Lai izdzīvotu digitālajos džungļos, vajadzīgas pavisam citas zināšanas
Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai izdzīvošanai digitalizācijas džungļos ir laba izglītība, kas dod kārtīgas pamatzināšanas, spēju strādāt komandā, pieiet jautājumiem radoši un domāt kritiski, tā secināts Accenture rīkotajā dažādu nozaru speciālistu diskusijā «IT digitalizē biznesu».
«IT nozare ar savu darbu būtiski maina to, kā sabiedrība funkcionē. Ja veicinām tehniskās izmaiņas, vajadzētu strādāt ar sabiedrību, lai cilvēki ir tām gatavi, un palīdzēt pāriet uz jauno realitāti. IT un digitālā biznesa cilvēki, visticamāk, atradīs sev iespējas jaunajā pasaulē, bet tie, kuriem nav šādas izglītības un kuri nav strādājuši ar digitālām, matemātiskām lietām, iespējams, varētu tās neatrast. Kamēr nav par vēlu, jāmaina izglītības un pārvaldes sistēmas, lai paaudzes, kas nāk aiz mums, būtu tam vairāk gatavas. Skatoties uz to, kā mainās darba tirgus struktūra, skaidri redzams, ka darba vieta nevienam vairs nav garantēta,» spriež Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Latvijā.
«Šobrīd notiek paradigmas maiņa – iepriekšējos 15 gadus visas IT sistēmas bija atsevišķi datori, kas bija saslēgti savā starpā tīklā, bet šobrīd un nākamajos 15 un vairāk gados visa šī infrastruktūra tiks veidota kā virtuāla saziņa starp dažādām ierīcēm, un šī vide daudzos gadījumos būs bezvadu. Būtisks virziens ir tieši lietu internets, kas attīstās ļoti strauji. Dažādi eksperti un futūristi prognozē, ka pasaulē savstarpēji savienotas būs no 20 līdz 60 miljardiem dažādu ierīču, un plānots, ka ekonomikai tas varētu dot vairāku desmitu un pat simtu miljardu pienesumu. Viss atkarīgs no katra eksperta fantāzijas lidojuma, bet parasti visas šīs prognozes ir pārāk pesimistiskas. Šis virziens ir ļoti būtisks, un tieši drošas sakaru infrastruktūras izveidošana nodrošinās visu šo pakalpojumu un ierīču savstarpējo saziņu. Latvija šajā ziņā ir ļoti izdevīgā situācijā, jo mums ir vienas no labākajām tehnoloģijām, tīkli, datu pārraides ātrumi un pieņemamākās cenas Eiropas Savienībā. Mēs daudzos jautājumos un sfērās ES kopumā esam priekšgalā,» norāda Juris Binde, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents. Lai visus šos modernos pakalpojumus varētu lietot, vajadzīgas specifiskas prasmes un izglītība. Tai ir divi līmeņi – izglītība, kas nepieciešama, lai šādas sistēmas izstrādātu un ekspluatētu, un ikdienas prasmes. Profesionālajā līmenī jābūt labai saiknei ar jomu, kur programmu un sistēmu izstrādātāji darbojas. Ir daudz sliktu piemēru, kad ir izstrādāta sistēma, kas nekādi nestrādā, un tam ir divi galvenie iemesli – pasūtītājs nezina, ko tam vajag, savukārt tas, kurš veido sistēmu, nemēģina pat iedziļināties, kā tai jāstrādā. «Lai mēs varētu labi dzīvot šajā vidē, daudz kas jāprot. Lai izdzīvotu džungļos, vajag zināt vienas lietas, bet, lai izdzīvotu digitālajos džungļos, ir jāprot pavisam citas lietas, jo pretējā gadījumā cilvēks aiziet bojā,» spriež J. Binde.
Visu rakstu Tehnoloģijas kā āmurs labākiem rezultātiem lasiet 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness.