ASV autoražotājs Ford Motor Company paziņojis, ka līdz 2021.gadam uz autoceļiem būs pieejamas kompānijas automašīnas, kas bez autovadītāja varēs sniegt automašīnas koplietošanas pakalpojumus.

Ford norādīja, ka pastiprina investīcijas šajās tehnoloģijās un dubulto personālu autonomās vadības automašīnas izstrādes kompleksā Silīcija ielejā.

Uzskatām, ka autonomās automašīnas ietekme uz sabiedrību ir tikpat būtiska, kāda pirms 100 gadiem bija Ford slīdošās komplektēšanas līnijai, paziņoja Ford ģenerāldirektors Marks Fīldss.

Esam apņēmušies nogādāt uz ceļiem autonomo automašīnu, kas var uzlabot drošību un atrisināt sociālus un vides izaicinājumus miljoniem cilvēku, nevis tikai tiem, kas var atļauties luksusa automašīnas, viņš norādīja.

Īstenojot šo projektu, Ford kopā ar Ķīnas interneta kompāniju Baidu investēs 150 miljonus ASV dolāru (133 miljonus eiro) ASV uzņēmumā Velodyne, kas specializējas autonomās vadības automašīnu sensoru izstrādē.

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji tiešsaistes akciju tirdzniecības platformā "freedom24.com" visbiežāk iegādājušies tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijas.

Privāto investoru uzmanības lokā ir bijušas arī uzņēmumu "Virgin Galactic" un "Ford Motor" akcijas, kas popularitātes ziņā attiecīgi ierindojas otrajā un trešajā vietā starp pirktākajām akcijām.

Akciju tirdzniecības platforma "freedom24.com" eiropiešiem piedāvā tiešu piekļuvi Amerikas akciju tirgum un ir vienīgais "Nasdaq" biržā kotētais Eiropas brokeris.

Desmit uzņēmumu akcijas, kuras visvairāk 2021.gadā iegādājušies Latvijas privātie investori, bija "Apple", "Virgin Galactic", "Ford Motor", "Tesla", "Pfizer", "Palantir Technologies", "PayPal", AMD, "Roku" un "Coca-Cola".

Savukārt visvairāk Latvijas iedzīvotāji ir pārdevuši "Activision Blizzard", "Spirit AeroSystems", "Apple", "Ford Motor", "Salesforce", "Pfizer", "Bed Bath & Beyond", "Meta Platforms", "Virgin Galactic" un "Inovio Pharmaceuticals" akcijas.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» paziņojis par plāniem samazināt pasaulē strādājošo skaitu, taču konkrētu likvidēšanai paredzēto darbvietu skaitu neprecizē.

«Mēs esam sākuši īstenot mūsu globālā darbaspēka reorganizāciju, lai atbalstītu uzņēmuma stratēģiskos mērķus, radītu dinamiskāku un stimulējošāku darba vidi, kā arī lai kļūtu spēcīgāks uzņēmums,» norāda «Ford».

«Šīs reorganizācijas dēļ laika gaitā tiks samazināts strādājošo skaits, un darbvietu likvidēšana būs atkarīga no komandas un atrašanās vietas. Sīkāku informāciju publiskosim atbilstošā laikā,» skaidro uzņēmums.

«Ford» jau jūlijā paziņoja par vērienīgu kompānijas restrukturizāciju, kas nākamo trīs līdz piecu gadu laikā radīs vienreizējus izdevumus 11 miljardu dolāru (9,5 miljardu eiro) apmērā.

Tajā laikā uzņēmums nenorādīja, vai šie pasākumi paredzēs darbvietu likvidēšanu vai rūpnīcu slēgšanu.

Kaut arī viena no informācijas laikmeta iezīmēm - piekļuve informācijai bezprecedenta mērogā - ir pārveidojusi sabiedrību un līdz ar to arī uzņēmējdarbības vidi, rodas jautājums, vai sabiedrība ir kļuvusi patiesāka un cik lielā mērā tas ir ietekmējis biznesa ētikas vidi.

Pakāpeniski laika gaitā ir palielinājusies izpratne par uzņēmējdarbības ētisko dimensiju. Tomēr krīzes situācijās visbiežāk atklājas patiesās ētikas vērtības. Ar interneta laikmeta parādīšanos 20.gadsimta beigās tika izstrādāti profesionālās ētikas kodeksi uzņēmumu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ja atzīstam, ka biznesam šodien ir divi mērķi - rentabilitāte un atbildība -, varētu pieņemt, ka biznesa ētika šobrīd ir daudz labākā situācijā nekā agrāk. Neraugoties uz to, viens no vissvarīgākajiem ētiskajiem apsvērumiem pēdējo gadu laikā ir bijis patērētāju privātuma saglabāšana, kamēr uzņēmumi turpina iegūt informāciju no lietotājiem mārketingam vērtīgu datu apstrādei. Tāpat priekšplānā aizvien straujāk izvirzās atbildība pret vidi, kurā visi dzīvojam.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs trešdien paziņoja, ka ir atvērts iespējai, kurā valsts kļūst par pagaidu īpašnieci ASV autobūves uzņēmuma «Ford Motor Co.» rūpnīcai, lai novērstu darbvietu likvidēšanu.

«Ford» oktobrī paziņoja par ieceri slēgt ātrumkārbu ražotni Francijas dienvidrietumos, kurā tiek nodarbināti 850 cilvēki. Savukārt pagājušajā nedēļā uzņēmums noraidīja iepriekš saņemto piedāvājumu šīs rūpnīcas nākotnei.

Šāds lēmums sadusmojis Francijas valdību, kas ir iesaistīta pārrunās, lai mēģinātu atrast šai rūpnīcai pircēju.

Trešdien Lemērs norādīja, ka ir gatavs apsvērt iespēju, kurā valsts sniedz palīdzību, lai saglabātu rūpnīcas darbību.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Francijas valsts varētu no «Ford» iegādāties rūpnīcu un pēc tam to pārdot Francijas un Beļģijas iekārtu ražotājam «Punch Powerglide», kura piedāvājumu ASV autoražotājs noraidījis, Lemērs sacīja: «Kāpēc ne? Es esmu atvērts šādam risinājumam.»

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» ceturtdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 12 000 darbvietu, kompānijai reģionā restrukturizējot darbību, lai uzlabotu rentabilitāti.

Šo darbvietu likvidēšana ir daļa no plašas restrukturizācijas, kas ietver sešu rūpnīcu slēgšanu Eiropā, par ko tika paziņots jau iepriekš.

«Ford» samazina kopējo rūpnīcu skaitu reģionā līdz 18, reorganizējot savu biznesu trīs nodaļās - komerciālo transportlīdzekļu ražošana, vieglo automobiļu ražošana un «Ford» modeļu imports.

Uzņēmums skaidro, ka darba vietas paredzēts likvidēt līdz 2020.gada beigām.

«Ford» jau maijā paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotājam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (533 miljonus eiro) gadā.

Autoražotāji BMW Group, Daimler AG, Ford Motor Company un Volkswagen Group ir parakstījuši saprašanās memorandu ar Audi un Porsche, lai Eiropā izveidotu augstākās jaudas uzlādes staciju tīklu. Mērķis ir ātri izveidot lielu skaitu uzlādes staciju, lai ļautu ar akumulatoru darbinātiem elektromobiļiem veikt lielus attālumus. Tas būs nozīmīgs solis masveida elektromobiļu izmantošanas veicināšanai, liecina šodien izplatīta informācija.

Uzlādes stacijas ar jaudu līdz pat 350 kW būs ievērojami ātrākas nekā jaudīgākās šobrīd pieejamās uzlādes sistēmas. Būvniecību plānots sākt 2017. gadā. Sākotnējais mērķis ir aptuveni 400 staciju izveide visā Eiropā. Līdz 2020. gadam plānots izveidot tūkstošiem lieljaudas uzlādes punktu. Mērķis ir panākt, lai, pateicoties uzlādes staciju tīklam uz lielceļiem un galvenajām maģistrālēm, būtu iespējami tālsatiksmes pārbraucieni, ko līdz šim elektromobiļu īpašnieki nav varējuši veikt. Tiek sagaidīts, ka automobiļu uzlāde šādās stacijās būs tikpat ērta kā degvielas uzpilde degvielas uzpildes stacijās.

Elektromobiļus, kas būs paredzēti šādai maksimālai uzlādes staciju jaudai, varēs uzlādēt daudz īsākā laikā nekā šobrīd pieejamos elektromobiļus, neatkarīgi no zīmola. Tīkls būs paredzēts visu ar kombinēto lādēšanas sistēmu aprīkoto automobiļu apkalpošanai, lai veicinātu elektromobiļu izmantošanu Eiropā.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» pirmdien saņēmis Francijas valdības kritiku saistībā ar tā plāniem slēgt ātrumkārbu ražotni valsts dienvidrietumos, kurā tiek nodarbināti 850 cilvēki.

