Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Rīgas dome sadarbībā ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» (ALTUM) aicina jaunos uzņēmējus uz bezmaksas semināru «Kā pieteikties grantu programmai «Atspēriens»».

Seminārs notiks 8. martā plkst. 17.00 ALTUM Konferenču zālē (Doma laukumā 4).

Semināra apmeklētāji tiks informēti par programmas aktualitātēm konkursa norisē, kā arī uzzinās par pieejamo atbalstu jauno uzņēmējdarbības ideju sagatavošanai un attīstībai. Seminārā būs iespēja uzdot jautājumus par konkursa nolikumu, līdzšinējo grantu programmas īstenošanas pieredzi, kā arī citām tēmām. Semināra mērķis ir dalīties praktiskos jautājumos par pieteikšanos un veidlapu aizpildīšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu pieteikumu apjomu un grantu pretendentu iespējas.

Pieteikties: https://www.altum.lv/lv/notikumi/seminars-ka-pieteikties-grantu-programmai-atsperiens-2018-03-08

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Noslēdzoties jauno uzņēmēju atbalsta programmai (ie)dvesma, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem, izvēlētas deviņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori to īstenošanai saņems finansiālu atbalstu. Kopējais šogad piešķirto grantu apjoms ir 70 000 eiro.

Šogad grantu programmā (ie)dvesma tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits jaunu biznesa ideju attīstīšanai Pierīgā - 77. Visvairāk uzņēmēju ieceres un darbības jomas saistītas ar tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu ražošanu, e-platformu un aplikāciju izstrādi, kā arī tūrisma pakalpojumu un atpūtas vietu attīstīšanu. Vairākas idejas saistītas arī ar medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumiem, bērnu un pieaugušo izglītību un sporta aktivitātēm.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: "Četru gadu laikā grantu programmas ietvaros kopā ar Pierīgas pašvaldībām esam atbalstījuši jau teju 30 jaunos uzņēmējus, un tas ir labs sadarbības piemērs, kā kopīgi izdarīt vairāk, nekā katram atsevišķi. Ir liels prieks redzēt, ka ar katru nākamo gadu iesniegto ideju skaits kļūst arvien lielāks. Tas apliecina, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz aktīvu, pozitīvu un neatlaidīgu iedzīvotāju, kuri uzdrīkstas darīt to, kas pašiem patīk, un mērķtiecīgi izmanto pieejamos atbalsta mehānismus savu ideju īstenošanā. Lai arī visā pasaulē ekonomika Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo lielas svārstības, vienlaikus tieši šobrīd ir radusies ļoti pateicīga augsne jauniem attīstības virzieniem, ilgtspējīgām idejām un straujākai izaugsmei, nekā tas būtu normālos apstākļos. Esmu pārliecināts, ka arī šī gada grantu saņēmēji šajā situācijā būs tikai ieguvēji, un saņemtais atbalsts palīdzēs vēl pārliecinošāk sasniegt savus biznesa mērķus."

Rīgas domē otrdien tika atklāta grantu programmas Atspēriens rudens sezona. Uzvarētājus, kuri katrs saņems līdzfinansējumu līdz 12 000 eiro apmērā idejas īstenošanai, noteiks publiskais balsojums, savukārt kopējais grantu apjoms rudens sezonā ir 55 000 eiro, informē Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šajā grantu programmas Atspēriens kārtā labāko ideju autoriem, kurus izvēlēsies konkursa žūrija, būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video. Finālistu biznesa ideju video prezentācijas tiks nodotas publiskam balsojumam. Sabiedrības balsojumā tiks noskaidroti vairāki uzvarētāji, kas grantos katrs saņems līdz 12 000 eiro.

RD Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka līdz ar šo sezonu par Atspēriena sadarbības partneri ir kļuvusi Attīstības finanšu institūcija Altum. Jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja saņemt padomus no pieredzējušiem ALTUM finanšu ekspertiem, kā arī saņemt profesionālas konsultācijas savas idejas īstenošanai un virzīšanai tirgū.

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Ropažu un Stopiņu novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs programmā «(ie)dvesma» šogad ir pieaudzis līdz 80 000 eiro, informē AS SEB banka pārstāve Ieva Bethere.

Programmas «(ie)dvesma» grantus varēs saņemt gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Projektu pieņemšana sāksies 2. septembrī, bet jau šobrīd programmas īstenotāji aicina visus interesentus iepazīties ar konkursa nosacījumiem.

Grantu programmas aizsācējiem un iepriekšējā gada sadarbības partneriem - SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Siguldas novadiem, šogad pievienojušies arī Ropažu un Stopiņu novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no septiņām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un uzņēmumi, kuri ir dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem.

