Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Saskaņā ar energobūvniecības uzņēmuma RECK akcionāru lēmumu par RECK valdes priekšsēdētāju iecelts Āris Žīgurs.

“Esmu nolēmis pieņemt RECK akcionāru piedāvājumu stāties uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā. Apzinos, ka šis ir nozarei un uzņēmumam izaicinošs laiks. No vienas puses milzīgs izmaksu pieaugums nozarē kopumā, kas ietekmē uzņēmuma ikdienas darbību un nākotnes plānus. No otras puses – šis ir iespēju laiks, RECK savu profesionalitāti turpinot pierādīt dažādos investīciju projektos, kas plānojas ne tikai Baltijas, bet Eiropas mērogā,” uzskata Āris Žīgurs.

Āris Žīgurs no 2010. gada līdz 2020. gadam bijis AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, savukārt pirms tam ilgstoši - AS Rīgas siltums prezidents. Ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī maģistra profesionālo grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā RTU Rīgas Biznesa skolā.

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Brīvajā Latvijas dabasgāzes tirgū tuvākie gadi tiks pavadīti, tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus, šodien Latvijas Radio radījumā Krustpunktā pauda AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš norādīja, ka patlaban gāzes tirgū notiek līdzīga attīstība, kāda tā bija elektroenerģijas tirgus atvēršanā kopš 2007.gada. Gāzes tirgū viss sarežģītais process vēl esot priekšā, ņemot vērā, ka kopš tirgus atvēršanas aprīlī pagājuši vien daži mēneši.

Žīgurs prognozēja, ka tuvākie gadi tiks pavadīti, pilnveidojot regulējumu un tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus.

Pēc viņa teiktā, lai gan liela daļa tirgu regulējošo noteikumu ir pieņemti, joprojām ir iztrūkstošie elementi.

Tāpat viņš pastāstīja, ka Latvenergo kopš jūnija veic gan īstermiņa iepirkumus, gan iepirkumus gāzes glabāšanai Inčukalnā un izmantošanai vēlāk. Noslēgti vairāki darījumi ne tikai ar AS Latvijas gāze, bet arī ar piegādātājiem no Lietuvas.

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Latvijas energokompānija «Latvenergo», kas pašlaik nodarbina 4000 darbinieku, plāno strādājošo skaitu samazināt par vienu ceturto daļu jeb 1000 darbiniekiem, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Darbinieku skaitu plānots samazināt, efektivizējot kompānijas darbību. Lielākais samazinājums - 800 strādājošo - skars «Latvenergo» koncerna uzņēmumu «Sadales tīkls», kura pārziņā ir elektroenerģijas sadale.

Žīgurs skaidroja, ka darbinieku skaitu plānots samazināt, automatizējot procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. No pašreizējām 50 «Sadales tīkla» bāzes stacijām tiks uzturētas vien 27.

«Elektroinženieri dodas uz šīm bāzēm, saņem darba uzdevumu, iekāpj automašīnā un dodas uz objektu. Šo bāzes staciju tīkla optimizācijas rezultātā būtiski pieaugs mobilitāte. Tāpat mēs ceram, ka uzlabosies ceļu stāvoklis, un bojājuma vietā būs iespējams nokļūt ātri. Katrā ziņā mūsu mērķis ir bojājuma vietā nokļūt ne ilgāk kā stundas laikā,» sacīja A. Žīgurs.

AS "Latvenergo" bijušais valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs izveidojis uzņēmumu SIA "AZ EV", liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 20 eiro. Žīgurs ir vienīgais "AZ EV" kapitāldaļu īpašnieks, kā arī vienīgā amatpersona - valdes priekšsēdētājs.

Iepriekš Žīguram nepiederēja daļas citos uzņēmumos.

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka lēmums par "AZ EV" dibināšanu pieņemts 2022.gada 25.janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā jaunā kompānija iegrāmatota trešdien, 2.februārī.

Jaundibinātās kompānijas statūtos nav minēts tās darbības veids.