Pēc vētrainas sanāksmes, kurā piedalījās «Ford» vadība un Francijas amatpersonas, valsts ekonomikas ministrs Bruno Lemērs pauda dusmas par kompānijas vēlmi slēgt netālu no Bordo esošo rūpnīcu, nevis to pārdot franču pircējam.

«Ja viņi domā, ka viņi varēs slēgt ražotni un ka valsts un vietējās varasiestādes nereaģēs, tad viņi kļūdās,» žurnālistiem sacīja Lemērs. «Mēs cīnīsimies un netiksim izmantoti.»

«Ford» februārī paziņoja, ka pārtrauks investīcijas Blankuforas rūpnīcā, kurā ātrumkārbas tiek ražotas kopš 1972.gada.

Šī rūpnīca ir kļuvusi par kārtējo kaujas lauku starp Francijas arodbiedrībām un Amerikas korporatīvajiem gigantiem, kas bieži vien Francijā tiek attēloti kā cietsirdīgi, darbvietas likvidējoši kapitālisti.

Kanādas valdība un Ontārio province ceturtdien paziņoja, ka ASV autobūves uzņēmuma "Ford Motor Co." elektrisko automobiļu rūpnīcā katra investēs 295 miljonus Kanādas dolāru (189 miljonus eiro).

Šīs investīcijas, kuru kopējais apjoms veido 590 miljonus Kanādas dolāru, palīdzēs Kanādai, ja kanādieši iegādāsies šajā rūpnīcā ražotās elektriskās automašīnas, virzīties tuvāk mērķim, lai līdz 2050.gadam sasniegtu nulli oglekļa izmešu, norāda valsts premjerministrs Džastins Trudo.

"Ford" rūpnīca Okvilā, Ontārio provincē, tiek uzskatīta par Ziemeļamerikā lielāko elektrisko automobiļu ražotni.

"Ford" un Kanādas arodbiedrība "Unifor" pagājušajā mēnesī vienojās šajā rūpnīcā ražot piecus jaunus elektrisko automobiļu modeļus un tiem paredzētus akumulatorus.

Šī projekta vērtība veido 1,8 miljardus Kanādas dolāru, un tas nodrošinās līdz 5400 darbavietām Kanādā.

ASV autobūves uzņēmums Ford Motor Co. trešdien prognozēja, ka pērnā gada ceturtajā ceturksnī tiks reģistrēti 112 miljonu dolāru (98,03 miljonu eiro) zaudējumi saistībā ar restrukturizācijas pasākumiem.

Kompānija norāda, ka ceturtajā ceturksnī tiks reģistrēti izdevumi saistībā ar pasākumiem, kas paredz izmaksas samazināt par 11 miljardiem dolāru.

Tikmēr 2018.gadam kopumā Ford prognozē 3,7 miljardu dolāru peļņu, kas gan būs uz pusi mazāka salīdzinājumā ar 2017.gadu.

Uzņēmums pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka plāno īstenot vērienīgu Eiropas biznesu restrukturizāciju, ietverot arī darbvietu likvidēšanu, lai palielinātu rentabilitāti.

Savukārt otrdien Ford paziņoja, ka ar Vācijas autobūves uzņēmumu Volkswagen panākta vienošanās par alianses izveidi, lai no 2022.gada kopīgi ražotu komerciālos transportlīdzekļus un pikapus, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

ASV autobūves uzņēmums Ford Motor Co. pārtrauks vieglo automašīnu ražošanu Krievijā un slēgs trīs no četrām valstī esošajām ražotnēm, ņemot vērā automobiļu tirdzniecības apjoma kritumu šajā valstī, teikts kompānijas paziņojumā.

Uzņēmums turpmāk koncentrēsies tikai uz komerciālo transportlīdzekļu biznesa attīstību. Šim nolūkam ar vietējo partneri Sollers noslēgta vienošanās par vērienīgu Krievijas kopuzņēmuma restrukturizāciju. Sollers šajā restrukturizētajā kopuzņēmumā piederēs 51% akciju.

