Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Igaunijas kokskaidu granulu ražošanas un bioenergijas kompānijā "Graanul Invest", kurai ir vairāki meitasuzņēmumi Latvijā, dibinātājs Rauls Kirjanens atstājis uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu un turpmāk strādās uzņēmuma padomē, informēja "Graanul Invest".

Jaunais "Graanul Invest" valdes priekšsēdētājs ir amerikānis Nikolass Dotino, kurš vairāk nekā 30 gadus ilgās karjeras laikā strādājis vadības amatos patēriņa preču, papīra, celulozes, iepakojuma un iepirkumu sektoros Ziemeļamerikā, Āzijā un Eiropā.

Pirms pievienošanās "Graanul Invest" Dotino bija izpilddirektors ASV kompānijā "Cosmo Specialty Fibers", kas ražo celulozes ķīmiskai pārstrādei.

Kirjanens darbu turpinās "Graanul Invest" padomē.

Pērn ASV aktīvu pārvaldes kompānijas "Apollo Global Management" meitasuzņēmums "Apollo Funds" kļuva par "Graanul Invest" vairākuma īpašnieku. "Apollo Global Management" ir 1990.gadā dibināta aktīvu pārvaldes kompānija, kas pārrauga aktīvus apmēram 460 miljardu ASV dolāru vērtībā dažādās pasaules valstīs.

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Uzņēmumu grupa Graanul Invest plāno uzsākt koksnes granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kas pirms vairākiem gadiem ekonomiskās situācijas dēļ tika atlikta.

Rūpnīcas būvniecība tika saskaņota jau 2016.gadā. Dienas Bizness jau vēstīja, ka granulu ražošanas un eksporta apjomi tolaik saruka, tāpēc AS Graanul Invest piederošie uzņēmumi būtiski samazināja ražošanas un investīciju apjomus, iesaldējot arī jaunās rūpnīcas būvniecību Brocēnos.

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos 

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta...

Tagad, pieaugot kokskaidu granulu pieprasījumam, uzņēmums turpina veikt jaunas investīcijas ražošanas attīstībai.

Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadā ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā investīciju projekta ietvaros AS Graanul Invest plāno veikt ieguldījumus 22 miljonu eiro apmērā. Brocēnu ražotnē plānots saražot līdz pat 250 000 tonnas koksnes granulu gadā. Jaunās ražotnes būvniecība ir saskaņota ar Brocēnu novada pašvaldību un saņemta atbilstošā dokumentācija.

Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupa AS Graanul Invest ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunojamās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā.

AS "Graanul Invest" reģistrēts 2003.gadā un tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Rauls Kirjanens un Anders Andersons.

"Graanul Invest" 2020.gadā strādāja ar 41,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,9 reizes un bija 7,874 miljoni eiro.

ASV aktīvu pārvaldes kompānijas "Apollo Global Management" meitasuzņēmums "Apollo Funds" iegādāsies vairākuma akcijas Igaunijas kokskaidu granulu ražošanas un bioenergijas kompānijā "Graanul Invest", kurai ir vairāki meitasuzņēmumi Latvijā, trešdien paziņoja "Apollo Global Management".

Darījumam, kuru paredzēts pabeigt šogad, vēl nepieciešams konkurences uzraugu apstiprinājums.

""Apollo" mums būs pieredzējis stratēģiskais investors, kuram ne tikai ļoti labi pazīstams mūsu bizness, bet kurš arī ļoti labi saprot šodienas bioenerģijas jomas sarežģītību un iespējas palielināt vērtību," norādījis "Graanul Invest" vadītājs Rauls Kirjanens.

"Apollo Global Management" ir 1990.gadā dibināta aktīvu pārvaldes kompānija, kas pārrauga aktīvus apmēram 460 miljardu ASV dolāru vērtībā dažādās pasaules valstīs.

"Graanul Invest" ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunīgās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā. Grupas māteskompānijas ir Kirjanenam piederošā "Biofuel" ar 50,6% akciju un Andersam Andersonam piederošā "Neoinvesteeringud" ar 39,4% akciju.

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,8 reizes un bija 8,79 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2020.gads "Graanul Pellets" bija veiksmīgs - kompānijas finanšu rezultāti uzlabojās, kā arī ražošanas efektivitāte bija daudz augstāka nekā iepriekšējos gados. Pagājušajā gadā uzņēmums saražoja arī līdz šim lielāko kokskaidu granulu apmēru - 329 716 tonnas, kamēr 2019.gadā tika saražots 329 094 tonnas.