Jau ziņots, ka 2020.gada oktobra beigās Žīgurs atstāja "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu pēc tam, kad kompānijā tika veikta pārbaude par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015.gadā, lai izvērtētu, vai "Latvenergo" nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina, domā enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Intervija notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Šobrīd Baltijas valstis spēj saražot vien apmēram 50% no šim reģionam nepieciešamās elektroenerģijas, pārējais apjoms tiek importēts, norāda Ā. Žīgurs, uzsverot, ka tas ir vissliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības(ES) dalībvalstu grupām.

Lai palielinātu savu enerģētisko neatkarību, mums noteikti ir jādomā par papildu bāzes jaudām, turklāt tādām, kas nav atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, spriež eksperts. Latvijas gadījumā vidējā termiņā šim mērķim ir iespējams izmantot divus resursus – gāzi un atomenerģiju, skaidro Ā. Žīgurs. Viņš atzīmē, ka jau šobrīd valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot darba grupu un diskutēt par atomenerģijas nākotnes iespējām Latvijā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā varētu aktualizēties arī jautājums par atomelektrostacijas (AES) būvniecību.

AS «Latvenergo» Nominācijas komiteja noslēgusi uzņēmuma valdes locekļa amata pretendentu izvērtējumu, un uzņēmuma padomei lēmuma pieņemšanai par apstiprināšanu amatā nolemts virzīt trīs pretendentus, informēja «Latvenergo» pārstāvji.

Konkurss noritēja četrās kārtās, kurās atlasīti liela mēroga stratēģiskus projektus vadījuši speciālisti, ar vairāk nekā trīs gadu pieredzi liela uzņēmuma vadībā.

Nominācijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis stāstīja, ka pretendentiem tika prasīta ne mazāk kā trīs gadu pieredze darbā ar liela apmēra projektiem uzņēmumos ražošanā, enerģētikā un/vai būvniecībā. Nominācijas komisijai bija jāiesniedz pārliecinoši apliecinājumi pieredzei un prasmei dažādos aspektos - stratēģijas izstrādē, ieinteresēto pušu iesaistē, stratēģijas komunikācijā un ieviešanā, nozares un tās globālo tendenču pārzināšanā.

Jaunā valdes locekļa atbildībā būs «Latvenergo» ražošanas segments, tostarp lēmumu pieņemšana atbilstoši uzņēmuma stratēģijai ražošanas virziena struktūrvienībās - hidroelektrostaciju tehniskā vadība, termoelektrocentrāļu tehniskā vadība, inspekcija, vides un darba aizsardzība, ražošanas projekti, izpēte un attīstība, kā arī attīstības projektu vadība.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service novērtējusi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ar kredītreitingu Baa2, stabils, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Vienlaicīgi aģentūra ir arī apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu šī gada februārī piešķirtajā kredītreitinga līmenī Baa2 ar stabilu nākotnes vērtējumu. Tādējādi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ir arī pirmās zaļās obligācijas Centrālajā un Austrumeiropā, kam piešķirts starptautiskas kredītreitinga aģentūras kredītreitings.

Obligācijas ir emitētas 2015.gada 10.jūnijā AS Latvenergo otrās obligāciju piedāvājuma programmas 100 miljonu eiro apmērā ietvaros, to fiksētā kupona likme ir 1,9% un dzēšanas termiņš ir 2022.gada 10.jūnijs.

Āris Žīgurs, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs uzsver, ka zaļo obligāciju emitēšana bija ambiciozs, taču racionāli pamatots solis. Mūsu vadošās atjaunīgo resursu izmantojošās ražotnes - hidroelektrostacijas - Moody’s ir izcēlis arī koncerna kredītreitinga pamatojumā.

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā, pirmdien, 14. augustā, tradicionālo tirdzniecības sesijas atklāšanu iezvanīja AS Latvenergo pārstāvji, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Šī tradīcija tiek uzticēta tiem uzņēmumiem, kuri savā darbībā ir uzrādījuši īpašus panākumus – Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas ir saņēmis Nasdaq biržas Labāko investoru attiecību balvu starp obligāciju emitentiem.

«Latvija ir inovāciju zeme, taču, lai šīs inovācijas ieviestu dzīvē, ir nepieciešams investors. Līdzīgi, kā tas bija toreiz, kad Rīgā dzimis drēbnieks Jākobs Deiviss, emigrējot uz Ņujorku, inovatīvā veidā ieteica stiprināt džinsu izturību ar kniedēm. Taču viņam pašam nepietika naudas šī izgudrojuma patentēšanai, un par viņa investoru kļuva Levi Strauss. Lielisks stāsts par to, kas notiek un kādi apvāršņi atveras, kad satiekas aizrautība, inovācijas un investīcijas,» iezvanīšanas ceremonijā sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Enerģētika šobrīd stāv uz lielu pārmaiņu sliekšņa, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Latvenergo» galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš uzsvēra, ka tuvākajos 30 gados pasaules enerģijas patēriņš augs par vismaz 30% un tehnoloģijas mainīs nozarē strādājošo kompāniju biznesa modeli.

Nākotnē milzīgu iespaidu uz enerģētikas sektoru atstās trīs veidu tehnoloģiju attīstība - notiks elektroauto attīstība un būs jāveido milzīgi uzlādes tīkli; attīstīsies enerģijas uzkrājēji, siltumsūkņi mājokļu apkurei un ienāks mākslīgais intelekts, līdz ar to piedāvājumi būs jāpielāgo jaunām, netipiskām klientu grupām, uzskaita Ā. Žīgurs.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nozīmīgi ir pieņemt pareizos investīciju lēmumus. Energosistēmas pamatlīdzekļi kalpo vismaz 50 gadus, līdz ar to, izdarot pareizos lēmumus, valsts var kļūt efektīva, bet pieņemot nepareizu lēmumu, tieši pretēji – neefektīva.

Elektrības vidējā gada cena Latvijā nākamgad varētu samazināties par 5-7%, pirmdien LNT raidījumā 900 sekundes teica AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

2015. un 2016.gada mijā varētu tikt pabeigta Lietuvas - Zviedrijas starpsavienojuma kabeļa izbūve, tāpēc cenām gaidāms neliels kritums. Pieslēdzoties jaudīgam tīklam, Latvijai būs piekļuve ievērojami lētākai Zviedrijas enerģijai.

Žīgurs arī klāstīja, ka šogad 1.janvārī pēc mājsaimniecību starta brīvajā tirgū uzņēmums zināmā mērā ir pārtraucis subsidēt elektroenerģijas piegādi iedzīvotājiem, un cena, kā redzams no tirgus situācijas, ir godīga - tirgotāju piedāvātās atšķirības ir tikai eiro centa simtdaļās.

Lai gan mājsaimniecībām kopumā šogad līdz ar brīvā tirgus atvēršanu elektrība ir kļuvusi dārgāka, tas patēriņu nav iespaidojis - iedzīvotāji tērē tāpat kā līdz šim.

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

Akciju sabiedrības Latvenergo akcionāru sapulcē 2015.gada 6.novembrī apstiprināta jaunā uzņēmuma valde piecu cilvēku sastāvā ar piecu gadu pilnvaru termiņu. Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un līdzšinējie tās locekļi - Uldis Bariss un Māris Kuņickis. Savukārt konkursa kārtībā izvēlēts Guntars Baļčūns un Guntis Stafeckis, informē uzņēmumā.

Jaunais valdes loceklis Guntars Baļčūns strādā Latvenergo koncernā jau 10 gadus, bet kopš 2007.gada ieņem AS Latvenergo Biznesa plānošanas un kontroles direktora amatu un kopš 2014.gada ieņem AS Enerģijas publiskais tirgotājs valdes locekļa amatu finanšu jautājumos. Savukārt Guntis Stafeckis kopš 2011.gada pilda AS Latvijas elektriskie tīkli, AS Latvenergo meitas uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora amata pienākumus.

Līdzšinējās AS Latvenergo valdes pilnvaru termiņš ir 2015.gada 15.novembris, tādēļ š.g.6.novembra akcionāru sapulcē tika iecelta jauna uzņēmuma valde. Jaunajā sastāvā uzņēmuma valde darbu uzsāks 2015.gada 16.novembrī.

Enerģētikas nozarē izaicinājumu netrūks arī turpmāk, nozares pārstāvji norāda uz vienotas stratēģijas trūkumu un vajadzību spēt ilgtermiņā prognozēt tirgus apstākļus

Lielākie enerģētikas nozares nākotnes izaicinājumi saistāmi ar Baltijas valstu pārvades tīkla integrāciju ar Eiropas Savienības tīklu, Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidi, kā arī stratēģijas izstrādi. Kā iepriekš DB norādījuši vairāki nozares eksperti, enerģētikas jomā Latvijā aizvien trūkst vienotas stratēģijas, tāpēc enerģētikas nozares attīstībai tuvākā un tālākā perspektīvā DB organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā tiks atvēlēta īpaša loma.

Enerģētikas nozares sekmīgai darbībai vajadzīgs ilgtermiņa redzējums, atzīmē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. «Šajā nozarē ir nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpēc, pieņemot lēmumu investēt, jāmēģina prognozēt tirgus apstākļi vairākas desmitgades uz priekšu,» pauž Ā. Žīgurs, uzsverot, ka, lai veiksmīgi tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem, riski un iespējas jāizvērtē ilgtermiņā. Arī dabasgāzes sadales sistēmas operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane uzskata, ka vienota stratēģija nozarei par sliktu nenāktu. «Vienots, objektīvs, valstisks redzējums ir svarīgs jebkurā jomā. Enerģētika nav izņēmums. Jāsaprot, ka nav tikai viena virziena, katram segmentam ir jāpiemēro savi risinājumi, ņemot vērā visus kopējos apstākļus,» norāda I. Pētersone-Godmane.

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru atkārtoti ir ievēlēts RTU profesors akadēmiķis Leonīds Ribickis, informē RTU.

Viņa kandidatūru atbalstīja pārliecinošs Satversmes sapulces vairākums — 159 dalībnieki. Kopumā rektora vēlēšanās tika reģistrēti 178 derīgi biļeteni.

«Mūsu uzstādītos stratēģiskos mērķus, kas ir kvalitatīva augstākā izglītība, izcilība zinātnē un valorizācija, spēj sasniegt ne jau viens rektors, bet visi kopā. Mums ir daudz talantīgu jauniešu, un viņu dēļ ir vērts strādāt,» pēc ievēlēšanas amatā sacīja L. Ribickis.

Satversmes sapulces dalībnieki, vērtējot L. Ribicka paveikto aizvadītajos piecos RTU vadīšanas gados, akcentēja universitātes izaugsmi. RTU otro gadu pēc kārtas studentu skaita ziņā ir lielākā Latvijas augstskola un ceturto gadu — darba devēju ieteiktākā augstskola. Tas apliecina RTU studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. RTU veiksmīgi notiek valorizācija — zinātnieku radīto produktu komercializācija, un ir pabeigts apjomīgs posms RTU studentu pilsētiņas būvniecībā Ķīpsalā.

#Latvenergo koncerna peļņas novirzīšana OIK apjoma mazināšanai būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem.

Valstij piederošu uzņēmumu peļņa ir jāiegulda valsts un visas sabiedrības interesēs. Koncerna Latvenergo papildu peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā ir jānovirza elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) izmaksu segšanai, konkrēti – OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norāda, ka Ekonomikas ministrija aktīvi strādā un meklē risinājumus OIK sloga mazināšanai – aizvadītajā gadā tika īstenota OIK saistību atpirkšanu no TEC1 un TEC2 stacijām, ar ko novērsts dramatisks OIK sloga pieaugums šogad par vismaz 28%. Savukārt Latvenergo koncerna peļņas novirzīšana OIK apjoma mazināšanai būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tā būs politiska izšķiršanās – lēmumu par šāda risinājuma ieviešanu kā akcionāram jāiniciē Ekonomikas ministrijai, bet jāpieņem Ministru kabinetam, norāda A.Ašeradens.