Līdz jūnija beigām tiks slēgta automobiļu montāžas rūpnīca Vsevoložskā pie Sanktpēterburgas un Tatarstānas pilsētā Naberežnije Čelnos, kā arī dzinēju ražotne Tatarstānas pilsētā Jelabugā. Darbību turpinās tikai mikroautobusu Ford Transit montāžas līnija Jelabugā.

Ford skaidro, ka Krievijas vieglo automašīnu tirgus pēdējos gados saskāries ar nopietnām problēmām un tirgus atlabšana notikusi krietni lēnāk, nekā prognozēts.

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents un preču iepirkuma vadītājs Uldis Sīpols, kurš savos vairāk nekā 35 karjeras gados ir ieņēmis vadošus amatus daudzās globālās korporācijās, piemēram, Procter & Gamble un Ford Motor Company, modri seko notikumiem Latvijā.

Latviju viņš apmeklē reizi gadā, Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju foruma starplaikā paspējis satikties ar ģimenes draugiem un kārtīgi izstaigāt Vecrīgu sestdienas pēcpusdienā, izbaudot labas pusdienas svaigā gaisā.

Forumā Uldis Sīpols piedalījās paneļa diskusijā, kura tēma bija CETA (Brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Kanādu) un TTIP (Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība). Latvijas uzņēmējiem līdz līgumu ratificēšanai ir jāizpilda virkne mājasdarbu un jābūt gataviem uzlūgt uz deju visnotaļ neveiklos nīlzirgus, kas var ne tikai uz kājas uzkāpt, bet arī samīt, viņš uzskata.

Circle K degvielas uzpildes stacijā (DUS) Ādažos atklāta pirmā starptautiskā tīkla IONITY lieljaudas elektrouzlādes stacija Latvijā.

Tajā šobrīd ierīkotas divas uzlādes pieslēgumvietas un ir potenciāls palielināt to skaitu līdz sešām. Stacija nodrošina uzlādi ar dabai draudzīgu 350 kW jaudu. IONITY tīklā šobrīd ir 365 stacijas ar 1500 pieslēgumvietām, kas ievērojami uzlabo elektroauto infrastruktūru Eiropā un tagad arī Latvijā.

“Rūpīgi sekojam līdzi elektrotransporta segmenta tendencēm gan vietējā, gan pasaules tirgū un reaģējam uz klientu vēlmēm un vajadzībām, lai būtu ērtākā pieturvieta ikvienam, kas dodas ceļā. Ņemot vērā straujo elektroauto segmenta attīstību Skandināvijā, Circle K Norvēģijā jau ir kļuvis par tirgus līderi un plašāko elektrouzlādes tīklu valstī. Mums šī ir pirmā elektrouzlādes stacija Latvijā, un, ņemot vērā pieprasījumu un starptautisko pieredzi, citos DUS tās tiks ieviestas pakāpeniski. Līdz 2022. gada vasarai plānojam atklāt vēl četras elektrouzlādes stacijas stratēģiski nozīmīgās DUS Rīgā ar uzlādes ātrumu vismaz 150 kW,” par nākotnes plāniem stāsta Circle K Latvia izpilddirektors Sigits Raila.

Investori strauji pārdevuši autoražotāju akcijas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā grūtības iepriecināt savus investorus bijušas daudziem pasaules lielākajiem autoražotājiem. To akciju cena lielā daļā gadījumu dodas zemāk, pat neskatoties uz to, ka auto tirgus Rietumvalstīs nonācis uz pārliecinošas izaugsmes takas. Piemēram, Eiropā jaunu auto reģistrācija pieaug jau 27 mēnešus pēc kārtas un pagājušajā gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tā palielinājusies aptuveni par 9%. Tāpat pieejamie dati liecina, ka 2015. gadā līdz jaunam rekordam aizsniegušies auto pārdošanas apjomi ASV, kur spēkratus iegādāties stimulē zemās degvielas cenas, niecīgās procentlikmes un darba tirgos atveseļošanās.

ASV autobūves uzņēmums Ford Motor Co. paziņojis, ka pārtrauks darbību Japānā un Indonēzijā, šādu lēmumu skaidrojot ar vāju tirdzniecības apjomu un tirgus apstākļiem.

Uzņēmums norāda, ka tas šogad Japānā un Indonēzijā pārtrauks visas darbības, jo «šajās abās valstīs nav iespējams saprātīgs ceļš uz rentabilitāti».

Pagājušajā gadā Ford tirdzniecības apjoms veidoja vien 0,1% no Japānas tirgus un vien 0,6% no Indonēzijas tirgus.

Analītiķi skaidro, ka neviens no šiem tirgiem kompānijai nav pietiekami liels, bet niecīgais pārdošanas apjoms skaidrojams ar šo valstu valdību politikām, kuras priekšroku dod vietējiem zīmoliem, nevis importētiem automobiļiem.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» pirmdien paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotajam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (537 miljonus eiro) gadā.

«Ford» vadītājs Džims Hekets pirmdien elektroniskā pasta vēstulē darbiniekiem paziņoja, ka darbavietu likvidācija tiks panākta gan ar atlaišanu, gan ar brīvprātīgu darba attiecību pārtraukšanu. Tāpat kompānijas preses dienestā informēja, ka tiek iesaldēta esošo vakanču aizpildīšana.

Kompānijas preses pārstāvji informēja, ka apmēram 2300 likvidējamo darba vietu ir ASV.

Hekets norādīja, ka darbavietu likvidācija nozīmē, ka par nepilniem 20% tiks samazināts augstākā līmeņa vadītāju skaits, kas nozīmē arī birokrātijas samazinājumu un ātrāku lēmumu pieņemšanu.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» nākamgad gatavojas slēgt dzinēju ražotni Velsā, kurā tiek nodarbināti vairāk nekā 1500 cilvēku, ceturtdien paziņoja britu arodbiedrība GMB.

Mediji vēsta, ka šo lēmumu paredzēts ceturtdien apstiprināt sanāksmē, kurā piedalīsies uzņēmuma amatpersonas un arodbiedrības līderie.

«Ford» rūpnīca Bridžendā darbojas vairākas desmitgades, un tas ir viens no reģionā lielākajiem darba devējiem.

Uzņēmums jau maijā paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotājam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (533 miljonus eiro) gadā.

ASV autobūves uzņēmuma «Ford Motor Co.» vadītājs Džims Hakets trešdien kārtējo reizi izteica brīdinājumus par prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem, norādot, ka viņa vadītā kompānija piedzīvo ienākumu kritumu par vienu miljardu dolāru (852 miljoniem eiro).

Hakets arī brīdina, ka autoražotājs varētu piedzīvot vēl lielākus sarežģījumus, ja tirdzniecības konfrontācijas netiks ātri atrisinātas.

«Metāliem noteikto muitas tarifu dēļ mūsu ienākumi kritušies par aptuveni vienu miljardu dolāru,» intervijā telekanālam «Bloomberg Television» sacīja Hakets. «Ja tas turpināsies ilgāk, tad sarežģījumi būs lielāki.»

Tramps jūnijā noteica ievērojamus muitas tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī piemērojis tarifus Ķīnas produktiem 250 miljardu dolāru apmērā, izraisot ASV tirdzniecības partneru pretpasākumus un vairām nozarēm paaugstinot izdevumus.

«Ford» šā mēneša sākumā prognozēja, ka materiālu izdevumi šogad veidos 1,5 miljardus dolāru, bet jūlijā uzņēmums vēstīja, ka Ķīnā otrajā ceturksnī tas tarifu dēļ zaudējis 500 miljonus dolāru.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Novembrī jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropas Savienībā pieauguši par gandrīz 14%, tādējādi tas ir otrs spēcīgākais mēneša rādītājs šogad, liecina jaunākie Eiropas Automobiļu ražošanas asociācijas dati.

Novembra rādītājs ir otrs labākais aiz jūnija, kad automašīnu pārdošanas apjomi pieauga par 14,6%.

11 mēnešu laikā jaunu automašīnu pārdošanas apjoms palielinājies par 8,7%, sasniedzot 12,6 miljonus.

Dažādas valstu iniciatīvas, kas veidotas, lai veicinātu autoīpašnieku vēlmi mainīt vecu transportlīdzekli uz jaunu, lētā nafta, vājais eiro, zemās procentu likmes un jaunu modeļu izlaišanas cikls ir veicinājis pārdošanas apjomu pieaugumu, The Wall Street skaidrojis Ernst&Younng eksperts Anils Valsans. Nākamajā gadā viņš paredz pieauguma turpināšanos.

Ford Motor un General Motors piedzīvoja izaugsmi attiecīgi par 21% un 18%.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» nākamgad plānotajā debijā fondu biržā plāno sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru (86 miljardus eiro), un šis varētu kļūt par visu laiku lielāko tehnoloģiju sektora akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), otrdien paziņoja uzņēmumam pietuvināti informācijas avoti.

Tie norāda, ka «Uber» apsver iespēju paātrināt IPO plānus un fondu biržā debitēt 2019.gada pirmajā pusgadā, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts.

Tikmēr laikraksts «Wall Street Journal» vēsta, ka uzņēmuma tirgus vērtība varētu sasniegt pat 120 miljardus dolāru.

Japānas autobūves kompānija «Toyota Motor Corp.» augustā pavēstīja, ka investēs aptuveni 500 miljonus dolāru «Uber», lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā. Pēc šo investīciju veikšanas «Uber» novērtēts 72 miljardu dolāru apmērā.

Ja «Uber» tirgus vērtība sasniegs 100 miljardus dolāru, tad uzņēmums būs vērtīgāks par trīs autoražotāju «General Motors», «Ford» un «Fiat Chrysler Automobiles» kopīgo tirgus vērtību.

Itālijas un ASV autobūves uzņēmums "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA) veiks vērienīgas investīcijas elektrisko automobiļu ražošanā Kanādā un radīs līdz pat 2000 jaunu darbavietu, ceturtdien paziņoja arodbiedrība "Unifor".

Ar "Unifor" noslēgta trīs gadu vienošanās paredz, ka FCA Vindzoras rūpnīcā Ontario investēs līdz 1,5 miljardiem Kanādas dolāru (970 miljoniem eiro).

Izmantojot uzņēmuma investīcijas, rūpnīca iegūs aprīkojumu, lai ražotu elektriskos un hibrīdautomobiļus.

Turklāt Vindzoras ražotnē 2024.gadā tiks radīti līdz 2000 darbavietu.

Tāpat arī rūpnīcā Bremptonā tiks investēti 50 miljoni dolāru, kas ļaus šeit ražot papildu modeļus.

Kā ziņots, Kanādas valdība un Ontārio province pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka ka ASV autobūves uzņēmuma "Ford Motor Co." elektrisko automobiļu rūpnīcā katra investēs 295 miljonus Kanādas dolāru.

Lielbritānijas autobūves kompānija Jaguar Land Rover Slovākijā atvērusi jaunu 1,6 miljardu dolāru (1,4 miljardu eiro) vērtu rūpnīcu, kas ir pirmā uzņēmuma ražotne kontinentālajā Eiropā, teikts autoražotāja publiskotajā paziņojumā.

Uzņēmums rūpnīcu uzbūvējis netālu no Nitras, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz austrumiem no Bratislavas.

Šīs rūpnīcas sākotnējā gada ražošanas jauda paredzēta 150 000 automobiļu apmērā.

Slovākijas valdība nodrošinājusi Jaguar Land Rover investīciju subsīdijas līdz 130 miljoniem eiro.

Jaguar Land Rover jau jūnijā paziņoja, ka pārvietos automašīnu Land Rover Discovery ražošanu no Birmingemas Anglijā uz Slovākiju, šādu lēmumu skaidrojot ar dīzeļautomašīnu tirdzniecības apjoma samazināšanos un neskaidrību par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kā ziņots, Jaguar Land Rover pieder Indijas lielākajai autobūves kompānijai Tata Motors, kas Lielbritānijas autoražotājus Jaguar un Land Rover par 2,3 miljardiem ASV dolāru 2008.gada jūnijā iegādājās no ASV autobūves koncerna Ford Motor.

Indijas autobūves kompānijai "Tata Motors" piederošais britu zīmols "Jaguar" no 2025.gada ražos tikai elektriskos automobiļus un restrukturizēs ražotnes ārpus Lielbritānijas, pirmdien paziņoja uzņēmums.

Savukārt Lielbritānijas "Jaguar Land Rover" līdz 2039.gadam iecerējis kļūt par uzņēmumu ar nulli oglekļa dioksīda izmešu.

Vienlaikus "Jaguar Land Rover" jaunā plāna ietvaros investēs 2,5 miljardus sterliņu mārciņu (2,9 miljardus eiro) un 2024.gadā tirgū laidīs pirmo pilnībā elektrisko "Land Rover" modeli.

"Tata Motors" Lielbritānijas autoražotājus "Jaguar" un "Land Rover" par 2,3 miljardiem dolāru 2008.gada jūnijā iegādājās no ASV autobūves koncerna "Ford Motor".