Tas būs liels notikums, jo pasaulei tiks prezentēts pirmais komerciālais CS300 lidaparāts jaunajā AirBaltic krāsojumā, pirms pasākuma Db.lv norādīja AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.
Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka samērā īsā laikā lidmašīna tiks pieņemta ekspluatācijā. AirBaltic padome gan sekojot līdzi, lai nekas netiktu sasteigts, lai lidsabiedrības darbinieki, tostarp piloti un tehniskais personāls būtu jaunās lidmašīnas ekspluatācijai gatavi. Labās atsauksmes par CS100 pirmajiem lidaparātiem – dažos parametros pat lielāka efktivitāte nekā ražotājs solījis, viegli apkopjama ‒ no Swiss (Lufthansa meitas uzņēmums) dodot pārliecību, ka arī CS300 uzrādīs labus rezultātus ekspluatācijā. Jau vēstīts, ka AirBaltic plāno saņemt pirmās divas no 20 jaunajām lidmašīnām jau šogad. Pasažieri iegūs plašākas sēdvietas, ailes un bagāžas nodalījumus, kā arī varēs izbaudīt lielākus logus un klusāku lidojumu. Kāds nozares speciālists Db.lv norādīja, ka CS300 ar apmēram 145 pasažieriem varēs aizlidot par 1000 km tālāk nekā AirBaltic flotē esošie Boeing modeļi. Taču pagaidām ir atklāts jautājums, kā lidaparāts uzvedīsies intensīvas ekspluatācijas apstākļos.
Lai gan Bombardier jaunie lidaparāti būs dārgāki par patlaban flotē izmantotajiem, kompānija ietaupīs uz degvielas rēķina, kā arī ar vienu no efektīvākajām flotēm pasaulē iegūs no jaunu pasažieru piesaistes, atzīmē K. Briškens. Vaicāts, kā kavēšanās ar lidmašīnu piegādi ietekmē AirBaltic biznesu, viņš norāda, ka, no vienas puses, lidsabiedrība saņem kompensācijas, bet, no otras puses, pastāv iespēja pagarināt līzinga līgumus par flotē esošo Boeing izmantošanu. Tai pašā laikā uzņēmuma biznesa plāns Horizon 2021 ir pietiekami elastīgs, lai Air Baltic netrūktu kapacitātes.
Komentējot iespējamos riskus, nomainot vecākos, taču labi zināmos Boeing ar pilnīgu jaunu Bombardier modeli, A. Briškens norāda, ka tas nenoliedzami būs dinamisks, taču pakāpenisks process, 20 lidmašīnām vienai pēc otras ienākot kompānijas flotē. Procesa ātrums, protams, būs atkarīgs no kanādiešu ražošanas kapacitātes, ko ietekmē viņu piegādātāju kavēšanās. Tā kā AirBaltic ir t. s. CS300 palaišanas klients un šīs sērijas lidmašīnu vizītkarte un flagmanis, tad Bombardier nodrošina Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai īpašu atbalstu. Tāpat cieša sadarbība notiek ar citām aviokompānijām, kas ievieš CSeries lidmašīnas, proti, Swiss un Delta.
Kanādiešu ražotājam gan iet kā pa celmiem ar CSeries programmas īstenošanu. Tā atpaliek no plānotā grafika par divarpus gadiem, bet izmaksas dubultojušās, sasniedzot sešus miljardus ASV dolāru. Nule kā Bombardier, kas cīnās ar izmaksu griešanu un produktivitātes palielināšanu, paziņojis, ka līdz 2018. gada beigām samazinās darbavietu skaitu par 7500, radot 300 milj. ASV dolāru ietaupījumu ik gadus, vēstīja Bloomberg. Jaunā griešana, kas ir vairāk nekā 10% no visiem kompānijas nodarbinātajiem, skars galvenokārt administratīvos amatus, un tā seko februāra paziņojumam par 7000 ražošanas darbavietu samazināšanu. Kvebekas valdība pērn izglāba Bombardier, par 2,5 miljardu ASV dolāru piešprici pretī saņemot 49,5% CSeries lidmašīnu programmā un 30% vilcienu ražošanas vienībā, ziņoja AFP.
Savukārt galvenais no iecerēto ražošanas termiņu neievērošanas iemesliem ir dzinēju ražotāja Pratt & Whitney piegāžu kavēšanās. Vairāk nekā puse CSeries piegāžu kavēšanās pamatā saistītas ar dzinēju izgatavotāju, vēstīja Atwonline.com. Līdz ar to Bombardier šogad varēs saražot pusi no iecerēto lidmašīnu skaita, rakstīja Theglobeandmail.com. Proti, šogad tiks uzbūvēti un piegādāti septiņi lidaparāti.
DB jau rakstījis, ka, rēķinot pēc kataloga cenām, 20 lidmašīnas AirBaltic izmaksātu 1,45 miljardus ASV dolāru (1,28 miljardi eiro) jeb 72,3 milj. ASV dolāru (65,1 milj. eiro) par vienību. Savukārt DB avoti norādīja, ka reālā cena par vienu lidaparātu visdrīzāk grozās ap 34‒35 milj. eiro, kas kopumā veidotu līdz 700 milj. eiro.