Latvijas piensaimniekiem piederošās pārstrādes rūpnīcas darbu apdraud apgrozāmo līdzekļu trūkums un konkurence ar ārzemju kapitālu. Palīgā tiek aicināti spēcīgākie graudkopji, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps biedri kopsapulcē atbalstījuši finanšu investēšanu piena pārstrādes rūpnīcā Latvijas piens. Rūpnīca, kas atrodas Jelgavā, pieder trīs Latvijas zemnieku kooperatīviem un darbu sāka 2012. gada jūnija beigās. Uzņēmums pagājušajā gadā pārstrādāja 55 tūkstošus tonnu piena, ražo dažāda veida sieru un industriālos produktus, ko eksportē uz Eiropas valstīm.
«Rūpnīcai trūkst apgrozāmo līdzekļu,» atklāts bijis LPKS Dzēses valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Līdzekļu trūkumu radot piena iepirkuma cena, kas nespēj konkurēt ar citiem iepircējiem. Rīgas un Limbažu piena kombinātā ir Krievijas kapitāls, Tukumā – igauņu, pienu uzpērk arī lietuvieši, norāda M. Petrēvics. Viņš neizslēdz, ka tie piedāvā dempinga cenas. Rūpnīcas piedāvātā cena ir vidēji 25–30 centi par kilogramu, bet daži konkurenti solot vairāk un tam atsaucoties galvenokārt piena lielražotāji. Radušos finansiālo situāciju uz saviem pleciem jāiznes kooperatīvu biedriem, un vadītājs neslēpj, ka vairāki no kooperatīva ir aizgājuši, raksta Kursas Laiks.
«Situācija šķita diezgan traģiska,» stāstījis Grobiņas pagasta piensaimnieks Visvaldis Kukuks, Dzēses biedrs ar 14 gadu stāžu. Piena naudas izmaksa gan neesot kavējusies. Visvairāk baidījies, ka rūpnīca var pieteikt maksātnespēju. Tad diezin vai būtu atgūstams katra zemnieka personīgais ieguldījums rūpnīcas būvniecībā. Ja rūpnīca darbu pārtrauktu, tas sašķobītu arī Dzēses pastāvēšanu. V. Kukuks zina, ka daži biedri kooperatīvu pamet, pats arī par to esot domājis, taču pie pašreizējā risinājuma šādu soli nespers. Viņš spriež, ka tas gan būs īslaicīgs risinājums – uz diviem trim gadiem, ja rūpnīca spēs atsperties. Ne pārāk sekmīgās darbības cēlonis, pēc zemnieka domām, ir gan tirgus svārstības un kredīta nasta, gan rūpnīcas vadības sākumā pārvērtētās konkurences un mārketinga iespējas. No plānotajām 300 tonnām piena dienā pārstrādātas tikai 60.
Piensaimnieks atzinis, ka arī rūpnīcas bankrota gadījumā pienu grāvī nevajadzēs liet – to paņems citi pircēji. Taču kooperatīvs dodot lielāku drošības sajūtu, tur nav situācijas, ka pienu, par ko vienu dienu sola lielu naudu, nākamajā vairs neņem pretī.
