Viedokļi

Gāzes piegādei no Lietuvas atlicis ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu

Āris Žīgurs, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā, Latvijas ekonomikas ministrei Danai Reizniecei Ozolai un Latvijas delegācijai viesojoties Klaipēdā, Lietuvā, panākts būtisks progress gāzes piegāžu īstenošanai no Lietuvas uz Latviju. Lietuvas Enerģētikas ministrs un uzņēmuma Klaipēdas nafta vadītāji iepazīstināja Latvijas ekonomikas ministri, uzņēmuma Latvenergo vadību un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvi ar piedāvājumu Latvijas pusei piegādāt gāzi Latvijā no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, iztirzājot šī pakalpojuma svarīgas izmaksu pozīcijas un nosacījumus tranzīta īstenošanai.

Apspriesti galvenie jautājumi, ko pēdējā pusgada laikā aktīvi risinājuši Latvijas energokompānijas a/s Latvenergo un Lietuvas termināļa un speciālisti, lai gūtu pārliecību, ka piegādes no Klaipēdas Latvijas pusei sniegs finansiāli izdevīgu darījumu un spēs konkurēt ar tradicionālo cauruļvadu gāzes apgādi. Šobrīd Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa biznesa nosacījumi nākamajam gadam – regazifikācijas izmaksu politika, tehniskās tranzīta jaudas un dabasgāzes transportēšanas tarifi – ir iekļauti piedāvājumā Latvijas pusei, izanalizēti un tiek atzīti par konkurētspējīgiem, lai tiktu izvērtēta iespēja iegūt pirmo gāzes piegādi enerģijas ražošanas un Latvijas klientu vajadzībām uz ekonomiski pamatotiem un izdevīgiem nosacījumiem.

Šogad esmu vairākkārt apmeklējis Klaipēdu, lai kopā ar Latvijas un Lietuvas enerģētiķiem risinātu pēc iespējas straujāku gāzes piegāžu diversifikācijas īstenošanu Baltijā, un ar gandarījumu atzīstu, ka Latvijas Ekonomikas ministres un Lietuvas ministra dialogs būtiski paātrinās elektroenerģijas un siltuma ražošanai nepieciešamā resursa brīvu apriti uz godīgas konkurences pamatiem visā Baltijas teritorijā. 2015.gada augusts ir jauna posma sākums gāzes tirgus liberalizācijas realizēšanai gan Latvijā, gan visā Baltijā. Paredzu, ka līdztekus mūsu veiksmīgajai sadarbībai ar a/s Latvijas gāze drīzumā varēsim apgūt jaunu pieredzi, kooperējoties ar Lietuvas gāzes komersantiem, kam nāksies mums spēt piedāvāt savu produkciju par pārredzamā periodā prognozējamu un konkurētspējīgu cenu. Tā būs jauna pieredze mums visiem, un ceru, ka jau drīzumā tiks veikti svarīgi uzlabojumi mūsu likumdošanā: tai jānodrošina iespēja pa esošajā infrastruktūrā ekspluatētajiem gāzes vadiem saņemt kurināmo resursu ne tikai no viena piegādātāja, bet – par konkurētspējīgu, pievilcīgu un pieejamu cenu – arī no jauniem komersantiem ar nediskriminējošiem noteikumiem.

Kā zināms, lai Latvijas klienti varētu izmantot esošās gāzes apgādes sistēmu gāzes saņemšanai, nepieciešami jaunievedumi Latvijas normatīvajos aktos, kas pieļautu šobrīd a/s Latvijas gāze valdījumā esošo gāzes cauruļvadu izmantošanu tranzīta un sadales sistēmas pielietošanai. Šobrīd noteikumus izstrādā un saskaņo SPRK, kas sola, ka jau drīzumā dokuments pēc konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm tiks apstiprināts un dos nepārprotamu impulsu brīvu gāzes tirdzniecības darījumu norisei Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar energobūvniecības uzņēmuma RECK akcionāru lēmumu par RECK valdes priekšsēdētāju iecelts Āris Žīgurs.

