Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot cerības uz Ķīnas ekonomikas stimuliem, politisko saspīlējumu Francijā un ASV procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

Frankfurtes biržas indekss DAX pirmoreiz pārsniedza 20 000 punktus. Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga, neraugoties uz Francijas gatavošanos jaunai politiskai krīzei.

Volstrītā indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2% pēc ziņām, ka jēlnaftas eksportētāji ir tuvu jaunas vienošanās noslēgšanai par ieguves ierobežojumu pagarināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 44 705,53 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 6049,88 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 19 480,91 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien saruka pēc vairāku ASV un Eiropas uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritums sekoja ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" paziņojumam, ka tas šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Tesla" akcijas cena kritās par vairāk nekā 12,3%.

Volstrītas galvenie indeksi kritās, un indekss indekss "Nasdaq Composite" samazinājās pat par 3,6%.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 23,6 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Alphabet" akcijas cena tomēr kritās par 5,0%, jo kompānijas pārskatā bija minēti relatīvi nelieli ieņēmumi no videoapmaiņas vietnes "YouTube".

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV inflācija uzrādīja lielāko kāpumu vairāk nekā 10 gadu laikā.

Gada inflācija ASV jūnijā pieaugusi līdz 5,4% salīdzinājumā ar 5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati.

"Lai gan ir viegli izskaidrot daudzas lietas, kas to iespaidoja, tas noteikti palielināja bažas plašākā tirgū, ka inflācija varbūt būs mazāk pārejoša, nekā mēs uzskatījām," sacīja "National Securities" analītiķis Ārts Hogans.ASV

Federālā rezervju sistēma (FRS) vairākkārt ir paziņojusi, ka patēriņa cenu krasais pieaugums būs pārejošs, un tirgi līdz šim lielākoties pieņēma šo argumentu.

Lai gan ASV akciju cenas kritās, šis "kritums bija pieticīgs" pretstatā ASV dolāra "krasajam kāpumam" pēc ziņojuma par augsto inflāciju, sacīja "BK Asset Management" ārvalstu valūtu analītiķe Ketija Liena.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, neraugoties uz optimismu nerosinošiem patērētāju pārliecības datiem ASV un Vācijā.

ASV patērētāju pārliecības kritums februārī bija lielāks par gaidīto, aptaujas dalībniekiem paužot vairāk bažu par darbaspēka tirgu un ASV politisko vidi.

Patērētāju pārliecības indekss Vācijā martam palielinājies līdz mīnus 29 punktiem, salīdzinot ar pārskatīto februāra rezultātu mīnus 29,6 punktu apmērā, un šis kāpums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Lai gan Vācijas mājsaimniecību prognozes personīgajam finanšu stāvoklim ir uzlabojušās, attiecīgajam indeksam pieaugot no mīnus 20 punktiem līdz mīnus 4,8 punktiem, indekss, kas izsaka mājsaimniecību vēlmi tērēt naudu, sarucis no mīnus 14,8 punktiem līdz mīnus 15 punktiem.

"Patērētāji jūtas ļoti nedroši," sacīja NIM patērētāju eksperts Rolfs Birkls, vainojot vēl arvien augsto inflāciju un "vājākas ekonomiskās prognozes Vācijas ekonomikai šogad".

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ko noteica bažas par Ķīnas ekonoimikas stāvokli un ASV banku sektoru.

Lielākās ASV bankas, to skaitā "JPMorgan Chase" un "Wells Fargo", piedzīvoja akciju cenu krišanos par vairāk nekā 2%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā bijis par 0,7% lielāks nekā jūnijā, tādējādi kāpums bijis lielāks par analītiķu prognozēto, liecina otrdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Tas palielināja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atkal paaugstinās procentlikmes, sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

"Ķīnā nav pietiekamas [ekonomikas] izaugsmes un, pēc tirgus domām, izaugsme ASV ir pārāk liela, lai tas patiktu FRS," piebilda "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta.

ASV centrālās bankas Atvērtā tirgus komiteja pēc kārtējās divu dienu sēdes paziņoja, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,25 procentpunktiem - līdz 4,5-4,75%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2007.gada.

Pagājušajā gadā bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts septiņas reizes. Mērķrādītājs tika palielināts martā un maijā, abas reizes to paaugstinot par pusi procentpunkta, kā arī jūnijā, jūlijā, septembrī un novembrī, kad tas tika palielināts par trim ceturtdaļām procentpunkta. Savukārt decembrī tas tika paaugstināts par pusi procentpunkta.

FRS Atvērtā tirgus komiteja pauda apņēmību panākt, lai gada inflācija samazinātos līdz 2% līmenim, un norādīja, ka tāpēc bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā un gaidot ASV inflācijas ziņojumu. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga.

Eiro turpināja tuvoties paritātei ar ASV dolāru pēc Eiropas Komisijas paziņojuma, ka tā atkal samazinās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam un palielinās inflācijas prognozes.

"Vairs nav jautājuma par to, vai eiro attiecība pret dolāru samazināsies līdz vienam, bet jautājums vairāk ir par to, cik ātri tas notiks un vai pie tā apstāsies," sacīja "City Index" analītiķe Fiona Sinkota.

"Eiropā ik dienu pieaugot bažām par enerģētisko drošību, šķiet, ka būs gandrīz neiespējami izvairīties no recesijas."

"Twitter" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11% pirmajā tirdzniecības sesijā kopš Īlona Maska paziņojuma, ka viņš atsakās no šīs sociālo mediju platformas iegādes par 44 miljardiem ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas un ASV dolāra vērtība samazinājās, tirgiem gaidot ASV nodarbinātības datu publiskošanu šonedēļ.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Sākoties septembrim, kas vēsturiski ir vājš periods akcijām, daži investori nolēma fiksēt šogad gūto peļņu, "jo mēs nezinām, kā gads beigsies", sacīja "LPL Financial" analītiķe Kvinsija Krosbija.

Viņa norādīja uz neskaidrību par ASV ekonomikas perspektīvām "un par to, vai ekonomika palēninās straujākā tempā par vienkāršu atdzišanu".

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās pēc tirdzniecības sesijas Tokijas biržā, kuras indekss "Nikkei" saruka par vairāk nekā 4%. Tas sakrita ar jenas vērtības palielināšanos, kas parasti notiek, kad pasaules biržās akciju cenas krītas.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga.

Par spīti koronavīrusa delta varianta straujajai izplatībai, investoros nostiprinās pārliecība, ka problemātiskākais pandēmijas posms ir beidzies, norādījis "50 Park Investments" analītiķis Ādams Sarhans.

Optimismu vairoja arī ASV uzņēmumu labie peļņas rādītāji, kā arī dati, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī pieaudzis par 1,6% - vairāk, nekā bija lēsuši analītiķi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 35 366,26 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 4486,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 15 019,8 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 7125,78 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,3% līdz 15 905,85 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 6664,31 punktam.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, kāpjot banku akciju cenām, ko veicināja bažu mazināšanās par banku krīzi pēc varas iestāžu veiktiem pasākumiem šī sektora atbalstīšanai.

ASV banku sektors tagad "stabilizējas", Amerikas Baņķieru asociācijas (ABA) konferencē otrdien paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

"Mūsu iejaukšanās bija nepieciešama, lai aizsargātu plašāko ASV banku sistēmu," teica Jelena. Viņa gan deva mājienu, ka var notikt tālākas iejaukšanās, "ja mazākas [banku] institūcijas piedzīvos noguldījumu aizplūšanu, kas rada krīzes izplatīšanās risku".

Noguldījumu izņemšana ir stabilizējusies pēc tam, kad ASV varas iestādes pirms vairāk nekā nedēļas iejaucās, lai nodrošinātu banku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" klientu līdzekļu aizsardzību.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,0% līdz 32 560,60 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,3% līdz 4002,87 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% līdz 11 860,11 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, rekordaugstai inflācijai pastiprinot investoru bažas, ka ir gaidāmas jaunas procentlikmju paaugstināšanas.

Galvenie Volstrītas indeksi samazinājās ceturto dienu pēc kārtas, turpinoties lejupejošai tendencei pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pagājušonedēļ paustā brīdinājuma, ka turpināsies procentlikmju celšana ar mērķi iegrožot inflāciju.

Frankfurtes, Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka pēc Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ātrā novērtējuma publicēšanas, kas liecina, ka gada inflācija eirozonā augustā palielinājusies līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,9% jūlijā, pamudinot Eiropas Centrālo banku (ECB) uz stingrāku monetāro politiku.

Eirozonas inflācija pārspēj rekordus

Gada inflācija eirozonā jūlijā palielinājusies līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,9% jūlijā, liecina...

Tirgu dalībnieki tagad gaida, kad piektdien tiks publicēti dati par jaunu ASV darbavietu radīšanu, lai gūtu labāku priekšstatu par ekonomikas stāvokli.

"Sākot ar rītdienu un piektdienu, es domāju, mums būs daudz informācijas, ko pārdomāt," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Naftas cenas kritās bažās par pieprasījumu, Ķīnai ieviešot jaunus Covid-19 ierobežojumus un pastāvot iespējamībai, ka vienošanās par Irānas kodolprogrammu var palielināt jēlnaftas eksportu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average " trešdien kritās par 0,9% līdz 31 510,43 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3955,00 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 11 816,20 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 1,1% līdz 7284,15 puktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,7% līdz 12 873,48 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 6125,10 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 2,3% līdz 89,55 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,8% līdz 96,49 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0015 līdz 1,0054 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1656 līdz 1,1619 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 139,00 līdz 138,978 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,92 līdz 86,50 pensiem par eiro.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās, jaunākajiem ASV inflācijas datiem samazinot straujas procentlikmju samazināšanas perspektīvas.

Pasaules naftas cenas pieauga bažās par saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts gada inflācijas rādītājs, septembrī samazinājās līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,5% augustā, līdz ar to tika reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV septembrī pieauga līdz 3,3% salīdzinājumā ar 3,2% augustā.

Abi inflācijas rādītāji bija augstāki, nekā analītiķi bija gaidījuši. Apvienojumā ar spēcīgiem ASV nodarbinātības datiem, kas bija publiskoti pagājušajā nedēļā, tie vājināja iemeslu FRS agresīvi samazināt procentlikmes.

Akciju cenas eirozonas galvenajās biržās otrdien kritās, Covid-19 krīzei aizēnojot labvēlīgus ekonomikas datus.

Divi no trim Volstrītas indeksiem pieauga, bet viens kritās pirms ceturtdien ASV gaidāmās Pateicības dienas, kad Volstrīta būs slēgta.

Naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

Frankfurtes biržas indekss kritās par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss - par 0,8%, Eiropai cīnoties ar Covid-19 izplatīšanos, kuras dēļ Austrija pirmdien atgriezās pie daļēja lokdauna.

Beļģija un Nīderlande vēl atgūstas no nesenajiem vardarbīgajiem protestiem pret jauniem Covid-19 ierobežojumiem. Vācija ir brīdinājusi, ka tās noteiktie ierobežojumi, tostarp aizliegums nevakcinētajiem apmeklēt zināmas publiskas vietas, ir nepietiekami.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju perspektīvu un gaidot kompānijas "Apple" jaunākos peļņas rādītājus.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau sesto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi. Preses konferencē pēc komitejas sēdes FRS vadītājs Džeroms Pauels prognozēja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma.

Lielās tehnoloģiju kompānijas ceturtdien piedzīvoja pozitīvu akciju tirdzniecības sesiju, nosakot Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos par 1,5%.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja enerģētikas uzņēmuma "Shell" laba pirmā ceturkšņa peļņa. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās, tirdzniecībai šajās biržās atsākoties pēc 1.maija brivdienas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,9% līdz 38 225,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5064,20 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,5% līdz 15 840,96 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās nedaudz pieauga. Kāpums bija arī Āzijas biržās, ko veicināja Ķīnas plāni palielināt izdevumus infrastruktūrai.

Tirgu dalībnieki turpināja vērot konfliktu Tuvajos Austrumos, kur Izraēla īsteno Gazas joslas bombardēšanas kampaņu pēc grupējuma "Hamās" uzbrukumiem Izraēlai 7.oktobrī.

