Akciju cenas pasaules biržās trešdien saruka pēc vairāku ASV un Eiropas uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritums sekoja ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" paziņojumam, ka tas šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Tesla" akcijas cena kritās par vairāk nekā 12,3%.

Volstrītas galvenie indeksi kritās, un indekss indekss "Nasdaq Composite" samazinājās pat par 3,6%.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 23,6 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Alphabet" akcijas cena tomēr kritās par 5,0%, jo kompānijas pārskatā bija minēti relatīvi nelieli ieņēmumi no videoapmaiņas vietnes "YouTube".

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, investoriem nervozi gaidot ASV inflācijas datu publicēšanu šonedēļ.

Ja trešdien publicējamie ASV patēriņa cenu dati pārsniegs analītiķu prognozes, fondu tirgi var pieredzēt investoru atbrīvošanos no akcijām, brīdināja analītiķi.

Inflācija jau ir augstākajā līmenī pēdējo 40 gadu laikā, un pieaug bažas, ka pasaules galveno centrālo banku lēmumi par procentlikmju tālāku paaugstināšanu var aiziet par tālu un novest pie globālās ekonomikas recesijas.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas pēdējās dienās ir uzsvērušas, ka ir gaidāmas jaunas procentlikmju celšanas inflācijas iegrožošanai. Domājams, ka FRS septembrī paziņos par jaunu procentlikmju paaugstināšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to trešoreiz pēc kārtas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem nenodrošinot šo cenu kāpuma turpināšanos.

"Mums ir bijušas secīgas kāpuma dienas, un es domāju, ka ir gaidāms, ka tirgus nedaudz iepauzē," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo.

Ķīnas centrālā banka otrdien un trešdien samazināja procentlikmes, cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi.

"Problēma ir tā, ka vajadzīgs laiks, lai šie stimulēšanas pasākumi parādītos ekonomikas datos," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja. Viņa piebilda, ka šie pasākumi "daudz nelīdzēs, lai atrisinātu valsts dziļākās problēmas", starp kurām ir smags parāda slogs.

Tirgus dalībnieki gaidīja, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, cerot gūt priekšstatu par FRS nākamo lēmumu attiecībā uz procentlikmēm.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, jo investoru noskaņojumu negatīvi ietekmēja ASV lēmums atcelt "China Telecom" darbības licenci un pazemināta Vācijas ekonomikas izaugsmes prognoze.

Ilgstošs saspīlējums starp ASV un Ķīnu turpināja ietekmēt tirgus noskaņojumu, abām lielvarām konfliktējot dažādos jautājumos, tostarp par Taivānu, Honkongu, nacionālo drošību, tehnoloģijām un tirdzniecību.

Nebija arī nekādu norāžu, ka ASV Kongresā būtu panākta vienošanās par prezidenta Baidena sociālo tēriņu plānu, kura apjoms sarunu gaitā sarucis no 3,5 triljoniem ASV dolāru līdz 2 triljoniem.

Daļa investoru uzskata, ka šis plāns uzkurinās inflāciju, bet citi - ka tas sekmēs ekonomikas izaugsmi.

ASV Federālā sakaru komisija (FCC) otrdien atcēla "China Telecom" ASV filiāles darbības licenci, atzīstot, ka tā "rada ievērojamus nacionālās drošības un likumsargāšanas riskus".

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās otrdien kritās bažās par Tuvo Austrumu krīzi pēc Izraēlas armijas vadītāja solījuma atbildēt uz Irānas raķešu un dronu uzbrukumu Izraēlai. Samazinājās arī divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels paziņoja, ka inflācijas ierobežošana var notikt '"ilgāk, nekā bija gaidīts", jo jaunākie ASV ekonomikas dati likuši atlikt prognozes par procentlikmju pazemināšanu.

Izraēla un Irāna apmainījās draudiem pēc tam, kad Irānas pirmais tiešais uzbrukums savai galvenajai ienaidniecei Izraēlai krasi saasināja reģionālo saspīlējumu, kamēr karadarbība Gazas joslā turpinās bez cerībām uz pamieru tuvākajā laikā.

Pasaules naftas cenas nedaudz samazinājās, maz reaģējot uz Tuvo Austrumu krīzi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 37 798,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5051,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 15 865,25 punktiem.

Pasaules naftas cenas ceturtdien kritās pēc tam, kad bija pietuvojušās gada augstākajam līmenim, un to kritums veicināja akciju cenu palielināšanos pasaules biržās, kur tās vairākas dienas bija kritušās bažās par inflāciju.

