Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Jau šobrīd jaunā Covid-19 vīrusa delta variācija uzsākusi savu uzvaras gājienu un saslimstība visās Baltijas valstīs pēdējās nedēļās ir pieaugusi.

Tomēr, lai kāda arī nebūtu jaunā paveida atnākšana, no iepriekš pieredzētā un izpētītā ir skaidrs, ka slimo mazāk kļūst disciplinētākās sabiedrības grupās, bet mazāk disciplinēto vidū saslimstība jau šā gada maijā un jūnija sākumā pieaug.

Vakcinācijai ir redzams rezultāts atsevišķās profesijās. Par pamatu šim apgalvojumam Dienas Bizness ņēma Ekonomikas ministrijas Covid-19 saslimstības sociālekonomisko analīzi, kas atklāj vīrusa izplatību gan pa tautsaimniecības nozarēm, gan pa atsevišķām profesijām. Šī analīze arī tiek izmantota valdības darbā, nosakot kopējo rīcības stratēģiju valstī cīņā ar Covid-19 izplatību.

Tieši vīrusa izplatība dažādās strādājošo profesiju grupās atklāj, ka TOP40 profesiju grupā, kas iepriekš bijušas līderos, notiek izmaiņas. Piemēram, aplūkojot visu profesiju kopu, kurās saslimšana kopēji bijusi visaugstākā, un salīdzinot ar 2021. gada maiju un jūnija sākumu, redzams, ka no TOP pazūd ārsti, medmāsas, specializēto pakalpojumu jomas vadītāji, bet, piemēram, individuālās aprūpes darbinieku vidū saslimstība ar Covid-19 samazinājusies divas reizes pret iepriekšējo mēnesi.

Igaunijā no nākamās nedēļas tiks ieviesti jauni ierobežojumi un negatīvs jaunā koronavīrusa testa rezultāts vairs netiks pielīdzināts Covid-19 sertifikātam, otrdien žurnālistus informējusi premjerministre Kaja Kallasa.

"Sākot no pirmdienas visās vietās, ko līdz šim bijis iespējams apmeklēt ar Covid-19 sertifikātu, vismaz līdz 10.janvārim vairs nebūs derīga uzziņa par negatīvu testa rezultātu, bet tikai uzziņa par vakcināciju vai pārslimošanu," viņa skaidrojusi.

Šis noteikums attieksies uz teātru, kino, sporta zāļu un citu sabiedrisko vietu apmeklēšanu.

Pamatojot šo valdības lēmumu, premjere norādījusi, ka slimnīcās nonāk aizvien vairāk Covid-19 pacientu un lielākā daļa no viņiem nav vakcinēti, bet intensīvās terapijas nodaļās nevakcinēto īpatsvars sasniedz pat 94%.

Lai veicinātu vakcināciju, nolemts atvēlēt piecus miljonus eiro ģimenes ārstu motivēšanai. Sīkāku informāciju par šo plānu paredzēts sniegt vēlāk, jo sarunas ar ģimenes ārstiem vēl turpinās.

Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Pēps Petersons parakstījis grozījumus regulējumā, kas paredz, ka darba nespējas lapas atvērt un aizvērt varēs arī medmāsas.

Tādējādi pacientu iespējas saņemt apliecinājumu par darba nespēju slimības dēļ kļūst elastīgākās.

Tāpat grozījumi ļauj ģimenes ārstiem vairāk laika veltīt medicīniskam darbam, kas savukārt uzlabos ģimenes ārstu pieejamību, skaidroja ministrijā.

Izmaiņas spēkā stājas ar atpakaļejošu datumu no 1.jūlija.

Igaunijas Māsu asociācijas viceprezidente Gerli Līveta atzina, ka māsas jau sen ir gaidījušas tādas izmaiņas, jo tas ļaus veidot saprātīgāku darba organizāciju un uz pacientu centrētu veselības aprūpi.

Arī Igaunijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Le Vallikivi pauda prieku par likumīgu tiesību piešķiršanu māsām, kas ir labi izglītotas un pieredzējušas neatkarīgā klīniskā darbā. Māsas varēs no sākuma līdz beigām uzņemties pacienta aprūpi īstermiņa darba nespējas gadījumā, ārstu piesaistot tikai nepieciešamības gadījumā.

Nākotnes Latvijā vīriešu tikpat kā nebūs skolotāju, farmācijas speciālistu un ārstu profesijās, bet sievietes tiks pilnībā izstumtas no enerģētikas, metālapstrādes un kokapstrādes.

Eiropas Parlaments 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas - valdē vai vadībā vismaz 33 % no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.

Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma ar sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai Latvijai raksturīga problēma - Latvijā desmitiem gadus tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, tos izspiežot no izglītības un medicīnas, kā arī no citām profesijām.

Skaistumkopšanas nozarē pieaug nesertificētu pakalpojumu sniegšanas vietu skaits, turklāt pieaug arī nekvalitatīvu pakaļdarinājumu skaits iekārtām, ar kurām tiek veiktas dažādas sarežģītas manipulācijas, ceturtdien kampaņas "Lēta skaistuma upuris" atklāšanas pasākumā sacīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš gan atzīmēja, ka patlaban nav pieejama statistika par šādu nesertificētu pakalpojumu sniedzēju skaitu vai procentuālo sadalījumu attiecībā pret sertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem, taču kopumā tendence ir augšupejoša.

Rēvalds skaidroja, ka šādiem nesertificētajiem pakalpojumu sniedzējiem raksturīgs maldīgs mārketings, nosaukumā apzināti izmantojot tādus vārdus vai to atvasinājumus kā "medi" vai "klīnika", ārkārtīgi zemu cenu piedāvājums, kvalifikāciju neieguvuši darbinieki un ēnu ekonomika, par pakalpojumu neizsniedzot maksājuma dokumentu.

Viņš uzsvēra, ka šāda prakse jo īpaši sastopama lāzerklīniku nozarē. Cita starpā tās ir viltus klīnikas, kas nav reģistrējušās ārstniecības iestāžu reģistrā, izmanto apšaubāmu aprīkojumu, tajā skaitā bīstamas iekārtas. Tāpat ir gadījumi, kad esoša un reģistrēta iestāde iegādājas iekārtu kopijas un ar nekvalificēta darbaspēka starpniecību veic attiecīgus pakalpojumus.