Kāds vegāns Lielbritānijā vērsies Nodarbinātības tribunālā, kura lēmums varētu kļūt par paraugu citiem. Tribunālam būs jāpieņem lēmums, vai vegānisms ir jāaizsargā ar likumu, ziņo BBC.

Jordi Casamitjana informē, ka atlaists no darba labdarības organizācijā "League Against Cruel Sports", jo publiskojis informāciju, ka tā pensiju kapitālu iegulda uzņēmumos, kas iesaistīti izmēģinājumos ar dzīvniekiem.

Vīrietis apgalvo, ka ir saņēmis netaisnīgu sodu un lēmums viņu atlaist no darba pieņemts vegānisma dēļ.

Savukārt "League Against Cruel Sports" komentē, ka vīrietis atlaists no darba par rupju pārkāpumu.

Tomēr tas neapstrīd, ka vegānisms būtu jāaizsargā, norāda BBC.

Tagad Nodarbinātības tribunālam jāizlemj, vai vegānisms ir "filozofiska vai reliģiska pārliecība".

J. Casamitjana sevi raksturo kā ētisko vegānu un rīko kampaņas, lai savu vēstījumu nodotu citiem. Viņa uzskati ietekmē lielu daļu viņa ikdienas dzīves. Piemēram, viņš izvēlēsies iet ar kājām, nevis brauks ar autobusu, lai izvairītos no kukaiņu un putnu notriekšanas.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" uzsācis produktu ražošanu vegāniem, kuru pamata sastāvdaļa ir zirņu olbaltumvielas.

Šobrīd jau ne tikai vegāni un veģetārieši, bet ikviens cilvēks rūpīgāk plāno savu ēdienkarti, cenšoties to padarīt maksimāli veselīgu un dabai draudzīgu, tāpēc uzņēmums spēris soli arī šajā virzienā.

Sekojot aktuālajām uztura tendencēm pasaulē, jau pavasarī uzņēmums sāka produktu līnijas ražošana ar zīmolu "Rāznas", kas radās, vadoties pēc pasaulē aktuālās diētu tendences - fleksitārisma - pamatprincipiem, gaļas produktiem pievienojot teksturētus pelēkos zirņus un tādējādi padarot šos produktus uzturvielām bagātīgākus.

Lai arī pasaulē veģetāriešu ir ap 6%, bet vegānu ap 4%, vegānos produktus izvēlās ne tikai vegāni, bet arī fleksitārieši, kas sava uztura pamatā izvēlas augu valsts uzturu, reizēm iekļaujot arī gaļu. Analītikas uzņēmumi paredz, ka vegāniskās pārtikas tirgus ik gadu pasaulē pieaugs par 10%, īpaši augstus rādītājus uzrādot ASV. Dažos avotos minēts, ka šogad lielākais pieprasījums vegānisko pārtikas produktu grupā - ap 50% - vērojams tieši pēc gaļas alternatīvām un saldētām gatavām maltītēm, norāda uzņēmums.

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Krīzes laikā durvis vēra restorāns "Kozy Eats", kas piedāvā jaunas garšas vegāniskā dzīvesveida piekritējiem un visiem tiem, kuri uzturā vēlas lietot veselīgu pārtiku.

Restorānu Blaumaņa ielā izveidojis Kaspars Daktiņš, kurš sešus gadus ir strādājis viesmīlības biznesā Nīderlandē - gan palīdzējis restorānu vadībā un klientu apkalpošanā, gan bijis šefpavārs. Savas dzīvesbiedres iedvesmots, K. Daktiņš jau sešus gadus ir vegāns.

"Man jau sen bija interese par veselīgu ēšanu, kad pamēģināju uzturā lietot tikai vegānu ēdienus, sapratu, ka jūtos daudz labāk. Protams, vegānisms nenozīmē tikai veselībai draudzīgu uzturu, vegāniem rūp arī tīra vide un ētiska rakstura problēmas, kas ir saistītas ar dzīvniekiem," teic restorāna "Kozy Eats" saimnieks, kuram ēdināšanas iestādes izveide ir pirmie soļi uzņēmējdarbībā.

K. Daktiņš atzīst, ka Latvijā trūkst vegānu restorānu, - tādas vietas, kur vegāni var atrast sev piemērotu maltīti, varot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. "Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā to ir daudz vairāk, piemēram, Viļņā ir 25 ēstuves vegāniem. Tāpēc vegāniskās ēdināšanas nišā saskatu biznesa potenciālu," saka jaunais uzņēmējs, norādot, ka restorāna mērķa auditorija nav tikai vegāni.

Francijas miesnieki pieprasījuši valdībai aizsardzību pret karojošajiem vegāniem, apsūdzot tos centienos iznīcināt franču tradicionālo gaļas patēriņa kultūru.

Gaļas veikali tiek pakļauti uzbrukumiem, tos apmētājot ar akmeņiem vai apķēpājot to sienas ar grafiti un uzlīmēm, norādījusi Francijas Miesnieku federācija.

Dažu pēdējo mēnešu laikā 15 gaļas veikali aplaistīti ar mākslīgajām asinīm.

Miesnieku federācijas vadītājs Žans Fransuā Gihārs uzsvēris, ka šādi uzbrukumi ir terorisma paveids, un piebildis, ka uzbrucēju mērķis ir iznīcināt veselu franču kultūras nozari.

Vegāni vēlas «uzspiest milzīgajam vairākumam ļaužu savu dzīvesveidu vai pat ideoloģiju,» piebildis Gihārs.

Veģetārieši un vegāni veido tikai niecīgu daļu no franču sabiedrības, un saskaņā ar 2016.gadā veiktas aptaujas datiem sevi par veģetāriešiem atzinuši vien trīs procentu francūžu.

Veģetāro un vegāno kūku ražotājs SIA Vegetarian Foods plāno piedāvāt arī sāļos ēdienus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Veģetārās kūkās nav želatīna un olu, bet vegāni no uztura izslēdz vēl arī piena produktus. «Mēs esam veģetārieši un, pārtikas veikalos meklējot kūkas bez olām un želatīna, neko nevarējām atrast. Tāpēc ar sievu padomājām, ka varbūt ir vērts izveidot kaut ko savu. Pārtikas sfērā esmu kopš 2000. gada, tāpēc nolēmām pamēģināt ar to nodarboties. Sākām meklēt idejas un receptes, kaut kas izdevās un arī citiem garšoja, tāpēc izveidojām savu uzņēmumu,» stāsta Sergejs Meirāns, SIA Vegetarian Foods izpilddirektors. Sākumā uzņēmums pēc savām receptēm pasūtīja našķus kādā konditorejā, bet ar laiku izveidoja savu ražotni.

SIA Vegetarian Foods sortimentā ir 15 produkti dažādos fasējumos, no kuriem daļa ir vegāniskas kūkas. Kompānija piedāvā apaļās kūkas, kā arī atsevišķas šķēles viesmīlības nozares uzņēmumiem. Populārākie produkti ir vegāniskā šokolādes un veģetārā medus kūka. Uzņēmuma piedāvājumā ir arī iepakojums ar tikai diviem gabaliņiem.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” atklāj jaunu zīmolu “Backscreen”, kas piedāvā mūsdienīgu pakalpojumu kopumu video satura uzglabāšanai, apstrādei, publicēšanai, straumēšanai un atskaņošanai.

Jaunā zīmola nodrošinātie pakalpojumi ir noderīgi video uz pieprasījuma, tiešraides TV kanālu, dažādu pasākumu tiešraižu, sporta pārraižu, digitālo apmācību, uzņēmumu mārketinga un jebkura cita video satura straumēšanai. Sniegtie pakalpojumi ir mērogojami tā, ka tos var izmantot gan lielas raidorganizācijas un telekomunikāciju uzņēmumi ar miljoniem skatītāju, gan arī tādi satura īpašnieki, kuriem ir nepieciešams pārraidīt vienu tiešraidi vai dažus video klipus nelielam skatītāju skaitam.

OTT platformu popularitāte īpaši strauji augusi pēdējo gadu laikā, un tiek prognozēts, ka straumēšanas platformas pavisam drīz pilnībā aizstās tradicionālo televīziju.

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Kopš septembra beigām darbību Kaņepes Kultūras centrā (KKC) uzsākusi kafejnīca Austra.

Līdzšinējās kafejnīcas telpas Kr.Barona ielā atstātas dažādu iemeslu dēļ, biznesa portālam Db.lv pastāstīja kafejnīcas «Austra» vadītāja Rūta Rietuma. Viņa norādīja, ka atrast kafejnīcai atbilstošas telpas nebija tik viegli kā licies, tāpēc priecājas, ka sekojis piedāvājums sadarboties ar KKC.

«Taisnības labad jāsaka, ka izvēle bija vairāk abpusēja, - jo mums gan atbilst «Austra» vērtības, gan mums - viņu,» komentēja KKC pārstāve Anna Luīze Pētersone.

KKC izveidota atvērtā tipa virtuve. «Pavāru izveidotais ēdināšanas uzņēmums ir par caurspīdīgumu. Katrs ziņkārīgais var aplūkot un parunāties par un ap to, ka pasniegto ēdienu no sākuma līdz galam pavāri pagatavo paši un uz vietas,» komentē A.L.Pētersone.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Zaļāku ikdienu palīdz veidot arī pavisam vienkārši ieradumi – mazāks gaļas patēriņš, atteikšanās no vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumiem, korekcijas pārvietošanās paradumos un nevajadzīgo lietu pārdošana, atdošana vai atbildīga pārstrāde

Tā iesaka Kerolaina Reida (Caroline Reid), IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. augustā laikrakstā Dienas Bizness:

No vienas puses, liela šodienas tendence ir arvien augošā patēriņa kultūra, bet, no otras puses, daudzi runā par atkritumu daudzuma radīšanas samazināšanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Kā tāds liels tirgotājs kā IKEA tiek galā ar šīm tendencēm?

Mēs esam veikuši daudz pētījumu, kas norāda, ka patērētāji nevēlas justies izšķērdīgi, vēlas mantas nodot tālāk un labot tās, bet tam jābūt ērti. Tāpēc mums var būt sava loma tajā, izstrādājot produktus un nodrošinot pakalpojumus, lai dotu patērētājiem iespēju labot lietas, nodot tās tālāk un paildzināt to dzīvi. Tā mēs vēlamies mēģināt samazināt neilgtspējīgu patēriņu.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Jekaterina Bogdanova-Dudarenko ar vīru Oleksii Dudarenko Rīgā, Avotu ielā uzsākuši ražot šokolādi un plāno ar to sasniegt starptautiskos tirgus.

Lai uzsāktu šokolādes ražošanu, kopumā ieguldīti aptuveni 30 tūkstoši eiro.

Zīmols "Choco_lāde" ražo tā saukto Grand Cru bean-to-bar šokolādi, izmantojot tikai augstākās kvalitātes kakao pupiņas, audzētas konkrētā vietā, reģionā. Tādējādi zīmola sortimentā šokolādes veidi atšķiras tieši pēc reģioniem, jo katra reģiona kakao pupiņām piemīt savas īpašās garšu nianses.

Šobrīd "Choco_lāde" piedāvā šokolādi no Ekvadoras, Indonēzijas, Gvatemalas, Venecuēlas un Ugandas reģioniem, ka arī piena šokolādi, gatavotu no organiskā kokospiena un balto šokolādi, ražotu no organiskā kakao sviesta no Ekvadoras.

2020. gada beigās uzsākta arī tā dēvētās dzeramās šokolādes ražošana. "Tā ir ļoti populāra ārzemēs savas dabīgās izcelsmes dēļ. No mūsu ierastā kakao tā atšķiras ar to, ka ir gatavota nevis no kakao pulvera, bet no kakao pupiņām, tādējādi saglabājot dabīgo kakao sviestu. Rezultātā, karstais dzēriens sanāk maigāks un vieglāks pēc struktūras. Šis produkts pēc savas būtības, līdzīgi citiem mūsu produktiem, arī ir jauns Latvijas tirgum. Visa mūsu šokolāde ir ražota, neizmantojot dzīvnieku izcelsmes produktus un to var baudīt arī vegāni. Būdami veselīga dzīvesstila piekritēji, mēs izmantojam organisko kokosriekstu ziedu cukuru rafinēta cukura vietā. Tā bija mūsu apzinīga izvēle vēl ilgi pirms tā brīža, kad tā kļuva par modīgu lietu," stāsta J.Bogdanova-Dudarenko.

Pirmā auzu dzērienu rūpnīca Baltijā, kurā Igaunijas uzņēmēji ieguldīja vairāk nekā 13 miljonus eiro, sākusi ražošanu Centrāligaunijas pilsētā Tiri.

"Piena alternatīvas, kas izgatavotas no auzām, ir pieaugoša globāla tendence," sacīja Katre Kovaska (Katre Kõvask), YOOK Production AS izpilddirektore, piebilstot, ka galvenie auzu dzērienu patērētāji visur ir līdzīgi, proti, videi draudzīgi cilvēki, vegāni, cilvēki, kuri veselības apsvērumu dēļ nevar dzert govs pienu, un cilvēki ar elastīgu uzturu, kas reizēm lieto arī piena alternatīvas.

“Vienā maiņā spējam saražot līdz 20 miljoniem litru auzu dzērienu gadā, īpašu uzsvaru liekot uz eksportu. Sāksim ar savu vietējo tirgu, Baltiju, bet jau tagad mērķējam, cita starpā, uz Āziju un Persijas līča valstīm, kā arī uz Ziemeļeiropu un Rietumeiropu," skaidroja Katre Kovaska, raksturojot ģeogrāfiskās paplašināšanās perspektīvas. Viņa piebilda, ka konkurence šajā produktu segmentā ir ļoti liela.

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Mainoties patērētāju paradumiem un dzīvesveidam, Maxima Latvija šogad plāno izstrādāt pārtikas ražošanas fabrikas konceptu, kuru turpmākajos septiņos gados īstenot.

«Visus šo gadus Maxima ir nozīmīgs pārtikas ražotājs Latvijā. Mēs ražojam gan salātus ar majonēzi, gan svaigos salātus, gan cepam tortes, bulciņas, ražojam karstos ēdienus, kurus mēs piedāvājam savās vitrīnās. Mēs esam auguši līdzi Maxima veikalu tīklam, un šobrīd ir situācija, ka pieprasījums ir lielāks nekā tas, ko mēs spējam piedāvāt, kā arī ir mainījies tirgus un patērētājs,» stāsta Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Šī iemesla dēļ uzņēmums plāno būvēt Maxima pārtikas fabriku.

K. Āboltiņa norāda, ka patērētāji arvien vairāk vēlas pārtiku, kas ir gatava lietošanai. Lai arī majonēzes salāti joprojām ir populāri, tomēr ļoti strauji pieaug svaigo salātu pieprasījums, kā arī pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas. Lai to visu varētu realizēt, uzņēmumam nepieciešamas papildu ražošanas telpas, tādēļ ieplānots būvēt jauno Maxima pārtikas ražošanas fabriku. «To, cik liela daļa pircēju ir veģetārieši un vegāni, ir grūti pateikt, jo mēs redzam kopējo pirkumu grozu, bet tas nenozīmē, ka visi ģimenes locekļi lieto šādu pārtiku. Ļoti bieži ir tā, ka kāds no vecākiem ir vegāns vai veģetārietis, bet bērniem tomēr tiek piedāvāti gaļas produkti. Vai arī otrādi – vecāki piekopj tradicionālo ēšanas kultūru, bet jaunā paaudze ir izvēlējusies sev citu dzīvesveidu. Mēs redzam, ka šo pārtikas produktu apjoms un pieprasījums pēc tiem ļoti strauji aug. Ja šodien tā joprojām ir niša, tad pēc kaut kāda laika tā vairs nebūs niša, bet veidos ievērojamu daļu no visa pārtikas piedāvājuma,» uzskata Maxima valdes locekle.

«Orkla Latvija» sāks attīstīt jaunu zīmolu Latvijā - «Anamma», kas ražo augstas kvalitātes ēdienus vegāniem. «Anamma» zīmola produkcija būs pieejama lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā no 2019. gada rudens.

«Anamma» ir Orkla grupas zīmols, kas radīts Zviedrijā. Zīmols radies jau pirms 20 gadiem, bet uzņēmums Zviedrijā «Orkla Foods Sverige» to iegādājās 2015.gadā, līdz ar to tas iekļāvās Orkla grupā. «Orkla Latvija» produktus importēs un piedāvās patērētājiem Latvijas tirgū.

«Anamma» produkti tiek ražoti Zviedrijas dienvidos Eslöv. Tos eksportē uz Dāniju, Somiju, Norvēģiju, Igauniju, Lietuvu un tagad arī Latvijā būs iespēja tos iegādāties.

«Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša skaidro: «Latvijā tirgus ir salīdzinoši mazs un alternatīvi produkti vegāniem joprojām ir nišas virziens, bet jāsaka, ka ļoti strauji augošs, jo attīstās no zemas bāzes. Taču vegāni un bezglutēna produkti ir nākotne un mūsu vēlme ir piedāvāt plašu produktu sortimentu, lai katrs var atrast sev vēlamo. Mums ir daudz kategoriju – šokolāde, cepumi, kūkas, majonēze, mērces, sulas, ūdens utt. – un varētu katrā no tām izcelt vegāniem draudzīgus produktus. Jaunas tehnoloģijas, lai sāktu ražot jaunās produktu kategorijās – ir dārgas, tāpēc Orkla grupas uzņēmumi specializējas sadarbībā. Mēs attīstām kompetenču centrus un varam piedāvāt patērētājiem plašu produktu sortimentu un arvien jaunus produktus.»

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

"Samsung" šā gada viedtelefonu flagmaņu sērijas "Galaxy S20" dārgākais modelis "Ultra" piesaista uzmanību ar iespaidīgu 108 megapikseļu kameru un 100x tālummaiņu.

Dažus gadus it kā no malas noskatoties, kā "Huawei" «privatizē» viedtelefonu fotokameru lauciņu, "Samsung" šopavasar beidzot sagatavoja skaļu atbildi. Lielākais un dārgākais no jaunās "Galaxy S20" sērijas tālruņiem - "Ultra" – aprīkots ne vien ar uzkrītošu četru aizmugurējo kameru bloku, bet arī 100x tālummaiņu. Tā ir divreiz lielāka nekā "Huawei P30 Pro", kas pērnajā pavasarī tehnoloģiju pasaulē izpelnījās ovācijas un pat tika nodēvēts par «labāko spiegu telefonu».

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Ultra" ir jaunpienācējs "Galaxy S" saimē. Vēl nebijām apraduši ar domu, ka flagmanis sadalīts divos atzaros – parastajā un lielākajā jeb "Plus" versijā, kad sērijai pievienojās trešais brālis "Ultra". Kā var noprast pēc nosaukuma, gradācijas skalā šis ieņem augstāko pakāpienu. Tas ir lielāks par abiem pārējiem, ar 6,9 collu Dynamic AMOLED displeju un ar jau minēto simtkārtīgo tālummaiņu, kāda abiem pārējiem nav tikusi.

Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb “deepfake” video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada “Draudu apskats”.

Dziļviltojumu saturā var redzēt arī pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.

Jēdziens “viltus ziņas” ir pazīstams jau praktiski ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kurus radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.