Radošie kvartāli rada auglīgu vidi un infrastruktūru kopienas attīstībai, no kā iegūst gan vietējie iedzīvotāji, gan tajos iesaistītie uzņēmēji
«Aparaaditehas mērķis ir radīt universālu vidi, kas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi. Šādā ceļā tiek attīstīts viss reģions – gan tuvākā apkaime, gan visa Tartu pilsēta, turklāt pilsētas centrs atgūst dzīvīgumu, cilvēkiem atgriežoties no iepirkšanās «mekām» un piepilsētas,» stāsta Erki Prūls (Erki Pruul), Tartu radošā kvartāla Aparaaditehas vadītājs. Tartu aparātu ražotnes Aparaaditehas atdzimšana sākās 2014. gadā, kad nekustamā īpašuma attīstītājs ABC Kinnisvarateenuste OÜ, kas šo īpašumu bija iegādājies jau 2006. gadā, nolēma to pārvērst par «kultūras fabriku». Viņiem bija līdzekļi un arī pieredze, attīstot Telliskivi radošo kvartālu Tallinā, un vietējā vadība tika izvēlēta no bezpeļņas organizācijām un Igaunijas drukas muzeja, kas jau iepriekš Tartu testēja kultūras biznesa iespējas. «Īpašnieki saprata, ka, radot auglīgu vidi un infrastruktūru, ir ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem,» viņš teic. Kopējās investīcijas projektā ir teju astoņi miljoni eiro.
«Aparaaditehas attīstība ir bijusi patiesi strauja,» uzskata E. Prūls. Ēkas platība ir 14 tūkstoši m2, un četros gados par 11 tūkstošiem m2 ir noslēgti nomas līgumi. Taču renovācija ir notikusi stāvu pa stāvam, reaģējot uz tirgus prasībām.
Šobrīd Aparaaditehas ir 120 nomnieku, vairākus birojus dala vairāki uzņēmēji vai mākslinieki, tāpēc kopējais skaits ir vēl lielāks. Gandrīz visa platība, ko ir bijis iespējams izmantot, ir iznomāta, un pieprasījums ir augstāks, nekā organizācija spēj piedāvāt. E. Prūls piebilst, ka kultūras fabrikas formāts nosaka to, ka tā nekad nebūs «pabeigta». Visu laiku ir nepārtraukta attīstība – daži uzņēmumi beidz savu darbību, citi attīstās, mākslinieki visu laiku lūkojas pēc iedvesmas, meklējot jaunas darba telpas. «Tas nozīmē, ka par spīti pastāvīgam pilna laika darbam visu laiku notiek nepārtraukta jaunu nomnieku meklēšana, atlase un pārvietošana,» viņš skaidro. Vaicāts, kā tiek izvēlēti nomnieki, lai šīs telpas nebūtu kārtējā biroju ēka, E. Prūls uzsver, ka šādas kultūras fabrikas vadībā līdzsvara atrašana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Jaunu nomnieku izvēle ir uzskatāma drīzāk par mārketinga darbību, nevis administratīvu pārvaldību. «Lai Aparaaditehas varētu saukt par kultūras fabriku, te nepieciešams īstu mākslinieku klasteris, viņiem ir jāstrādā, lai viņu darbi tiktu izstādīti galerijās un pārdoti mūsu veikalā Made in Aparaaditehas. Tāpat ir ar t.s. komerciālo pusi – šai videi ir jāatbalsta radoši uzņēmēji, lai, piemēram, tiem blakus durvīs nebūtu kāda, kas dara to pašu. Tāpēc ir daudz izaicinājumu saistībā ar telpu platību, sinerģiju, atbalstu, dažādu pilnīgi atšķirīgu aktivitāšu kombinēšanu. Tā kā esam ieinteresēti savā nākotnē, jāatrod arī vieta jauniešiem. Šobrīd mūsu telpās ir mākslas skola, hobiju skola un jauniešu kora studija. Mans darbs ir ļoti svarīgs, bet vienlaikus arī ļoti aizraujošs,» viņš saka.
Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus attīstības vadītājas Unas Meibergas skatījumā, Aparaaditehas ir veiksmīgs piemērs ar to, ka uzņēmējiem ir integrēts skatījums, kas paredz, ka daļa telpu tiek iznomātas par salīdzinoši augstu maksu, bet daļa tiek dota māksliniekiem teju par pašizmaksu, tāpat tur tiek aicināti īpaši mākslinieki. Tādējādi tiek izlīdzināta iespēja nopelnīt un piesaistīt papildu apmeklētājus, kas savukārt nodrošina veiksmīgu biznesu kvartālā esošajiem ēdinātājiem un veikaliņiem.
Aparaaditehas ietilpst Trans Europe Halles tīklā, kurā ir simtiem dažādu kultūras centru. «Redzot, kā šāda veida centri attīstās, ir skaidrs, ka tas vairs nav izņēmums, bet gan likumsakarība. Bieži vien šādu radošo kvartālu ietekme pilsētās ir ievērojami plašāka nekā jebkuram universālveikalam vai biroju ēkai. Gan Aparaaditehas, gan Telliskivi radošās pilsētas piemērs parāda, kā tā ietekmē visu pilsētu. Šīs industriālās ēkas savā laikā tika plānotas ar citu mērķi, kas nozīmē, ka, piemēram, tās neieskauj milzīgi automašīnu stāvlaukumi klientiem, tāpēc cilvēki atkal staigā kājām vai brauc ar velosipēdu. Un visiem šiem aspektiem ir tikai pozitīvs iespaids uz pilsētvidi,» uzskata E. Prūls.
Visu rakstu lasiet 15. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/6
Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
