Vide

FOTO: Pirmās Latvijas Ainavu arhitektūras balvas laureāti

Zane Atlāce - Bistere,16.09.2019

Kategorijā «Ar ēkām saistīta publiskā ārtelpa»: viesnīcas AC Hotel Riga skvērs, kura autori ir SIA «Zala Landscape Architecture», SIA «Arhis arhitekti» un SIA «Elmāra Daniševska birojs».

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Sadalītas pirmās Latvijas Ainavu arhitektūras balvas (LAABA)nominācijās Ārtelpa, Personības un Procesi, informē LAABA rīcības grupas pārstāve Ilze Rukšāne.

Latvijas Ainavu arhitektūras balvas «Dižbalvu» starptautiskas žūrijas vērtējumā piešķīra kategorijai Ilgtspējīga ārtelpa - Bulvāru lokam - Rīgas kanālmalas apstādījumiem, kuru izveide uzsākta jau 1856.gadā pēc pilsētas aizsargmūru nojaukšanas un kuru attīstību ilgus gadus vadījis izcilais Georgs Kūfalts, jaunāko rekonstrukcijas projektu izstrādāja ainavu arhitekte Gundega Lināre. Pašlaik tos apsaimnieko pašvaldības SIA «Rīgas meži» nodaļa «Rīgas dārzi un parki».

«Starp visiem pieteikumiem bija viens, kas izcēlās īpaši. Mūsuprāt, tas patiešām ir starptautiskas izcilības piemērs. Šis projekts parāda: kad dažādas profesijas strādā roku rokā, kopīgi var radīt lieliskas lietas. Šis projekts nav svarīgs tikai Rīgai un Latvijai, bet arī visai Eiropai un pat pasaulei. Tas ir augstas raudzes piemērs, un žūrijas lēmums par to bija vienbalsīgs. Tādēļ «Dižbalvu» mēs piešķiram Kanālmalas apstādījumiem - Rīgas Bulvāru lokam - zaļajam koridoram,» skaidroja starptautiskās žūrijas vadītājs, Starptautiskās Ainavu arhitektu federācijas prezidents Džeimss Heiters (James Hayter) no Austrālijas.

Balvas par mūža ieguldījumu pasniegtas Gundegai Linārei, Aijai Mellumai, Silvijai Rubenei un Imantam un Laumai Lancmaņiem.

Latvijas Ainavu arhitektūras balvas laureātus skatieties galerijā!

Balva ir Latvijas ainavu arhitektūras profesionāļu labāko sasniegumu skate, kura tiek veidota kā laikmetīgs, nozares daudzveidībai atvērts pasākumu kopums. Balvas virsuzdevums - veicināt izpratni par ārtelpu kā nacionālās kultūrtelpas neatņemamu un neaizstājamu sastāvdaļu, kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu. LAABA visās nominācijās bija iesniegts 81 pieteikums.

Nacionālā žūrija trīs mēnešu laikā izvērtēja pieteikumus, apmeklējot ārtelpas, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām. Nacionālās žūrijas dalībnieki izvirzīja laureātu pretendentus - 38 ārtelpas, kā arī 22 procesus un personības, kas tika tālāk nodoti starptautiskās žūrijas vērtējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ainavai nav robežu

Zane Atlāce- Bistere,13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pirmajā Latvijas Ainavu arhitektūras balvā pieteikti visi Latvijas reģioni

Monta Glumane,11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās «ārtelpas», «personības» un «procesi» ir iesniegts 81 pieteikums un pieteikti visi Latvijas reģioni, informē Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA).

Nacionālā žūrija pirmo reizi tikās 20. jūnijā un īsi pēc tam sākusi ārtelpu apskati, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes. Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes - ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteiktie darbi

Zane Atlāce-Bistere,14.07.2021

Sabiedriskas ēkas. Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas "Saules skola" apbūves komplekss. MARK arhitekti: Mārtiņš Ošāns, Alīna Kļava, Jānis Gertmanis, Līga Rutka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad norisināsies jau 26. reizi.

Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti. Papildu tam, 2020. gadā tika veiktas izmaiņas konkursa nolikumā, kas arī procesiem ļauj pretendēt uz galvenās balvas iegūšanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 laureāti

Db.lv,10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: 2020.gada balvā Rīgas arhitektūrā novērtētie objekti

Zane Atlāce-Bistere,05.10.2020

Atzinība par jaunu telpisko kvalitāti pārveidotā industriālās apbūves teritorijā - ražošanas un biroju ēkas Bukultu ielā 11 projektētājam SIA „F.L.Tadao & Lukševics“.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: 2021.gada balvas Rīgas arhitektūrā laureāts un atzinīgi novērtētie objekti

Db.lv,30.08.2021

GALVENĀ BALVA

2021.gada balva Rīgas arhitektūrā

daudzfunkcionālas darījumu iestādes jaunbūves un tirdzniecības ēkas pārbūves Satekles ielā 2B un Stacijas laukumā 4 autoriem- arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai - par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī

kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības.

Pasūtītāji: SIA “Attīstības aģentūra”, SIA “Linstow”, SIA “Linstow Baltic”, būvētājiem: SIA “Skonto būve”, SIA “Skonto Construction”

Foto: Aivars Siliņš/publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti

Db.lv,09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 pretendenti

Zane Atlāce - Bistere,20.03.2019

Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas)

Daugavas stadiona tribīņu pārbūve. Būvprojekta izstrādātājs: PS LNK Industries partnership, TS, AR daļas SIA JR elements arhitektūras risinājumi, SIA MALUS architects, SIA DR arhitekti ( Dāvids Rubins, Renārs Putniņš, Juris Rotčenkovs, Marta Tabaka, Anda Ābele, Jānis Rudzītis, Eva Rotčenkova, Zanda Priedeslaipa, Ance Ruķe) . Būvnieks: PS LNK Industries partnership

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence

Zane Atlāce - Bistere,07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Eksporta un inovācijas balvai 2023 izvirzīti deviņi jauni tūrisma produkti

Db.lv,13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balva 2019 tiek Sāls mājai Pāvilostā

Zane Atlāce - Bistere,17.05.2019

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula (Brigita Bula arhitekti).

«Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus, un gudru arhitektūras domāšanu. Lai gan objektā dominē dabas varenība, apjoms ir harmonijā ar ainavu un saplūst ar jūru,» tā savu izvēli pamato fināla žūrija, kuras sastāvā ir Igns Ogints (Ignas Uogintas, Lietuva), Indreks Neks (Indrek Näkk, Igaunija), Anabela Varona (Anabel Varona, Spānija) un Agnese Lāce.

Latvijas Arhitektūras gada balvas - sudraba ananasus - ieguva Lubānas kapličas jaunbūve, Alūksnes Bānīša stacija un Mad City Riga 2018 autori, bet žūrijas īpašo atzinību izpelnījās arī Lielplatones vešūža restaurācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs pilsētas galvenā ainavu arhitekte un pilsētas galvenā dizainere

Db.lv,21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienestam pievienojusies galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un galvenā dizainere Evelīna Ozola.

“Līdz ar augstas raudzes pieredzes bagātu profesionāļu pievienošanos Pilsētas arhitekta dienesta komandai, tas varēs darboties pilnā kapacitātē, lai rūpētos par kvalitatīvas, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgas pilsētvides veidošanu. Galvenās ainavu arhitektes un galvenās dizaineres uzdevums ir uzraudzīt publiskās ārtelpas kvalitāti Rīgai nozīmīgajos projektos,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pilsētas arhitekta dienests ir RDPAD struktūrvienība, kuras atbildība ir arhitektūras, ainavas un dizaina kvalitātes pārvaldība, ko īsteno koordinējot un profesionāli atbalstot nozīmīgus publiskās ārtelpas un arhitektūras projektus, veicinot arhitektūras un pilsētvides projektēšanā un uzturēšanā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī popularizējot sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) izsludina metu konkursu ar mērķi iegūt LU Akadēmiskā centra teritorijas Torņakalnā telpiskās vīzijas metu, kā arī priekšlikumus teritorijas funkcionālajam zonējumam un Sporta mājas jaunbūvei.