“Esmu nolēmis pieņemt RECK akcionāru piedāvājumu stāties uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā. Apzinos, ka šis ir nozarei un uzņēmumam izaicinošs laiks. No vienas puses milzīgs izmaksu pieaugums nozarē kopumā, kas ietekmē uzņēmuma ikdienas darbību un nākotnes plānus. No otras puses – šis ir iespēju laiks, RECK savu profesionalitāti turpinot pierādīt dažādos investīciju projektos, kas plānojas ne tikai Baltijas, bet Eiropas mērogā,” uzskata Āris Žīgurs.

Āris Žīgurs no 2010. gada līdz 2020. gadam bijis AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, savukārt pirms tam ilgstoši - AS Rīgas siltums prezidents. Ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī maģistra profesionālo grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā RTU Rīgas Biznesa skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pasniedz balvas par zinātniskajiem sasniegumiem enerģētikā

Armanda Vilcāne, 14.12.2017

Galveno profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā 2017. gadā saņēma Dr. sc. ing. Maija Rubīna

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo emitētās «zaļās» obligācijas 100 miljonu eiro apmērā ieguldīs videi draudzīgos projektos

LETA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas energokompānija «Latvenergo», kas pašlaik nodarbina 4000 darbinieku, plāno strādājošo skaitu samazināt par vienu ceturto daļu jeb 1000 darbiniekiem, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Darbinieku skaitu plānots samazināt, efektivizējot kompānijas darbību. Lielākais samazinājums - 800 strādājošo - skars «Latvenergo» koncerna uzņēmumu «Sadales tīkls», kura pārziņā ir elektroenerģijas sadale.

Žīgurs skaidroja, ka darbinieku skaitu plānots samazināt, automatizējot procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. No pašreizējām 50 «Sadales tīkla» bāzes stacijām tiks uzturētas vien 27.

«Elektroinženieri dodas uz šīm bāzēm, saņem darba uzdevumu, iekāpj automašīnā un dodas uz objektu. Šo bāzes staciju tīkla optimizācijas rezultātā būtiski pieaugs mobilitāte. Tāpat mēs ceram, ka uzlabosies ceļu stāvoklis, un bojājuma vietā būs iespējams nokļūt ātri. Katrā ziņā mūsu mērķis ir bojājuma vietā nokļūt ne ilgāk kā stundas laikā,» sacīja A. Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" bijušais valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs izveidojis uzņēmumu SIA "AZ EV", liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 20 eiro. Žīgurs ir vienīgais "AZ EV" kapitāldaļu īpašnieks, kā arī vienīgā amatpersona - valdes priekšsēdētājs.

Iepriekš Žīguram nepiederēja daļas citos uzņēmumos.

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka lēmums par "AZ EV" dibināšanu pieņemts 2022.gada 25.janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā jaunā kompānija iegrāmatota trešdien, 2.februārī.

Jaundibinātās kompānijas statūtos nav minēts tās darbības veids.

Jau ziņots, ka 2020.gada oktobra beigās Žīgurs atstāja "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu pēc tam, kad kompānijā tika veikta pārbaude par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015.gadā, lai izvērtētu, vai "Latvenergo" nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību

Armanda Vilciņa, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina, domā enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Intervija notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Šobrīd Baltijas valstis spēj saražot vien apmēram 50% no šim reģionam nepieciešamās elektroenerģijas, pārējais apjoms tiek importēts, norāda Ā. Žīgurs, uzsverot, ka tas ir vissliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības(ES) dalībvalstu grupām.

Lai palielinātu savu enerģētisko neatkarību, mums noteikti ir jādomā par papildu bāzes jaudām, turklāt tādām, kas nav atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, spriež eksperts. Latvijas gadījumā vidējā termiņā šim mērķim ir iespējams izmantot divus resursus – gāzi un atomenerģiju, skaidro Ā. Žīgurs. Viņš atzīmē, ka jau šobrīd valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot darba grupu un diskutēt par atomenerģijas nākotnes iespējām Latvijā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā varētu aktualizēties arī jautājums par atomelektrostacijas (AES) būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: Gāzes tirgū tuvākie gadi tiks pavadīti tirgus dalībnieku savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā

LETA, 02.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvajā Latvijas dabasgāzes tirgū tuvākie gadi tiks pavadīti, tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus, šodien Latvijas Radio radījumā Krustpunktā pauda AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš norādīja, ka patlaban gāzes tirgū notiek līdzīga attīstība, kāda tā bija elektroenerģijas tirgus atvēršanā kopš 2007.gada. Gāzes tirgū viss sarežģītais process vēl esot priekšā, ņemot vērā, ka kopš tirgus atvēršanas aprīlī pagājuši vien daži mēneši.

Žīgurs prognozēja, ka tuvākie gadi tiks pavadīti, pilnveidojot regulējumu un tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus.

Pēc viņa teiktā, lai gan liela daļa tirgu regulējošo noteikumu ir pieņemti, joprojām ir iztrūkstošie elementi.

Tāpat viņš pastāstīja, ka Latvenergo kopš jūnija veic gan īstermiņa iepirkumus, gan iepirkumus gāzes glabāšanai Inčukalnā un izmantošanai vēlāk. Noslēgti vairāki darījumi ne tikai ar AS Latvijas gāze, bet arī ar piegādātājiem no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvenergo zaļās obligācijas saņem Moody’s kredītreitingu

Žanete Hāka, 03.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service novērtējusi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ar kredītreitingu Baa2, stabils, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Vienlaicīgi aģentūra ir arī apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu šī gada februārī piešķirtajā kredītreitinga līmenī Baa2 ar stabilu nākotnes vērtējumu. Tādējādi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ir arī pirmās zaļās obligācijas Centrālajā un Austrumeiropā, kam piešķirts starptautiskas kredītreitinga aģentūras kredītreitings.

Obligācijas ir emitētas 2015.gada 10.jūnijā AS Latvenergo otrās obligāciju piedāvājuma programmas 100 miljonu eiro apmērā ietvaros, to fiksētā kupona likme ir 1,9% un dzēšanas termiņš ir 2022.gada 10.jūnijs.

Āris Žīgurs, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs uzsver, ka zaļo obligāciju emitēšana bija ambiciozs, taču racionāli pamatots solis. Mūsu vadošās atjaunīgo resursu izmantojošās ražotnes - hidroelektrostacijas - Moody’s ir izcēlis arī koncerna kredītreitinga pamatojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» Nominācijas komiteja noslēgusi uzņēmuma valdes locekļa amata pretendentu izvērtējumu, un uzņēmuma padomei lēmuma pieņemšanai par apstiprināšanu amatā nolemts virzīt trīs pretendentus, informēja «Latvenergo» pārstāvji.

Konkurss noritēja četrās kārtās, kurās atlasīti liela mēroga stratēģiskus projektus vadījuši speciālisti, ar vairāk nekā trīs gadu pieredzi liela uzņēmuma vadībā.

Nominācijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis stāstīja, ka pretendentiem tika prasīta ne mazāk kā trīs gadu pieredze darbā ar liela apmēra projektiem uzņēmumos ražošanā, enerģētikā un/vai būvniecībā. Nominācijas komisijai bija jāiesniedz pārliecinoši apliecinājumi pieredzei un prasmei dažādos aspektos - stratēģijas izstrādē, ieinteresēto pušu iesaistē, stratēģijas komunikācijā un ieviešanā, nozares un tās globālo tendenču pārzināšanā.

Jaunā valdes locekļa atbildībā būs «Latvenergo» ražošanas segments, tostarp lēmumu pieņemšana atbilstoši uzņēmuma stratēģijai ražošanas virziena struktūrvienībās - hidroelektrostaciju tehniskā vadība, termoelektrocentrāļu tehniskā vadība, inspekcija, vides un darba aizsardzība, ražošanas projekti, izpēte un attīstība, kā arī attīstības projektu vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīguram grūti atrast vārdus, kā nosaukt ķezu ap Sadales tīklu

Rūta Lapiņa, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprināta jaunā AS Latvenergo valde

Dienas Bizness, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Latvenergo akcionāru sapulcē 2015.gada 6.novembrī apstiprināta jaunā uzņēmuma valde piecu cilvēku sastāvā ar piecu gadu pilnvaru termiņu. Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un līdzšinējie tās locekļi - Uldis Bariss un Māris Kuņickis. Savukārt konkursa kārtībā izvēlēts Guntars Baļčūns un Guntis Stafeckis, informē uzņēmumā.

Jaunais valdes loceklis Guntars Baļčūns strādā Latvenergo koncernā jau 10 gadus, bet kopš 2007.gada ieņem AS Latvenergo Biznesa plānošanas un kontroles direktora amatu un kopš 2014.gada ieņem AS Enerģijas publiskais tirgotājs valdes locekļa amatu finanšu jautājumos. Savukārt Guntis Stafeckis kopš 2011.gada pilda AS Latvijas elektriskie tīkli, AS Latvenergo meitas uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora amata pienākumus.

Līdzšinējās AS Latvenergo valdes pilnvaru termiņš ir 2015.gada 15.novembris, tādēļ š.g.6.novembra akcionāru sapulcē tika iecelta jauna uzņēmuma valde. Jaunajā sastāvā uzņēmuma valde darbu uzsāks 2015.gada 16.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozarē izaicinājumu netrūks arī turpmāk, nozares pārstāvji norāda uz vienotas stratēģijas trūkumu un vajadzību spēt ilgtermiņā prognozēt tirgus apstākļus

Lielākie enerģētikas nozares nākotnes izaicinājumi saistāmi ar Baltijas valstu pārvades tīkla integrāciju ar Eiropas Savienības tīklu, Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidi, kā arī stratēģijas izstrādi. Kā iepriekš DB norādījuši vairāki nozares eksperti, enerģētikas jomā Latvijā aizvien trūkst vienotas stratēģijas, tāpēc enerģētikas nozares attīstībai tuvākā un tālākā perspektīvā DB organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā tiks atvēlēta īpaša loma.

Enerģētikas nozares sekmīgai darbībai vajadzīgs ilgtermiņa redzējums, atzīmē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. «Šajā nozarē ir nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpēc, pieņemot lēmumu investēt, jāmēģina prognozēt tirgus apstākļi vairākas desmitgades uz priekšu,» pauž Ā. Žīgurs, uzsverot, ka, lai veiksmīgi tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem, riski un iespējas jāizvērtē ilgtermiņā. Arī dabasgāzes sadales sistēmas operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane uzskata, ka vienota stratēģija nozarei par sliktu nenāktu. «Vienots, objektīvs, valstisks redzējums ir svarīgs jebkurā jomā. Enerģētika nav izņēmums. Jāsaprot, ka nav tikai viena virziena, katram segmentam ir jāpiemēro savi risinājumi, ņemot vērā visus kopējos apstākļus,» norāda I. Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Žīgurs iezvana tirdzniecības sesijas atklāšanu Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā

Rūta Cinīte, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā, pirmdien, 14. augustā, tradicionālo tirdzniecības sesijas atklāšanu iezvanīja AS Latvenergo pārstāvji, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Šī tradīcija tiek uzticēta tiem uzņēmumiem, kuri savā darbībā ir uzrādījuši īpašus panākumus – Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas ir saņēmis Nasdaq biržas Labāko investoru attiecību balvu starp obligāciju emitentiem.

«Latvija ir inovāciju zeme, taču, lai šīs inovācijas ieviestu dzīvē, ir nepieciešams investors. Līdzīgi, kā tas bija toreiz, kad Rīgā dzimis drēbnieks Jākobs Deiviss, emigrējot uz Ņujorku, inovatīvā veidā ieteica stiprināt džinsu izturību ar kniedēm. Taču viņam pašam nepietika naudas šī izgudrojuma patentēšanai, un par viņa investoru kļuva Levi Strauss. Lielisks stāsts par to, kas notiek un kādi apvāršņi atveras, kad satiekas aizrautība, inovācijas un investīcijas,» iezvanīšanas ceremonijā sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika šobrīd stāv uz lielu pārmaiņu sliekšņa, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Latvenergo» galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš uzsvēra, ka tuvākajos 30 gados pasaules enerģijas patēriņš augs par vismaz 30% un tehnoloģijas mainīs nozarē strādājošo kompāniju biznesa modeli.

