No savas vairāk nekā desmit gadu pieredzes vēstnieka amatā varu teikt, ka uzņēmēji pārsvarā meklē vēstniecības palīdzību divos gadījumos – pirmkārt, ja tikpat kā neko nezina par biznesa iespējām attiecīgajā valstī, otrkārt, ja ir jau «iebraukuši auzās», respektīvi, sastapušies ar problēmām, kuras nevar atrisināt patstāvīgi.
Otrais gadījums ir sarežģītāks un ne vienmēr var palīdzēt pat valsts augstāko amatpersonu iejaukšanās, lai gan ir arī pozitīvi piemēri. Gruzijas gadījumā tāds ir Pixel investīciju projekts Tbilisi 24 miljonu dolāru vērtībā, kad, pateicoties vēstniecības iniciētai ārlietu ministra, ministru prezidenta un Valsts prezidenta iesaistei, izdevās panākt abām pusēm pieņemamu kompromisu. Latvijas uzņēmēju likumīgo interešu aizsardzībai vērstas aktivitātes ir svarīga ekonomiskās diplomātijas sastāvdaļa, taču manas piezīmes par biznesa iespējām Gruzijā vairāk orientētas uzņēmējiem, kuri tikai apsver iespējas uzsākt biznesu šajā Dienvidkaukāza valstī.
Šķietamā pretruna
«Patiesība ir dārga, taču Platons ir mans draugs»
Īpaši gribētu apstāties pie dažām mazāk zināmām gruzīnu biznesa īpatnībām, kuras būtu jāievēro, lai izvairītos no kļūmīgām situācijām. Kā atzīst paši gruzīni, tad Gruzijā visai populāras ir trīs kļūmīgas biznesa stratēģijas:
1) orientācija uz pēc iespējas ātrāku un lielāku peļņu, kura tiek izmantota patēriņam, nevis biznesa tālākai attīstībai;
2) universālisms specializācijas vietā jeb tieksme nodarboties ar praktiski jebkuru potenciāli ienesīgu lietu, kas noved pie preču un pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās;
3) vēlme absolūti dominēt tirgū, kā rezultātā orientācija uz kompānijas ekstensīvu augšanu nevis attīstību.
Tiek minētas arī šādas specifiskas menedžmenta īpatnības:
1) personāla komplektācija no radiniekiem un draugiem, kas atstāj negatīvu iespaidu uz profesionālismu un darba disciplīnu, nemaz jau nerunājot par to, ka darbinieku skaits pārsniedz reāli nepieciešamo;
2) neprasme vai nevēlēšanās deleģēt pilnvaras, menedžeru augstprātīga izturēšanās pret «ierindas» darbiniekiem;
3) amorfa organizatoriskā struktūra bez precīza pilnvaru sadalījuma, kas noved pie dublēšanās un pretrunīgiem lēmumiem;
4) nenormāls darba grafiks. Visiem zināms, ka Staļins mīlēja strādāt naktīs. Diemžēl šo ieradumu ir pārņēmušas arī daudzas kompānijas un pat valsts struktūras. Ir «normāli», ka darba diena sākas ap divpadsmitiem vai vieniem dienā, tāpat kā nav retums darba apspriedes pēc pusnakts;
5) nevērīga attieksme pret klientiem. Daudzas kompānijas nevis cenšas pielāgoties klientiem, bet gan mēģina «pielāgot» klientus savām iespējām;
6) ar darbu saistīto konfliktu pārnešana uz personīgajām attiecībām. Šī īpatnība dziļi sakņojas gruzīnu mentalitātē. Kā raksta pazīstamais etnopsihologs Gačevs, Eiropas kultūrai tik nozīmīgā atziņa «Platons ir mans draugs, taču patiesība ir dārgāka» gruzīnu interpretācijā skan kā «Patiesība ir dārga, taču Platons ir mans draugs», respektīvi, vienmēr jānostājas drauga pusē, neskatoties uz to, kam konkrētajā gadījumā ir taisnība. Pašsaprotami, ka tāda pati attieksme tiek sagaidīta arī no biznesa partneriem, tai skaitā ārzemniekiem, tāpēc jābūt piesardzīgiem to izvēlē. Jāšaubās, vai Latvijas uzņēmējs ir gatavs atdot «pēdējo kreklu», lai paglābtu ķibelē nonākušo partneri, vai arī atteikties no izdevīga darījuma tikai tāpēc, ka potenciālais darījuma partneris ir naidīgās attiecībās ar jau esošo. Tāpat silti iesaku atturēties no kopēja biznesa veidošanas ar politikā iesaistītām personām, pat ja tās pašreiz ir «pareizajā nometnē», jo situācija var mainīties.
Perspektīvākie sektori
Saskaņā ar PB pētījumu perspektīvākie no konkurētspējas un attīstības potenciāla viedokļa ir šādi ekonomikas sektori: vīna ražošana, augļu un dārzeņu audzēšana, it īpaši bioloģiskā lauksaimniecība, būvmateriālu ražošana, tekstilrūpniecība, farmakoloģija. Ievērojams potenciāls ir arī loģistikai, tūrismam, sabiedriskajiem pakalpojumiem. Gruzija ir pārsvarā agrāra valsts, jo rūpniecība ar atsevišķiem izņēmumiem tika iznīcināta pagājušā gadsimta 90.gados. Pašreiz pakāpeniski notiek rūpniecības atdzimšana, piemēram, pērn darbu uzsāka pirmā konfekšu rūpnīca Barambo. Tā diezin vai sastādīs nopietnu konkurenci Laimai, jo orientējas uz lētu konfekšu segmentu. Tieši pārstrādes jaudu, nevis izejvielu trūkums pārsvarā ir iemesls tam, ka līdz 80% pārtikas produktu tiek importēti. Tas attiecas ne tikai uz zivju konserviem (Latvijas produkcija ir labi pārstāvēta tirgū) un gaļas izstrādājumiem, bet arī piena produktiem, un paradoksālākais – augļu un dārzeņu konserviem, džemiem, sulām (galvenokārt importē no Vācijas un Ukrainas). No eksporta viedokļa pievilcīgs ir ārstniecības līdzekļu tirgus (ap 4% no kopējā Gruzijas importa, gandrīz 1/3 no Latvijas eksporta uz Gruziju), jo valsts neregulē medikamentu cenas, tirgu kontrolē 3 kompānijas un rezultātā 200 un vairāk procentu uzcenojums nav retums. Ātri attīstās arī IT pakalpojumu un Interneta tirgus, pēdējam 45% pieaugums gadā. Nekustamo īpašumu cenas pērn samazinājās par 25-30%, bet zemes – par 40%. Grūtības pārdzīvo arī celtniecības sektors, kuru zināmā mērā paglābj apjomīgas valsts un Tbilisi mērijas investīcijas publisko ēku un citu infrastruktūras objektu celtniecībā.
Vēstniecības iesaiste
Ar šo arī beigšu šo īso tirgus apskatu, vēlos vienīgi piebilst, ka detalizēta tirgus izpēte nav vēstniecības pienākums. Rakstot šīs piezīmes, mans uzdevums nebija ne aģitēt par Gruzijas tirgus perspektīvām, ne arī atbaidīt kādu potenciālo investoru, bet gan tikai sniegt iespējami objektīvu skatu uz Gruzijas biznesu gan no «parādes», gan «ķēķa» durvīm.
Ja kādu uzņēmēju ir ieinteresējušas biznesa iespējas Gruzijā, tad vēstniecība var palīdzēt organizēt tikšanās ar potenciālajiem partneriem, pirmkārt, ar valsts un vietējo pašvaldību amatpersonām, kā arī attiecīgo nozaru asociāciju un lielāko kompāniju vadību, sniegt aktuālo pamatinformāciju par ekonomisko situāciju, atsevišķiem tirgus sektoriem (vēlreiz atgādināšu, ka mārketinga pētījumi jāpasūta specializētajām firmām), kā arī informāciju par izstādēm/gadatirgiem, piedāvāt savas telpas prezentāciju rīkošanai. Latvijas uzņēmēju likumīgo interešu aizstāvība un lobēšana ir pašsaprotams vēstniecības pienākums, taču tikai gadījumos, ja uzņēmēja pretenzijas ir tiešām pamatotas un likumīgas («Platons ir mans draugs, taču patiesība dārgāka» – skat. augstāk), bet vēstniecības iesaiste lobēšanā ir atkarīga no lobējamā projekta nozīmīguma Latvijas ekonomikai. Ar ekonomikas jautājumiem vēstniecībā nodarbojas 2.sekretārs Raimonds Vingris ([email protected]),
taču nepieciešamības gadījumā droši varat adresēt savus jautājumus un priekšlikumus arī man personīgi ([email protected] ).
Domāju, ka vērtīgus praktiskus padomus var sniegt arī 2008.gadā izveidotā Baltijas Komerckamera, kura apvieno daļu no Gruzijā strādājošiem Baltijas valstu un Polijas uzņēmējiem (vadītājs Mārtiņš Vecvanags ; http://www.balcham.ge )