Nekustamais īpašums

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Dienas Bizness,28.07.2017

Jaunākais izdevums

Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

Sākotnēji D. Čākurs apsvēris iespēju pats iegādāties Sēnīti, bet radusies ideja atjaunot ko līdzīgu savulaik izplatītajai patērētāju sabiedrības uzņēmējdarbības formai. Viņa galvā virmojot ideja par publiskās akciju sabiedrības dibināšanu, kur ikvienam ir iespēja ņemt dalību Sēnītes spozmes atjaunošanā iegādājoties akciju, kas varētu maksāt 100 eiro.

«Tas ir mans redzējums, pagaidām nekā vairāk arī nav, bet nekas nav pārspīlēts vai melots,» viņš saka.

Pats līdz šim darbojies SIA un z/s uzņēmējdarbības formās, tāpēc esot vēl jāsaprot kā īsti tas varētu darboties, un - lai sistēma nebūtu grūti vadāma. D. Čākurs teic, ka nav uzrunājis citus uzņēmējus, jo vēlas A/S veidot tieši ar tautas līdzdalību. Viņam arī neesot jābūt lielākajam īpašniekam. Protams, viņš būtu ieinteresēts, lai tur darbotos Liepkalnu firmas veikals, bet kafejnīcas vai restorāna koncepts vēl nav līdz galam skaidrs.

«Man šī ideja radās spontāni. Pats domāju, ka tā ir laba ideja, bet gribu noskaidrot citu cilvēku domas,». Lai iegūtu priekšstatu par sabiedrības domām attiecībā uz D. Čākura ideju, maiznīcas Liepkalni sociālā tīkla facebook lapā ir ievietota aptauja - «Vai tu būtu ieinteresēts iesaistīties Latvijas padomju laika pērles - restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanā?» Izklāstīta ideja par akciju sabiedrības modeli un aicinājums paust savu nostāju novērtējot ierakstu. Spiežot LIKE, aptaujas dalībnieks pauž atbalstu idejai par Sēnītes atdzimšanu, savukārt ar LOVE viņš pauž gatavību pats iesaistīties iegādājoties vismaz vienu akciju 100 eiro vērtībā.

Aptauja Liepkalnu facebook lapā ievietota piektdienas rītā, un ar ierakstu dalījušies vairāk nekā 250 lietotāju. Savukārt Sēnītes atdzimšanas ideju atbalsta vairāk nekā 400 lietotāju, un gatavi iesaitīties projektā ir vairāk nekā 100.

Pašlaik Liepkalnu maizes ceptuves un veikali darbojas Latvijā – Rūjienā, Valmierā, Pierīgā un Liepsalās, kā arī Igaunijas pilsētā Pērnavā.

Fotogalerijā var gūt priekšstatu par kompleksa stāvokli!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā

Restarts: Kas neriskē, tas necep maizi

Attiecībā uz sabiedrības iesaistīšanu un līdzdalību jāpiemin, ka kosmētikas ražotājs AS Madara Cosmetics, kurš šī gada otrajā pusē plāno iziet biržā, arī savu publisko piedāvājumu plāno orientēt uz esošajiem Baltijas klientiem - privātpersonām un citiem privātajiem investoriem. «Ar šo publisko piedāvājumu mēs dotu iespēju vietējiem iedzīvotājiem kļūt par investoriem, akcionāriem un Latvijas uzņēmuma daļu,» atzīmē AS Madara Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, kurš šī gada vasarā nāca klajā ar ideju par agrāk tik populārā restorāna kompleksa «Sēnīte» reanimēšanu, joprojām par to domā, taču projektā atklājušies zemūdens akmeņi.

D. Čākurs biznesa informācijas portālm db.lv pastāstīja, ka kopā ar «Sēnītes» pārdevēju izsūtīti uzziņas pieprasījumi dažādām valsts institūcijām, jo objekts ir kultūrvēsturisks piemineklis. Pamatojoties uz vienošanos ar «Sēnītes» pārdevēju, D. Čākurs nevarot atklāt detaļas, vien piebilda, ka «atklājās diezgan absurdas lietas,».

Tādējādi pašlaik risinoties sarakste ar valsts institūcijām, un projekta tālākā attīstība nav skaidra.

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludināts ideju konkurss par restorāna Sēnīte attīstību

Zane Atlāce - Bistere,04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» izsludinājis ideju konkursu par restorāna «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

Konkursa priekšmets ir attīstības ideju koncepts Ēku kompleksa Restorāns Sēnīte Inčukalna novadā restaurācija, pārbūve un teritorijas attīstīšana, tajā ietverot arhitektonisko risinājumu un teritorijas labiekārtojumu. Piedāvājumi tiks vērtēti, ņemot vērā idejas oriģinalitāti un māksliniecisko kvalitāti, kā arī funkcionalitāti, objekta plānojuma atbilstību videi un izmantošanas mērķim.

Kopējais godalgu fonds ir 2000 eiro. Plānots, ka attīstības koncepcijas uzvarētājs saņems 1500 eiro, bet otrās vietas ieguvējs - 500 eiro.

Konkursā var piedalīties Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiska vai fiziska persona - speciālists vai speciālisti, kā arī šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2019.gada 20.janvārim «Liepkalnu» birojā, Garajā ielā 7, Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA Liepkalni pagājušajā gadā strādāja ar 7,319 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 18,3% - līdz 340 128 eiro, liecina informācija Firmas.lv.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn Liepkalni strādāja nemainīgi stabili, soli pa solim kāpinot saimnieciskās darbības rādītājus. Uz darbības stabilitāti norāda arī valsts budžetā iemaksāto nodokļu apmēra pieaugums. Līdzīgi kā iepriekšējos darbības gados, arī pērn kompānija strādāja pie ražoto produktu kvalitātes uzlabošanas un dažādošanas.

Kompānijas vadība atzīmē, ka 2016.gadā uzņēmums par 13% palielināja saražotās produkcijas eksportu partneruzņēmumam Igaunijā OU Parnamaed.

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Liepkalni savu darbību daļēji pārceļ uz Igauniju

Zane Atlāce - Bistere, Rūta Lapiņa,20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs Liepkalni nākamā gada sākumā atklās ražotni, veikalu un kafejnīcu Igaunijā, netālu no Pērnavas, uzņēmums informē savā Facebook kontā.

Papildināta visa ziņa!

Uzņēmums arī informē, ka «līdz ar atsevišķu valsts iestāžu totālu neieklausīšanos Liepkalnu, kā vietējo Latvijas uzņēmēju viedoklī, un līdz ar atsevišķu valsts institūciju pastāvīgu uzņēmuma darbības apgrūtināšanu - daļu savas darbības pārcelsim uz Igaunijas republiku».

Maiznīcas Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja, ka līdz ar ražotnes atvēršanu Igaunijā, uz kaimiņvalsti vairs nebūs nepieciešamība eksportēt konditorejas izstrādājumus no Rūjienas ražotnes un maizi, ko cep Valmierā. Rūjienas ražotnē pašlaik strādā 60 cilvēki, kas būtībā ražojot produkciju Igaunijas tirgum un nedaudz pierobežai – Rūjienai, Naukšēniem un apkārtējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc šosejas atjaunošanas Sēnīte paliks bez piebraucamā ceļa

Žanete Hāka,31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu «Sēnīte» paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei, liecina Liepkalnu paziņojums Facebook.

2016.gada 25.oktobrī, kafejnīcai – restorānam «Sēnīte», kurš atrodas Inčukalna novadā, tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Sēnīte atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē.

«Jau sākotnēji SIA «Liepkalni» ieskatā restorāna «Sēnīte» lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA,30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «Sēne», kuras patiesā labuma guvējs ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, liecina informācija «Firmas.lv».

Čākurs atgādina, ka pirms laika nāca klajā ar ideju par restorāna kompleksa «Sēnīte» attīstīšanu, dibinot publisku AS, kurā ikviens varētu iegādāties akciju vai akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ideja par «Sēnītes» attīstīšanu joprojām nav zudusi. «Sēne» reģistrēta ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā «Sēnīte», to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

«Ilgtermiņā esam paredzējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā starta punktu izvēloties «Sēnīti», bet tas, vai šī iecere īstenosies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tāpēc es nevaru 100% pateikt, kāds būs šis koncepts. Vairāk vai mazāk tas būs saistīts ar mazumtirdzniecību, jo arī mūsu [«Liepkalnu»] pamatdarbība ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana,» sacīja Čākurs. Vienlaikus viņš piebilda, ka kādreizējā restorāna kompleksa «Sēnīte» vietā, ņemot vērā kultūrvēstures pieminekļa statusu, būtu jāveido kas vairāk par restorānu apvienojumā ar maizes un konditorejas izstrādājumu ražotni, taču, iekams vēl nav līdz galam skaidra ideja, plašāk par to viņš pagaidām neko nevarot pastāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO, FOTO: Cadets de Gascogne īpašnieki sadala uzņēmumu; plāno attīstīties Pierīgā

Monta Glumane,23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Liepkalni» jaunais veikals-kafejnīca Igaunijā, netālu no Pērnavas, piektdien vēris durvis apmeklētājiem, informē uzņēmums.

Aģentūra LETA vēsta, ka piektdien atklātās ražotnes, kafejnīcas un veikala izveides kopējās investīcijas veido aptuveni 1,8 miljonus eiro.

«Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs biznesa informācijas portālam db.lv iepriekš pastāstīja, ka jaunajā ražotnē, veikalā un kafejnīcā Igaunijā iecerēts nodarbināt kopumā 60-70 cilvēku. «Sāksim ar mazumiņu – 50,» viņš piebilda. «Primāri mēs mēģināsim atrast darbiniekus Igaunijā, bet sākotnēji apmācīt igauņus dosies cilvēki gan no Rūjienas, gan Pļaviņām, kur esam attīstījuši arī ēdināšanu,» stāstīja «Liepkalnu» saimnieks.

Līdz ar ražotnes atvēršanu Igaunijā, uz kaimiņvalsti vairs nebūs nepieciešamība eksportēt konditorejas izstrādājumus no Rūjienas ražotnes un maizi, ko cep Valmierā. Rūjienas ražotnē pašlaik strādā 60 cilvēki, kas būtībā ražojot produkciju Igaunijas tirgum un nedaudz pierobežai – Rūjienai, Naukšēniem un apkārtējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vidzemes šosejas Sēnītes posmā daļēji tiks atvērtas abas brauktuves

Žanete Hāka,21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam satiksme tiks pakāpeniski pārslēgta uz abām brauktuvēm, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

No rītdienas, 22. oktobra, autoceļa posmā no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam satiksmi pakāpeniski ir plānots pārslēgt uz abām brauktuvēm. Savukārt posmā no Vangažiem līdz Rīgai satiksmei joprojām būs atvērta tikai viena brauktuve ar divām joslām katru savā virzienā. Plānots, ka visā Vidzemes šosejas (A2) posmā, kurā norit būvdarbi, abas brauktuves tiks atvērtas novembra pirmajā nedēļā. Tad pilnībā satiksmei iecerēts atvērt arī Sēnītes mezglu un ceļa pārvadus.

Līdz šim uz brauktuves Siguldas virzienā ir ieklāta asfalta apakškārta un saistes kārta. Nākamajam gadam tādējādi paliks brauktuvju asfaltēšanas darbu pabeigšana, pārvadu apakšējo daļu remonts un Sēnītes mezgla rotācijas apļa pārbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

46 miljonus eiro vērtajiem ceļa būvdarbiem Sēnītes posmā sācies ziemas pārtraukums

Zane Atlāce - Bistere,27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvdarbos uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz Sēnītei (25,50.-39,40. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) ir iestājies ziemas tehnoloģiskais pārtraukums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Paveiktie būvdarbi ietver arī ceļa pārvadu Vangažos un Sēnītes satiksmes mezglā un Sēnītes rotācijas apļa pārbūvi, kā arī Straujupītes caurtekas Vangažos, gājēju tuneļa pie Sēnītes un apgaismojuma atjaunošanu Vangažos. Šogad ceļa sega visā posmā ir pārbūvēta līdz asfalta saistes kārtai. LVC atgādina, ka tā nav tik gluda un viendabīga kā virskārta.

Asfalta virskārta tiks ieklāta 2020. gada būvdarbu sezonā. Tāpat šogad ir uzsākta satiksmes pārvadu pārbūve, caurtekas un gājēju tuneļa atjaunošana, kā arī atjaunots apgaismojums un gājēju luksofors Vangažos. Nākamgad līdzās asfalta virskārtas ieklāšanai, tiks pabeigta arī satiksmes pārvadu pārbūve un drošības barjeru uzstādīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta ilgi gaidītā Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūve

Zane Atlāce - Bistere,08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu autovadītāju sapnis sācis īstenoties - gandrīz 14 km garā posmā uzsākta Vidzemes šosejas segas pārbūve posmā no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, informē darbu veicēji - piegādātāju apvienība Binders un ACB.

Uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža uzsākts šosejas abu brauktuvju segas pārbūves (pastiprināšanas) process posmā no 25,50. līdz 39,40. km jeb no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, pilnībā ietverot to, un vēl apmēram 1 km Siguldas virzienā. No Sēnītes mezgla turpinājumā uz Murjāņiem segas pārbūve pusotra km garumā tiks veikta arī Valmieras šosejai jeb a/c A3 Inčukalns – Valmiera posmā no 0,00. līdz 01,65.km.

Projekta ietvaros tiks atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi Sēnītes mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un tuneļveida caurteka. Projekts paredz ceļa brauktuves segas pārbūvi, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums tiks safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar esošajām šķembām, cementu un izlīdzināts. Tai pa virsu trijās kārtās ieklāta jaunā asfalta sega. Kopumā ieklāšanai paredzēta asfaltbetona apjoms - 179 877 t. Projekts neparedz ceļa smilts salturīgā slāņa nomaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Latvian Catering Company", kas iegādājies restorānu "Sēnīte", plāno atjaunot tā darbību.

Uzņēmuma īpašnieks Rolands Zujevičs sacīja, ka iegādātā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un pirmie darbi būs novērst telpu stāvokļa pasliktināšanos, kā arī veikt teritorijas sakopšanu.

"Plānojam atjaunot restorānu "Sēnīte", saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu," atklāja Zujevičs, piebilstot, ka plašākus komentārus pašlaik nesniegs, "lai darbs pats parāda rezultātus".

Vēsturiskajam restorānam Sēnīte jauns īpašnieks 

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi...

Jau vēstīts, ka restorānu "Sēnīte" Siguldas novadā ar 1,5 hektāru zemesgabalu iegādājies uzņēmums "Latvian Catering Company", kas nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

Darījuma summu nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji neatklāja. Vienlaikus informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Latvian Catering Company" īpašumu šogad septembrī par 400 000 eiro iegādājās no SIA "Baltijas lāse", kuras īpašnieki vienādās daļas pastarpināti ir Jānis Strautiņš un Atis Sausnītis.

Arhīva informācija liecina, ka 2019.gadā "Sēnīte" bija izlikta pārdošanā par 580 000 eiro. Savukārt maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" 2018.gadā bija izsludinājuši arhitektu ideju konkursu par kompleksa pārbūvi, kurā uzvarēja arhitekta Jāņa Ruciņa ideja, taču "Sēnītes" atjaunošanas projektu atcēla. Tāpat 2017.gada jūlijā "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna pagastā.

Savulaik slavenais restorāns "Sēnīte" iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns "Sēnīte" Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Restorāns Sēnīte" likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība "Turība". Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere,02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvi par 38,5 miljoniem eiro veiks Binders un ACB

Db.lv,05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzvarētājiem atklātajā konkursā būvdarbu veikšanai «Valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža posma km 25,50-39,40 (abas brauktuves) un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera posma km 0,00-1,65 segas pārbūve (pastiprināšana)» ir paziņota piegādātāju apvienība «Binders un ACB», liecina Latvijas Valsts ceļi informācija.

Apvienības piedāvājums atbilst visām konkursā izvirzītajām prasībām un tās piedāvātā cena – 38,5 miljoni eiro bez PVN bija viszemākā.

Kopumā iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti: piegādātāju apvienība «Binders un ACB» (piedāvātā līgumcena bez PVN 38 498 327,17 eiro); piegādātāju apvienība «Strabag» (piedāvātā līgumcena bez PVN 40 401 020 eiro); piegādātāju apvienība «SC&I» (piedāvātā līgumcena bez PVN 39 980 301,09 eiro).

Pieņemto lēmumu desmit dienu laikā var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, ja kāds no pretendentiem, kas piedalījās konkursā, uzskata, ka ar pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā ir aizskartas tā likumīgās tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Liepkalni atsevišķā ceptuvē uzsācis bezglutēna produktu ražošanu, informē uzņēmumā.

Jaunā bezglutēna produktu līnija veidota, rūpējoties par bezglutēna dzīvesveida piekritējiem un cilvēkiem ar palielinātu pārtikas jutību vai alerģiju. Lai arī sastāva ziņā atšķirīgi, tomēr garšu ziņā šie produkti būs līdzvērtīgi klasiskiem konditorejas gardumiem.

Maizes ražotājs Liepkalni dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus 

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus,...

“Uzņēmums šos specializētos produktus ceps pilnīgi atsevišķā ražotnē. Tādējādi tiks izslēgta jebkāda kviešu, auzu, miežu un rudzu daļiņu nokļūšana bezglutēna grupas produktos. Šo nišas grupu izstrādājām ar augstu atbildības sajūtu pret cilvēkiem ar palielinātu pārtikas jutību,” atklāj bezglutēna produktu grupas projekta virzītāja Agne Čākure.

Jauno bezglutēna produktu līniju sākumā veidos 10 produkti - sāļie un saldie cepumi, brauniji, riekstiņi, kā arī keksiņi. Divi no produktiem nesaturēs arī laktozi, rūpējoties par pircējiem, kuriem ir ne tikai glutēna, bet arī laktozes nepanesamība.

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro 

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir...

SIA Liepkalni Latvijā darbojas kopš 1992. gada, ikdienā ražojot pēc senču receptēm gatavotu maizi, kā arī plaša klāsta konditorejas gardumus. No 2018. gada uzņēmums ražošanu uzsācis arī Igaunijā.

Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā sasniedza 8,955 miljonus eiro, savukārt kompānijas peļņa pieauga teju divas reizes un bija 542 676 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un maizes izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas apgrozījums 2017.gadā sasniedza 17,770 miljonu eiro, kas bija par 10,4% jeb 1,677 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga par 20,5% jeb 186 tūkstošiem eiro un pagājušajā gadā bija 1,093 miljoni eiro.

AS “Hanzas maiznīcas” neto agrozījuma pieaugumu skaidro ar to, ka uzņēmums iegādājās “bake off” (iepriekš apceptu izstrādājumu) produkcijas pārdošanas biznesu un tādējādi palielināja “bake off” pārdošanas apjomus sešas reizes. Pārējās produkcijas pārdošanas apjomi pērn saglabājās 2016.gada robežās, sacīts tā gada pārskatā.

Pērn uzņēmums nodarbināja vidēji 188 darbiniekus, kas bija par 29 darbiniekiem mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt AS “Hanzas maiznīcas” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pieauga līdz 2,651 miljonam eiro.

AS “Hanzas maiznīcas” 2017.gada finanšu pārskats pieejams sīkākai uzziņai “Lursoft”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" 14.jūnijā atvērs jaunu maiznīcu Krišjāņa Valdemāra ielā, Rīgā.

Uzņēmumā skaidroja, ka ieguldītās investīcijas veikala izveidē ir nelielas. Maiznīcas telpas ir salīdzinoši mazas, bet ražošanas tehniskās bāzes pamats veidots no iepriekšējās ceptuves, kas bija tirdzniecības centrā "A7".

Jau ziņots, ka "Liepkalni" 2021.gadā strādāja ar 8,475 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 21,3% un bija 280 084 eiro. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Kompānija "Liepkalni" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 194 682 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Dagnis Čākurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere,26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere,29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus, informēja uzņēmuma īpašnieks ir Dagnis Čākurs.

Pēc viņa sacītā, iespēju robežās uzņēmums turpina ražot arī ārkārtējās situācijas apstākļos, bet dīkstāvei nācies pieteikt 37 cilvēkus, kuri bija nodarbināti uzņēmuma struktūrvienībās, kas ražo specifiskāku sortimentu ar ārkārtējā situācijā kritušos apgrozījumu. Kopējais uzņēmumā nodarbināto skaits ir apmēram 150.

Uzņēmumam pašam piederošās tirdzniecības vietas turpina strādāt arī ārkārtējā situācijā, arī produkcijas piegādes uz Igauniju nav apstājušās - preču plūsma turp turpinājusies visu šo laiku, taču ir piedzīvots apgrozījuma kritums.

Čākurs atturējās prognozēt, vai uzņēmuma darbību kā pozitīvi ietekmēs plānotā robežu atvēršana starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka uzņēmumam ir ražotne un veikals Igaunijā, netālu no Pērnavas virzienā uz Rīgu, "Via Baltica'' ceļa malā. Daudz kas ir atkarīgs no pieprasījuma un tā, vai Igaunijas tirgus ekonomiski atdzīvosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime,16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru