Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Latvijas budžeta deficīta aplēses un palielinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi, norādot, ka Latvija turpina «pārsniegt uz to liktās cerības».

Fitch paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu augt par 3,5%, lai arī iepriekš aģentūra lēsa, ka Latvijas IKP augs par 2,5%, raksta Bloomberg.

Latvijas budžeta deficīts šogad varētu veidot 2% no IKP, savukārt iepriekš tika paredzēts budžeta deficīts 2,5% apmērā no IKP. Fitch paredz, ka līdz 2014. gadam valsts budžeta deficīts samazināsies līdz 0,8% no IKP.

Latvijā 2012. gadā palielinājušies fiskālie nodrošinājumi, un to veicināja augstāki par prognozētajiem nodokļu ienākumi, zemāki procentu un sociālo pabalstu maksājumi, norāda Fitch.

Tajā pašā laikā aģentūra prognozē preču eksporta kritumu 20% apmērā, ko ietekmēs vājais ārējais pieprasījums.

Piektdien, 12. aprīlī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch paziņoja par Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A- līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch informē, ka Latvijas kredītreitingu A- līmenī uztur sekmīgi īstenotā valsts finanšu un institucionālā pārvaldība, kā arī stabilais politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē zemo vispārējās valdības parāda līmeni, kas ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, kā arī nelielo budžeta deficītu. Ekonomikas izaugsme 2018. gadā bijusi 4,8 %, un sagaidāms, ka tuvākajos gados tā saglabāsies vidēji 3,1 % apmērā. Fitch prognozē, ka mērenāka ekonomikas izaugsme un algu pieaugums tuvāko divu gadu laikā atvieglos ietekmi uz darba tirgu, samazinot ekonomikas pārkaršanas risku.

Fitch Ratings (Fitch) ir paaugstinājusi Eleving Group ilgtermiņa emitenta saistību izpildes reitingu (IDR) no “B-” uz “B” ar stabilu perspektīvu. Tāpat Grupas augstākās prioritātes nodrošināto parādu reitings paaugstināts uz “B” ar atmaksas reitingu “RR4”.

Kā norādīts Fitch ziņojumā, galvenie reitinga paaugstināšanas faktori bija Grupas pēdējo 24 mēnešu finanšu rezultāti, kompānijas sekmīgā darbība parāda struktūras diversifikācijā un kapitāla pieejamība. Atzinīgi novērtēta arī kompānijas biznesa modeļa stabilitāte svārstīgos ekonomiskajos apstākļos.

Fitch uzskata, ka Eleving Group progress korporatīvās pārvaldības jomā un iniciatīvas, kas vērstas uz gatavošanos iespējamam pirmreizējam akciju publiskajam piedāvājumam, par kuru tika ziņots 2024. gada aprīlī, ir pozitīvi vērtējamas, jo tās varētu vēl vairāk nostiprināt kreditoru tiesības. Eleving Group jau ir izveidojusi starptautisku uzraudzības padomi un tuvāko nedēļu laikā plāno publicēt dividenžu politiku. Fitch uzskata, ka tas papildina iepriekšējos pasākumus, kas ieviesti, kotējot obligācijas Frankfurtē un Rīgā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings saglabājusi Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A- līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi, informē Fitch.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas tautsaimniecības noturīgo izaugsmi, kas tuvākajos gados tiek prognozēta 3% līmenī. Šāds līmenis ne tikai atbilst Latvijas ekonomikas potenciālam, bet arī vidējam A- reitinga grupas valstu vērtējumam.

Latvijas reitinga A- līmeni uztur arī zemais valsts budžeta deficīts, kā arī valsts parāda līmenis, kas pēc aģentūras prognozēm turpmākajos gados samazināsies. Aģentūra norāda, ka reitingu labvēlīgi ietekmē augstais banku kapitalizācijas līmenis un kopējā stabilitāte banku sektorā, par ko liecina banku bilances rādītāju uzlabošanās.

Lai gan Fitch kā risku atzīmē augsto nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sistēmā, tomēr piebilst, ka, neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, nerezidentu depozītu līmenis šogad saglabājies stabils.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings piektdien pauda bažas, ka Spānijas banku glābšanas programma 100 miljardu eiro (70,3 miljardu latu) vērtībā varētu nebūt pietiekama, lai pilnībā novērstu pašreizējās problēmas.

Eirozonas valstis jūnijā vienojās šos līdzekļus aizdot Spānijai, lai finansētu reformas banku nozarē, kuras darbību negatīvi ietekmējis tā dēvēto slikto kredītu straujais pieaugums pēc nekustamā īpašuma burbuļa pārsprāgšanas 2008.gadā.

20.jūlijā vienošanās memorandā tika noteikti strikti nosacījumi šim aizdevumam, tādējādi virzoties tuvāk «vērienīgām Spānijas banku sektora reformām», norāda Fitch.

«Lai arī šī ir skaidri paredzēta kā pēdējā reforma, ļoti smagi ekonomikas un tirgus apstākļi Spānijā Fitch rada bažas, vai tiešām tiks panākts gaidītais iznākums,» vēsta aģentūra.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, ziņo Valsts kase.

Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A-" līmenī aģentūra pamato ar valdības īstenotās politikas ietvaru, Latvijas dalības Eiropas Savienībā un eirozonā, kā arī salīdzinājumā ar citām līdzīga kredītreitinga līmeņa valstīm zemo valsts parāda līmeni.

Valsts kase arī norāda, ka kredītreitinga stabilais nākotnes novērtējums liecina par aģentūras pārliecību, ka Latvijas ekonomika turpinās uzrādīt noturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un valdība izvēlēsies tādu politikas virzienu, kas nodrošinās valsts finanšu ilgtspēju.

Vienlaikus kā kredītreitinga palielinājuma ierobežojošos faktorus aģentūra minējusi zemo ienākumu līmeni, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja svārstīgumu un relatīvi lielu ārējā parāda īpatsvaru kopējā parāda apmērā.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas ceturtdien atkal saruka.

Šādi investori jau otro dienu turpināja reaģēt uz kredītreitingu aģentūras "Fitch" lēmumu pazeminināt ASV reitingu, skaidro analītiķi.

"Globālajos tirgos turpinājās kritums, kas sākās vakar, investoriem pārdomājot to, ka ASV valdības parāds pēc "Fitch" lēmuma samazināt reitingu tagad tiek uzskatīts par zemākas kvalitātes," konstatēja "AJBell" galvenais investīciju analītiķis Laits Halafs.

Jau ziņots, ka "Fitch" otrdien samazināja ASV reitingu, norādot uz pieaugošo parādu federālajā, štatu un vietējā līmenī, politiskajām nesaskaņām un "pastāvīgu pārvaldības standartu pasliktināšanos" pēdējo divdesmit gadu laikā.

Reitings pazemināts par vienu pakāpi no "AAA", kas ir augstākais iespējamais reitings, līdz "AA+".

Latvijas kredītreitingi tuvāko mēnešu laikā tiks paaugstināti, šādu pārliecību tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ja Latvija salīdzina sevi ar līdzīgām valstīm, tad mūsu valsts vairumā gadījumu ir labākā situācijā, taču Latvija ir maza valsts ar ievainojamu pagātni, tāpēc nepieciešams vairāk laika, lai kredītreitigu aģentūras novērtētu Latvijas valsti un paceltu kredītreitingu adekvātā līmenī. «Mēs respektējam to,» teica ministrs.

Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas kredītreitingi strauji pasliktinājās, tāpēc Latvija nevarēja izdot savas obligācijas un vajadzēja starptautisko palīdzību budžeta deficīta segšanai.

Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka starptautiskās reitinga aģentūras Moody's Investors Service, Fitch Ratings un Standard & Poor's, kā arī Japānas reitingu aģentūra R&I.

Jaunattīstības tirgu parāda līmenis pēdējās desmitgades laikā ir četrkāršojies, tādējādi, augot ASV procentu likmēm, var gaidīt problēmas, brīdina Fitch Ratings.

Jaunattīstības tirgu parādzīmju apmērs ir audzis no 5 triljoniem dolāru pirms desmit gadiem līdz 19 triljoniem dolāru patkaban. Neskatoties uz to, ka parādzīmes emitētas vietējā valūtā, aizņēmējus ietekmēs ārējo aizņemšanās izmaksu pieaugums, spēcīgāks dolārs un kapitāla ieplūdes palēnināšanās.

Fitch eksperti lēš, ka ASV Federālo Rezervju sistēma līdz nākamā gada beigām cels likmes vismaz sešas reizes.

«Ja tas notiks vēl straujāk nekā gaidīts, jaunattīstības tirgu parāds var nonākt zem spiediena,» sacījusi Fitch analītiķe Monika Inzola. «Ja investoru apetīte attiecībā pret jaunattīstības tirgiem samazinās, emitenti var saskarties ar refinansēšanas izaicinājumiem pat savā mājas tirgū, savukārt kapitāla aizplūde var radīt spiedienu uz valūtas kursu.»

Arī starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, turklāt nosakot arī pozitīvu kredītreitinga nākotnes prognozi.

Latvijas valsts novērtējums ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā šā gada 13. novembrī paaugstināts no BBB- uz BBB, savukārt vietējā valūtā kredītreitings ir paaugstināts no BBB uz BBB+.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings savu lēmumu pamato ar Latvijas panākto ievērojamo progresu, nodrošinot ekonomikas līdzsvarošanu, eksporta un investīciju diversifikāciju, norāda Latvijas Finanšu ministrija.

Reitingu aģentūra atzinīgi novērtē Latvijas valdības noteikto fiskālo disciplīnu, kas palīdzējusi samazināt pārmērīgo valsts budžeta deficītu. Aģentūras eksperti arī prognozē, ka Latvija turpinās īstenot līdzšinējo piesardzīgo makroekonomikas politiku.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s, visticamāk, palielinās Latvijai patlaban piešķirto zemākās pakāpes investīciju kredītreitingu Baa3 – pēc tam, kad reitingu Latvijai palielinājušas arī aģentūras Standard & Poor’s un Fitch Ratings, uzskata Royal Bank of Scotland (RBS).

«Pēdējiem uzlabojumiem, visticamāk, sekos arī Moody’s, tam gan ir nepieciešams, lai Latvija turpinātu uzņemto kursu fiskālās konsolidācijas un eiro ieviešanas virzienā,» citējot RBS stratēģi jauno tirgu jomā Mohamedu Kazmi (Mohammed Kazmi), vēsta Bloomberg.

Jau ziņots, ka gan Fitch Ratings, gan Standard and Poor’s (S&P) novembrī palielināja Latvijas kredītreitingu.

Fitch Latvijas valsts novērtējumu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā šā gada 13. novembrī paaugstināja no BBB- uz BBB, savukārt vietējā valūtā kredītreitings ir paaugstināts no BBB uz BBB+.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, par iemeslu norādot valsts parlamenta vēlēšanu iznākumu, kas Itālijā radījis politiskā strupceļa situāciju, kura savukārt var atsaukties uz valsts ekonomiku.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijai piešķirto reitingu no A- līdz BBB+ un noteikusi tam negatīvu perspektīvu. Fitch norāda, ka ir visai mazticams, ka Itālijai izdosies tuvāko nedēļu laikā nodibināt jaunu valdību. Tādējādi rezultātā, ekonomiskās reformas, kuras Itālijai jāveic, lai sakārtotu savu tautsaimniecību, visticamāk, tuvākajā laikā netiks uzsāktas.

Par draudošu politisko neskaidrību, kuras sekas atbalsosies arī ārpus Itālijas, jau iepriekš brīdināja starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Indijas premjerministrs Narendra Modi pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ceturtdien paziņoja, ka Maskava valstī, kas ciešs no energoresursu nepietiekamības, būvēs desmit kodolreaktorus.

Putins ieradies Indijā, lai stiprinātu abu valstu attiecības enerģētikā un aizsardzībā, cerot tādējādi atdzīvināt Krievijas ekonomiku, kas cietusi no rietumvalstu sankcijām, kuras ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.

Kopīgajā preses konferencē Modi, kurš pēc nākšanas amatā centies stiprināt attiecības arī ar ASV, solīja nemazināt Indijas atbalstu Krievijai.

«Šo attiecību svarīgums un to unikālā vieta Indijas ārpolitikā nemainīsies,» uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka enerģētiskā drošība ir «izšķiroša Indijas ekonomikas attīstībai un darbavietu radīšanai jaunatnei».

Pakistāna otrdien pilnībā atvērusi savu gaisa telpu visam civilajam aviotransportam, izbeidzot vairākus mēnešus spēkā bijušos ierobežojumus, kas ietekmēja nozīmīgus starptautiskos gaisa satiksmes maršrutus, arī no Indijas.

Ierobežojumi tika noteikti pēc tam, kad sadursmes abu kaimiņvalstu starpā tās bija novedušas līdz kara slieksnim.

«Pakistānas gaisa telpa ir atvērta visa veida civilajam transportam,» pavēstīja Pakistānas Civilās aviācijas dienests.

Atvērta arī gaisa telpas austrumu daļa, kas atrodas līdzās robežai ar Indiju, apliecināja dienesta pārstāvis sakariem ar presi.

Pakistāna pilnībā slēdza gaisa telpu februārī, saasinoties attiecībām ar Indiju, kas gandrīz vai noveda pie abu kodolieročiem bruņoto valstu kara. Mēnesi vēlāk daži ierobežojumi tika atcelti, tomēr līdzās robežai ar Indiju tie tika saglabāti.

Gaisa telpas slēgšana ietekmēja lidojumus no Indijas rietumu virzienā, Pakistānas nacionālā lidsabiedrība «Pakistan International Airlines» bija spiesta atcelt vairākus lidojumus, tika slēgti vairāki svarīgi maršruti no Islamabadas un Lahoras.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazinājusi ekonomiskās krīzes skartās Kipras kredītreitingu par vienu pakāpi no B uz B-, tādējādi valsts nonākusi vēl dziļāk tā sauktajā «miskastes reitingu» zonā.

Reitingu aģentūra norāda, ka pastāv liels risks, ka 23 miljardus eiro vērtais pasākumu kopums, kas paredzēts, lai Kipra izvairītos no maksātnespējas, varētu būt nepietiekams, lai uzlabotu valsts ekonomisko situāciju.

Aģentūra arī norādījusi, ka Kipra nespēs tikt galā ar papildus triecieniem tās nomocītajai tautsaimniecībai, kā arī brīdinājusi, ka valsti var sagaidīt turpmāki reitinga samazinājumi.

Tāpat Fitch pieļauj, ka Kipras ekonomikā gaidāma dziļāka recesija nekā iepriekš ticis prognozēts, bet valsts parāds, visticamāk, pārsniegs 126% no iekšzemes kopprodukta.

«Kiprai nav nepieciešamā elastīguma, lai tiktu galā ar iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, pastāv lielā iespēja, ka aizdevuma programma novirzīsies no ceļa, bet finanšu aizsargsistēmas būs nepietiekamas, lai absorbētu fiskālo un ekonomisko novirzi,» teikts Fitch izplatītajā paziņojumā.