Pēc vadības ziņojumā minētā, pērn "Graanul Pellets" galvenokārt ražojis industriālās kvalitātes kokskaidu granulas, jo šo granulu cena un pieprasījums tirgū bija daudz labvēlīgāks nekā "premium" kvalitātes granulām.

Uzņēmuma vadības ziņojumā prognozēts, ka 2021.gadā situācija izejmateriālu tirgū saglabāsies nemainīga, vienlaikus ražošanas un pārdošanas apmēri būs apmēram tādā pašā līmenī kā pērn.

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju, liecina Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) prognozes; izdzīvos valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Apstiprinot paredzētos grozījumus MK noteikumos 560. un 561., divu gadu laikā varētu bankrotēt vairāki simti uzņēmumu, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), paredz nozare. Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumi sagatavoti, izpildot Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) noteikto deleģējumu MK izstrādāt elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas aprēķinu veikšanas, kā arī vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas kārtību un nosacījumus. AER nozares pārstāvji atbalsta sektora sakārtošanu, taču uzskata, ka pašlaik izstrādātais mehānisms ir nepamatots, negodīgs un var pilnībā sagraut sektoru.

Trūkst tālredzības

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Investīciju vide pasaulē šobrīd ir labvēlīga Latvijai, jo investori meklē tā sauktos drošos variantus, nevēloties uzņemties pārmērīgus riskus, investējot straujāk augošajos tirgos, ar daudz lielākiem riskiem.

Tā, komentējot šogad sešos mēnešos sasniegto investīciju apjomu, norāda Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. "Lai vēl vairāk uzlabotu piesaistīto investīciju rādītājus, mums jāstrādā pie jaunu atbalsta instrumentu piedāvājuma, akcentējot zaļās inovācijas, digitalizāciju un darbinieku apmācību programmas,” norāda K. Rožkalns.

Pandēmijas un citu globālu procesu ietekmē kopējais veikto investīciju apjoms Eiropā pēc auditorkompānijas “EY” datiem 2020. gadā samazinājās par 13%, bet Latvijā bija vērojams pieaugums par 79%.

Līdzīgas tendences saglabājas arī šogad un kopējais piesaistīto investīciju apjoms saskaņā ar LIAA apkopoto informāciju sešos mēnešos jau ir pārsniedzis 2020. gada rezultātus.

Noslēdzies SIA “Graanul Invest” izsludinātais konkurss par malšanas tehnoloģiskā procesa pilnveidošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā piedalījās trīs predendenti, un par uzvarētāju atzīta kompānija SIA “Plantech”, kura piedāvātā līgumcena bez PVN ir 815,3 tūkstoši eiro.

Kā skaidro uzņēmumā, darbu izpildes ietvaros paredzēts pilnveidot malšanas procesu, uzstādot jaunas tehnoloģijas, ar mērķi panākt enerģijas patēriņa samazināšanu ražošanas procesā, kā arī jaudu pieaugumu uz smalkās frakcijas sijāšanas rēķina.

SIA “Graanul Invest” galvenais darbības virziens ir kokskaidu granulu ražošana. 2019. gada tika saražotas 236 907 tonnas granulu. Aizvadītajā gadā ir samazinājušās ražošanas izmaksas uz vienu saražoto granulu tonnu. Neto apgrozījums ir pieaudzis, jo palielinājies realizēto granulu apjoms.

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Latgran" pagājušajā gadā strādāja ar 85,939 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 15,55 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn visas četras uzņēmuma ražotnes - Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē - strādāja plānotajā režīmā, sasniedzot ražošanas apmēru pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Graanul Pellets audzējis apgrozījumu un divkāršojis peļņu 

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu...

Kopumā 2020.gadā uzņēmums saražoja 650 000 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 4% vairāk nekā 2019.gadā, kā arī par 27% vairāk nekā 2018.gadā. Palielinoties apgrozījumam, "Latgran" pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas pērn samazinājās par 6%.

Pēc uzņēmuma vadības ziņojumā paustā, pērn "Latgran" turpināja investēt meža zemju iegādē, veidojot nodrošinājumu izejmateriāla fondam. Vienlaikus daļā no īpašumiem veikta mežizstrāde, daļu no materiāla piegādājot savām ražotnēm, kā arī 2020.gadā uzņēmums atjaunoja mežu.

Komentējot Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, uzņēmuma vadības ziņojumā atzīmēts, ka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija uzņēmuma darbību būtiski neietekmēja.

2021.gadā "Latgran" plāno turpinās attīstīt kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju. Tāpat iecerēts attīstīt jaunus materiālu ieguves avotus, lai arī šogad visas četras uzņēmuma ražotnes varētu strādāt ar pilnu jaudu, nodrošinot efektīvu ražošanu un izpildot pircēju prasības.

"Latgran" 2019.gadā strādāja ar 79,691 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 28,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 6,184 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija ir reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,073 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Igaunijas "Graanul Invest", bet tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Anders Andersons un Rauls Kirjanens.

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino vadītāju iecelta līdzšinējā grupas Finanšu un biznesa operāciju direktore Anastasija Oļeinika, amatā nomainot ilggadējo uzņēmumu grupas vadītāju un dibinātāju Armandu Broku.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi stiprināt uzņēmuma finanšu, operacionālo un risku pārvaldības vadību, kamēr TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks turpinās strādāt pie jaunu biznesu izveides un attīstības, kā arī jaunu talantu piesaistes un vietējās ekosistēmas atbalstīšanas.

Anastasijai Oļeiņikai ir ilgstoša pieredze industrijā un finanšu vadības jomā, tostarp strādājot pie vairākiem vērienīgiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem SEB Enskilda un vēlāk Superia Corporate Finance komandu ietvaros, t.sk. LETA pārdošana UP Invest, Baltikums AAS pārdošana Vienna Insurance Group, Latgran pārdošana Graanul Invest, kapitāla piesaiste Storent, kā arī Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas reorganizācija un aktīvu pārdošana. Twino Grupā Anastasija Oļeiņika strādā jau gandrīz trīs gadus, atbildot par Grupas finanšu pārvaldību, kā arī pēdējā gadā vadot Grupas biznesa operācijas. Īslaicīgi pildījusi arī Twino Krievijas uzņēmuma vadītājas funkcijas, kas ir viens no lielākajiem Twino kreditēšanas tirgiem. Armands Broks vadījis Twino Grupu kopš tās pirmsākumiem 2008.gadā.

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Igaunijas bagātākie cilvēki ir tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss, liecina biznesa laikraksta «Aripaev» apkopotais saraksts.

Pēc avīzes aplēsēm, Kērmana īpašumu kopējā vērtība ir 258,2 miljoni eiro un Hinrikusa - 238,6 miljoni eiro. Pērn viņi «Aripaev» sarakstā ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu.

Šogad trešajā vietā ir koka granulu ražošanas uzņēmuma «Graanul Invest» īpašnieks Rauls Kirjanens, kas gadu iepriekš tika atzīts par Igaunijas bagātāko cilvēku. Viņa īpašumi novērtēti ar 212,6 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ierindojies kopbraukšanas platformas «Taxify» dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs ar 202,6 miljoniem eiro un piektajā - medicīnas un mediju nozares uzņēmējs Marguss Linnamē ar 189,7 miljoniem eiro.

Laikraksts savu turīgāko Igaunijas iedzīvotāju topu veidojis, balstoties uz viņiem piederošo kompāniju vērtību un akcijām biržas uzņēmumos. Iesācējuzņēmumu īpašnieku turība izvērtēta arī pēc jauno investīciju piesaistes vērtības.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

ZGI Capital alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ir parakstījis līgumu par 3 miljonu eiro investīciju piešķiršanu Igaunijas uzņēmumam Corle OÜ.

ZGI Capital darbību veic kopš 2005. gada. Šobrīd ZGI Capital pārvalda ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu ZGI-4, kura lielākais investors ir Attīstības finanšu institūcija ALTUM.

Corle OÜ pamatdarbība ir elektro un interneta optisko kabeļu inženiertehnisko sistēmu projektēšana, celtniecība un uzturēšana. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā veidoja 7,1 miljonu eiro (27% pieaugums pret iepriekšējo gadu), un tuvāko gadu laikā to ir plānots vairāk nekā dubultot. Uzņēmuma mājas tirgus ir Igaunija un Somija, kā arī veiksmīgi ir noslēgts pirmais pilotprojekts Zviedrijā. Šobrīd tiek runāts par projekta uzsākšanu arī Vācijā.

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».