Ceļošana ar kemperi sniedz brīvības, neatkarības un plašuma sajūtas. Turklāt viena brauciena laikā ir iespējams apskatīt vairākas jaunas vietas. Šāds ceļojuma veids noteikti patiks tiem, kuri labprāt izvairās no burzmas un cilvēku pārpilnām vietām. Ja arī Tu šovasar plāno apceļot tuvākas vai tālākas zemes kemperī, raksta turpinājumā ir apkopoti padomi un ieteikumi, ko ņemt vērā, izvēloties ceļošanu ar šo trasnportlīdzekli.

Ceļošana ar kemperi – kas par to jāzina

Vispirms jāpiemin, ka kemperis ir daudzfunkcionāls transportlīdzeklis. Ar to ir iespējams nokļūt dažādās vietās, turklāt tas arī pilda naktsmītnes funkciju. Ceļošanu kemperī ir iespējams sākt īstenot jau no agra pavasara un turpināt līdz pat vēlam rudenim. Dažas no priekšrocībām, ko sniedz šāda ceļošana:

• brīvības sajūta. Brauciena laikā varēsi daudz ko apskatīt, turklāt Tev nebūs jāraizējas par to, vai laikā paspēsi uz autobusu, lidmašīnu vai vilcienu.

• ekonomisks ceļošanas veids. Dodoties šādā ceļojumā, ir iespējams ietaupīt finanses. Piemēram, jums nebūs nepieciešamas naktsmītnes, jau laicīgi vari sagādāt ēdienu visam ceļojuma laikam u.tml.

Nākotnes tūrisma atslēga ir spēja pielāgoties un fleksibilitāte. Ceļošana un patērētāju domāšana kļūst ilgtspējīgāka. Atpūtas ceļošanā parādīsies mērķtiecīgāk izvēlētāki un garāki braucieni, nevis nedēļas nogales ceļojumi.

Tā diskusijā "Tūrisma pakalpojumu patiesā cena" sprieda nozares eksperti.

"Tūrisms ir sasalis, bet mēs atsāksim darīt to, ko darījām līdz pandēmijai. Atsāksim biznesu, kas mūs aizrauj, nepārkvalificējoties un nemainot darbības jomu. Tūrisms atgūsies, jo neviena krīze nav bezgalīga. Ceļošanas sentiments nepazudīs, cilvēki vēlēsies doties tuvākos un tālākos braucienos. Šobrīd jāsāk gatavoties mirklim, kad ceļošana būs iespējama", uzskata Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

"Šobrīd izšķirošais ir spēja pielāgoties un saglabāt pakalpojuma kvalitāti tādā līmenī, lai tā atbilstu cenai. Nekas nav apstājies, taču nav viegli būt neatlaidīgam un spēt visur saredzēt iespējas. Tiem uzņēmējiem, kuros ar dažādiem projektiem atbalsta pašvaldības, ir vieglāk. Īpaši mazajiem un vidējiem. Nākotnē redzu ļoti lielu potenciālu gan Liepājai, gan Kurzemes reģionam, gan Latvijai un Baltijai kopumā. Lai to īstenotu, nepieciešama aktīva sadarbība visos līmeņos," optimistiskāka bija SIA “JA Travel” īpašniece Agita Kurzeme.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Daži cilvēki ceļo, lai iepazītu citas kultūras, citi ceļo, lai vienkārši atpūstos no ierastās rutīnas. Ceļošana ļauj atslēgties no ikdienas dzīves un atjaunot spēkus, bet vai Jums ir nepieciešamie līdzekļi, lai ceļotu? Primāri, protams, ir spēt laicīgi iekrāt pašam, bet, ja Jums tas nav izdevies, apsveriet citus veidus, piemēram, aizņemties naudu no ģimenes vai izskatīt kādu no patēriņa kredīta variantiem.

Kas ceļojuma laikā sagādā lielākās izmaksas un kā varat ietaupīt?

1. Vēlaties doties sapņu ceļojumā

Katram no mums noteikti ir savs sapņu saraksts ar lietām, ko vēlamies dzīvē paveikt, un vietām, kuras vēlamies dzīvē redzēt savām acīm. Nosakiet prioritātes un sastādiet plānu, kur vēlaties doties, ņemot vērā atvaļinājumam atvēlēto dienu skaitu. Sagatavojiet aptuvenu atvaļinājuma budžetu, iekļaujot neparedzētos izdevumus. Un, ja esat pārliecināts, ka šajā ceļojumā var sanākt pārtērēties, bet nevēlaties zaudēt iespēju, doties šajā ceļojumā, apsveriet citas finansējuma iespējas.

Tomēr, ja šo ceļojumu plānosiet laicīgi, tāpat kā darbā jau laicīgi zināsiet savu atvaļinājuma laiku, varēsiet laicīgi izpētīt visizdevīgāko ceļojuma piedāvājumu, lai nepārsniegtu savu budžetu.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Skotijā, Velsā un Īrijā no pirmdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19.

Skotijā darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, muzejiem un sporta zālēm. Bāru, kafejnīcu un restorānu terasē pie viena galdiņa atļauts sēdēt līdz sešiem cilvēkiem, iekštelpās ļauts uzturēties līdz plkst.20, bet alkoholu atļauts pasniegt tikai terasēs.

Skotijā no pirmdienas ļauts atsākt darbu arī apkopējiem, remonta veicējiem un citiem speciālistiem, kas strādā citu cilvēku mājās.

Frizieriem, bārddziņiem, būvmateriālu veikaliem, elektropreču remontdarbnīcām un auto saloniem jau iepriekš tika atļauts atsākt darbu.

Velsā no pirmdienas darbu drīkst atsākt restorānu, kafejnīcu un krogu terases, bet iekštelpās apkalpot klientus joprojām nav atļauts.

Atkal atļauta ceļošana starp Skotiju, Angliju un Velsu un viesnīcas drīkst uzņemt tūristus.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Centienos apturēt Covid-19 izplatību visā Itālijā tiks ieviesta komandantstunda, bet atsevišķās augsta riska "sarkanajās zonās" arī slēgti veikali un iedzīvotājiem noteikti stingri pārvietošanās ierobežojumi, nolēmusi valdība.

No ceturtdienas Itālijas 60 miljoniem iedzīvotāju būs jāpaliek mājās no plkst.22 līdz plkst.5, teikts premjerministra Džuzepes Kontes parakstītajā dekrētā. Mājas šajā laikā drīkstēs pamest vienīgi darba un veselības iemeslu dēļ.

Itālijas reģioni tiks sadalīti trīs zonās - augsta riska, vidēji augsta un mērena riska zonās -, cita starpā arī ņemot vērā to, cik ātri izplatās vīruss un kāds ir pieejamo gultus skaits slimnīcās.

Vairākās augsta riska "sarkanajās zonās" veikali, kas netirgo pārtiku un medikamentus, tiks slēgti, bet iedzīvotāji nedrīkstēs pamest savas pilsētas.

Tiks ierobežota ceļošana starp reģioniem.

Itālija bija pirmā Eiropas valsts, kas smagi cieta koronavīrusa pandēmijā, un līdz šim tur apstiprināti teju 760 000 koronavīrusa gadījumu, reģistrēti vairāk nekā 39 400 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumu.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Anglijas iedzīvotājiem, kas mēģinās bez nopietna pamatojuma doties uz ārzemēm, no nākamās nedēļas draudēs 5000 sterliņu mārciņu (5700 eiro) naudassods, paredzēts jaunajā koronavīrusa pandēmijas likumprojektā.

Sods paredzēts normās, par kurām parlamenta deputāti balsos ceturtdien.

Atļauto iemeslu vidū ir darbs, mācības, juridiskās saistības, došanās uz mājām vai arī svarīgu notikumu, tādu kā kāzu vai bēru, apmeklēšana, vēsta laikraksts "Independent".

Ar likumu arī tiks noteikts pienākums aizpildīt anketu, paskaidrojot ceļošanas iemeslus.

Braucienus uz Lamanša salām, Menas salu un Īrijas Republiku ierobežojumi neskars, norāda laikraksts.

Brīvdienu braucieni uz ārzemēm jau šobrīd ir aizliegti atbilstoši noteikumiem, kas ierobežo pārvietošanos. To termiņš beidzas pirmdien.

Atbilstoši pašreizējam ierobežojumu mazināšanas plānam Anglijas iedzīvotāji varētu doties atpūtas braucienos uz ārzemēm ne agrāk kā 17.maijā.

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Jārēķinās, ka Covid-19 krīzes dēļ noteiktā ārkārtējā situācija Latvijā tiks pagarināta, otrdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Politiķe atzina, ka kopš oktobra, ļoti niansēti vērtējot epidemioloģisko situāciju Latvijā, ir ieviesti gan papildu drošības pasākumi, gan ierobežojošie pasākumi.

"Diemžēl gan tādēļ, ka cilvēki ir noguruši no pandēmijas, gan, iespējams, dažādu psiholoģisku un finansiālu apsvērumu dēļ gatavība strikti ierobežot un samazināt kontaktus un mobilitāti ir vērojama mazāka nekā pavasarī," atzina ministre, piebilstot, ka līdz ar to panākumi inficēšanās līknes apturēšanā un samazināšanā ir ļoti pakāpeniski.

Pēc viņa paustā, situācija ir stabilizējusies, bet Latvija vēl nav fāzē, kurā ir vērojams inficēto skaita samazinājums. Turklāt joprojām turpinās fāze, kad arvien lielākam Covid-19 slimnieku skaitam nepieciešama hospitalizēšana. Tiek prognozēts, ka hospitalizēto personu skaits nemazināsies vismaz nākamās četras nedēļas pat tad, ja izdosies panākt inficēšanās samazināšanu.

Ieceļošana Somijā trešdien teju pilnībā apturēta, spēkā stājoties jaunajiem noteiktumiem, kas tiek īstenoti centienos nepieļaut koronavīrusa jauno paveidu nonākšanu valstī.

Sākot ar pusnakti, ieceļošana valstī atļauta tikai tad, ja tam ir būtisks iemesls. Veselības ministre iepriekš brīdināja, ka koronavīrusa lipīgāko paveidu parādīšanās, kas sākotnēji konstatēti Lielbritānijā un Dienvidāfrikā, nozīmē, ka "mums priekšā ir grūtāki laiki".

Somija pandēmijā līdz šim cietusi salīdzinoši maz. Valstī reģistrēti vien 655 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, un šis rādītājs ir viens no zemākajiem Eiropā.

Daudziem tūristiem jau šobrīd liegts iebraukt Somijā, bet jaunie ierobežojumi skars arī lielo igauņu strādnieku kopienu, no kuriem daudzi regulāri mēdz doties uz dzimteni. Kopienām ziemeļos līdzās Zviedrijas un Norvēģijas robežām iespējas brīvi pārvietoties uz laiku būs liegtas.

Ienākošais tūrisms Latvijā atgūstas daudz lēnāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatībai bija bargāki, vienlaikus papildu izaicinājumu radījis karš Ukrainā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa norāda, ka pagātni nav iespējams mainīt un nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, tāpēc ir jākoncentrējas darbam visa veida ārvalstu tūristu piesaistei, un tikai tā var sasniegt atbilstošus rezultātus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ienākošā tūrisma jomā?

Viss atkarīgs, ar ko pašreizējo 2022. gada situāciju salīdzina. Ja šajā gadā Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaitu salīdzina ar 2021. gadu, tad ir labi rādītāji, jo ir būtisks šādu ceļotāju pieaugums. Jāatgādina, ka 2021. gadā bija vairāki mēneši, kad nekāda ceļošana nebija iespējama, un to ļoti sāpīgi izjuta ienākošā tūrisma sfēra visās valstīs. Lai mazinātu pandēmijas izplatību, Latvijā vairākus mēnešus neviens ārvalstu tūrists pat nevarēja iebraukt. Savukārt pavisam citādi vērtēsim 2022. gadā sasniegto rezultātu, to salīdzinot ar pirmspandēmijas laikā – 2019. gadā – iespēto.

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Tūrisma nozares saglabāšanai ir nepieciešamas subsīdijas, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvis, biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Diskutējot par atbalsta pasākumiem Covid-19 seku pārvarēšanai un nākotnes perspektīvām Lingebērziņš stāstīja, ka šogad tūrisma nozares kritums varētu būt lēšams 60% apmērā, savukārt līdz gada beigām aptuveni 5000-8000 šajā nozarē strādājošo varētu kļūt par bezdarbniekiem.

Vērtējot līdzšinējo valsts sniegto atbalstu nozarei, Lingebērziņš atzina, ka sākoties Covid-19 krīzei, šā gada martā vairākas ar tūrisma un viesmīlības nozari saistītas asociācijas izveidoja krīzes vadības komiteju, kas formulēja kopīgas problēmas. Tās tika iesniegtas risināšanai par nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai (EM).

"Mūsu sadarbības partneris ir EM, bet krīzes laikā vairākkārt mēģinājām tikties arī ar Finanšu ministriju (FM), kura norādīja, ka par jebkuru mūsu ierosinājumu ir jārunā ar EM. Problēma, kāpēc tūrisma nozares jautājumi netika risināti valdībā, bija finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā krīzes darba grupa, kurā tika izlemts, kuri EM sagatavotie lēmumi nonāks valdībā un kuri nenonāks," skaidroja tūrisma nozares pārstāvis.