Eksperti

Finanšu fitness Latvijai: kā palielināt eksportu jau tūlīt

Tatjana Verjē,07.05.2009

Jaunākais izdevums

Iespējams, esmu dažiem no jums pazīstama kā grāmatas «Finanšu fitness» autore. Ļoti priecājos, ka mana grāmata kļuva tik populāra to cilvēku vidū, kuri vēlas uzzināt vairāk par personīgo finanšu plānošanu. Tomēr finanšu fitnesa koncepciju var izmantot, runājot gan par privātiem, gan par valsts mēroga finanšu jautājumiem un stratēģijām. Finanšu labklājība (personīga vai nacionāla) ir kas līdzīgs mūsu fiziskajai sagatavotībai jeb fiziskajam fitnesam. Lai sasniegtu labus rezultātus savā fiziskajā sagatavotībā, tam jāvelta laiks, par savu veselības stāvokli jābūt informētam un jākonsultējas ar ekspertiem, tā uzlabošanas pasākumi jāplāno un jāīsteno. Tādi paši procesi notiek ar naudu, ar cilvēka vai valsts finansēm.

Tagad, pāris blogos, es gribētu piedāvāt jums dažas pārdomas par to, ko nozīmētu finanšu fitness Latvijai. Nepretendēju uz pilnu valsts labklājības koncepciju:) Tieši otrādi, mēģināšu nerunāt par ekonomiskām teorijām, bet par konkrētām lietām, kuras mēs varam iespaidot jau tagad.

Eksports tuvākajā laikā: kā palielināt eksportu jau tūlīt?

Vienkāršojot eksporta būtību, var teikt, ka eksports ir ļoti svarīgs valsts finanšu labklājībai, jo tikai tad, kad mēs varam kaut ko pārdot, mēs varam arī nopelnīt. Ja mēs runājam par to, kā uzlabot situāciju valstī ātri un bez lielām investīcijām (jo naudas nav), tad pirmais jautājums būtu - kā mēs varam pārdot vairāk jau tūlīt? Ja salīdzinām ar personīgo dzīvi, tad, protams, būtu labi atrast daudz labāk apmaksātu darbu (ilgtermiņa stratēģija), bet tas prasīs ilgāku laiku un varbūt pat papildus izglītību vai vienkārši lielāku pieredzi. Tas nav sasniedzams uzreiz, un ja mums ir vajadzīga nauda jau šodien, tad mums jādomā par to, ko var darīt tagad, lai to nopelnītu jau tūlīt (īstermiņa stratēģija).

Sākumā - kas ir eksports? Eksports ir viss, ko mēs pārdodam ārzemju klientam. Piemēram, tūrismā tas būtu ārzemju viesu uzņemšana.

Tagad paskatāmies uz to, kādas preces un pakalpojumus no mums pērk jau šodien.Interesanti, ka pašlaik daudz tiek runāts par to, kā palielināt eksportu. Bet runājot par eksportu, pārsvarā tiek runāts tikai par preču eksportu, un ne tik daudz - par pakalpojumu eksportu. Turklāt lielākā eksporta kategorija Latvijai ir tieši pakalpojumu jomā - tie ir transporta pakalpojumi ar eksporta apjomu 1,100 miljoni latu (17% no visa eksporta). Transporta pakalpojumi iekļauj sevī, piemēram, jūras, gaisa, dzelzceļa un auto transportu. Tas loģiski norāda uz Latvijas tranzīta potenciālu. Nākošā kategorija ir metālapstrāde ar 710 miljoniem, kokapstrāde ar 686 miljoniem latu un mašīnbūve, elektroierīces ar 510 milj. latu. Nākošais ir tūrisms. Interesanti, ka tūrisma eksporta apjoms ir lielāks nekā ķīmiskās vai pārtikas rūpniecības apjomi (380 milj. pret 349 un 330 miljoniem).

Tātad, pirmais solis valsts finanšu fitnesa uzlabošanā būtu mēģināt palielināt apjomus (pārdot vairāk) tiem produktiem un pakalpojumiem, kurus no mums pērk jau tagad. Pirmais jautājums būtu - kādas eksporta grupas ir visvieglāk un visātrāk palielināt, ar vismazāko laika un naudas ieguldījumu? Un nākošais jautājums - kā to izdarīt? Palielināt metālapstrādes vai kokapstrādes apjomus nebūs iespējams īsā laika posmā. Šeit ir vajadzīgas investīcijas, un klāt nāk tas fakts, ka tādas industrijas bieži vien ir ļoti cikliskas - tas nozīmē, ka pieprasījums var strauji samazināties (atkarībā no situācijas pasaulē), un tad vienkārši jāgaida, kamēr situācija mainīsies.