Akciju cenas Volstrītā septembrī bija krasai samazinājušās, valdot bažām, ka paaugstinātu enerģijas cenu dēļ saglabāsies augstas procentlikmes Eiropā un ASV.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā tirdzniecības sesijas gaitā sasniedza 97,69 ASV dolārus par barelu, kas ir augstākā cena kopš pērnā novembra, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā sasniedza 95,03 dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada augusta, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Jēlnaftas cenas iepriekšējās dienās bija augušas, vakdot bažām par piedāvājumu pēc tam, kad Saūda Arābija un Krievija pagarināja ieguves apjomu samazinājumus līdz gada beigām, un pieaugot pieprasījumam svarigākajās naftas patēriņa valstīs, tostarp ASV un Ķīnā.

Akciju cenas trešdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, kamēr naftas cenas palielinājās, investoriem izvērtējot oficiālos datus par ASV inflācijas samazināšanos martā.

Gada inflācija ASV martā samazinājusies līdz 5% salīdzinājumā ar 6% februārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada maija, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Toties, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV martā bijusi 5,6% salīdzinājumā ar 5,5% februārī, bet mēneša inflācija bijusi 0,4% līmenī."

Ņemot vērā šo paziņojumu [par inflāciju], tālāku ievērojamu procentlikmju paaugstināšanu iespējamība tagad šķiet mazāk ticama," sacīja brokerfirmas ADSS globālais stratēģijas vadītājs Sridžans Katjals.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija pieauguši cerībā, ka labāki inflācijas dati var drīz izbeigt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvās procentlikmju celšanas politiku. Analītiķi tomēr paredz, ka FRS atkal cels procentlikmes nākamajā mēnesī, lai gan tikai par 0,25 procentpunktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Anglijas Banka pazemināja procentlikmes.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem pēc tam, kad FRS ignorēja bažas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un pazemināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem.

Tirgu dalībnieku noskaņojumu uzlaboja FRS vadītāja Džeroma Pauela teiktais, ka ir iespējamas tālākas procentlikmju pazemināšanas.

Pauels tomēr atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Trampa darba kārtība ekonomikas jomā. "Mēs neminam, mēs neizsakām minējumus un pieņēmumus," preses konferencē sacīja Pauels.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu "Apple", "Alphabet" un "Meta" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoru noskaņojumu uzlabojot optimismam par Covid-19 omikrona paveida ietekmi uz ekonomiku. ASV biržas bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Naftas cenas nedaudz pieauga, pastāvot bažām par ierobežotām piegādēm. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās.

Omikrona paveida strauja izplatība sākotnēji izraisīja bažas par tā ietekmi uz globālās ekonomikas atveseļošanos, bet dati, ka šis paveids izraisa vieglāku saslimšanu, un valdību balstvakcinācijas programmas ir nomierinājušas investorus.

"Relatīvi zemāki mirstības līmeņi apvienojumā ar vakcinācijas centienu turpināšanos ir vairojuši cerības, ka mēs pāriesim uz endēmiju un ka ekonomika spēcīgi atveseļosies," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Bažas par inflācijas kāpumu un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nostāja par procentlikmju pacelšanu, lai pretotos inflācijai, nemazināja investoru uzticēšanos Eiropas akcijām.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot jaunas norādes par procentlikmju dinamikas virzienu un ASV tehnoloģiju milža "Nvidia" peļņas rādītājus.

Akciju tirgi pēdējās tirdzniecības sesijās ir sasnieguši jaunus rekordus, un daži investori otrdien izmantoja izdevību fiksēt peļņu.

Kāpumu akciju tirgos veicināja ASV inflācijas samazināšanās līdz 3,4% aprīlī, kas vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Pasaules naftas cenas kritās, bet ASV dolāra vērtība maz mainījās.

Vara cena turējās tuvu pirmdien sasniegtajam rekordam, bet zelta cena nedaudz samazinājās pēc pirmdien sasniegtā rekorda. Sudraba cena bija tuvu 11 gadu augstākajam līmenim.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 39 872,99 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 5321,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 16 832,62 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, investoriem paņemot atelpu pēc nesenā akciju cenu kāpuma, kas bija sekojis negaidīti labiem ASV inflācijas datiem.

ASV inflācijas tempa palēnināšanās šonedēļ bija stimulējusi akciju cenu kāpumu, nostiprinot investoru uzskatu, ka ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes un tā nākamgad varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās pēc mazumtirgotāja "Walmart" un tehnoloģiju milža "Cisco Systems" akciju cenu samazināšanās attiecīgi par 8,1% un aptuveni 10%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pretēji šai tendencei nedaudz pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4% bažās par jēlnaftas pieprasījumu.

Ne ASV, ne Eiropas akciju tirgos pirmdien nebija vienotas tendences.