Trešdien, 5.septembrī, Rīgas dome sadarbībā ar Swedbank izsludina šī gada grantu programmas ATSPĒRIENS konkursa otro kārtu, lai turpinātu atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā.

Konkursa otrajā kārtā pieejamais grantu apjoms ir vairāk nekā 47 000 latu. Vienai idejai iespējams saņemt līdz pat 8 000 latu sākotnējo biznesa izmaksu segšanai. Jaunie uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Atspēriena konkursam līdz 5. oktobrim plkst. 15.00.

«Mēdz teikt, ka produkts vai pakalpojums jārada, pirms sabiedrība apzinās vajadzību pēc tā. Tāpēc aicinu radīt inovatīvas un dzīvotspējīgas idejas un būt ambicioziem to īstenošanā,» uzsver Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Pirmajā šī gada Atspēriena kārtā tika iesniegts rekordliels pieteikumu skaits - 116 uzņēmējdarbības projektu idejas, no kurām astoņas perspektīvākās saņēma finansējumu Ls 50 733,88 apmērā. Plānots, ka arī otrā konkursa laikā tiks atbalstīts līdzīgs ideju skaits par atlikušo šī gada grantu programmas finansējumu Ls 47 266,12. Konkursā iespējams saņemt finansiālu atbalstu līdz pat 8 000 latu uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai.

Šodien Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis parakstījuši vienošanos par grantu programmas ATSPĒRIENS īstenošanu 2015. gadā. Kopējais grantu programmas apjoms šim gadam ir gandrīz 190 000 eiro, un vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz 15 000 eiro.

Jaunie uzņēmēji aicināti iesniegt savas idejas grantu programmai ATSPĒRIENS līdz šā gada 23. martam.

Šogad ATSPĒRIENS noritēs septīto gadu. 2015. gada ietvaros plānoti divi grantu konkursi ar kopējo pieejamo finansējumu gandrīz 190 000 eiro. Pirmajā ATSPĒRIENA kārtā grantos plānots izsniegt līdz 125 000 eiro no kopējās summas.

No 2009. gada grantu programmas ATSPĒRIENS ietvaros atbalstītas 111 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 829 000 eiro apmērā.

Grantu programmai ATSPĒRIENS, atbilstoši nolikumam, var pieteikties privātpersonas vai komersanti, kas reģistrēti Rīgā ne ilgāk kā divus pilnus gadus. Grantu programmas pieteikumus vērtē atbilstoši iepriekš izstrādātiem kritērijiem – galvenokārt pēc biznesa idejas ilgtermiņa, dzīvotspējas un oriģinalitātes. Kā prioritārie grantu programmas ATSPĒRIENS virzieni noteikti transports un uzglabāšana, tūrisms un ar to saistītās nozares, ražošana (jo īpaši: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, metālizstrādājumu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, pārtikas produktu un dzērienu ražošana), informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un būvniecība.

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Siguldas un Ķekavas novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs šogad ir pieaudzis līdz 60 000 eiro. Programmas (ie)dvesma grantus varēs saņemt gan jau strādājoši jaunuzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori.

Grantu programmas aizsācējiem SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt kādā no piecu pašvaldību teritorijām reģistrētie uzņēmumi, kuri dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem, kā arī šajās pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji, kuri vēlas īstenot savas biznesa idejas.

Maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un šogad plānots izsniegt vismaz sešus grantus. Granta līdzekļus varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Rīgas domes grantu programmas Atspēriens 2017. gada rudens konkursā iesniegti 59 pieteikumi no esošajiem un topošajiem Rīgas uzņēmējiem, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pieteikumus līdz oktobra vidum izvērtēs konkursa žūrija, labāko biznesa ideju autoriem tiks sniegta iespēja sagatavot profesionālus reklāmas video, kuri tiks nodoti publiskajai balsošanai, lai noteiktu konkursa finālistus.

Pašvaldībā atgādina, ka kopumā šoruden grantu programmā Atspēriens jauno uzņēmēju atbalstam tiks piešķirti vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Labāko ideju autoriem, kurus izvēlēsies konkursa žūrija, būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video.

Pretendenti par to tiks informēti līdz oktobra vidum. Finālistu biznesa ideju video prezentācijas tiks nodotas publiskam balsojumam, balsot varēs izmantojot Facebook vai Draugiem.lv kontus vienu reizi dienā. Sabiedrības balsojumā tiks noskaidroti vairāki uzvarētāji, kas grantos katrs saņems līdz 12 tūkstošiem eiro.