Runājot vispārīgi, īsā laikā ir visvieglāk un vislētāk palielināt tieši pakalpojumu eksporta apjomus. Tas neprasa lielas investīcijas, bet pakalpojumu eksports bieži ir nopietni atkarīgs no valsts birokrātijas, visādiem noteikumiem, aizliegumiem, u.c. Muita, robežu kontrole, vīzas, u.c.

Lai ātri sasniegtu rezultātus un uzlabotu finanšu situāciju valstī (vismaz nedaudz), būtu nepieciešams identificēt un ātri likvidēt visus šķēršļus, saistītus ar valsts birokrātiju pakalpojumu eksporta jomās (tūrisms, transports, u.c.). Tas ir viegli, ātri izdarāms, un neprasa valsts naudu, bet uzlabo finanšu situāciju valstī. Kā teiktu angļi, win-win situācija (visi vinnē, zaudētāju nav).

Interešu atruna: Tatjana Verjē ir Eiropas Parlamenta deputāta kandidāte no Pilsoniskās Savienības

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikta sporta kluba SIA City Fitness reorganizācija

Žanete Hāka,17.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikta sporta kluba SIA City Fitness reorganizācija, kuras rezultātā uzņēmumam pievienota SIA City Fitness Olimpia, SIA City Fitness BP, SIA Fitness Domina un SIA City Fitness Sky&More, liecina Lursoft dati.

Lursoft rīcībā esošā informācija norāda, ka 2013. gadu sporta klubs City Fitness aizvadījis veiksmīgi, pieaugot gan uzņēmuma peļņai, gan neto apgrozījumam, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu. City Fitness apgrozījums aizvadītajā gadā sastādīja 860,516 tūkstošus eiro, saukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 27,284 tūkstošus eiro. Arī uzņēmuma rentabilitātes rādītājā vērojamas pozitīvas izmaiņas, pērn tas sasniedzis 7,97.

1999. gada aprīlī dibinātais City Fitness, kas ar darba vietām nodrošina 57 darbiniekus, no šā gada vasaras pieder igauņu AS My Fitness. City Fitness valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Igaunijas pilsonis Torn Erkki, savukārt valdes locekles - Igaunijas pilsone Otsa Tiina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fitnesa klubu tīkla īpašnieks uzņēmums SIA "My Fitness" pagājušajā gadā strādāja ar 6,083 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta zaudējumus 551 974 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar sporta klubu slēgšanu uz diviem mēnešiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Tāpat, valdībai atvieglojot ierobežojumus, saglabājās spēkā samazinātās kapacitātes kritērijs, kas būtiski ietekmēja "My Fitness" apgrozījumu.

Pēc vadības ziņojumā minētā, uzņēmums veica visus iespējamos un saprātīgos pasākumus, lai maksimāli samazinātu izdevumus, vienlaikus izvairoties no darbinieku atlaišanas, lai saglabātu komandu un darbības ilgtspēju.

"My Fitness" turpina darbību, izmantojot aizņēmumu no tās īpašniekiem un piesaistot līzingu. Pērn pamatlīdzekļos jaunajos klubos un esošā inventāra uzlabošanai ieguldīti 1,348 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubu SIA "My Fitness" apgrozījums 2019.gadā palielinājies par 1,39 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, ir par 24,06%, liecina "Lursoft" dati.

Kā teikts iesniegtajā pārskatā, pieaugums panākts, pateicoties 2 jaunu klubu atvēršanai un palielinātajai pastāvīgo klientu bāzei. 2019.gada beigās SIA "My Fitness" tīklā ietilpa 13 fitnesa klubi Rīgā, savukārt vēl divi klubi bijuši projekta plānošanas stadijā, paredzot tos atklāt šogad.

