīklu «Iki» pārvaldošā uzņēmuma «Palink» iegādi šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietuvas ziņu aģentūra BNS no neoficiāliem avotiem uzzinājusi, ka uzņēmumam «Rimi Lietuva» līdz šim nav izdevies atrast pircējus 17 «Iki» veikaliem, kas tam jāizdara atbilstoši Lietuvas Konkurences padomes lēmumam.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī Lietuvas Konkurences padome atļāva Zviedrijas kompānijas «ICA Gruppen» kontrolētajam mazumtirgotājam «Rimi Lietuva» iegādāties no Vācijas «Rewe Group» un citiem akcionāriem uzņēmumu «Palink», kam pieder mazumtirdzniecības tīkls «Iki». Vienošanās par darījumu tika panākta 2016.gada decembrī, darījuma vērtība ir 213 miljoni eiro.

17 «Rimi»un «Iki» veikalus Lietuvā vēlas iegādāties ne tikai Latvijas mazumtirdzniecības tīkla «Mego» īpašnieks «Lenoka», bet vēl divi potenciālie pircēji, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts «Verslo žinios», atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai «Rimi Lietuva» varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu «Iki».

Avoti teikuši laikrakstam «Verslo žinios», ka pašlaik trim potenciālajiem pircējiem, tostarp «Lenoka», esot vienādas iespējas iegādāties 17 «Rimi» un «Iki» veikalus.

Atsaucoties uz šim avotiem, «Verslo žinios» raksta, ka «Lenoka» par iespēju iegādāties veikalus konkurē ar diviem Lietuvas kapitāla uzņēmumiem, kas pārvalda reģionālos veikalu tīklus, no kuriem viens atrodas Lietuvas centrālajā daļā, bet otrs - ziemeļu daļā. Katrā tīklā ir vairāk nekā desmit veikali.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā neoficiāli avoti Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica, ka 17 «Rimi» un «Iki» veikalus iegādāsies «Lenoka», tomēr ne «Rimi Lietuva», ne «Lenoka» pārstāvji šo informāciju nebija gatavi apstiprināt.

Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica pirmdien, 24.aprīlī saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas (VM), kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.

Kā pastāstīja Šica, viņu veselības ministre Anda Čakša rosina pārcelt Valsts sporta medicīnas centra direktora vietnieka fiziskās veselības aprūpes jautājumos amatā, savukārt Mežsargai piedāvāts Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietnieces amats.

Mežsarga pērn februārī tika aizrotēta uz VI no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra, kur viņa tolaik ieņēma direktores amatu. Rotācija toreiz notikusi, balstoties uz VM izdotu rīkojumu. Mežsarga gan toreiz teica, ka sīkāki paskaidrojumi par rotācijas iemesliem rīkojumā netika sniegti.

VI direktores vietniece Šica skaidroja, ka vēstulē par jaunajām rotācijām VM atsaukusies uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu, kurā teikts, ka, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

Latvijas uzņēmums Lenoka, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Mego, Lietuvā iegādāsies 17 veikalus Rimi un Iki, liecina Lietuvas ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija, ko tā ieguvusi no neoficiāliem avotiem.

Šo veikalu pārdošanu kā nosacījumu izvirzījusi Lietuvas Konkurences padome, lai Rimi Lietuva varētu īstenot darījumu, kurā tas plāno iegādāties mazumtirdzniecības tīklu Iki.

Rimi Lietuva vadītājs Ģiedrjus Bandzevičs aģentūrai BNS teica, ka darījumu varēs komentēt vēlāk. Viņš sacīja, ka atrodas Latvijā, taču neatklāja, kāds ir viņa brauciena nolūks. Arī Mego pārstāvis BNS teica, ka nevar komentēt informāciju, ka Mego īpašnieks gatavojas pirkt 17 veikalus Lietuvā.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī Lietuvas Konkurences padome atļāva Zviedrijas kompānijas ICA Gruppen kontrolētajam mazumtirgotājam Rimi Lietuva iegādāties no Vācijas Rewe Group un citiem akcionāriem uzņēmumu Palink, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Iki. Vienošanās par darījumu tika panākta 2016.gada decembrī, darījuma vērtība ir 213 miljoni eiro.

Zviedrijas mazumtirdzniecības koncernam ICA Gruppen piederošās mazumtirdzniecības ķēdes Rimi iecerētais Baltijas loģistikas centrs nodrošinās iespēju dubultot preču apgrozījumu, šodien žurnālistiem norādīja Rimi Baltic loģistikas un piegāžu ķēdes direktore Aiga Priede.

Telpu platības pieaugums par gandrīz 150% kāpinās loģistikas pakalpojumu eksportu. Tāpat centralizētā loģistika viena gada laikā ļaus samazināt CO2 izmešu apjomu par apmēram 1300 līdz 1400 tonnām, ietaupīt teju pusmiljonu litru degvielas gadā, kā arī nobraukt par 1,35 miljoniem kilometru mazāku attālumu.

Rimi loģistikas centra paplašināšanas rezultātā patlaban esošās uzņēmuma noliktavas telpas Augusta Deglava ielā, Rīgā, tiks paplašinātas par 42 630 kvadrātmetriem, kopumā sasniedzot 69 130 kvadrātmetrus. Taču kopējā telpu platība, iekļaujot arī administratīvo un biroju korpusu, būs apmēram 94 000 kvadrātmetri.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Arī 2016. gads Baltijā uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā (M&A) ir bijis pozitīvs, jaunākajā apskatā norāda AS Prudentia.

2016. gadā kopā tika izziņoti 186 Baltijas M&A darījumi, kas ir par 13 darījumiem jeb 7,5% vairāk nekā 2015. gadā.

2016. gada M&A darījumu skaita pieaugums nav pārsteidzošs, tā kā tieši šāds pozitīvs gada noslēgums tika prognozēts jau iepriekšējā Prudentia M&A FOLIO.

Atskatoties uz vēsturiskajiem darījumiem, eksperti secina, ka Baltijas M&A tirgus tendence atspoguļojas kā ikgadējs darījumu skaita pieaugums. Turklāt kopš 2013. gada Baltijas M&A darījumu skaita summārā ikgadējā izaugsme ir 22,6%. Ar šādu izaugsmes tempu var prognozēt to, ka 2017. gadam ir potenciāls apsteigt 2012. gadu, kad tika izziņoti 212 Baltijas M&A darījumi. Globālais M&A tirgus 2016. gadā bijis reģionāli atšķirīgs. Lielākie pēc kopējo darījumu vērtības tirgi ASV kopā ar Kanādu un Eiropa (globālā tirgus daļa attiecīgi 47,5% un 24,6%) noslēguši 2016. gadu negatīvi – kritums ir bijis gan kopējai darījumu vērtībai, gan darījumu skaitam. Japāna 2016. gadā ir bijis vienīgais M&A reģions, kur pieauga gan darījuma vērtība (2,1%), gan skaits (5,9%).

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Līdz ar 2017. gada 1. oktobri par Škoda zīmola attīstību un interesēm Latvijas tirgū sāks rūpēties uzņēmums Auto 100, kas līdz šim sevi veiksmīgi pierādījis Igaunijas tirgū, informē kompānijas mārketinga pārstāvis Ģirts Avotiņš.

Auto 100 Latvijas filiāle jau kopš pagājušā gada rudens veic nepieciešamos sagatavošanās darbus, pārpozicionējot un restrukturizējot Škoda modeļu gammu, atbilstoši mūsdienu tirgum un klientu prasībām.

Ģ. Avotiņš informē, ka Auto 100 Latvijas filiāle ir uzsākusi darbus pie dīleru tīkla attīstīšanas Latvijā, lai Škoda esošajiem un topošajiem klientiem nodrošinātu pakalpojumu pieejamību augstākajā līmenī.

Jau noslēgtas vairākas vienošanās par jaunu pilna servisa dīleru izveidi Rīgā un oktobrī Krasta ielā 5, tiks atklāts Škoda pilna servisa dīlera centrs Green Motors. Tā investori ir Latvijā nozarē sevi pierādījuši spēlētāji – Skandi Motors. Otru jauno Škoda pilna servisa dīlera centru Verta Auto Biķernieku ielā 125 plānots nodot klientu uzņemšanai 2019. gada sākumā. Projekta investors ir Igaunijā bāzēta kompānija TKM Auto OÜ, kurai arī ir plaša pieredze auto nozarē Baltijas reģionā un tās 100% īpašnieks ir Tallinna Kaubamaja Grupp AS.

Lietuvā pērn lielie tirdzniecības tīkli - Maxima, Iki, Rimi, Norfa un Lidl - atvēruši 28 jaunus veikalus un slēguši 14 līdzšinējo tirdzniecības vietu, vēsta laikraksts Verslo žinios.

Kā aplēsis izdevums, šobrīd minētajiem tīkliem kopumā pieder 949 veikali.

Visvairāk veikalu - sešus - pagājušā gada laikā slēdzis Iki, bet visintensīvāk attīstījies Lidl, atverot deviņus jaunus veikalus.

Šā gada attīstības plānus atklājuši tikai daži tirdzniecības tīkli. Konkrēti, Norfa iecerējusi atvērt desmit jaunus veikalus, investējot tajos aptuveni 15 miljonus eiro. Līdzīga apjoma attīstību plāno arī Maxima.

Rimi par savām iecerēm kopumā nerunā, bet norāda, ka vismaz viena veikala atvēršana Kauņā šogad paredzēta. Pārmaiņas tirgū varētu diktēt Rimi un Iki darījums, kura pabeigšanai kā obligāts nosacījums izvirzīta atteikšanās no 17 veikaliem.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Rimi Latvia veikalos iespējams dzērienu ražotāja Coca-Cola Co. produkcijas iztrūkums, sacīja Rimi Latvia pārstāve Inga Bite.

Viņa norādīja, ka tas ir skaidrojams ar to, ka lēmumu par dzērienu nepiegādāšanu pieņēmis dzērienus izplatošais uzņēmums.

«Šobrīd līguma pagarināšanas pārrunu procesā piegādātājs ir izlēmis pārtraukt dzēriena piegādi mūsu veikalu tīklam, tāpēc ir iespējama situācija, ka veikalos var nebūt pieejama Coca-Cola un citi piegādātāja izplatītie dzērieni,» skaidroja Bite.

Ar šo un citu zīmolu dzērienu izplatīšanu nodarbojas SIA Coca-Cola HBS Latvia, kas piegādā tādu zīmolu dzērienus kā Coca-Cola, Sprite, Fanta, Schweppes, Nestea, Cappy, Cappy Ice Fruit, Bonaqua Pilskalna kvasa dzēriens.

Kā skaidroja Coca-Cola HBC grupas pārstāve Dace Dricka, uzņēmums Baltijā patlaban veic pārrunas par jauna līguma noslēgšanu ar mazumtirgotāju Rimi, tādēļ patērētāji var saskarties ar ierobežotu Coca-Cola produktu pieejamību Rimi veikalos tuvākajās nedēļās.

Rimi Baltic kāpina apgrozījumu un investēs 75 milj. eiro jaunas noliktavas un biroja izveidē Rīgā

«Cilvēkiem vajag ēst, un tas ir šī biznesa skaistums,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Rimi Baltic (RB) valdes priekšsēdētājs Edgars Sesemans. Zviedru ICA Gruppen AB ietilpstošā 261 Baltijas valstu veikala kopējais apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī par 3,4% palielinājis RB tirgus daļu Baltijas valstīs, bet pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pērnā gada sešiem mēnešiem veikalu apgrozījums kopumā kāpis par 7,8% – līdz 696 milj. eiro.

Fragments no intervijas:

Kāds, jūsuprāt, ir RB tēls Baltijas valstīs?

Tas atšķiras valstu starpā. Latvijā mēs noteikti tiekam uztverti kā tirgus līderis ar labu kvalitāti un apkalpošanu. Iespējams, tas ietekmē arī pircēju asociācijas attiecībā uz cenu, klientam uztverot tās augstākas, nekā tās ir patiesībā. Varbūt tas ir tāpēc, ka mūsu veikali izskatās tīri un moderni, līdz ar to visam būtu jābūt dārgākam, lai gan tas tā nav. Kvalitātes, apkalpošanas un sortimenta ziņā klientu aptaujās esam pirmajā vietā Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā mums šie rādītāji ir ļoti labi.

Uzņēmuma SIA Rimi Baltic īstenotais Baltijas loģistikas centra projekts, kura kopējā vērtība ir 75 miljoni eiro, paredz radīt 600 jaunas darba vietas, informēja Rimi Baltic pārstāvji.

Kā uzsvēra SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, projekts paredz, ka tuvāko četru gadu laikā Latvija kļūs par centrālo Baltijas valstu loģistikas centru. Četru gadu laikā plānots izveidot mūsdienīgu loģistikas centru.

«Neskatoties uz to, ka patlaban Baltijas valstis efektīvi sadarbojas loģistikas jomā, vērienīgais projekts nodrošinās to, ka Rīga kļūs par centrālo loģistikas punktu. Konkrētais projekts ir arī solis uz uzņēmuma Rimi Latvia paplašināšanu un modernizāciju,» teica Turlais.

Viņš atzīmē, ka Latvija un konkrēti Rīga ir izvēlēta kā projekta realizācijas vieta gan izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, gan arī tāpēc, ka patlaban esošā valsts politika ir labvēlīga šādu investīciju piesaistei.

Igaunijas mazumtirgotājs «Rimi Eesti Food» pērn strādājis ar 1,3 miljonu eiro peļņu, kas bijusi par 64% mazāka nekā 2016.gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

Kompānijas apgrozījums pagājušajā gadā bijis 377,6 miljoni eiro jeb par 2,9% mazāks nekā gadu iepriekš.

Jaunu veikalu būvniecībā un esošo veikalu renovēšanā «Rimi Eesti Food» pērn investēja 11,7 miljonus eiro.

2017.gadā uzņēmums pārvaldīja 82 veikalus, no tiem 15 bija hipermārketi. Pērn tika pabeigta ar zīmolu «Saastumarket» strādājošo veikalu pārveidošana par «Rimi» veikaliem vai slēgšana.

«Rimi Eesti Food» ietilpst grupā «Rimi Baltic», kas savukārt pieder Zviedrijas «ICA Gruppen».

Mazumtirgotāja "Rimi" apgrozījuma samazinājumu Latvijā ietekmējuši vairāki faktori, sacīja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, komentējot "Rimi Baltic" īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" biržā iesniegtos pērnā gada finanšu datus.

"Līdz ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, loģistikas pārrāvumiem, pieaugošām energocenām un citiem faktoriem, 2022.gads bija izaicinošs daudzām nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai, kas atspoguļojas arī "Rimi Latvia" apgrozījumā," norādīja Turlais, piebilstot, ka apgrozījuma kritums ir nenozīmīgs - vien par 0,6%.

Turlais skaidroja, ka pērn arī konkurence Latvijas tirgū ir kļuvusi sīvāka, kas, viņaprāt, ir laba ziņa pircējiem, jo tas uzņēmumiem liek atrast jaunus veidus, kā uzrunāt klientus ar saistošu piedāvājumu.

Taujāts par konkrētu konkurentu ietekmi uz "Rimi" finanšu rezultātiem Latvijā, Turlais plašāku komentāru nesniedza.

Jau ziņots, ka kopš 2021.gada nogales Latvijā darbu sākusi mazumtirdzniecības ķēde "Lidl", bet pērn vasarā atvēra pirmos "SPAR" veikalus. Abi šie zīmoli aktīvi paplašina tirdzniecības tīklu visā Latvijā.

Izvērtējot potenciālo vietu Rimi Baltijas galvenā loģistikas centra izveidei, Latvijā paredzētās uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) atlaides kā atbalsta mehānisms investoriem ir bijusi nozīmīga Latvijas priekšrocība, aģentūrai LETA norādīja SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Kā alternatīva Rīgai šī projekta attīstīšanai vienmēr bijusi Lietuva, kas gan ģeogrāfiski, gan ekonomiski būtu līdzvērtīgs variants, turklāt Rimi tur ir atbilstoši zemes īpašumi, atzīmēja Turlais.

Viņš skaidroja, ka UIN atlaides Latvijā piešķir liela mēroga modernizācijas un darbības paplašināšanas investīciju projektiem, kuri sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrija esot apliecinājusi, ka līdz šim 24 dažādi investīciju projektiem ir apstiprinātas UIN atlaides, un arī Rimi loģistikas centrs pilnā mērā kvalificējas nodokļu atlaižu saņemšanai.

«Valsts ieguvums ir acīmredzams. Īstenojot šo projektu, Rimi līdz 2025.gadam papildus nodokļos samaksās vismaz 25,9 miljonus eiro, kas ietver gan darbaspēka nodokļus, tai skaitā no būvniecības, gan arī nekustamā īpašuma nodokli. Tātad papildus nodokļu apjoms ir trīs reizes lielāks nekā potenciāli piemērojamā nodokļa atlaide. Papildus jāuzsver, ka Ministru kabineta (MK) lēmums automātiski negarantē nodokļu atlaides saņemšanu. Otrajā gadā pēc projekta īstenošanas Rimi būs jāpierāda, ka ir sasniegti MK noteikumos noteiktie finanšu rādītāji. Gadījumā, ja uzņēmums tos nesasniedz vai nenodrošina atbilstību citiem vērtēšanas kritērijiem, tad nodokļu atlaidi nesaņem,» teica Turlais.

Fonds “East Capital Real Estate Fund IV” parakstījis līgumu par divu modernu 10 stāvu biroju ēku “Duetto A” un “Duetto B” iegādi Viļņā.

Kompleksa kopējā iznomājamā platība ir 17 260 kvadrātmetri, un darījums tiks noslēgts šī gada jūnija sākumā. Abu biroju kompleksa ēku būvniecību 2017. un 2019. gadā pabeidza viens no vadošajiem Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājiem “YIT Lietuva”.

Pateicoties pārdomātajai atrašanās vietai blakus Viļņas rietumu apvedceļam, kas savieno Viļņas priekšpilsētas ar galvaspilsētas centru, komplekss sniedz ērtu piekļuvi Kauņas un Rīgas šoseju nobrauktuvēm.

Iznomājamās “Duetto A” un “Duetto B” ēkas nodrošina ērtas, rentablas un videi draudzīgas biroja telpas, kas atbilst mūsdienu darba prasībām. Starp nomniekiem, kas izvēlējušies kompleksu kā savu galveno mītni Lietuvā, ir tādi pazīstami zīmoli kā “RIMI Lietuva” (daļa no “ICA Gruppen”), BASF, “Intrum”, “Schneider Electric”, kā arī pašvaldību apkures un ūdenssaimniecības uzņēmumi.

Jāmaksā par kravas transporta līdzekļiem (TL) virs 3,5 t; kopē Latvijas sistēmu

Maksājumus par Igaunijas ceļu izmantošanu varēs veikt gan internetā, gan Igaunijas Ceļu administrācijas (ICA) pakalpojumu centros, gan muitas punktos, liecina ICA informācija. Vinjetes nebūs nepieciešamas militāristu, policistu, robežsargu, starptautiskās palīdzības sniedzēju, glābšanas darbos iesaistītajiem, kā arī antīkajiem TL.

Faktiski nekādas atšķirības vinješu cenās Lietuvā un Latvijā nav attiecībā uz transporta līdzekļiem ar pilnu masu 3‒3,5 t, bet Igaunijā par šādiem TL nav jāmaksā – līdzīgi kā sākotnēji bija arī Latvijā, liecina DB veiktais ceļu izmantošanas maksu salīdzinājums Baltijas valstīs.

Segmentā ar pilnu masu 3,5‒12 t visdetalizētākais TL iedalījums ir Latvijā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Nīderlandes mazumtirdzniecības veikalu tīkls «Spar International» Lietuvā reģistrējis divus zīmolus «Eurospar» un «Interspar», vēstīja ziņu vietne «vz.lt».

«Spar International» atteicies sniegt komentārus par saviem plāniem Lietuvā. Tāpat komentārus nesniedza juristi, kas Lietuvas Valsts Patentu birojā Nīderlandes kompānijas vārdā iesniedza pieteikumus zīmola reģistrēšanai.

Kompānijai 48 valstīs ir 13 100 veikalu tīkls, kas strādā ar zīmoliem «Spar», «Spar Express», «Eurospar» un «Interspar». Kopumā tajos ik dienu tiek apkalpoti 13,5 miljoni pircēju. Pērn «Spar International» ieņēmumi sasniedza 35,8 miljardus eiro, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2017.gadā.

Centrālajā un Austrumeiropā vien kompānijas ieņēmumi bija 5,8 miljardi eiro, kas ir par 15,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Iepriekš Lietuvā bija «Spar» veiklai, bet, kad 2002.gadā to operators «Baltic Food Holding» bankrotēja, veikalus pārdeva mazumtirdzniecības tīkliem «Iki» un «Norfa». Lielākie mazumtirdzniecības veikalu tīkli Lietuvā ir «Maxima», «Iki», «Rimi», kā arī Vācijas zemo cenu veikalu tīkls «Lidl», kas darbību Lietuvā sāka 2016.gadā. Nesen izskanēja, ka Krievijas veikalu tīkls «Svetofor» apsver iespējas sākt darbību Lietuvas tirgū.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.