Rīgas dome sadarbībā ar Swedbank otrdien izsludināja otro grantu programmas Atspēriens konkursu šogad, kurā jaunajiem uzņēmējiem vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz pat 15 000 eiro, informē Rīgas domē.

Jaunie uzņēmēji aicināti pieteikties Atspēriena konkursam līdz 24.oktobrim. Arī šoruden grantu programma turpinās piedāvāt ne tikai finansiālu atbalstu konkursa uzvarētājiem, bet arī jaunas zināšanas, organizējot bezmaksas seminārus par uzņēmējdarbībā svarīgām tēmām, kas būtiskas ikvienas labas idejas īstenošanai.

«Aiz katra veiksmes stāsta stāv kāds, kurš ir pieņēmis drosmīgu lēmumu. Esmu gandarīts, ka pirms astoņiem gadiem Swedbank kopā ar Rīgas domi spēra drosmīgu soli, sākot grantu programmu uzņēmēju atbalstam. Līdz šim finansiāli esam atbalstījuši jau vairāk nekā 100 biznesa idejas,» stāsta Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES naudas atdeve un efektivitāte ir atkarīga ne vien no projektu kvalitātes un ieviesēju godaprāta, bet arī no atbalsta piešķiršanas veida – naudu var aizdod ar atliktu maksājumu vai citiem atvieglotiem nosacījumiem, to var dāvināt (grants), biznesu var veicināt arī ar ne–finanšu atbalstu.

Šo atbalsta veidu pareiza «kompozīcija» bieži vien ir izšķiroša auglīgam projekta rezultātam. Viena no būtiskām ES atbalsta jomām ir biznesa veicināšana – ieguldījumu efektivitāte te ir īpaši aktuāla. Mūsu pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabāk strādā tie veicināšanas instrumenti, kur ir sabalansēti vairāki atbalsta veidi. Piemēram, grants kombinācijā ar izdevīgu aizdevumu dod lielāku atdevi un rada būtisku multiplikatora efektu, nevis tikai naudas dāvinājums vien.

Te vietā būtu pāris cipari – granta ietekme uz tautsaimniecību matemātiski ir 1 pret 1, proti, katrs dāvinātais eiro tautsaimniecībā ienes to pašu vienu eiro. Finanšu instrumentu gadījumā multiplikatora efekts ir kā minimums 1 pret 4, proti, katrs eiro sev piesaista vēl vismaz četrus, dažos gadījumos pat 1 pret 8 un vairāk. Labākais piemērs finanšu instrumentu efektam ir mūsu mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem – valdība programmas īstenošanai līdz šim piešķīrusi 16 miljonus eiro, Altum izsniegusi bankām garantijas vairāk nekā 60 miljonu eiro, savukārt bankas ar mūsu garantiju palīdzību hipotekārajos kredītos izsniegušas jau vairāk nekā pus miljardu eiro. Grantos šie 16 miljoni eiro būtu vienkārši uzdāvināti, un viss.

Šobrīd jau ir noslēgusies pieteikumu pieņemšana Rīgas domes un Swedbank grantu konkursa Atspēriens šā gada pirmajai kārtai, kurā saņemts rekordliels pieteikumu skaits kopš programmas dibināšanas. Kopā iesniegti 116 pieteikumi biznesa ideju realizācijai Rīgā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pērnā gada nogalē notikušā konkursa pieteikumu skaitu.

Konkursa komisija jau uzsākusi pieteikumu vērtēšanu, bet rezultātus plānots publiskot un līgumus par grantu piešķiršanu noslēgt maijā, kam sekos gadu ilgs ideju realizācijas periods. Otrais grantu programmas konkurss plānots šī gada septembrī.

Šogad kopumā paredzēti divi Atspēriena grantu konkursi, un kopējais pieejamais grantu apjoms ir 98 tūkst. Ls. Konkursa ietvaros iespējams saņemt finansiālu atbalstu līdz pat astoņiem tūkstošiem latu biznesa izmaksu segšanai. Pirmajā Atspēriena kārtā plānots noslēgt līgumus par kopējo summu līdz 60% no kopējā pieejamā budžeta apjoma..

Tāpat arī šogad grantu programma Atspēriens turpinās piedāvāt ne tikai finansiālu atbalstu konkursa uzvarētājiem, bet arī jaunas zināšanas, organizējot bezmaksas seminārus par uzņēmējdarbībā svarīgām tēmām, kas būtiskas ikvienas labas idejas īstenošanai.

Grantu projektu konkursā inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam uzvarējuši seši Latvijas uzņēmumi, informē Aizsardzības ministrijā.

Grantu programmas konkursa ietvaros Aizsardzības ministrija piešķīrusi atbalstu SIA "Exonicus" neatliekamās medicīniskās palīdzības virtuālās realitātes apmācību treniņa simulatora izstrādei, SIA "Entangle" drošas komunikācijas sistēmas prototipa izstrādei, SIA "Zemgales Remonta Centrs" sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei, SIA "SRC Brasa" sauszemes bezpilota platformu virzienbāku sistēmas izstrādei, SIA "Kronis" karavīru sausās uzturdevas gatavo pamatēdienu izstrādei, analīzei un pielāgošanai rūpnieciskai ražošanai, kā arī SIA "VAIROG EU" sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, kā arī Ķekavas, Olaines, Mārupes un Siguldas novadu kopīgi rīkotās grantu programmas (ie)dvesma otrajā sezonā saņemti 55 pieteikumi par kopumā gandrīz 450 tūkstošiem eiro, informē bankas pārstāvji.

Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 60 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Siguldas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 20 projektus. No Olaines novada saņemtas 10 biznesa idejas, no Jūrmalas un Mārupes 9 pieteikumi, bet Ķekavas iedzīvotāji iesnieguši septiņas biznesa idejas.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm – piemēram, sporta pasākumu rīkošanu, bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas produktu ražošanu, bērnu izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma otrajai sezonai, izvēlētas septiņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems kopumā 58 tūkstoši eiro to īstenošanai.

SEB bankas grants 10 tūkstoši eiro apmērā piešķirts uzņēmumam Klean no Olaines, lai attīstītu lietotni, kurā klienti var pasūtīt uzkopšanas pakalpojumus gan dzīvojamām telpām, gan komerctelpām, kā arī izvērstu tīrīšanas pakalpojumu platformas darbību.

Jūrmalas pilsēta šogad atbalstījusi divus uzņēmējdarbības projektus. Grantu 6000 eiro apmērā saņems jūrmalnieks Argis Paeglis, un šie līdzekļi tiks ieguldīti uz videi draudzīgas un ilgtspējīgas saimniekošanas principiem balstītas viesu mājas Greenhouse apartments izveidē. Grants 4000 eiro apmērā piešķirts uzņēmumam Tautkrekls ikdienas valkāšanai piemērota tautastērpa ražošanai.

Savukārt Ķekavas novada domes grantu 8276 eiro apmērā saņems Dina Ose. Šis finansējums ļaus iegādāties jaunu ražošanas tehniku, lai paplašinātu karnevālu tērpu bērniem un pieaugušajiem ražošanu un eksportu.

Rīgas domes un Swedbank programmā Atspēriens finansējums piešķirts 14 idejām, kopumā atvēlot 60 tūkstošus latu. Konkursā par finansiālo atbalstu kopumā tika saņemtas 152 biznesa idejas, no kurām izraudzītas interesantākās, un tām piešķirts finansējums līdz 6 tūkstošiem latu katrai.

* Iekārtas iegāde ezeru, dīķu, grāvju un upju attīrīšanai no ūdensaugiem, grunts tīrīšanu no nogulumiem, mehāniska piesārņojuma savākšanai no ūdens, ko veiks SIA Aqua Tech. Kā papildus pakalpojumu uzņēmums piedāvās nopļautās niedres izmantot kā alternatīvo kurināmo.

* Jaundibināmā SIA B-phone uzsāks Latvijā izstrādāta produkta - uz GSM tehnoloģiju balstītas bērnu uzraudzība ierīces - masveida ražošanu un virzīšanu starptautiskā tirgū. Ierīce ir mobilā tālruņa izmērā, to novieto līdz 5 metru attālumā no aizmigušā bērna un tā reaģē uz bērna pamošanos, par ko ziņo uz noteikto vecāku mobilo telefona numuru ar īsziņas (SMS) vai zvana palīdzību. Grantu izlietos iekārtu iegādei, interneta mājas lapas izveidei, grāmatvedības un jurista pakalpojumiem.

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

AB.LV Sabiedriskā labuma fonds ir atbalstījis sešus bērnu un jauniešu projektus Rīgā un Aizkrauklē, piešķirot kopā to īstenošanai 16500 latus. Šie ir pirmie fonda atbalstītie projekti šajās grantu programmās, liecina tā sniegtā informācija medijiem.

Grantu programmas Bērniem un ģimenēm draudzīgi projekti ietvaros Kokneses pagasta padome līdz 2008. gada vasarai ierīkos skeitparku pagasta jauniešiem (fonda piešķīrums LVL 7500,-). Aizkraukles bibliotēkas bērnu nodaļa gada garumā rīkos nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām un pilnveidos bibliotēkas darbu (fonda piešķīrums LVL 1134,02). Savukārt biedrība Grāmatas bērniem sagatavos un izdos grāmatu Люди, которые не рисовались, kura tiks dāvinātas Rīgas bibliotēkām un mazākumtautību skolu bibliotēkām; notiks grāmatas atvēršanas svētki un 10 nodarbības bērniem Rīgas skolās (fonda piešķīrums – LVL 3000,-).

Šīs grantu programmas mērķis ir veicināt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos Latvijā, atbalstot aktivitātes un pasākumus, kas palīdz rast risinājumus aktuālām problēmām un mazina to cēloņus. Pieejamais finansējums 2007. un 2008. gadā ir LVL 90 000. Viena granta apjoms var sasniegt LVL 7500. Pieteikumus var iesniegt biedrības un nodibinājumi, pašvaldības un to iestādes, kuru darbība ir vērsta uz atbalstu bērniem un ģimenēm Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā un Aizkraukles rajonā.

Parakstīta vienošanās par grantu programmas Atspēriens īstenošanu 2014.gadā. Kopējais grantu programmas apjoms 2014. gadam būs 140 000 eiro, un vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz 15 000 eiro.

Tas ir par 3618 eiro vairāk nekā pērn.

Konkurss jaunajiem uzņēmējiem Atspēriens noritēs sesto gadu, un arī šogad plānoti divi Atspēriens grantu konkursi, kuru kopējais pieejamais grantu apjoms būs 140 000 eiro. Pirmajā Atspēriena kārtā grantos plānots izsniegt līdz 53% no kopējās summas. Jaunie uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Atspēriena konkursam līdz šā gada 7.aprīlim plkst. 12.00.

Kopš 2009. gada grantu programmā Atspēriens atbalstītas 100 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 500 000 latu jeb 700 000 eiro apmērā.

«Pateicoties Atspēriena atbalstam, pirmkārt, mums, kā jaunam uzņēmumam, bija iespēja sakārtot dažādus ražošanas procesus. Tas savukārt ļāva piedāvāt plašāku produktu klāstu un aptvert lielāku klientu auditoriju. Tāpat iegūtais grants ļāva reģistrēt preču zīmi Wild Good, tādējādi nodrošinot zīmola aizsardzību. Mazam, tikko darbību sākušam uzņēmumam bez finansiāla atbalsta, ar reģistrāciju saistītie izdevumi var šķist ievērojami lieli, tomēr, lai aizsargātu radīto zīmolu, reģistrācija ir gaužām nozīmīga. Atspēriena projekta dokumentu sagatavošana bija salīdzinoši vienkārša, turklāt ļāva pievērsties sfērām, kuras iepriekš nebijām apdomājuši un saplānojuši. Tā kā kopumā jau pati projekta rakstīšana ir vērtīgs process jebkuram jaunajam uzņēmējam,» pieredzē dalās Loreta Pižika, SIA Daba Laba, zīmola Wild Good pārstāve, grantu programmas Atspēriens laureāte 2011.gadā.

2007. gada 31. oktobrī Aizkrauklē un 1. novembrī Rīgā plkst. 10.00 AB.LV Sabiedriskā labuma fonds rīko informatīvo semināru par iespēju gūt finansējumu bērnu un jauniešu, kā arī ziedojumu piesaistes projektu īstenošanai. Aicināti pieteikties biedrību un nodibinājumu, kā arī pašvaldību pārstāvji no Rīgas, Jūrmalas, Rīgas un Aizkraukles rajona, liecina fonda sniegtā informācija medijiem.

Lai veicinātu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos, raisītu jauniešu iniciatīvu un viņu līdzdalību sabiedrības norisēs, kā arī sniegtu atbalstu ziedojumu piesaistei labdarības projektiem AB.LV Sabiedriskā labuma fonds aicina iesniegt pieteikumus trijās grantu programmās. Lai sniegtu plašāku informāciju interesentiem, fonds rīko informatīvos seminārus Aizkrauklē un Rīgā. Plašāka informācija par semināriem pieejama www.abfonds.lv.

Grantu programmas Bērniem un ģimenēm draudzīgi projekti mērķis ir veicināt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos Latvijā, atbalstot aktivitātes un pasākumus, kas palīdz rast risinājumus aktuālām problēmām un mazina to cēloņus. Pieejamais finansējums 2007. un 2008. gadā ir LVL 90 000. Viena granta apjoms var sasniegt LVL 7500. Pieteikumus var iesniegt biedrības un nodibinājumi, pašvaldības un to iestādes, kuru darbība ir vērsta uz atbalstu bērniem un ģimenēm Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā un Aizkraukles rajonā.