Brīvība ceļot, izglītoties un strādāt citās dalībvalstīs, iekļaut savus ražojumus Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, saņemt struktūrfondu atbalstu – ikvienam Horvātijas pilsonim no šodienas ir piekļuve šim kopējam Briselē un Strasbūrā bāzētajam labumu maisam. Taču – tipiski ikvienas jaunas dalībvalsts pilsoņiem – arī horvātus māc šaubas, vai patlaban ir īstais laiks pievienoties savienībai, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Tikmēr topošā Horvātijas pārstāve Eiropas Parlamentā (EP) uzskata, ka cilvēkiem ir raksturīgi ar piesardzību raudzīties uz visu jauno.
Savukārt ar Latviju Horvātiju vienot tas, ka arī šai valstij, kas neatkarību atguva tikai pirms 20 gadiem, daudz kas bija jāsāk no jauna. Kopš 1945. gada Horvātija ietilpa Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas sastāvā, un situāciju sarežģīja pilsoņu karš, kas izcēlās pēc neatkarības atgūšanas. Karā nopostītās infrastruktūras atjaunošanai horvāti ik gadu tērē vismaz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pabalstos kara veterāniem tiek izmaksāti 700 tūkst. eiro. Konfliktā bojā gāja pusmiljons valsts idzīvotāju - etniskie serbi.
ES paplašināšanas komisārs Štefans Fīle pauž, ka valsts uzņemšana savienībā liecina – tā ir pārvarējusi problēmas. «Kopš sarunu sākšanas par pievienošanos ES daudzas valsts nozares ir progresējušas,» viņš uzskata.
Horvātija jau aprēķinājusi, ka tuvākajā laikā tā no ES iegūs trīs reizes vairāk līdzekļu nekā ieguldījusi šajos desmit gados, kuros norisinājās sarunas par pievienošanos. Analītiķi lēš, ka pievienošanās ES visvairāk nāks par labu Horvātijas tūrisma industrijai, kas pašlaik veido aotuveni 15% no IKP un ir valsts ekonomikas galvenais balsts.
Eirozonai valsts plāno pievienoties ne ātrāk kā 2017. gadā.
Svinīgo noskaņu par pievienošanos ES aptumšojis fakts, ka Vācijas kanclere Angela Merkele pēkšņi lēmusi nepagodināt valsti ar savu klātbūtni vēsturiskajā notikumā. Opozīcijā esošie politiķi A. Merkeles soli jau novērtējuši kā «diplomātisku pliķi».