Akciju tirgos tika pamanīta ziņa, ka demokrāti un republikāņi atsāk piektdien pārtrauktās sarunas par ASV parāda griestu pacelšanu, norādīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Viņš piebilda, ka pašlaik šīs sarunas tirgus dalībniekus ne pārāk satrauc, taču tas var mainīties, ja, tuvojoties jūnijam, vienošanās netiks panākta.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 0,4% līdz 33 286,58 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" tikpat kā nemainījās un tirdzniecības noslēgumā bija 4192,63 punkti, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 12 720,78 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kāpa par 0,2% līdz 7770,99 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 16 223,99 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 7478,16 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ziņu, ka bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļūs par šīs valsts premjerministru.

Eiropas biržās bija kāpums par spīti datiem, ka Lielbritānija un Vācija virzās uz recesiju.

Par nākamo Lielbritānijas premjeru kļūs Riši Sunaks 

Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks pirmdien ievēlēts par Konservatīvās partijas...

Volstrītā akciju cenas pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ne tikai pazīmes par Lielbritānijas politiskās dzīves normalizēšanos, bet arī optimisms par kompāniju peļņu.

Optimismu tirgos veicināja arī ziņas, ka Eiropas gāzes cenas ir četru mēnešu zemākajā līmenī. Nīderlandes gāzes TTF cena pirmoreiz kopš jūnija noslīdēja zem 100 eiro līdz 96,50 eiro par megavatstundu.

Grupas "Energi Danmark" analītiķi izskaidroja gāzes cenu kritumu ar mēreniem laikapstākļiem Eiropā un lieliem gāzes uzkrājumiem pirms ziemas.

Naftas cenas kritās bažās par ekonomikas recesiju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,3% līdz 31 499,62 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 3797,34 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 10 952,61 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,6% līdz 7013,99 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,6% līdz 12 931,45 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,6% līdz 6131,36 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,6% līdz 85,05 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,3% līdz 93,26 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 0,9863 līdz 0,9876 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,1258 līdz 1,1281 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 147,65 līdz 148,95 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,26 līdz 87,56 pensiem par eiro.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc vairāku dienu ilgas pretējas tendences, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Volstrītas indeksi pieauga par vismaz 2% pēc tam, kad naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par vairāk nekā 10%.

"Šodienas [akciju cenu] kāpumam pamatā ir naftas cenu kritums, bet mēs vēl neesam redzējuši akciju cenu minimumu vai naftas cenu maksimumu," sacīja "Spartan Capital Securities" analītiķis Pīters Kardillo.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 7%, bet Londonas biržas indekss kāpa par 3,3%.

"CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons to izskaidroja ar "Krievijas Ārlietu ministrijas izteikumiem, ka būtu labāk, ja viņu mērķi Ukrainā tiktu sasniegti caur sarunām".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 2,0% līdz 33 286,25 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,6% līdz 4277,88 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,6% līdz 13 255,55 punktiem.

Eirozonas valstu biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu, ka tiks sākta procedūra par pārmērīgi budžeta deficītu pret vairākām eirozonas valstīm.

EK pavēstīja, ka šādu procedūru paredzēts sākt pret Franciju, Itāliju, Beļģiju un vairākām citām valstīm.

Savukārt Londonas biržā akciju cenas kāpa, jo publiskotie statistikas dati liecināja par strauju inflācijas samazināšanos.

Gada inflācija Lielbritānijā maijā sarukusi līdz 2% salīdzinājumā ar 2,3% aprīlī, tādējādi tā pirmo reizi kopš 2021.gada jūlija sasniegusi valsts centrālās bankas noteikto mērķi, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

ASV akciju biržas trešdien bija slēgtas, jo valstī bija oficiāla brīvdiena, atzīmējot verdzības beigu gadadienu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kāpa par 0,2% līdz 8205,11 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,8% līdz 7570,20 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,4% līdz 18 067,91 punktam.

Akciju cenas Eiropā un ASV otrdien galvenokārt samazinājās saistībā ar ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas izteikumiem, ka procentu likmes varētu palielināties.

Jelena intervijā "The Atlantic" norādījusi, ka procentu likmes ASV varētu būt jāpalielina, lai ierobežotu inflācijas kāpumu, ja tiks realizēti jaunākie prezidenta Džo Baidena ierosinājumi valsts izdevumu palielināšanai un uzsils valsts ekonomika.

Tomēr, kad viņas teiktais izraisīja akciju cenu kritumu, Jelena norādīja, ka neesot prognozējusi, ka ASV Federālā rezervju sistēma varētu paaugstināt procentlikmes.

Investori jau nedēļām ilgi bažījušies par inflācijas kāpuma riskiem un pēkšņu Federālās rezervju sistēmas nostājas maiņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 34 133,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4164,66 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 13 633,5 punktiem.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, samazinoties investoru entuziasmam attiecībā uz ASV tehnoloģiju milžu akcijām.

Akciju cenas Volstrītā un vairumā Āzijas biržu saruka pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) decembra sanāksmes protokols apslāpēja cerības uz drīzu procentlikmju samazināšanu.

Eiropas biržās akciju cenas pakāpeniski pārvarēja negatīvo noskaņojumu un noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par aptuveni 0,5%.

Naftas cenas dienas sākumā pieauga, valdot bažām par piegādes problēmām, bet pēc tam samazinājās un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 37 644,34 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 4688,68 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 510,30 punktiem.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien pieauga.

Aiz okeāna investoros viesa optimismu dati, ka ASV patērētāju pārliecība jūnijā sasniegusi 18 mēnešos augstāko līmeni un jauno mājokļu cenas maijā pakāpušās līdz augstākajam līmenim vairāk nekā gada laikā.

Eiro kursa pieaugumu veicināja Eiropas Centrālās bankas prezidentes Kristīnes Lagardas izteikumi, ka ECB politikas veidotāji tuvākajā laikā, visticamāk, nespēs norādīt, kad procentlikmes sasniegs maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentlikmju paaugstinājums.

"Ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē centrālā banka ar pilnīgu pārliecību spēs apgalvot, ka procentlikmes sasniegušas maksimālo līmeni," Lagarda sacīja Sintrā, Portugāles dienvidos, kur uz ikgadējo sanāksmi pulcējušies centrālo banku vadītāji un ekonomisti.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas, kurā viņš sacīja, ka FRS var pāriet uz mazāk agresīvu monetāro politiku cīņā pret inflāciju.

Pauels savā uzrunā Brukingsa Institūtā Vašingtonā trešdien sacīja, ka FRS var mīkstināt savu nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā jau decembrī, kad ir paredzēta FRS politikas noteicēju nākamā sēde.

"Vēl arvien pārāk augsta inflācija liek FRS turpināt procentlikmju paaugstināšanu. Bet to paaugstināšanas temps var palēnināties jau šomēnes," sacīja "Convera" analītiķis Džo Manimbo.

Investori gaida ASV nodarbinātības datu publicēšanu piektdien. Analītiķi paredz, ka saskaņā ar tiem ASV ekonomikā novembrī ir radīti 200 000 jaunu darbavietu, bet bezdarbs saglabājies stabils 3,7% līmenī.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ceturtdien publiskotiem ES statistikas biroja "Eurostat" datiem, ka oktobrī bezdarbs eirozonas dalībvalstīs vidēji bijis 6,5%, kas ir rekordzems līmenis.

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, bet pieauga Volstrītā, tirgiem gatavojoties šīs nedēļas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei, kurā var tikt paceltas procentlikmes.

"Tirgi vēl arvien ir tramīgi attiecībā uz gaidāmo agresīvo FRS monetārās politikas pastiprināšanas ciklu, un ir paredzams, ka [ASV] centrālā banka šonedēļ cels procentlikmes," sacīja investīciju bankas "Charles Schwab" analītiķi.

"Globālo noskaņojumu turpina pasliktināt notiekošais karš Ukrainā, jaunākā procentlikmju pacelšana, ASV dolāra vērtības kāpums un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās Ķīnā," atzina analītiķi.

Nedēļas nogalē publicēti dati liecina, ka Ķīnas rūpnieciskā aktivitāte pagājušajā mēnesī sarukusi straujākajā tempā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, valdībai piemērojot lokdaunus valsts lielākajās pilsētās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,3% līdz 33 061,50 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4155,38 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% līdz 12 536,02 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, atsākoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumam un tirgiem vāji reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no pārvēlēšanas kampaņas.

"Nvidia", "Broadcom" un "Texas Instruments" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% - straujāk nekā pārējie ASV biržu indeksi. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Baidena pārsteidzošais paziņojums, ka viņš izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, dominēja ziņu ciklā, bet analītiķi viņa izstāšanās un atbalsta viceprezidentei Kemalai Herisai ietekmi uz tirgiem raksturoja kā nelielu.

Pagājušās nedēļas beigās akciju cenas bija kritušās pēc tam, kad kompānijas visā pasaulē piedzīvoja IT darbības traucējumus.

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena pirmdien saruka par 3,5%, jo IT darbības traucējumi turpināja ietekmēt kompānijas darbu. "Delta Air Lines" pirmdien atcēla vairāk nekā 820 reisus.