Maija beigās Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu un divu miljonu eiro līdzekļu pieprasījumu, lai nodrošinātu Covid-19 pārslimojušajiem rehabilitāciju, trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa skaidroja, ka VM šobrīd gatavo divus informatīvos ziņojumus ar papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Viens no šiem informatīvajiem ziņojumiem būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu ārstēšanu un dinamisko novērošanu, un tas taps sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galveno speciālisti Ludmilu Vīksnu.

Savukārt otrs ziņojums saskaņā ar VM plānu valdībā tiks iesniegts maija beigās, un tas būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu rehabilitāciju. Kā atzīmēja Janka, ņemot vērā VM ierobežotos finanšu līdzekļus, papildu finansējums divu miljonu apmērā tiks lūgts tieši pārslimojušo pacientu rehabilitācijai.

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Darījumu skaits ar privātmājām 2020. gadā Jūrmalā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, taču kopējā reģistrētā darījumu summa ir palielinājusies, ko sekmējis pieprasījuma-piedāvājuma faktors, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio dati.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Jūrmalā lielāka pircēju interese ir par nelielām, labas kvalitātes mājām, novērojuši Latio speciālisti. Palielinājusies vēlme pirkt Jūrmalai raksturīgās koka mājas, ko sekmēja cita veida māju piedāvājuma trūkums. Tiesa, darījums ar šādām mājām notiek tikai tad, ja koka māju ir iespējams atjaunot. Ja koka ēka ir pilnībā jārestaurē, pircējs labāk izvēlas iegādāties zemi un uzbūvēt jaunu māju.

Privātās apbūves zemju darījumu skaits 2020. gadā bija būtiski augstāks nekā 2019. gadā – pieaugums par 36 %, un 2021. gadā tas turpina palielināties. Vispieprasītākie zemesgabali bija Asaros (19 % no visiem zemes darījumiem Jūrmalā pērn), tad sekoja Vaivari un Sloka, kā arī Melluži, kas ir ļoti pieprasīta apkaime arī privātmāju iegādei: 17 % visu māju darījumu notiek Mellužos.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmuši 16 070 ārsti un ārstniecības iestāžu darbinieki, no tiem abas potes jau saņēmis 571 cilvēks, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 16 641 devu, no tām pirmdien, kad bija sācies vakcinācijas otrais vilnis, pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 268, bet jau otro 571 cilvēks.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1360 cilvēki, otrdien - 1618, trešdien - 1506, ceturtdien - 1781, piektdien - 1802, sestdien - 653, bet svētdien - 119 cilvēki. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Vakar otro vakcinācijas devu saņēmuši mediķi un ārstniecības iestāžu darbinieki no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas, Jēkabpils reģionālās slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari".

Veselības jaunuzņēmuma SIA "Vigobot" digitālais insulta rehabilitācijas asistents "Vigo" ir pieejams pirmajiem lietotājiem.

"Esam tikko palaiduši produktu Latvijas tirgū un pirmie 15 "Vigo" komplekti, kur ietilpst lietotne, planšetdators, statīvs un internets, jau ir pieejami lietotājiem. Paralēli sadarbojamies ar mediķiem, lai arī viņi varētu ieteikt "Vigo" insultu pārcietušajiem pacientiem, kam tas ir nepieciešams," teic līdzdibinātājs Kristaps Krafte.

Vaicāts par potenciālo lietotāju interesi, viņš norāda, ka šobrīd uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. "Vēl neesam sākuši reklāmas kampaņu, bet jau esam saņēmuši pirmos pieteikumus no interesentiem. Testa lietotāji ir atzinīgi novērtējuši "Vigo" sniegtās iespējas un viņu atveseļošanās ir bijusi veiksmīga. Tāpat mūs atzinīgi novērtē insulta rehabilitācijas profesionāļi," saka K. Krafte.

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Rīgas sporta manēžas renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,35 miljoni eiro, informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA).

Viņš norāda, ka Rīgas sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas esot kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā. Renovācijas darbu mērķis esot šo centru atdot atpakaļ sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā. Katru dienu Rīgas sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sporta skolas "Arkādija" sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām - Mārupes, Ādažiem, Jūrmalas un Lielvārdes.

Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Marta sākumā pārvērtības piedzīvojusi universālveikala “Stockmann” modes aksesuāru nodaļa, paplašinot telpas 380 kvadrātmetru platībā un piedāvājot virkni jaunu “premium” zīmolu apavu, aksesuāru un rotaslietu kategorijā.

Nodaļas paplašināšanā “Stockmann” un ēkas īpašnieks ieguldījuši 550 tūkstošus eiro.

“Paplašinot aksesuāru nodaļu, turpinām īstenot mūsu mērķi attīstīt modes kategoriju un papildinām savu sortimentu ar arvien jauniem pasaulē populāriem un klientu pieprasītiem “premium” zīmoliem,” stāsta universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Aksesuāru nodaļas jaunā un paplašinātā daļa izvietota kādreizējās kafejnīcas vietā blakus galvenajai ieejai. Telpas renovācija ilga vairākus mēnešus, rezultātā izveidojot modernu un funkcionālu tirdzniecības zāli ar plašu skatu uz 13. janvāra ielu.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā tika veikta “Stockmann Delikatess” nodaļas renovācija, pilnībā pārveidojot tās vizuālo tēlu, uzstādot jaunas, energoefektīvas iekārtas un atverot kafejnīcu “Stockmann Cafe”. Nodaļas renovācijā uzņēmums investēja 2,5 miljonus eiro.

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Pēdējo trīs gadu periodā Rīgas pašvaldība veikusi kapitālus ieguldījumus sporta skolas “Arkādija” Rīgas sporta manēžā, kurā kopumā ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro.

“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir viens no mūsu lielākajiem projektiem pēdējo gadu laikā. Esam paveikuši milzīgu darbu, lai atjaunotu šo vēsturisko sporta centru atbilstoši mūsdienu vajadzībām, lai arī iepriekš to vēlējās nojaukt. Mūsu talantīgie sportisti jau trenējas šajās telpās un piedalās dažādās sacensībās, stiprinot sporta attīstību gan Rīgā, gan Latvijā. Šai manēžai ir bagāta vēsture: no modernākā sporta centra valstī līdz brīdim, kad ēka zaudēja savu spožumu un tika izmantota dažādiem ar sportu nesaistītiem pasākumiem. Tomēr šobrīd manēža ir atguvusi savu sportisko garu! Manēžas atjaunošana ir bijis nozīmīgs lēmums, ko arī apliecina sportistu rezultāti un arī tas, cik liels potenciāls ir Rīgas jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā un cik svarīgi ir nodrošināt atbilstošu sporta infrastruktūru mūsu jauniešiem. Nākamajā gadā plānojam pabeigt vēl atlikušos telpu labiekārtošanas darbus, noslēdzot Rīgas sporta manēžas atjaunošanas darbus pilnībā,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 63, norisinās dzīvojamās ēkas pilnīga renovācija. Šobrīd 30% no dzīvokļiem ir atraduši savus jaunos īpašniekus, informē «Latio».

Piecu stāvu nams Dzirnavu ielā 63 līdzās tirdzniecības centram Galleria Riga ir celts 1912. gadā pēc arhitekta Nikolaja Hercberga projekta. Vienā no šī nama dzīvokļiem 1990. gada 22. martā pulcējās trimdas politologs Egils Levits, jurists Romāns Apsītis un zinātnieki Vilnis Eglājs un Rolands Rikards, lai veidotu Latvijas Neatkarības deklarācijas tekstu.

Pašlaik norit šīs ēkas pilnīga renovācija, kuru plānots pabeigt 2019. gada martā. Iepriekšējais nama īpašnieks jau bija restaurējis fasādi, tāpēc šobrīd tiek atjaunota pagalma fasāde, pilnībā mainītas visas inženierkomunikācijas, notiek ēkas oriģinālās kāpņutelpas restaurācijas darbs, tiek uzstādīts jauns firmas Kone ražotais lifts.

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “One Development”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 2,9 miljonu eiro apmērā, ir iegādājies un atjaunos vēsturisko ēku Raiņa bulvārī 27.

Ēkas renovācijas projekts paredz saglabāt un atjaunot ēkas fasādi un citus vēsturiskos elementus. Kopējās investīcijas projekta realizācijai sasniedz 5 miljonus eiro.

Izsolē par 2,3 miljoniem eiro pārdota Rakstnieku poliklīnikas ēka 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3...

Pēc nama atjaunošanas vēsturiskās sešstāvu ēkas piecos stāvos, saskaņā ar pašreizējo plānojumu, atradīsies kopumā 40 dzīvokļi platībā no 25 – 108 m2.

Renovācijas projekta ietvaros plānots saglabāt un atjaunot ēkas fasādes elementus, balkonus, dekoratīvās karnīzes un vīteņveida kāpnes, kurām ir īpaša vēsturiskā vērtība. Projektu plānots pilnībā pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Vērtība, kas prasa naudu un iedziļināšanos 

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un...

“Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd saglabājas nemainīgi augsts pieprasījums pēc dzīvojamajām platībām Rīgas centrā, savukārt piedāvājums ir ierobežots. Taču ēka Raiņa bulvārī 27 ir unikāla gan tās vēstures, gan atrašanās vietas dēļ, jo šajā rajonā pārdošanā esošu dzīvokļu praktiski nav. Mūsu mērķis ir radīt vienu no skaistākajiem renovētajiem projektiem Rīgas vēsturiskajā centrā un unikālu dzīvojamo projektu Raiņa bulvārī, jo tamlīdzīgs skats uz operu, pilsētas kanālu un parku nav no ne viena cita nama logiem. Ēkas vēsturisko elementu atjaunošana un saglabāšana būs viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem, kura veikšanā noteikti palīdzēs mūsu gadu gaitā uzkrātā pieredze vēsturisko namu renovācijā,” stāsta uzņēmuma “One Development” vadītājs Mihails Guščins.

Daudzstāvu ēku Raiņa ielā 27 būvēta 1874. gadā un to projektējis latviešu arhitekts, sabiedriskais darbinieks un viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem J.F. Baumanis, kurš pazīstamas ar savām eklektiskā stila celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā un tā dēvētajā Rīgas bulvāru lokā. Ēkai Raiņa 27 bija nozīmīga loma arhitekta radošajā vīzijā, jo tā, līdz ar būvi Raiņa ielā 31, veido vienotu ansambli, lai izceltu viņa paša projektēto Lomonosova ģimnāziju Raiņa bulvārī 29. Šobrīd ēkas tuvumā atrodas Latvijas Universitāte, Rīgas valsts 1.ģimnāzija, vēstniecības un daudzas viesnīcas.

“Nekustamo īpašumu tirgus attīstībai ir būtiska ne tikai jaunu projektu radīšana, bet arī kvalitatīva vēsturisko īpašumu atjaunošana. Tas ir īpaši svarīgi galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, kas ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Tāpēc “BlueOrange” pēdējos gados mērķtiecīgi atbalsta gan jaunu projektu attīstību, gan pārdomātu un kvalitatīvu vēsturisko nekustamo īpašumu projektu realizāciju. Šogad vien, neskatoties uz kopējo piesardzību nekustamo īpašumu tirgū, “BlueOrange” nekustamo īpašumu nozarei ir atvēlējusi 19,8 milj EUR. Tie ir 18 377 m2 jaunu platību un 10 938 m2 renovētu platību,” norāda BlueOrange Kredītu pārvaldes vadītāja Marina Antonova.

Šis ir jau trešais projekts, kuru nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” realizēs ar bankas “BlueOrange” finansējumu.

Šī gada sākumā ir pabeigta Schoolhouse&Lofts ēkas atjaunošana Čaka ielā 30a, kuras pagalmā savulaik atradās meiteņu komercskola.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” specializējas vēsturisko ēku renovācijā, un līdz šim realizējis tādus projektus kā “Blaumaņa Residence”, “Miera Residence” un “Schoolhouse&Lofts”. Vienlaikus uzņēmums šobrīd īsteno arī savu pirmo nekustamā īpašuma jauno projektu – “Mežaparka vārti”.

Vai kāds uzņēmums Latvijā pašreizējos apstākļos var atļauties nedomāt par energoefektivitāti? Nē, atbilde ir – nevar!

Kad pirms 11 gadiem mēs sākām dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu, aplēses rādīja, ka ieguldījumi atmaksāsies 6-18 gadu laikā, atkarībā no tā vai ieguldījumi ir tehnoloģisko iekārtu nomaiņā vai ēku renovācijā.

Tagad ir pagājusi puse no šī laika, un varu droši teikt, ka lielākā daļa projektu ir jau atmaksājusies un arī otrās daļas atdeves termiņš pienāks daudz ātrāk. Visa veida enerģijas cenām arvien pieaugot, katra uzņēmuma pirmais uzdevums šodien ir izmantot visas iespējas, lai kļūtu energoefektīvāki. Kalt šīs ragavas jau vasarā, lai būtu gatavi ziemai.

Uzlabot var visu

VALPRO no 2011. gada ir realizēti 7 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti par kopējo summu, kas pārsniedz 2,7 miljonus eiro. Mēs uzskatām, ka uzlabot var visu, un to arī esam darījuši – ir veikta visa veida iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ēku renovācija, apakšstaciju rekonstrukcija, tehnoloģiju un iekārtu attīstība un enerģijas atgūšanas iekārtu uzstādīšana. Pēdējais veikums ir saules paneļu uzstādīšana, apgaismojuma nomaiņa, saspiestā gaisa sistēmas rekonstrukcija. Vairāki projekti ir procesā, viens no tiem – jauna saules paneļu parka izveide.

Tirdzniecības centra Olimpia īpašnieks Grinvest vienojies ar Swedbank par 17,5 miljonu eiro finansējumu tirdzniecības centra saistību refinansēšanai un arī pārbūvei.

Grinvest šo tirdzniecības centru iegādājās 2020. gada beigās un uzreiz sāka pakāpenisku tā pārveidi un renovāciju.

2023. gada sākumā pirmajā stāvā tiks veikta renovācija, paplašinot veikalu Sports Direct, pilnībā renovējot RIMI lielveikalu, atverot Rīgā pirmo Tradehouse veikalu. Renovācijā un remontdarbos plānots ieguldīt teju 6 miljonus eiro.

Kā uzsver Grinvest partneris Antans Danis (Antanas Danys), "Lēmums iegādāties šo tirdzniecības centru tika pieņemts pandēmijas pašā smagākajā laikā, un daudzi biznesa plānā paredzētie pasākumi bija jāīsteno lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr nu jau esam pārliecināti par tirdzniecības centra piedāvājumu rīdziniekiem. Tāpēc esam gandarīti, ka ar Swedbank finansējuma palīdzību varēsim paātrināt centra pārbūvi un realizēt visus paredzētos renovācijas pasākumus jau līdz 2023. gada vidum."

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus, kas bija izveidots investīciju veikšanai Baltijas reģiona komercīpašuma objektos.

Šogad jaunais t/c Olimpia īpašnieks ir iecerējis sākt plašu tirdzniecības centra renovāciju, modernizējot tirdzniecības platības un izveidojot atpūtas un izklaides parku.

Tāpat kompānija Grinvest iegādājusies arī biroju kompleksu Unicentrs Valdlaučos, kuras vienīgais nomnieks ir SEB banka.

Grinvest iegādājas SEB bankas mājvietu Valdlaučos 

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies biroju...

«T/c Olimpia un tās apkārtni sagaida nozīmīgas pārmaiņas. Nākamo piecu gadu laikā plānotie, jau finansējumu ieguvušie attīstības projekti šajā apkaimē būtiski palielinās sabiedriskās dzīves un cilvēku plūsmas intensitāti. Tādēļ jau nākamā gada pirmajā pusē, tiklīdz pandēmijas radītā situācija normalizēsies, mēs ar pilnu jaudu atsāksim t/c Olimpia mazumtirdzniecības un atpūtas pakalpojumus,» informē Grinvest partneris Tomas Milašauskas.

T/c Olimpia renovācija tiks veikta vairākos posmos. Pirmajā posmā paredzēta otrā stāva pārbūve, kas tiks pilnībā pabeigta un atvērta apmeklētājiem 2021.gada pirmajā pusē. Lai apmierinātu pieaugošo Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņas pieprasījumu un sniegtu jaunas iespējas tirdzniecības centra apmeklētājiem, līdz ar daudzveidīgu sporta, aktīvās atpūtas un ģimenes preču veikalu klāstu, šeit tiks paplašināta un uzlabota ēdināšanas zona. Savukārt 2022. - 2022.gadā tiks veikta tirdzniecības centra pirmā stāva renovācija.

T/c Olimpia kopējā tirdzniecības platība ir aptuveni 25 000 kv.m., tā lielākie nomnieki ir RIMI hypermarket, Sports Direct un MyFitness.

Grinvest ir privāta investīciju kompānija ar Baltijas kapitālu, kas ar investīcijām t/c Olimpia un biroju kompleksā Unicentrs sāk darbību Latvijas tirgū. Tā ir aktīvi darbojusies Lietuvā – pēdējo piecu gadu laikā veiktas investīcijas vairāk nekā desmit vidēja mēroga komercīpašuma objektos. Otrs uzņēmuma darbības virziens ir atjaunojamās enerģijas projekti Dienvidaustrumāzijā un Baltijas valstīs.

Valmieras drāmas teātra vērienīgie pārbūves darbi strauji tuvojas noslēgumam. Šobrīd gandrīz 95% no projektā paredzētajiem darbiem ir paveikti, un teātris jau septembrī sagaidīs savus apmeklētājus atjaunotajās telpās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Teātrim veikti būtiski uzlabojumi, kas skar ne tikai estētiskos un arhitektoniskos aspektus, bet arī tehnisko un energoefektivitātes nodrošinājumu. Administratīvās ēkas modernizācijas darbi ir pabeigti - izvietotas jaunas inženiertehniskās komunikācijas, veikta grīdu, sienu, durvju, griestu izbūve un apdare, kā arī izbūvēti trīs lifti. Ēkas pārējās daļas renovācija norit pilnā sparā. Tiek veikti izbūvēto inženiertehnisko sistēmu un komunikāciju testēšanas darbi, kā arī sienu, grīdu un griestu izbūve un apdare, savukārt ēkas priekšpagalmā gar Lāčplēša ielu aktīvi norisinās labiekārtošanas darbi. Svarīgs solis bija liftu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi teātrim arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” norāda J. Gavrilova.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikā renovētās telpās atklāts ilgi gaidītais jaunais lineārais paātrinātājs.

Staru terapija ir viena no trim pamata ārstēšanas metodēm onkoloģijā, kopā ar ķirurģiju un medikamentozo terapiju. 2018. gadā Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas staru terapijas iekārta piedzīvoja tehniskas neveiksmes, kuras radīja neērtības pacientiem. Ņemot vērā lielo vēža pacientu skaitu, kam nepieciešama steidzama staru terapija, iekārta tika darbināta divkārt intensīvāk, nekā vajadzētu. 2019. gadā sagaidīts jaunais lineārais paātrinātājs, kas ir nozīmīgs solis onkoloģisko pacientu ārstēšanas kvalitātes uzlabošanā.

Kopš augusta vairākas tonnas smagais un 3 miljonus eiro vērtais lineārais paātrinātājs tika uzstādīts renovētās Onkoloģijas klīnikas telpās, lai novembrī varētu uzsākt darbu.