Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina, domā enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.
Intervija notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Šobrīd Baltijas valstis spēj saražot vien apmēram 50% no šim reģionam nepieciešamās elektroenerģijas, pārējais apjoms tiek importēts, norāda Ā. Žīgurs, uzsverot, ka tas ir vissliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības(ES) dalībvalstu grupām.
Lai palielinātu savu enerģētisko neatkarību, mums noteikti ir jādomā par papildu bāzes jaudām, turklāt tādām, kas nav atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, spriež eksperts. Latvijas gadījumā vidējā termiņā šim mērķim ir iespējams izmantot divus resursus – gāzi un atomenerģiju, skaidro Ā. Žīgurs. Viņš atzīmē, ka jau šobrīd valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot darba grupu un diskutēt par atomenerģijas nākotnes iespējām Latvijā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā varētu aktualizēties arī jautājums par atomelektrostacijas (AES) būvniecību.
Fragments no intervijas
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam tādu vārdu savienojumu kā enerģētikas krīze. Kāds ir jūsu viedoklis – vai tiešām šobrīd enerģētikas nozare piedzīvo krīzi?
Neapšaubāmi – enerģētikas nozare piedzīvo krīzi. Šajā gadījumā gan tas vairāk saistās nevis ar primāro resursu vai izejmateriālu trūkumu, bet gan ar energoresursu cenām. Šī krīze pēc sava smaguma ļoti līdzinās tai, ko piedzīvojām deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijā enerģijas ražošanā plaši tika izmantots mazuts un dabasgāze. Kurināmā mazuta lietošana elektroenerģijas un siltuma ražošanā Latvijā šobrīd ir praktiski pārtraukta, savukārt dabasgāzes patēriņš kopumā sarucis teju trīs reizes. Deviņdesmito gadu sākumā piedzīvotā cenu krīze bija saistīta ar sabiedriski ekonomiskās formācijas maiņu. Notika arī izmaiņas valūtā, kā ietekmē uzkrājumi zaudēja vērtību, bet energoresursu cenas strauji pieauga. Pašlaik, XXI gadsimta 20. gadu sākumā, krīze skar ļoti stabilu Eiropas kontinenta ekonomiku, tomēr atsevišķās pozīcijās cenu pieaugums ir ļoti liels. Dabasgāzes cenas ir palielinājušās sešas, pīķa brīžos pat astoņas, deviņas reizes, savukārt elektroenerģijas cenas pieaugušas aptuveni četras reizes, bet pagājušā gada 7. decembrī elektrība mājsaimniecībām vienā no stundām maksāja pat eiro par kilovatstundu (kWh). Tas nozīmē, ka cena šajā brīdī bija pieaugusi 25 reizes, salīdzinot ar normālo cenu līmeni pēdējo piecu gadu laikā.
Visu interviju lasiet 1.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