Eiropas tirgos noskaņojums bija nenoteikts pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma par procentlikmēm eirozonā.

Volstrītas indeksi izteikti samazinājās, investoriem izvērtējot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un paaugstināto ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumu.

Naftas cenas pieauga, stabilizējoties pēc kritumiem šīs nedēļas sākumā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,3% līdz 33 035,93 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4186,77 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,4% līdz 12 821,22 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga pēc labas "Facebook" māteskompānijas "Meta" peļņas un dažādu ASV ekonomikas datu publicēšanas.

"Meta" akcijas cena pieauga par apmēram 14% pēc tam, kad šī uzņēmuma ziņojums par 5,7 miljardu ASV dolāru peļņu pirmajā ceturksnī radīja atvieglojumu tirgū.

Šī "Meta" peļņa, kā arī iepriekš šonedēļ publicētas ziņas par labu "Microsoft" un "Alphabet" peļņu "palīdzēja radīt atvieglojumu, ka [tehnoloģiju nozares] lielie līderi vēl uzrāda relatīvi labu sniegumu no operacionālā viedokļa un saglabā savu pozīciju kā tirgus līderi," atzina "Briefing.com".

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

ASV bankas "First Republic Bank" akcijas cena, kas iepriekšējās divas dienas bija ievērojami kritusies, ceturtdien pieauga par 8,8%. Palielinājās arī citu ASV reģionālo banku akciju cenas.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās pirms svarīgu ASV nodarbinātības datu publicēšanas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājai Kristalinai Georgievai brīdinot par globālās recesijas risku palielināšanos.

Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ vienošanās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

OANDA tirgus analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka akciju cenu agrīnu kāpumu Eiropas tirgos drīz nomainīja kritums, jo "investori ieņem piesardzīgu pieeju" pirms piektdien gaidāmās ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo soli.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc bažām, ka negaidīti labi ASV nodarbinātības dati var veicināt akciju cenu samazināšanos, ņemot vērā prognozes par agresīvāku procentlikmju pacelšanu.

"Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai šodien riskētu pirms nodarbinātības datu [publicēšanas]. Šodien cilvēki nogaida," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Akciju cenas Volstrītā trešdien lielākoties pieauga, bet Eiropas biržās kritās, savukārt ASV dolāra vērtība palielinājās pirms gaidāmā ziņojuma par mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņu.

"Tagad, kad sākotnējā pēcvēlēšanu eiforija ir norimusi, ir skaidrs, ka tirgiem ir grūti atrast katalizatoru, lai izraisītu jaunu cenu kāpumu," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG tirgus analītiķis Kriss Bošamps, atsaucoties uz ASV prezidenta vēlēšanām.

Investoru domas šonedēļ atkal pievērsās karam Ukrainā pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atļāva Ukrainai veikt triecienus ar amerikāņu tāla rādiusa raķetēm dziļi Krievijas teritorijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām pieauga, tirgiem izvērtējot varbūtību, ka AS Federālā rezervju sistēma (FRS) decembrī pazeminās procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,3% līdz 43 408,47 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 5917,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 18 966,14 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien saruka, investoriem sekojot jaunākajiem pavērsieniem Ukrainas krīzē, bet naftas cenas pieauga pēc jaunām pazīmēm par lūzumu Irānas kodolsarunās.

Zelta kā droša investīciju patvēruma cena pieauga līdz apmēram 1900 ASV dolāriem par unci, turpinoties bažām par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu notikt tuvākajās dienās un draudi ir ļoti lieli, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.

OANDA analītiķis Edvards Moja sacīja, ka kara riski "šķiet pieaugam", pastiprinot satraukumu tirgos, kuri jau nervozē par gaidāmajām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanām.

"Volstrīta jūtas ļoti nervoza, paskatoties pa kreisi un redzot ģeopolitisko risku pastiprināšanos ar Ukrainas situāciju, un tad paskatotie pa labi un redzot agresīvas FRS [monetārās politikas] pastiprināšanas iespējamību," teica Moja.