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi enerģētikas nozarē ir ceļš uz gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā, kas paredz arī AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu, pirmais gads, kopš mājsaimniecības iegādājas elektrību brīvajā tirgū, kā arī gada nogalē Viļņā atklātie elektrotīklu starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju.

2013.gadā Ekonomikas ministrija nodeva saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, lai īstenotu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa Latvijā pirmo posmu. Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka, nododot saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, tālāk nekā jebkad agrāk esam tikuši gāzes monopola situācijas izbeigšanai. Saeima 2014.gada 13.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.

Savukārt 2015.gada 3.jūnijā valdība atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka līdz 2017.gadam vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

#Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti.

Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti

Pagājušais gads bijis viens no veiksmīgākajiem Latvenergo koncerna darbības laikā - uzņēmuma peļņa sasniegusi 322,2 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs - 541,7 miljonus eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gadā. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsver, ka uzņēmuma darbības rezultātus pērn pozitīvi ietekmējuši koncernā pieņemtie lēmumi, augstā ūdens pietece Daugavā, kā arī enerģētikas nozares attīstība kopumā. Lai arī pērn gūta rekordpeļņa, valdes priekšsēdētājs skaidro, ka tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro.

Ja AS Latvijas Gāze (LG) atļaus Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, elektroenerģijas kompānija gāzes testa partiju no Lietuvas varētu saņemt martā, aģentūrai LETA apstiprināja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Kā ziņots, Lietuvas valsts enerģijas grupas Lietuvos Energija gāzes tirdzniecības uzņēmuma Litgas ģenerāldirektors Vītauts Čekanavičs informēja, ka pirmo gāzes izmēģinājuma piegādi no Lietuvas Latvijas valstij piederošajam uzņēmumam Latvenergo cer īstenot mēneša laikā.

Siksnis apliecināja, ka Litgas ir paudusi gatavību piegādāt Latvenergo gāzi viena miljona kubikmetru apjomā par izdevīgāku cenu, nekā piedāvā LG.

«Ja LG atļaus piekļūt infrastruktūrai, Latvenergo Lietuvas gāzi varētu saņemt jau martā,» teica Siksnis.

LG patlaban aģentūrai LETA nekomentēja, kāds būs tās lēmums - atļaut vai neatļaut Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, taču Siksnis zināja teikt, ka LG atbildei vajadzētu būt zināmai līdz šā mēneša beigām.

«Latvenergo» koncernā 2017.gadā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 milj. eiro lielus ieņēmumus. Par 38 % ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 milj. eiro, informē uzņēmums.

Pagājušajā gadā «Latvenergo» koncerns arī sekmīgi uzsāka dabasgāzes tirdzniecību Latvijā un Igaunijā.

«Pārmaiņas un modernizācija - šādā zīmē ir aizritējis Latvenergo koncerna stratēģijas 2017.-2022. gadam pirmais gads. Tas bijis īpaši piesātināts ar notikumiem un jauniem izaicinājumiem, kas būs nozīmīgi turpmākajā enerģētikas attīstībā. Mūsu laikmeta tehnoloģiskais izrāviens un proaktīvu lietotāju prasības rada arī jaunas iespējas, un mēs esam gatavi tās izmantot,» uzsver AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

«Īpaši lepojamies ar augstu elektroenerģijas izstrādi - 2017. gadā Latvenergo koncernā saražotas 5,7 TWh elektroenerģijas. Lielākā nozīme bija ražīgai elektroenerģijas izstrādei Daugavas hidroelektrostacijās - pēc vairākiem gadiem, kas Latvijā aizvadīti ar salīdzinoši zemu ūdens līmeni Daugavā, pērn bija liela ūdens pietece un līdz ar to elektroenerģijas ražošanai īpaši veiksmīgs gads. Pagājušajā gadā Latvenergo koncerns ir apliecinājis savu nozīmi valsts ekonomikā kā atbildīgs elektroenerģijas ražotājs, kura pieņemtie lēmumi ir palīdzējuši samazināt obligātā iepirkuma komponentes apmēru,» saka AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs.