Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju dārzeņu iegādei ik nedēļu atvēl ne vairāk kā četrus latus.

Par to liecina veikalu tīkla Maxima veiktās aptaujas rezultāti. Jaunākie dati rāda, ka ceturtā daļa aptaujas dalībnieku dārzeņus iegādājas četru līdz sešu latu robežās, savukārt vairāk par sešiem latiem dārzeņu iegādei ik nedēļu atvēl 22% respondentu. Ņemot vērā to, ka pavasarī iedzīvotāji pārsvarā iegādājas siltumnīcās audzētos dārzeņus, kas ir dārgāki un atšķiras no rudenī pieejamās ražas gan cenas, gan sortimenta ziņā, šopavasar par 11 procentpunktiem sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dārzeņus uzturā lieto katru dienu, – ja pērn tādi bija 72%, tad šogad dārzeņus savā ikdienas ēdienkartē iekļauj 61% respondentu.

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Klimatiskie apstākļi ir noliekuši bērzu, apšu un priežu audzes, mežu īpašnieki noliektās audzes zaudējumos vēl nenoraksta.

Meteoroloģiskie apstākļi decembrī ir radījuši būtiskus postījumus mežaudzēm Latgalē un Vidzemes centrālajā augstienē, to liecina gan pašu mežu īpašnieku, gan arī DB novērotais. Latvijas Meža īpašnieku biedrība ziņoja par to, ka ilgstoša lietus apstākļos, kad vēl gaisa temperatūra ir nulle vai mīnus viens grāds, ir izveidojies apledojums uz koku zariem, tādējādi noliecot pie zemes lapu koku jaunaudzes, ieliecot vidēja vecuma kokus un laužot visu vecumu priežu zarus.

«Cietušas ir faktiski visu koku sugu audzes, jo īpaši jaunaudzes, izņemot egļu audzes, kuru zaru forma ir tāda, ka netiek nolauzti zari, taču ne viss koks, savukārt priedēm, bērziem, baltalkšņiem koku vainags ir tuvāk galotnei un līdz ar to šādos apstākļos šo koku sugas būtiski cieš,» secina mežsaimniecības SIA Latvijas finieris mežs valdes loceklis Žanis Bacāns.

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži iecelta jauna padome — Kaspars Ozoliņš, Rinalds Muciņš, Aivars Tauriņš un Edmunds Beļskis.

LVM padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Edmunds Beļskis, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Tauriņš.

Līdz šim LVM padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Jurģis Jansons, viņa vietnieks bija Arnis Muižnieks, savukārt kā padomes locekļi strādāja Irina Pilvere, Mārtiņs Gaigals un Elmārs Švēde.

LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums, kura aktīvu kopsumma 2020. gadā sasniedza 563.3 milj. eiro – salīdzinājumam 2018. gadā tā bija 466.1 milj. eiro. Pērn LVN strādāja ar 349.7 milj. eiro lielu neto apgrozījumu 62,3 milj., eiro lielu peļņu. LVM kopējie maksājumi valsts budžetā 2020. gadā sasniedza 79.83 milj. eiro.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saskaņā ar 2010. gadā apstiprināto LVM stratēģiju kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,24 miljoni hektāru ir meža platības. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai.

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā ir viena no labākajām meža apsaimniekošanas praksēm, norāda uzņēmuma valdes loceklis Edvīns Zakovics, paskaidrojot, ka šāds apgalvojums ir objektīvs un nepārspīlēts, neskatoties uz emocionālām kampaņām, kas izskanējušas publiskajā telpā.

«Protams, nevar salīdzināt ciršanas apjomus, jo valstīm ir dažādi izmēri un meža platības,» intervijā portālam Nozare.lv norāda Zakovics.

Pēc viņa teiktā, salīdzinot ar Zviedriju, kailciršu vidējās platības Latvijā ir krietni mazākas. Lielākā daļa, 68%, no tām ir mazākas par diviem hektāriem. Zviedrijā lielāko īpatsvaru aizņem 15 līdz 20 hektārus plašas kailcirtes, kā arī esot pieņemta prakse ir kailcirtes, kas pārsniedz 50 hektārus. Arī Lietuvā un Igaunijā ir kailciršu saimniecības.

«Nākas dzirdēt, ka Latvijai, ja ne visu, tad lielāko daļu meža vajadzētu izstrādāt izlases cirtēs, kas neradītu kailciršu platības. Taču Latvijai šī prakse nav īsti piemērota. Riski uz atlikušo audzes daļu un atjaunošanu izlases cirtēs ir krietni lieli. Šeit pirmkārt ir jāmin vēja iedarbība uz atlikušo audzes daļu, it sevišķi uz mitrajām augsnēm rudens un pavasara laikā. Daļēji šis ciršanas veids ir izmantojams noturīgās priežu audzēs sausos augšanas apstākļos, ko arī LVM plāno un veic, noturot izlašu ciršu apjomu 10% apjomā no kopējā galvenās cirtes apjoma. Protams, visu platību, ko nocērtam, arī pilnībā atjaunojam,» uzsver eksperts.

Arī šogad tāpat kā pērn daudzas Gulbenes novada skolas ir pieteikušās dalībai programmā Skolas auglis, lai ar 1.novembri skolēni varētu saņemt svaigus augļus vai dārzeņus par brīvu. Skolu direktori atzinīgi vērtē šo programmu, tikai problēma ir atrast piegādātājus, vēsta dzirkstele.lv.

Šogad svaigos augļus var saņemt ne tikai jaunāko klašu skolēni, bet arī skolēni no 7. līdz 9.klasei. Paredzēts, ka skolēni katru dienu par brīvu saņem 100 gramus augļu vai dārzeņu.

Pērn deviņām novada skolām augļus piegādājis SIA Vecpāpani īpašnieks Māris Brencis (Rankas pagasts), bet šogad vairs ne. M.Brencis skaidrojis, ka šogad ir izveidojusies tāda situācija, ka viņš, pirmkārt, nav izturējis prasības. Lai varētu piedalīties šajā programmā un skolām piedāvāt savus augļus vai dārzeņus, piegādātājam ir jābūt reģistrētam augļu un dārzeņu integrētās audzēšanas reģistrā. Otrkārt, viņam šogad nav ābolu gads.

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Latvijas Samariešu apvienības (LSA) pārtikas banka Paēdušai Latvijai sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) aicina Latvijas saimniekus, lauksaimniekus un pārtikas ražotājus ziedot tos augļus un dārzeņus, kurus nav iespējams realizēt vizuālu bojājumu dēļ.

Jebkura veida dārzeņus un augļus, standartiem neatbilstošus (izmērs, svars, izskats), bet lietojamus uzturā, aicina ziedot pārtikas bankai Paēdušai Latvijai, lai tie nonāktu pie trūkumā nonākušām ģimenēm ar bērniem.

«Ražas laiks ir sācies, tomēr ne visām trūkumā nonākušajām ģimenēm ir savs mazdārziņš, kurā izaudzēt kartupeli, burkānu vai kādu citu dārzeni. Savukārt augļi un ogas bērniem no šīm ģimenēm ir liels gardums. Tāpēc aicinām tirgošanai nederīgos dārzeņus un augļus neatstāt lauka malā, bet ziņot par iespējām šo produkciju saņemt ziedojumos. Mēs – pārtikas banka – parūpēsimies, lai šie produkti nonāk uz to cilvēku pusdienu galda, kuriem šī pārtika būtu nozīmīgs atspaids ikdienas solī,» saka Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Pansionātiem pārsvarā piegādā ārvalstu, nevis vietējo zemnieku audzētos dārzeņus, tā šodien ziņo Latvijas Avīze.

«Jaunie burkāni no Itālijas, svaigie gurķi no Polijas, tomāti – Holandes, arī ķiploki un sīpoli audzēti ārzemēs,» ieskatoties atvestās produkcijas pavadzīmē, uzskaita Ērgļu novada sociālās aprūpes centra (SAC) vadītāja Elita Ūdre. Dārzeņi iestādei tiek piegādāti vienreiz divās nedēļās. Veco ļaužu ēdienkartē ilgu laiku bija arī Grieķijā un Spānijā audzētie kartupeļi. Beidzot atvesta vietējā produkcija – Ezerkauliņos vāktā jauno kartupeļu raža un kāposti. Salīdzinot cenas, izrādās, ka Latvijas kartupeļi maksā vislētāk – 28 santīmus par kilogramu. Ārzemēs audzētajiem cena ir gandrīz desmit santīmus augstāka – lētākie bijuši par 37 santīmiem kilogramā.

Ņemot vērā sausumu Polijā un citviet Eiropā, varētu sagaidīt augstākas dārzeņu cenas, bažas rada nocirstās eksporta iespējas uz Krieviju; pastiprinās kaimiņvalstu produkcijas spiediens uz tirgu

Par šī gada dārzeņu ražas apjomu pašlaik izsakāmas tikai aptuvenas prognozes, taču var secināt, ka kopumā raža ir un būs laba, vērtē Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle.

«Pašreiz tikai sākas vēlo šķirņu, piemēram, kāpostu novākšana, taču spriest par sezonu kopumā būtu pāragri. Atšķirīgu šo sezonu padara, piemēram, fakts, ka atsevišķas agrās burkānu šķirnes ienākas tikai tagad. Lai dārzeņi labi nogatavotos, ir nepieciešamas vēl dažas nedēļas un labi laika apstākļi. Tuvākajās dienās atsevišķos reģionos varētu sākties kartupeļu un sīpolu novākšana,» stāsta E. Strazdiņa.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Plakani burkāni, šķībi gurķi, sirds formas kartupeļi – tie ir tikai daži no dārzeņu veidiem, kurus lielveikali atsakās tirgot, un bieži vien tie nonāk atkritumos, raksta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Taču Nikola Klaski, kas cīnās par pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu, uzskata, ka tas, ka dārzenim nav perfekta forma, nenozīmē, ka tas nav ēdams. Pirms pāris gadiem viņa Vācijā izveidoja veikalu, kas piedāvā tieši šos izbrāķētos dārzeņus.

«Iedomājieties, ka visi cilvēki pasaulē izskatītos vienādi. Tas būtu garlaicīgi. Tas pats arī ir ar dārzeņiem. Mums jānovērtē to dažādība,» viņa saka.

Ik gadu Vācijā atkritumos nonāk aptuveni 11 miljoni tonnu pārtikas, un Klaski ir apņēmusies situāciju uzlabot. Pirms diviem gadiem viņa nodibināja veikalu The Good Food, lai apkarotu pārtikas izšķērdēšanu. Katru nedēļu viņa un vairāki brīvprātīgie apmeklē dārzeņu audzētājus un savāc dārzeņus, ko noraidījušas lielās tirdzniecības ķēdes. Papildus tam viņi savāc dārzeņus, kuri drīzumā varētu sabojāties un pārdod veikalā, ļaujot pircējam maksāt tādu cenu, kādu viņš uzskata par atbilstošu.

Sekojot ēšanas tendencēm pasaulē un iedzīvotāju paradumam uzturā vairāk lietot dārzeņus, AS Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem –Dārzeņu rikas un Dārzeņu tostermaizi, kuru sastāvā vismaz 40% ir dārzeņu, informē uzņēmumā.

Produktu izstrādē investēti vairāk nekā 100 000 eiro. Abu maižu sastavā ir burkāni, baltās pupiņas, turku zirņi un pastinaki, bet kviešu miltus papildinājušas auzu pārslas, saulespuķu sēklas un linsēklas.

«Mēs aktīvi sekojam līdzi veselīguma tendencēm pasaulē un pakāpeniski pārņemam stafeti, tās ieviešot Latvijā. Mums Latvijā ir izveidojies nepareizs stereotips, ka mums negaršo un mēs neēdam dārzeņus, bet šogad rudenī ar SKDS veiktā aptauja rāda pretējo – mūsu iedzīvotājiem garšo un tie labprāt uzturā lieto dārzeņus. Tāpēc mēs nolēmām papildināt mūsu sortimentu ar garšas ziņā atšķirīgām dārzeņu maizēm,» skaidro AS Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Ferma Uelzenā, Vācijas ziemeļos, šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli, kas paņēmusi 22 cilvēku dzīvības, perēkli, vēsta BBC. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ferma ārpus Vācijas produktus neizplata un Latvijas patērētājiem nevajadzētu satraukties, ka diedzētās sēklas ir nonākušas Latvijas tirgū.

PVD no Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšana sistēmas ir saņēmis informāciju par iespējamo atrasto infekcijas avotu – diedzētām sēklām: lēcas, lucerna, Adzuki pupiņas, grieķu trigonella (grieķu āboliņš, ko pievieno karijam), kas ir izraisījis enterohemorāģiskās E. coli infekcijas uzliesmojumu Vācijā.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas stādaudzētava, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA «Jelgavas augļi» ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam Rīgas izglītības iestādēm jānodrošina zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši dārzeņi, patiesībā piegādājis neatbilstošu gan citvalstu, gan pašmāju produkciju.

Aizdomas par uzņēmuma negodprātīgo rīcību dienestam radušās pēc tam, kad pārbaužu laikā dažādās Rīgas izglītības iestādēs konstatēti nemarķēti dārzeņi, par kuru izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nebija iespējams pārliecināties.

Turpinot pārbaudes, noskaidrojās, ka nemarķēto produkciju ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem kā zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošu piegādājis uzņēmums «Jelgavas augļi».

Pārbaudes laikā uzņēmuma noliktavā konstatēti dārzeņi - burkāni, kartupeļi, bietes un citi, kas fasēti maisos bez marķējuma.

Pārbaudot pārtikas preču piegādes līgumus, atklāts, ka klientiem – ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo Rīgas izglītības iestādes, SIA «Jelgavas augļi» piegādājis gan citvalstu dārzeņus, gan it kā vietējās saimniecībās audzētu, taču nemarķētu, vai arī ar maldinošu marķējumu marķētu, tādēļ neizsekojamu produkciju, par kuras izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nav iespējams pārliecināties.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju patlaban dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, un teju 80% vēlētos dzīvot citur – visbiežāk jaunā privātmājā, kas celta pēc 1990. gada.

Tas secināts dzīvojamā nama Futuris attīstītāju SIA Larix Property veiktajā pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī atklāj, ka iedzīvotāji nevēlas dzīvot debesskrāpjos – tikai seši procenti labprāt izvēlētos ēku, kas augstāka par septiņiem stāviem, turklāt 62% no tiem, kas dzīvotu daudzstāvu namos, mājokli ierīkotu ēkas pirmajā līdz trešajā stāvā.

Par vienu no būtiskākajām mājokļa kvalitātēm iedzīvotāji aptaujā atzinuši logus saules pusē – šis kritērijs ir nozīmīgs 60% respondentu. Nozīmīgs aptaujātajiem šķiet arī plašs balkons (50%), atsevišķa telpa dzīvoklī saimniecības un aktīvās atpūtas inventāra uzglabāšanai (51%), piemājas autostāvvieta (48%), lifts (24%) un rotaļu laukums bērniem (23%).

Ķīnā veidotais projekts Phoenix Island – mākslīgi radīta sala ar palmu koku ieskautām ielām, septiņu zvaigžņu viesnīcu un luksusa klases dzīvokļiem salas debesskrāpjos – draud izgāzties, jo īpašumiem uz salas, kas atrodas vienā no pasaulē visstraujāk augošajām ekonomikām, neatrodas pircēji.

Dzīvokļu cenas Phoenix Island, kas tika būvēta kā «otra Dubaija», trīs gadu laikā ir strauji samazinājušās – ja 2010. gadā kvadrātmetrs dzīvojamās platības maksāja 150 tūkstošu juaņu (aptuveni 12,8 tūkst. Ls) par vienu kvadrātmetru, tad pašlaik kvadrātmetra cena ir cena ir kritusies vairāk nekā uz pusi – līdz 70 tūkst. juaņu (aptuveni 5,9 tūkst. Ls), ziņu aģentūrai AFP stāstīja vietējais nekustamā īpašuma aģents.

Uz salas pašlaik redzami vien daži oranžos formas tērpos ģērbti apkopēji un ne pārāk gara Porsche zīmola automašīnu rinda, kas ir arī vienīgās dzīvības pazīmes «premium klases salā», novērojis medijs.