Ukrainas sieviešu aktīvistu grupa Femen sarīkojusi protestu pret Eiropas futbola čempionātu, kas veicinot seksa tūrismu, vēsta Reuters.

Par karstasinīgo ukraiņu dāmu mērķiem kļuvuši Zviedrijas fani, kuri savukārt Femen akciju uzņēmuši ar sajūsmu, jo bijuši pārliecināti, ka tas ir viņiem veltīts striptīzs. Tomēr drīz viņu domas mainījās. Femen pārstāves Zviedrijas fanu zonā sarīkoja īstu jandāliņu – izlejot zviedru alu un vicinot plakātus, kurus rotāja čempionātam naidīgi uzraksti.

Aktīvistes apgalvo, ka viņas organizējušas protesta akciju, lai pievērstu uzmanību Eiropas futbola čempināta ēnas pusēm – tam, ka Ukrainā un Polijā notiekošais pasākums baro seksa tūrismu.

«Bieži vien lielus sporta pasākumus atbalsta alus kompānijas. Šādu kompāniju mērķis ir apreibināt cilvēkus. Tur pat ir arī seksa industrija. Vācijā prostitūcija tika legalizēta isi pirms 2006. gada Pasaules futbola čempionāta. Ir vairāk nekā skaidrs, ka seksa tūrisms čempionāta laikā Ukrainā plauks un zels,» Femen pārstāve klāstīja Gazeta.ru.

Vācijas policija piektdien apslāpējusi puskailo sieviešu no grupas Femen protestu ārpus valsts kancleres Angelas Merkeles biroja. Tas bijis saistīts ar Tunisijas premjera ierašanos, vēsta thelocal.de.

Trīs protestētājas, kuras bija atkailinājušas krūtis, skandējušas: «Merkele atbrīvo Femen.» No Tunisijas otrdien tika izraidīta Femen aktīviste Aleksandra Ševčenko, kura tur bija ieradusies atbalstīt savas kolēģes.

Divām no protestētājām ārpus Merkeles biroja Berlīnes centrā galvās bijušas melnas cepures.

Merkelei piektdien jātiekas ar Tunisijas līderi Ali Larajedu, lai runātu par demokrātiju, cilvēktiesībām un potenciālām Vācijas investīcijām.

Kustība Femen, kas piesaistījušas sabiedrības uzmanību, jo protestos piedalās puskailas sievietes, pārtrauc darbību Ukrainā. Tāds lēmums pieņemts, reaģējot uz pēdējā laikā pieredzētajiem uzbrukumiem organizācijas aktīvistēm, vēsta pasaules mediji.

Viena no Femen līderēm Aleksandra Ševčenko skaidro, ka pēdējā laikā organizācijas aktīvistes cietušas piecos uzbrukumos, tādēļ lēmums pamest Ukrainu skaidrojams ar vēlmi pasargāt aktīvistes, kas drošāk varēs justies ārzemēs.

Ārvalstīs Femen aktīvistēm nevarēs piekļūt Ukrainas varasiestādes, norādīja A. Ševčenko. Dienā, kad organizācijas dalībnieces Femen birojā vākušas mantas, lai to pamestu, tajā ieradās policija, kas visiem likusi telpas atstāt un bez liecinieku klātbūtnes veica kratīšanu.

Milicija apgalvo, ka Femen birojā tika atrasti ieroči un Krievijas prezidenta Vladimira Putina portrets. Femen šos apgalvojumus noliedz.

Sieviešu kustība Femen sarīkojusi akciju pie Ukrainas vēstniecības Berlīnē, lai protestētu pret «diktatūru un politisko represiju» Ukrainā.

Iepriekš Femen paziņoja, ka pārtrauc darbību Ukrainā. Šāds lēmums ticis pieņemts pēc tam, kad organizācijas aktīvistes cietušas piecos uzbrukumos. Tāpat Femen apsūdzējusi Ukrainas varasiestādes provokāciju rīkošanā ar mērķi nomelnot kustības vārdu.

Kustība apgalvo, ka policija Kijevā organizācijas birojā noslēpusi sprāgstvielas un šaujamieročus. Pēc tam pret Femen tikušas izvirzītas apsūdzības šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgā glabāšanā. Organizācijas aktīvistes norādījušas, ka viņām varētu pat «piešūt» mēģinājumu nogalināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pareizticīgo baznīcas Patriarhu Kirilu.

Sieviešu organizācijas Femen dalībnieces sarīkojušas protesta akciju Vatikāna Svētā Pētera laukumā, lai paustu atbalstu homoseksuāļu tiesībām. Femen sarīkotā protestu akcija sakritusi arī ar laiku, kad savukārt Parīzes ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret viendzimumu pāru laulībām.

Protestā Vatikānā, uz savām mugurām uzkrāsojušas dažādus saukļus, piedalījušās četras Femen aktīvistes. Organizācijas sarīkotais protests noticis laikā, kad Pāvests lasījis lūgšanu, tāpēc Femen dalībnieču akcija izpelnījusies apkārtējo dusmas. Kāda kundze pat metusies sievietes iekaustīt ar lietussargu.

Protestētājas aizturējusi Vatikāna policija.

Kļuvis zināms, ka Parīze piekritusi uzņemt Innu Ševčenko, Ukrainas feministu organizācijas Femen dalībnieci, ziņo thelocal.fr.

Puskailo protestētāju grupas Francijas atzara vadītāja, ukrainiete Ševčenko informējusi, ka valsts atsaukusies viņas lūgumam dot politisko patvērumu.

Saskaņā ar sievietes teikto viņa saņēmusi paziņojumu no Francijas OFPRA bēgļu aģentūras par to, ka viņas lūgums ir atbalstīts. Tas pamatots ar bažām, ka Ukrainā Ševčenko saskartos ar vajāšanu saistībā ar viņas politiskajām aktivitātēm.

Radikālās feministu organizācijas Femen aktīvistes sarīkojušas protestu Spānijas parlamentā. Aktīvistes protestēja pret valdības vēlmi valstī ieviest stingrākus abortu noteikumus.

Aktīvistes izģērbās brīdī, kad uzstājās Spānijas tieslietu ministrs Alberto Ruiss – Galardons. Femen aktīvistes arī izkliedza saukļus - «aborts ir svēts!». Aktīvistes no parlamenta ēkas izdevās dabūt projām pēc dažām minūtēm.

Spānijas valdība līdz oktobra beigām iecerējusi izstrādāt ierosinājumus izmaiņām pirms trijiem gadiem pieņemtajā abortu likumā. Spēkā esošajā likumā bez ierobežojumiem atļauts veikt abortu līdz grūtniecības 14 nedēļai vai arī līdz 22 nedēļai, ja atklājas, ka embrijs ir deformēts.

Esošā Spānijas valdība iecerējusi noteikt vairākus abortu ierobežojumus. Stingrāku kontroli atbalsta arī valstī ietekmīgā katoļu baznīca.

Protesta kustības Femen dalībnieces šodien plosījušās Luvras muzejā Parīzē, atbalstot Tunisijas sievieti, kuru izvarojuši divi policisti, vēsta ārvalstu mediji.

Septiņas Ukrainā dibinātās grupas dalībnieces novilkušas drēbes, atklājot uz ķermeņa uzrakstītus saukļus, un aplenkušas seno grieķu statuju Venus de Milo.

Viņas arī izkarinājušas plakātu pie statujas ar uzrakstu: «Izvaro mani, es esmu netikumīga.»

Stāvot pie bezroku statujas, sievietes kliegušas: «Mums ir rokas, lai apturētu izvarošanu.» Bet tūristi naski iemūžinājuši šo pasākumu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele nonākuši aci pret aci ar puskailajām Femen aktīvistēm, kuras ieradušās uz gadatirgu Hanoverē, ziņo euronews.

Valstu līderi piedalījušies Volkswagen jaunā modeļa prezentācijā, kad četras sievietes sākušas kliegt rupjības. Ar tiem pašiem vārdiem, kas vērsti pret diktatūru, aktīvistes bija aprakstījušas arī pašas sevi.

Galu galā viņas, kā jau ierasts, padevušās apsardzei.

Merkele un Putins apmeklēja izstādi Hanover Messe Vācijas ziemeļdaļā.

Krimas galvaspilsētā Simferopolē ceturtdien arestētas divas puskailais radikālās feministu kustības Femen aktīvistes, kas pie reģionālā parlamenta protestēja pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Viena protestētāja tika arestēta dažas sekundes pēc akcijas sākuma, kamēr otrai izdevās kādu laiku izvairīties no gūstītājiem. Viņa vairākas reizes izsaucās: «Apturiet Putina karu!». Šis sauklis bija rakstīts arī uz viņas krūtīm.

Tomēr arī viņa tika arestēta un aizvesta uz drošības spēku autobusu. Daži cilvēki, kas vēroja notiekošo, sauca: «Prostitūtas» un «Kauns!».

Krievija kopš piektdienas faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.