Nākotnē milzīgu iespaidu uz enerģētikas sektoru atstās trīs veidu tehnoloģiju attīstība - notiks elektroauto attīstība un būs jāveido milzīgi uzlādes tīkli; attīstīsies enerģijas uzkrājēji, siltumsūkņi mājokļu apkurei un ienāks mākslīgais intelekts, līdz ar to piedāvājumi būs jāpielāgo jaunām, netipiskām klientu grupām, uzskaita Ā. Žīgurs.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nozīmīgi ir pieņemt pareizos investīciju lēmumus. Energosistēmas pamatlīdzekļi kalpo vismaz 50 gadus, līdz ar to, izdarot pareizos lēmumus, valsts var kļūt efektīva, bet pieņemot nepareizu lēmumu, tieši pretēji – neefektīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības vidējā gada cena Latvijā nākamgad varētu samazināties par 5-7%, pirmdien LNT raidījumā 900 sekundes teica AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

2015. un 2016.gada mijā varētu tikt pabeigta Lietuvas - Zviedrijas starpsavienojuma kabeļa izbūve, tāpēc cenām gaidāms neliels kritums. Pieslēdzoties jaudīgam tīklam, Latvijai būs piekļuve ievērojami lētākai Zviedrijas enerģijai.

Žīgurs arī klāstīja, ka šogad 1.janvārī pēc mājsaimniecību starta brīvajā tirgū uzņēmums zināmā mērā ir pārtraucis subsidēt elektroenerģijas piegādi iedzīvotājiem, un cena, kā redzams no tirgus situācijas, ir godīga - tirgotāju piedāvātās atšķirības ir tikai eiro centa simtdaļās.

Lai gan mājsaimniecībām kopumā šogad līdz ar brīvā tirgus atvēršanu elektrība ir kļuvusi dārgāka, tas patēriņu nav iespaidojis - iedzīvotāji tērē tāpat kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 25.maijā

Dienas Bizness, 25.05.2015

Pasaulē

Tas ir jāredz! Kā tiek ražoti Audi Vācijā

Fotogrāfiem bijusi iespēja paviesoties rūpnīcā Nekārsulmā, Vācijā, kur tiek ražotas Audi automašīnas. Lasīt tālāk...

Foto: Sipa USA/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts apmaksātas medicīnas pieejamības problēmām nemazinoties, izveidojusies auglīga vide privātām investīcijām veselības infrastruktūrā.

Austrumu partnerībā uzsvars pārbīdīts uz individuālu pieeju un lietišķumu; biznesu gan vājina sabiedrības dilemmas.

Elektrības vidējā gada cena Latvijā nākamgad varētu samazināties par 5-7%, prognozē AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

Dienas Bizness, 30.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Pagātnes krīze neatkārtosies, nākotnes krīze ir zināma – tās vārds ir tautsaimniecības sabremzēšanās. Kaut arī daudziem ekonomikas asinsrites palēnināšanās var nozīmēt mazāku apgrozījumu un mazāku peļņu, tā nav apokalipse.

Eksperti "Dienas Biznesam" norāda, ka 2008. gada krīze Latvijā nav iespējama vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – Latvijas mājsaimniecību aizņemšanās līmenis 2006. un 2007. gadā bija 20%, šobrīd – 3% no IKP. Esam piesardzīgi, līdz ar to mazāk ievainojami.

Šajā žurnalā "Dienas Bizness" atskatās uz 2019. gadu un kopā ar ekspertiem prognozē nākotnes izaicinājumus.

30. decembra numurā:

*Uzzini, ar kādām nodokļu pārmaiņām sāksies 2020. gads

*Noskaidro, kā Latvijā mainās soda naudu politika, ko apkaros bargāk

*Secini, vai norises nekustamo īpašumu tirgū ir spogulis plašākiem procesiem

*Analizē kopā ar ekspertiem, vai Latvijā būs krīze, vai jāgatavojas ilgākam zemākas izaugsmes periodam

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reizniece-Ozola ar Lietuvas enerģētikas ministru un Klaipēdas nafta vadību apspriedīs gāzes piegāžu alternatīvas

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ceturtdien, 27. augustā, dosies darba vizītē uz Lietuvu (Klaipēdu), lai apspriestu gāzes piegāžu alternatīvas Latvijas patērētājiem un citus aktuālos enerģētikas sektora jautājumus ar Lietuvas enerģētikas ministru Rokas Masiulis un Lietuvas enerģētikas nozares uzņēmumu vadītājiem, informē Ekonomikas ministres padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa regazifikācijas izmaksu politiku, tehniskās tranzīta jaudas un dabasgāzes transportēšanas tarifus, kā arī tam nepieciešamo tiesisko regulējumu.

Latvijas puses delegācijas sastāvā uz Lietuvu vēl dosies VAS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis, kā arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Lietuvas pusi sarunās pārstāvēs Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masiulis, Lietuvas Enerģētikas ministrijas viceministrs Aleksandras Spruogis un Starptautiskās sadarbības un plānošanas nodaļas vadītājs Tomas Lukoševičius, AS Klaipėdos nafta ģenerāldirektors Mantas Bartuška un Sašķidrinātās dabas gāzes termināla departamenta vadītājs Tadas Matulionis, SAS Lietuvos energija ģenerāldirektors Dalius Misiūnas un SAS LITGAS ģenerāldirektors Dominykas Tučkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 01.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina.

Tā intervijā, kas notika vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, saka enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.marta numurā lasi:

Statistika. Nodokļu parāds pieaug, glābj samaksas termiņa pagarinājumi.

Tēma. Kādus speciālistus gatavojam, kad jāmāca attālināti, bez prakses?

Aktuāli. Enerģijas cenas Eiropā turpina augt, februāris sola jaunus rekordus.

Krievijas izdarības Ukrainā atbalsosies Latvijā.

Uzbrukums Ukrainai atkal satricina enerģētikas tirgu.

Tendences. Likmju izmaiņas pārmāc kara haoss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jaunais Latvijas dzelzceļa šefs labākajā gadījumā būs zināms tikai gada beigās

Dienas Bizness, 24.09.2015

Apcietinātā Uģa Magoņa (no kreisās) vietu patlaban ieņem Latvijas dzelzceļa viceprezidents finanšu jautājumos Aivars Strakšas

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apcietinātā va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) šefa Uģa Magoņa vieta ir ļoti iekārojama. Īsi pēc viņa aizturēšanas interesenti ap uzņēmuma vadītāja krēslu sāka spietot ar negaidītu intensitāti. Lai izvairītos no problēmām, Satiksmes ministrija (SM) aicināja atsaukties personālatlases kompānijas, kas būtu gatavas sniegt palīdzīgu roku vispiemērotākā kandidāta atrašanā. Process pozitīvākā scenārija gadījumā ilgs līdz gada beigām, tomēr, visticamāk, jaunā vadītāja vārdu uzzināsim nākamā gada pirmajos mēnešos. Tiek prognozēts, ka, uzzinot pretendenta prasības, tikai apmēram 10% no kandidātiem pieteiksies paši, pārējos uzrunās personālatlases speciālisti, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Pagaidām oficiāli neviens nepauž vēlmi ieņemt LDz vadītāja amatu. Dažos medijos publicētais iespējamais kandidātu saraksts pārsteidzis teju visus tajā pieminētos personāžus. Neoficiāla informācija liecina, ka sarakstā minētais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs izsūtījis saviem darbiniekiem vēstuli, ka presē parādījusies maldinoša informācija un ka viņš uzņēmumu pamest negrasās. Neizpratni pauduši arī citi pieminētie, piemēram, va/s Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, kurš pat zvanījis satiksmes ministram Anrijam Matīsam (Vienotība), lai paustu savu neizpratni. Dienai viņš pilnībā noliedz iespēju kandidēt: «Nē, šajā konkursā netaisos piedalīties. Man ir daudz cita, ko darīt tur, kur es strādāju šobrīd.»

Komentāri

Pievienot komentāru