Iespējams, esmu dažiem no jums pazīstama kā grāmatas «Finanšu fitness» autore. Ļoti priecājos, ka mana grāmata kļuva tik populāra to cilvēku vidū, kuri vēlas uzzināt vairāk par personīgo finanšu plānošanu. Tomēr finanšu fitnesa koncepciju var izmantot, runājot gan par privātiem, gan par valsts mēroga finanšu jautājumiem un stratēģijām. Finanšu labklājība (personīga vai nacionāla) ir kas līdzīgs mūsu fiziskajai sagatavotībai jeb fiziskajam fitnesam. Lai sasniegtu labus rezultātus savā fiziskajā sagatavotībā, tam jāvelta laiks, par savu veselības stāvokli jābūt informētam un jākonsultējas ar ekspertiem, tā uzlabošanas pasākumi jāplāno un jāīsteno. Tādi paši procesi notiek ar naudu, ar cilvēka vai valsts finansēm.
Tagad, pāris blogos, es gribētu piedāvāt jums dažas pārdomas par to, ko nozīmētu finanšu fitness Latvijai. Nepretendēju uz pilnu valsts labklājības koncepciju:) Tieši otrādi, mēģināšu nerunāt par ekonomiskām teorijām, bet par konkrētām lietām, kuras mēs varam iespaidot jau tagad.
Eksports tuvākajā laikā: kā palielināt eksportu jau tūlīt?
Vienkāršojot eksporta būtību, var teikt, ka eksports ir ļoti svarīgs valsts finanšu labklājībai, jo tikai tad, kad mēs varam kaut ko pārdot, mēs varam arī nopelnīt. Ja mēs runājam par to, kā uzlabot situāciju valstī ātri un bez lielām investīcijām (jo naudas nav), tad pirmais jautājums būtu - kā mēs varam pārdot vairāk jau tūlīt? Ja salīdzinām ar personīgo dzīvi, tad, protams, būtu labi atrast daudz labāk apmaksātu darbu (ilgtermiņa stratēģija), bet tas prasīs ilgāku laiku un varbūt pat papildus izglītību vai vienkārši lielāku pieredzi. Tas nav sasniedzams uzreiz, un ja mums ir vajadzīga nauda jau šodien, tad mums jādomā par to, ko var darīt tagad, lai to nopelnītu jau tūlīt (īstermiņa stratēģija).
Sākumā - kas ir eksports? Eksports ir viss, ko mēs pārdodam ārzemju klientam. Piemēram, tūrismā tas būtu ārzemju viesu uzņemšana.
Tagad paskatāmies uz to, kādas preces un pakalpojumus no mums pērk jau šodien.Interesanti, ka pašlaik daudz tiek runāts par to, kā palielināt eksportu. Bet runājot par eksportu, pārsvarā tiek runāts tikai par preču eksportu, un ne tik daudz - par pakalpojumu eksportu. Turklāt lielākā eksporta kategorija Latvijai ir tieši pakalpojumu jomā - tie ir transporta pakalpojumi ar eksporta apjomu 1,100 miljoni latu (17% no visa eksporta). Transporta pakalpojumi iekļauj sevī, piemēram, jūras, gaisa, dzelzceļa un auto transportu. Tas loģiski norāda uz Latvijas tranzīta potenciālu. Nākošā kategorija ir metālapstrāde ar 710 miljoniem, kokapstrāde ar 686 miljoniem latu un mašīnbūve, elektroierīces ar 510 milj. latu. Nākošais ir tūrisms. Interesanti, ka tūrisma eksporta apjoms ir lielāks nekā ķīmiskās vai pārtikas rūpniecības apjomi (380 milj. pret 349 un 330 miljoniem).
Tātad, pirmais solis valsts finanšu fitnesa uzlabošanā būtu mēģināt palielināt apjomus (pārdot vairāk) tiem produktiem un pakalpojumiem, kurus no mums pērk jau tagad. Pirmais jautājums būtu - kādas eksporta grupas ir visvieglāk un visātrāk palielināt, ar vismazāko laika un naudas ieguldījumu? Un nākošais jautājums - kā to izdarīt? Palielināt metālapstrādes vai kokapstrādes apjomus nebūs iespējams īsā laika posmā. Šeit ir vajadzīgas investīcijas, un klāt nāk tas fakts, ka tādas industrijas bieži vien ir ļoti cikliskas - tas nozīmē, ka pieprasījums var strauji samazināties (atkarībā no situācijas pasaulē), un tad vienkārši jāgaida, kamēr situācija mainīsies.
Runājot vispārīgi, īsā laikā ir visvieglāk un vislētāk palielināt tieši pakalpojumu eksporta apjomus. Tas neprasa lielas investīcijas, bet pakalpojumu eksports bieži ir nopietni atkarīgs no valsts birokrātijas, visādiem noteikumiem, aizliegumiem, u.c. Muita, robežu kontrole, vīzas, u.c.
Lai ātri sasniegtu rezultātus un uzlabotu finanšu situāciju valstī (vismaz nedaudz), būtu nepieciešams identificēt un ātri likvidēt visus šķēršļus, saistītus ar valsts birokrātiju pakalpojumu eksporta jomās (tūrisms, transports, u.c.). Tas ir viegli, ātri izdarāms, un neprasa valsts naudu, bet uzlabo finanšu situāciju valstī. Kā teiktu angļi, win-win situācija (visi vinnē, zaudētāju nav).
Interešu atruna: Tatjana Verjē ir Eiropas Parlamenta deputāta kandidāte no Pilsoniskās Savienības