Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) noteikusi 81 100 eiro sodu gāzes pārvades sistēmu operatoram "Amber Grid" par 123 Krievijā ražotu detaļu izmantošanu stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā.

VERT priekšsēdētājs Renats Pocjus apstiprināja, ka tirgus regulators par sodu nolēmis 22.oktobrī slēgtā sēdē.

"Ņemot vērā, ka uzņēmums sadarbojās ar padomi, jau ir pabeidzis dažas procesuālās darbības, kā arī veic un plāno turpmākās darbības, padome piemēroja finansiālu sodu 0,1% apmērā no uzņēmuma 2023.gada apgrozījuma," Pocjus sacīja ziņu aģentūrai BNS.

VERT priekšsēdētājs teica, ka "Amber Grid" tika sodīts par nepareizu gāzes pārvades sistēmas izmantošanu, uzstādot GIPL detaļas, no kurām daļai trūkst izcelsmes dokumentācijas.

"Saprotam, ka šāda gāzes [pārvades] sistēma, kurai nav izcelsmes dokumentācijas, uzskatāma par neatbilstoši ekspluatētu," sacīja Pocjus, uzsverot, ka tas nekādi nenozīmē, "ka sistēma ir nedroša darboties, jo mēs neesam saņēmuši nekādus šādus signālus no uzņēmuma".

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

Katra jaunā sankciju pakete liek Krievijai meklēt jaunas to apiešanas iespējas pat uz neizdevīgiem nosacījumiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Katru reizi, kad tiek pieņemtas kādas sankcijas, Krievija meklē veidus, kā tās apiet. Tā meklē iespējas diversificēt savus noieta tirgus, kā arī jaunus sadarbības partnerus ārpus Eiropas Savienības.

Saskaņā ar pētījumu datiem, Krievija ir spiesta meklēt sadarbības nereti arī uz sliktākiem nosacījumiem.

Kopš kara sākuma saņemti vairāk nekā 1000 ziņojumi par iespējamiem sankciju pārkāpumiem, un FID katru no tiem pārpārbauda.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojās par jaunām sankcijām Krievijai par iebrukumu Ukrainā, vēršoties pret tankkuģu "ēnu floti", kas tiek izmantota Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanai.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Dānijas alus un citu dzērienu ražotājs "Carlsberg" otrdien paziņoja, ka panācis vienošanos par meitasuzņēmuma Krievijā akciju pārdošanu.

"Baltika Breweries" akcijas tiks pārdotas uzņēmumam, kas pieder diviem bijušajiem "Baltika Breweries" darbiniekiem.

Šie ilggadējie "Carlsberg" meitasuzņēmuma Krievijā darbinieki kļūs attiecīgi par "Baltika Breweries" izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Šo darbinieku vārdi paziņojumā netiek atklāti.

Par šo akciju pārdošanu "Carlsberg" saņems atlīdzību naudā un visas "Baltika" piederošās akcijas "Carlsberg" struktūrvienībās Azerbaidžānā un Kazahstānā. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts tuvāko dienu laikā, norāda uzņēmums. Šo darījumu ir apstiprinājušas gan Dānijas, gan Krievijas iestādes.

"Carlsberg" izpilddirektors Jakobs Orups-Andersens sacīja, ka kopš 2022.gada, kad holdings nolēma pamest Krieviju, uzņēmums ir "izsmēlis visas iespējas, lai rastu veidu, kā panākt pilnīgu aiziešanu no Krievijas".

Moldovas parlaments piektdien nobalsojis par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu enerģētikas sektorā, pastāvot bažām, ka Krievija šogad varētu nepiegādāt Moldovai pietiekami daudz dabasgāzes.

Ārkārtējais stāvoklis stāsies spēkā 16.decembrī un ilgs 60 dienas. Īpaša komisija steidzami pieņems pasākumus, lai pārvaldītu nenovēršamos riskus, ja Maskava izlems nepiegādāt gāzi Kučurganas termoelektrostacijai - Moldovas lielākajai elektrostacijai, kas atrodas separātiskajā prokrieviskajā Piedņestras reģionā.

Moldovas premjerministrs Dorins Rečans sacīja, ka Moldova saskaras ar ārkārtēju situāciju, kurā Maskava varētu apzināti izmantot enerģijas plūsmas, lai destabilizētu valsti un potenciāli atstātu cilvēkus ziemas vidū bez siltuma un elektrības.

Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" piegādā gāzi Kučurganas termoelektrostacijai, kas ražo elektroenerģiju, ar kuru tiek apgādāta ievērojama daļa Moldovas. Šo elektrostaciju 2004.gadā privatizēja Piedņestras amatpersonas un vēlāk to pārdeva Krievijas valsts uzņēmumam. Moldova neatzīst privatizāciju.

Dānijas alus un citu dzērienu ražošanas koncerns "Carlsberg" pērn strādājis ar 9,1 miljarda kronu (1,2 miljardi eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 40,8 miljardu kronu zaudējumiem gadu iepriekš, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Atgriešanās pie peļņas daļēji skaidrojama ar Krievijas biznesa pārdošanu.

Mēnesi pēc tam, kad 2022.gada februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, "Carlsberg" paziņoja par nodomu pilnībā aiziet no Krievijas tirgus un pārdot savu biznesu šajā valstī. Taču vien 2024.gada decembrī uzņēmums spēja pabeigt meitaskompānijas "Baltika Breweries" pārdošanu Krievijā.

Decembrī šī darījuma summa netika atklāta, taču "Carlsberg" gada finanšu pārskatā norādīts, ka uzņēmums saņēmis 2,3 miljardus kronu.

Tikmēr uzņēmuma pārdošanas apjoms pērn pieaudzis par 2% līdz 75 miljardiem kronu.

"Carlsberg" pieder Latvijas alus un citu dzērienu ražotājs "Aldaris".

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Lietuvas tiesa likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušajiem īpašniekiem Vladimiram Antonovam un Raimondam Baranauskam, kuri slēpjas Krievijā, aizmuguriski piespriedusi 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Viļņas apgabaltiesa šo spriedumu pasludināja otrdien, pabeidzot izskatīt krimināllietu, ko Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva vēl 2019.gadā pēc nedaudz vairāk nekā septiņus gadus ilgas pirmstiesas izmeklēšanas.

Antonovam un Baranauskam tika piespriests cietumsods par astoņiem tīšiem noziegumiem. Antonovs tika atzīts arī par noziegumu galveno organizatoru.

Krievijas pilsonis Antonovs un Lietuvas pilsonis Baranausks tika notiesāti aizmuguriski - to pieļauj 2017.gadā pieņemtie Lietuvas Kriminālprocesa kodeksa grozījumi, kas paplašina iespēju notiesāt personas viņu prombūtnē par noziegumiem, kas nodarījuši būtisku kaitējumu.

Tiesa konstatēja, ka viņi piesavinājās īpašumu aptuveni 509 miljonu eiro vērtībā, nodarīja zaudējumus aptuveni 460 miljonu eiro apmērā bankai "Snoras" un tās kreditoriem, kā arī piesavinājās vēl 14,5 miljonus eiro.

Patērētāji Baltijā 2025. gada februārī iecerēto atslēgšanos no BRELL nejutīs, jo vairāku gadu garumā ir veikti dažādi investīciju projekti, kuri galvenokārt finansēti no ES struktūrfondu naudas, tomēr jārēķinās ar nelielu cenu pieaugumu, kas būs pārvades pakalpojumu tarifā jau no 2026. gada.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņš atzīst, ka viens no pēdējiem mājasdarbiem — elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas iedarbināšana pilnā apmērā - tiks izpildīts nākamā gada oktobrī.

Fragments no intervijas

Kāpēc atslēgšanās no BRELL iecerēta februārī, kad ir liels elektroenerģijas patēriņš, bet būs salīdzinoši mazs saules paneļu izstrādes apjoms? Vai šāda atslēgšanās nebūtu ekonomiski izdevīgāka laikā, kad ir mazāks elektroenerģijas patēriņš un lielākas tās ģenerācijas iespējas?

Tehniski sinhronizāciju varam veikt jebkurā gada laikā, tai skaitā februārī, - visos gadījumos tiks nodrošināta elektroapgādes jaudu pietiekamība. Atslēgšanās no BRELL 2025. gada februārī notiks tāpēc, ka šajā laikā ik gadu līdz šim tika pagarināta šī līguma darbība uz vēl vienu gadu, ja vien puses nepaziņo par tā pārtraukšanu. Šā gada jūlijā visu trīs Baltijas valstu sistēmu operatori paziņoja, ka nepagarinās savu dalību BRELL un par to oficiāli ir informēti pārvades tīkla operatori Krievijā un Baltkrievijā.Kā fiziski notiks atslēgšanās no BRELL tīkla?Notiks fiziska pārvades sistēmas atvienošana no Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmām tajās vietās, kur attiecīgie vadi ienāk Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijas gadījumā tā ir viena elektropārvades līnija, kurai tiks īstenots atslēgums. Būtiskākās izmaiņas būs Lietuvā, jo caur tās teritoriju no Baltkrievijas uz Karalauču (Kaļiņingradas) Krievijas anklāvu vairs netiks veikts elektroenerģijas tranzīts.

Otrdien Krievijā uz BRICS samitu pulcējas pārdesmit valstu līderi, Kremlim cenšoties pierādīt, ka Rietumu centieni izolēt Maskavu bijuši neveiksmīgi.

Šis ir lielākais starptautiskais pasākums, ko diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 20022.gada februārī.

Starp ietekmīgākajiem valstu līderiem, kas ieradīsies uz samitu, ir Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Pēdējā brīdi savu vizīti Krievijā atcēlis Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva, kas šobrīd vēl neskaidros apstākļos guvis galvas ievainojumu.

BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.

NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Es piekrītu ASV apgalvojumiem, ka šobrīd slogs ir sadalīts netaisnīgi, ASV sedz lauvas tiesu NATO budžeta sloga, tāpēc Eiropai būtu jāiegulda vismaz divreiz vairāk nekā tagad," Nausēda teica žurnālistiem piektdien Viļņā.

Viņš sacīja, ka ar cerību un ticību gaida NATO samitu Hāgā šovasar.

"Es domāju, ka mums izdosies stiprināt NATO, mums izdosies visiem uzņemties taisnīgu sloga daļu," pārliecību pauda Nausēda.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pirms mēneša atgriezās Baltajā namā, jau savā pirmajā amata termiņā mudināja sabiedrotos Eiropā straujāk palielināt aizsardzības izdevumus, taču ASV līdera retorika ir pastiprinājusies kopš viņš novembrī tika atkārtoti ievēlēts amatā.

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens pirmdien ierosinājis likumprojektu, kas aizliegtu Krievijas pilsoņiem un juridiskām personām iegādāties īpašumus Somijā.

Likumprojekta mērķis ir samazinātu drošības risku krīzes laikā.

Aizliegums attiektos uz pilsoņiem un fondiem no valstīm, kuras Eiropas Savienība (ES) uzskata par tādām, kas pārkāpušas citu valstu teritoriālo suverenitāti un varētu apdraudēt Somijas nacionālo drošību.

"Praksē šī plašākā formulējuma dēļ iespējams vērsties pret krieviem, kuri varētu iegādāties īpašumu Somijā. Taču šī formulējuma priekšrocība ir tā, ka to var attiecināt arī uz citām valstīm," ziņu vietnei "Euractiv" norādījis kāds informēts avots.

Kad sākās darbs pie likumprojekta, Hekenens izteicās, ka Krievija ar savu agresijas karu Eiropā ir pierādījusi, ka ir gatava izmantot "vājās vietas" Rietumu sabiedrībā.

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Estlink 2 atslēgums nekādā veidā nav ietekmējis Baltijas plānus attiecībā uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, un šobrīd mēs esam pilnībā gatavi šim procesam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir skaidrs signāls, ka Baltijas ārējās drošības riski ir ļoti augsti un atrašanās vienotā elektrotīklā ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem potenciāli apdraud Baltijas valstu energoapgādes drošumu, teic R.Irklis. Šobrīd Baltijas valstis ir izdarījušas visu iespējamo, lai veiksmīgi sinhronizētos ar kontinentālo Eiropu, taču tajā pašā laikā mēs nevaram noliegt, ka pastāv varbūtība, ka no Krievijas vai Baltkrievijas puses varētu būt kādi mēģinājumi šo procesu iztraucēt. Estlink 2 pārrāvums ir viens no indikatoriem, kas liecina, ka Krievija, iespējams, mēģina ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes drošumu un nepārtrauktību, līdz ar to brīdis, kad mēs atslēdzamies no BRELL, nes līdzi papildus riskus, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Ukrainā līdz 2025.gada augustam plānots uzbūvēt rūpnīcu, kurā tiks ražoti Turcijas droni "Bayraktar", ceturtdien pavēstīja uzņēmuma "Baykar" vadītājs Haluks Bairaktars.

"Mēs esam pabeiguši būvniecību 80% apmērā, un šobrīd tiek pasūtītas iekārtas," ziņu aģentūrai "Reuters" Stambulā aizsardzības industrijas izstādē "Saha Expo" sacīja uzņēmuma vadītājs.

"Ražošanas uzsākšanas datumus būs atkarīgs no kara gaitas, bet ražotne būs gatava 2025.gada augustā," piebilda Bairaktars.

Februārī uzņēmuma vadība paziņoja, ka "Baykar" sākusi rūpnīcas būvniecību netālu no Kijivas, kur tā plāno ražot modeļu TB2 vai TB3 dronus.

"Rūpnīca Ukrainā ir liela, mēs plānojam pieņemt darbā aptuveni 500 cilvēku," aģentūrai "Reuters" toreiz sacīja Haluks Bairaktars.

Ukraiņu karavīri aktīvi izmanto Turcijas dronus pret Krievijas bruņutehniku un artilēriju kopš 2022.gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Lielbritānijas valdība atļāvusi Latvijas miljardierim Pjotram Avenam daļēji piederošajam uzņēmumam LetterOne iegādāties Londonas biržā kotētā naftas un gāzes uzņēmuma Harbour Energy akcijas, vēsta theguardian.com.

2024.gada 4. septembrī uzņēmums LetterOne paziņoja par darījuma noslēgšanu, kura rezultātā tas ieguva 14,87% akciju daļu Londonas biržā kotētajā naftas un gāzes uzņēmumā Harbour Energy par 11,2 miljardiem ASV dolāru. Lai gan LetterOne nav sankcionēts uzņēmums, tas daļēji pieder sankcionētajam Avenam un par Krievijas miljardierim Mihailam Fridmanam.

Lielbritānijas valdības lēmums attiecas uz akciju iegādi, kas sastāv no nekotētām konvertējamām parastajām akcijām bez balsstiesībām, ar prioritārām tiesībām. Saskaņā ar darījuma nosacījumiem LetterOne nebūs balsstiesību uzņēmumā Harbour Energy, taču tas saņems daļu no Harbour peļņas kā dividendes. Vienlaikus ar šo lēmumu Lielbritānija ieviesusi arī grozījumus sankciju regulējumā, kas attiecas uz juridiskajiem pakalpojumiem un tirdzniecības kontroles ieviešanu.

Eiropas Savienība (ES) 16.sankciju paketē nemēģinās pilnībā aizliegt Krievijas sašķidrinātās gāzes iepirkšanu, vēsta izdevumus "Politico", atsaucoties uz ES diplomātiem.

Eiropas Komisija (EK) jaunāko sankciju paketi oficiāli prezentēs trešdien, norāda diplomāti.

Taču jaunākajos ierosinājumos netiks iekļauts vispārējs sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegums, kā uz to ir aicinājušas vairākas ES valstis. Tā vietā tiks aizliegtas tikai Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes ES termināļiem, kas nav savienoti ar ES gāzes sistēmu, taču šis ierobežojums būtiski neietekmēs sašķidrinātās dabasgāzes importu, skaidro diplomāti.

Pagājušajā mēnesī desmit ES valstis, tostarp Somija, Polija un Baltijas valstis, aicināja EK pēc iespējas ātrāk aizliegt Krievijas gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes importu.

Jaunākajā paketē tiks ierosināts piemērot arī sankcijas papildu novecojošiem naftas tankkuģiem, kas darbojas Krievijas tā dēvētās "ēnu flotes" sastāvā, piebilda diplomāti. Divi citi ES diplomāti sacīja, ka bloks vērsīsies pret 74 jauniem kuģiem.

Saeima šonedēļ noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu paredzēt uzņēmējiem kriminālatbildību par konkurences pārkāpumiem publiskos iepirkumos. Par priekšlikumu balsoja deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Nacionālās apvienības”, tomēr deputātu vairākumam balsojot pret, priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.

Iepriekš saturiski tādu pašu priekšlikumu Saeimas Juridiskajā komisijā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Iebildumus pret priekšlikumu izteica uzņēmēju organizācijas, izsakot neapmierinātību par to, ka organizācijas par šādu priekšlikumu nemaz nav tikušas informētas un nav notikusi diskusija – tā vietā priekšlikums tika iesniegts uz 2. lasījumu likumprojektā par kriminālatbildības pastiprināšanu dzīvnieku spīdzinātājiem. Uzņēmēju pārstāvji pauda, ka priekšlikumā saredz riskus, kas radīs negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi Latvijā. “Ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tomēr cietumsodi uzņēmējiem nav pareizais virziens” – uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Zviedrijas prokuratūra pirmdien noraidīja sabotāžas iespējamību VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabeļa bojājumā un paziņoja, ka atbrīvo Bulgārijas kuģi, kas tika aizturēts pēc incidenta.

"Izmeklēšanā saistībā ar kabeļa pārrāvumu starp Zviedriju un Latviju Baltijas jūrā ir noskaidrots, ka tas nav rupjas sabotāžas gadījums. Tāpēc ir pieņemts lēmums atcelt arestu kuģim, kas tiek turēts aizdomās par kabeļa pārrāvumu," teikts Zviedrijas prokuratūras paziņojumā.

Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists skaidroja, ka kabeļu bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu kombinācija - laikapstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums. Viņš piebilda, ka tajā pašā laikā konstatēts, ka bojājumu izraisīja aizturētais kuģis.

Latvijas Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA teica, ka policija turpina izmeklēšanu kriminālprocesā, kas kvalificēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem, tostarp par kaitniecību. Patlaban izmeklēšanā nav gūtas tādas ziņas, kas būtu par pamatu, lai izbeigtu vai pārkvalificētu kriminālprocesu.

Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka "Rimi" atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar "Izcelsme nezināma". Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.

Sākot no 8. februāra Baltijas valstis pakāpeniski tiks atslēgtas no Krievijas kontrolētās elektroenerģijas sistēmas. Enerģētikas neatkarības sasniegšana, atdaloties no padomju laika elektrotīkla, kas tiek kontrolēts Maskavā, ir iemesls svinībām ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā kopumā, tostarp Dānijā.Baltijas valstu neatkarība vienmēr bijusi svarīga Dānijai.

Dānija savulaik atzina Latviju, Lietuvu un Igauniju, kad tās kļuva neatkarīgas valstis pēc Pirmā pasaules kara un nekad nepieņēma to aneksiju Padomju Savienībā 1940. gadā. 1991. gadā Dānija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, iezīmējot nozīmīgas pārmaiņas ceļā uz to pilnīgu neatkarību. Pēc tam Dānija atbalstīja Baltijas valstu integrāciju Eiropas kopienā un Eiropas Savienībā. Līdz ar to esmu gandarīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tagad pievienojas arī kontinentālās Eiropas tīklam.

Enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stabilas, pašmāju enerģijas. Pievienojoties Eiropas tīklam, tiks stiprināta enerģētiskā drošība un ievērojami samazināsies Krievijas ietekme uz Baltijas valstīm. Turpmāk elektrotīkls darbosies saskaņā ar pārskatāmiem Eiropas noteikumiem, kas dos labumu gan patērētājiem, gan vietējai ekonomikai. Papildu energoapgādes drošībai sinhronizācija stiprinās ES pārvades sistēmu savienojamību un tirgus integrāciju.