Konkurss norisinās līdz šā gada 11. oktobrim, godalgu fonds – 40 000 eiro.

LU teritorija Torņakalnā strauji attīstās – 2015. gadā durvis vēra Dabas māja, 2019. gadā tika atklāta Zinātņu māja, bet 2023. gadā tiks pabeigta Rakstu māja. Turpmākajos gados LU Akadēmiskā centra teritorijā plānots izbūvēt Tehnoloģiju un Veselības māju, Studentu un Viesu māju, Sporta māju, Akadēmisko laukumu.

Konkursa objekts un izpētes teritorija atrodas Rīgā – Pārdaugavā, starp Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu, teritorijas kopējā platība ir 96 960,43 m². LU Akadēmiskā centra teritorija atrodas tuvu Rīgas vēsturiskajam centram un robežojas ar tā aizsardzības zonu un plānoto Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras koridoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot nulles cikla būvdarbu pabeigšanu, Strēlnieku ielā topošā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekta HOFT pamatos ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

HOFT projektu veido divas 7 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājas, kuras savieno pazemes autostāvvieta ar 23 auto novietnēm. Ēka, kas robežojas ar Strēlnieku ielu, ir arhitektūras piemineklis, uz kura piebūvēti divi papildus stāvi. Pagalmā esošā ēka ir pilnīgi jauna. Projektā kopumā ir 42 dzīvokļi platībā no 76 m2 līdz 232 m2.

Kompānijas R.EVOLUTION attīstītā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība tika uzsākta pērn decembrī, kopējais investīciju apjoms ir 16 miljoni eiro, bankas finansējums ir 8,9 miljoni eiro.

Pie projekta arhitektūras un koncepcijas īstenošanas strādā divas arhitektes – OPEN AD biroja vadītāja Zane Tetere-Šulce un Dita Lapiņa no biroja KROKS. «Mūsdienās lielpilsētu apzaļumošana ir jo sevišķi svarīga. Arhitekti un ainavu dizaineri projektē ne tikai parkus, skvērus, dārzus, bet arī izmanto alternatīvas iespējas: arhitektūras konstrukcijas uz jumtiem, balkoniem, terasēm, īpašiem balstiem. Šādi centieni atrod izpausmes vietas mūsdienu viesnīcu, biroju un dzīvojamo ēku arhitektūrā. HOFT projekts ir pārdomas par tēmu, kā mēs varam ne tikai saglabāt dabu lielpilsētā, bet arī vairot tās klātbūtni, izmantojot modernās tehnoloģijas,» stāsta Z. Tetere-Šulce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā kino Aurora ēkas vietā Rīgā, Tilta ielā, mazumtirdzniecības tīkls Mego, investējot teju 4 miljonus eiro, uzbūvējis jaunu veikalu. Šogad plānots atvērt vēl vairākus jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Veikala izveide un būvniecība Tilta ielā notikusi sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību, kopīgi veicinot apkaimes attīstību un cenšoties saglabāt pilsētas vēsturisko mantojumu, saka veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs. Viņš piebilst, ka veikalā pēc iespējas precīzi tikusi atdarināta vēsturiskās ēkas arhitektūra un iekštelpu, kā arī tirdzniecības zāles labiekārtojums. Tāpat arī ēkas fasādes krāsu toņi ir izvēlēti maksimāli līdzīgi vēsturiskajai apbūvei. Papildus tam tika labiekārtota arī teritorija pie jaunā veikala – ierīkoti soliņi, apgaismojums un velo novietnes.

“Mego veikala būvniecība Rīgas pilsētā, Sarkandaugavas centrā, ir labas prakses piemērs, kā tiek veidota sadarbība ar apkaimes biedrību tai svarīgā, šajā gadījumā centra izskata, jautājumā. Mēs paredzam, ka veikala jaunbūve un atjaunotais laukums būs labs stimuls, lai arī pārējā apkaimes centra daļa iepretim tiktu sakārtota,” saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Komentāri

Pievienot komentāru