Pēc 2017. un 2018.gada zaudējumiem, pagājušajā gadā SIA "My Fitness" atkal atsācis strādāt ar peļņu. Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka pēc nodokļu nomaksas tā pērn bijusi 200,6 tūkstoši eiro, savukārt apgrozījums - 7,16 miljoni eiro. SIA "My Fitness" nākamajā pārskata gadā plānojis aktīvi strādāt pie tirgus daļas palielināšanas un nostiprināšanas, liekot uzsvaru uz aktīvo kluba biedru skaita palielinājumu un esošo klubu modernizācijas, kā arī apzinot jaunu klubu potenciālās atrašanās vietas galvaspilsētā, teikts pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fitnesa klubu tīkls Baltijā My Fitness pirmdien atvēris savu pirmo fitnesa klubu Lietuvā, ieguldot tajā 1,3 miljonus eiro.

«Pagājušajā gadā Igaunijas un Latvijas fitnesa klubu apmeklējumu skaits bija vairāk nekā trīs miljoni,» stāsta My Fitness valdes priekšsēdētājs Erkki Torns (Erkki Torn), piebilstot, ka klubam šobrīd ir vairāk nekā 55 000 biedru Igaunijā un Latvijā un paredzēts, ka šis skaits nākamajos gados strauji pieaugs. «Mums ir svarīgi katrā apmeklējuma reizē nodrošināt mūsu kluba biedrus ar nemainīgi augstu treniņu kvalitāti un aprīkojumu, kā arī ar elastīgiem līguma nosacījumiem,» uzsver E.Torns.

Vairāk nekā 1,3 miljoni eiro tika ieguldīti 140 kvadrātmetru lielajā klubā, kas tika atvērts vienā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas aktīvākajām ielām. Saskaņā ar Erkki Torna teikto, ienākot jaunā tirgū, atrašanās vietai ir ļoti nozīmīga loma. «Pieprasījums un interese par veselīgu dzīvesveidu un trenēšanos acīmredzami pieaug gan pie mums, gan citviet. Arī atrašanās vieta un cilvēku pieredze kļūst arvien svarīgāka,» paskaidro E.Torns, apsolot, ka nākamajos gados Lietuvā tiks atvērti vēl vairāki fitnesa klubi ar My Fitness modernākajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

My fitness strādājis ar zaudējumiem

Žanete Hāka,28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA My fitness (līdz pērnā gada nogalei SIA City fitness) apgrozījums 2014. gadā pieauga līdz 1,29 miljoiem eiro, liecina Lursoft dati.

My fitness darbojas sporta pakalpojumu un veselīga dzīvesveida pasākumu veicināšanas jomā un 2014. gada vasarā uzņēmumu iegādājās Igaunijas lielākais sporta klubu tīkls AS My Fitness, līdz ar to pašreiz uzņēmums kopā koordinē 16 fitnesa klubus un apkalpo 25 tūkstošus pastāvīgos biedrus, veidojot lielāko fitnesa tīklu Baltijā.

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2014. gads ir aizvadīts sekmīgi, pateicoties veiksmīgai attīstības stratēģijai, kā arī veselīga dzīvesveida tendenču pieaugumam Latvijā.

Pagājušajā gadā uzņēmums iekļuva zaudējumos, kas bija mērojami ar 202,029 tūkst.EUR. Zaudējumi pērn radās saistībā ar uzņēmuma reorganizāciju un īpašnieka maiņu. My fitness rentabilitātes rādītājs 2014. gadā nokritās ievērojami zemu - līdz -30,66.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Russkaja fitness gruppa» (RFG), kas vada fitnesa klubu World Class tīklu Krievijā, Kazahstānā, Kirgīzijā un Monako, parakstījusi vienošanos par sadarbību ar uzņēmumu People Fitness Management (Latvija). Dokuments paredz pirmo divu World Class fitnesa klubu atvēršanu Latvijā 2018. gadā: pa vienam Rīgā un Jūrmalā.

Abi klubi tiks piedāvāti premium segmentā.

Ģimenes formāta fitnesa klubs World Class Rīgā būs izvietots 2 500 kvadrātmetru platībā. Papildu trenažieru zālei un grupu nodarbību zālēm, tajā atradīsies arī peldbaseins. Arī otrs fitnesa klubs World Class Jūrmalā ar 1 500 kvadrātmetru platību būs paredzēts ģimeņu auditorijai.

«Lēmums par premium zīmola World Class ieviešanu Latvijas tirgū ir saistīts ar augošo pieprasījumu pēc fitnesa pakalpojumiem, kā arī ar faktisko spēlētāju trūkumu premium segmentā,» norāda uzņēmuma People Fitness Management vadītajs Georgijs Guseļņikovs.

Investīcijas projektā veido aptuveni 6 miljonus eiro, šajā summā ietilpst būvniecības izdevumi, sporta aprīkojuma iegāde, baseina un Spa zonas ierīkošana. Uzņēmums neizslēdz turpmāku World Class fitnesa klubu atvēršanu Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas fitnesa klubu operators My Fitness atvēris Eiropā pirmo sporta zāli, kas atrodas Tallinas lidostas pasažieru zonā, informē My Fitness valdes priekšsēdētājs Erki Torns (Erkki Torn).

Sporta zāle ir bezmaksas un tā atrodas tieši blakus lidostas iekāpšanas vārtiem. «Šāda Pop Up sporta zāle noteikti ir lieliska iespēja pasažieriem izkustēties laikā, kamēr jāgaida lidojums. Ja laika nav daudz, tā var būt vien 10 minūšu pastaiga uz mehāniskā skrejceliņa vai pāris piegājieni uz trenažiera,» saka E.Torns. Viņš piebilst, ka lidostas arvien vairāk līdzekļu iegulda tieši pasažieru izklaidei, tāpēc drīzumā līdzīgas sporta zāles visticamāk tiks atvērtas arī citu Eiropas lielāko pilsētu lidostās.

Lidostas sporta zālē pieejami tādi trenažieri kā mehāniskais skrejceliņš, eliptiskais trenažieris, airēšanas trenažieris, velotrenažieris un kāpņu trenažieris. Visi trenažieri ir aprīkoti ar ekrānu un interneta savienojumu. Tāpat ir pieejami četri trenažieri, kas paredzēti pēdu, plecu, krūškurvja un muguras vingrinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durvis vēris pirmais People Fitness budžeta formāta fitnesa klubs Rīgā, kas šobrīd ir lielākais oficiālais Hammer Strength treniņu centrs Baltijā, informē centra pārstāvji.

Klubs izvietots 1500 m3 plašās telpās un tajā atdalītas vairākas treniņu zonas.

Jaunatvērtajā People Finess fitnesa klubā spēka zonā izvietoti kopumā vairāk nekā 100 dažādi Hammer Strength ripu trenažieri, kā arī trenažieri no šī zīmola jaunākās Select sērijas. Lai apmeklētāji neapmulstu lielajā piedāvājumā, pie katra trenažiera pievienots QR kods, kas darbojas un ir aktīvs speciālā ražotāja Life Fitness izstrādātā aplikācijā LF Connect, kur atrodamas pamācības un dažādas treniņu programmas.

Hammer Strength ir pasaules trenažieru ražotāja Life Fitness zīmols. Šis ražotājs lepojas ar 40 gadu pieredzi un katru gadu investē savu iekārtu attīstīšanā un ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sporta klubu pārstāvji: Sliktāk vairs nevar būt!

Db.lv,25.03.2021

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubi pielāgojas situācijai un piedāvā nodarbības tiešsaistē; par atsaucību nesūdzas.

"Mēs esam pārorientējušies. Es nevarētu sūdzēties, ka mēs bēdājamies un mums iet slikti. Pagaidām esam labi tikuši pāri šai situācijai un piedāvājam treniņus internetā," biznesa portālam "db.lv" saka Kārlis Sprukts, "KSMR Fitness" līdzīpašnieks.

Viņš atzīst - jau kādu laiku domājis, ka varētu pamēģināt piedāvāt tiešsaistes treniņus, bet līdz šim komanda tam īsti neredzēja iemeslu. Tagad, kad sākās ārkārtas situācija, šī ideja atdzima un to nekavējoties īstenoja.

K. Sprukts secina, ka šāda līmeņa pārmaiņām ir vajadzīgs spēcīgs pamudinājums, kas šajā gadījumā ir pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, kuras laikā ir slēgti sporta klubi un daudzi cilvēki atrodas pašizolācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākais fitnesa klubu tīkls MyFitness ir iegādājies 100% kapitāldaļu no City Fitness iepriekšējā īpašnieka Dānijas pilsoņa Lau Stig Nielsen, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Mēs esam ļoti priecīgi, ka tagad spēsim savas aktivitātes veikt arī Latvijā. Mūsu mērķis ir turpināt City Fitness izaugsmi. Tuvākajā laikā visi City Fitness klubi tiks modernizēti un uzlaboti, kā arī ir plānots atvērt jaunus. Šobrīd ir jau zināms, ka 2014. gadā mēs atvērsim vienu lielformāta klubu Rīgas centrā,» informē Erkki Torn, MyFitness vadītājs.

«Kopīgiem spēkiem ar MyFitness mums izdosies ātrāk attīstīt jaunus projektus, kā arī nodrošināt esošo klubu uzlabošanu,» papildina Ēriks Nadziņš, City Fitness vadītājs.

Darījumu finansēja ir SEB banka (Igaunija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile,13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

My Fitness iegādājas otro lielāko fitnesa klubu tīklu Lietuvā

Zane Atlāce - Bistere,04.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "My Fitness" savā īpašumā ieguvis otro lielāko fitnesa klubu tīklu Lietuvā - SIA Gym Plius (Gym+) no tās akcionāriem Airidas Kondratas un SIA INVEFINA.

Gym+ ir otrs lielākais fitnesa klubu operators Lietuvā un savu darbību īsteno kopumā 10 klubos Lietuvā, no kuriem seši klubi ir Viļņā, trīs klubi ir Kauņā un viens klubs - Panevēžā.

"Mēs sekojām Gym+ attīstībai jau pāris gadus. Paredzam tuvāko 12 mēnešu laikā atvērt vismaz septiņus jaunus fitnesa klubus Baltijā. Mūsu mērķis ir uzlabot standartus, ieviest jaunākās tendences, veicināt fitnesa attīstību un motivēt vairāk cilvēku dzīvot veselīgāk. Tagad mēs varam to nodrošināt vēl lielākā mērogā visā Baltijā," teic MyFitness izpilddirektors Erki Torns (Erkki Torn).

Pēc jauno klubu ieguves MyFitness apvieno jau 47 fitnesa klubus un vairāk nekā 100 000 dalībnieku visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Investējot vairāk nekā miljonu eiro, atklāts Masaļska fitnesa centrs

Lelde Petrāne,02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikšķilē 2. septembrī apmeklētājiem durvis vērs jauns sporta centrs – E. Masaļska fitnesa centrs MŪSU FITNESS, kas būs lielākais sporta klubs Pierīgā.

Tā saimnieks ir bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs, bet tagad DINAMO RĪGA un Latvijas valstsvienības treneris Edgars Masaļskis kopā ar dzīvesbiedri Ievu.

Ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro. Saskaņā ar Masaļsku ģimenes sniegto informāciju ieguldīti gan privātie līdzekļi, gan ņemts aizņēmums bankā, gan izmantots Altum atbalsts. Ieguldīto investīciju atpelnīšanās periods esot 15 gadi.

E. Masaļska fitnesa centrs MŪSU FITNESS atradīsies jaunuzceltā multifunkcionālā ēkā Daugavas krastā Ikšķiles pilsētā Kraujas ielā. Jaunajā sporta klubā apmeklētājiem būs pieejams jauns un mūsdienīgs trenažieru zāles inventārs, kā arī plašas grupu nodarbību zāles, kas profesionālu treneru vadībā ļaus nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm ļoti plašam iedzīvotāju lokam – sākot no veselības grupām līdz pat profesionāliem sportistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, paplašināts sporta klubs "MyFitness" tirdzniecības centrā "Galleria Riga", informē "Galleria Riga" pārstāvji.

Tirdzniecības centrā esošais sporta klubs paplašināts jau otro reizi. Pirmo reizi 2017.gadā atvērtā 1430 kvadrātmetrus lielā "MyFitness" paplašināšana notika 2019.gadā, kopējo sporta kluba platību palielinot līdz 1800 kvadrātmetriem. Līdz ar otro paplašināšanos pašlaik sporta kluba kopējā platība ir 2280 kvadrātmetri.

Pušu kopējie ieguldījumi sporta kluba paplašināšanā sasniedz vairāk nekā pusmiljonu eiro.

""Galleria Riga" esošajā "MyFitness" esam atklājuši Latvijā pirmo koncepta boksa studiju "BoxBox", kā arī "Relaxone", kas ir īpaša zona relaksācijai pirms vai pēc treniņiem, kurā pieejama hidromasāža un ruļļu masāža. Turpinām sekot līdzi tendencēm fitnesa nozarē un saskatām potenciālu tālākai attīstībai, proti, arī trešajai "Galleria Riga" "MyFitness" sporta kluba paplašināšanai," teic "MyFitness" valdes loceklis Erki Torns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sejas vingrošanas pionieres izstrādā aplikāciju - «treneri»

Linda Zalāne,28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pionieres sejas vingrošanas jomā ir spērušas soli tālāk, izveidojot mobilā telefona aplikāciju – «treneri».

Pirms trim gadiem atvērtais sejas vingrošanas klubs Face Beauty Fitness pagaidām šajā tirgus nišā ir vienīgais spēlētājs Latvijā. Pastāvīgais klientu loks esot nostiprināts, izveidota arī apmācību programma speciālistiem. Nesen uzņēmums sācis tirgū piedāvāt mobilā telefona aplikāciju iPhone lietotājiem, ar ko paredzēts startēt arī citviet pasaulē. Izstrādāta ir vīriešu un sieviešu versija.

Ideja izveidot sejas vingrošanas klubu radās nejauši. Ieva Paškeviča reiz sarunājusies ar savu pašreizējo kolēģi par gludas sejas ādas noslēpumu. «Viņa man jautāja, vai es esmu kaut ko dzirdējusi par sejas vingrošanu? Mana atbilde bija noliedzoša. Pēc rūpīgas informācijas ievākšanas atskārtām, ka Latvijā ar ko tādu neviens nenodarbojas. Mums izdevās atrast un uzaicināt uz Latviju speciālisti no Sanktpēterburgas. Pamēģinājām un sapratām, ka sejas vingrošana ir interesanta un noderīga – ar to var panākt rezultātu,» atceras Face Beauty Fitness direktore Ieva Paškevica. Kopā ar biznesa partneri Larisu Vitvinovu nolēmušas izveidot uzņēmumu – sejas vingrošanas klubu, kur sievietes vingrojot varētu tikt galā ar problēmām – sākot ar tūsku un beidzot ar grumbām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Armijai un specvienībai

Monta Glumane,25.02.2019

SIA Rols mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Jevgēnijs Kokors, konstruktors Edvards Geičuns un valdes priekšsēdētājs Aleksejs Homutiņins.

Foto: Ivars Soikāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī ražotais funkcionālu treniņu fitnesa aprīkojums ir pieprasīts ne vien Baltijā, bet arī citviet Eiropā.

«Pirmo prototipu iedevām patestēt gan armijai, gan Speciālo uzdevumu vienībai (SUV) un pēc pusgada pārtaisījām gandrīz 80%. Galu galā rezultāts bija labs, to prezentējām gan Vācijas armijai, gan ikdienas sportistiem un guvām atzinību. Mūsuprāt, atpakaļsaite ir patiešām svarīga,» norāda SIA Rols (pārstāv zīmolu Element Fitness) valdes priekšsēdētājs Aleksejs Homutiņins.

Šobrīd uzņēmums izveidojis vairākas trenažieru stacijas Daugavpilī, Rīgas rajonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Liepājā. Starp pasūtītājiem parasti ir lielākie sporta klubi, kā arī skolas un pašvaldības. Tāpat cieša sadarbība izveidojusies ar Latvijas armiju. Militārajām vajadzībām trenažieri netiek krāsoti, bet pārklāti ar cinku, lai tos varētu izmantot dažādos laikapstākļos. Speciāli SUV saražots interesants trenažieru komplekts – nelielā kastē, kuras svars ir aptuveni 400 kilogrami, ir dažādi elementi, no kuriem divu stundu laikā var izveidot treniņnometni sešiem cilvēkiem. Šiem trenažieriem pat nav nepieciešams līdzens segums, un tos var izveidot pat pludmales smiltīs. Tāpat uzņēmums sadarbojas ar armijas sporta klubu Patria. Pēc uzņēmuma pārstāvju novērojumiem, populārākas kļūst šķēršļu joslas un arvien vairāk cilvēku nodarbojas tieši ar šo sportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB,21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru