Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem Covid-19 ierobežojumu mazināšanai - samazināt 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 gadījumiem - var tikt sasniegts mēneša laikā, pieļauj Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pašlaik šis kumulatīvais rādītājs ir 594 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kā aģentūrai LETA prognozēja SPKC, "ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti", saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet "pieļaujamais saslimstības līmenis" - 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju - varētu tikt sasniegts mēneša laikā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91, kas nozīmē, ka 100 ar Covid-19 saslimušie inficē 91 citu cilvēku.

SPKC atzīst, ka, analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.

Kopš 2020.gada sākuma darba attiecības ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) pārtraukuši 14 darbinieki, aģentūrai LETA pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja.

Tikmēr kopš 2021.gada sākuma SPKC pametuši trīs darbinieki.

Kā vēsta "Latvijas Avīze", atlūgumu uzrakstījusi arī Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa.

Laikraksts atzīmē, ka centrā sarūk vadošo un labi izglītoto speciālistu skaits. Algas svārstās no 940 līdz 1600 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc epidemiologi pamet darbu.

"Latvijas Avīze" noskaidrojusi, ka atlūgumu uzrakstījusi Dimiņa, kura kādu laiku atpūtīšoties no pandēmijas laika radītās milzīgās darba pārslodzes. Viņa savas Ūmeo universitātē Zviedrijā iegūtās zināšanas un pieredzi izmantoja, lai analizētu koronavīrusa izplatību un katru dienu sazinātos ar kolēģiem Eiropas valstīs.

Kādā rūpnieciskās ražošanas uzņēmumā ārpus Rīgas saslimšana ar Covid-19 atklāta desmit darbiniekiem, atklāja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Centrā vēstīja, ka vakar iezīmējās divi saslimšanas gadījumi, kas bija saistīti ar šo uzņēmumu. Savukārt šodien inficēšanās atklāta vēl astoņiem darbiniekiem, tādējādi ar šo uzņēmumu saistīti jau kopumā desmit inficēšanās gadījumi.

Kopš vakardienas SPKC strādā ar uzņēmuma vadību, tostarp sniedzot rekomendācijas un nosakot kontaktpersonas. Atbilstoši SPKC paustajam, daļa uzņēmuma darbinieku, parādoties simptomiem, jau iepriekš nebija ieradušies darbā, kā rezultātā, iespējams, tika mazināta plašāka infekcijas izplatīšanās.

Centrā uzsver, ka relatīvi īsā laika posmā šis ir jau otrais uzņēmums, kur konstatēti vairāki saslimšanas gadījumi. Līdz ar to SPKC atgādina darba devējiem, ka Covid-19 raksturīgu simptomu parādīšanās gadījumā darbiniekam nevajadzētu ierasties darbā.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" apsver iespēju veikt alternatīvus Covid-19 testus darbiniekiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar vīrusu, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pauda, ka pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kā varētu tikt veikti šie testi, taču pieļāva iespēju, ka uzņēmums varētu iegādāties testus un tos veikt no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) neatkarīga medicīniskā personāla vadībā.

Babris minēja, ka uzņēmuma darbiniekiem konstatētie Covid-19 pozitīvie testi devuši iespēju veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) paziņot par masveidīgu saslimšanu uzņēmumā, taču tas, ka 70 uzņēmuma darbiniekiem konstatēts pozitīvs Covid-19 tests, bet slimība norit bez simptomiem, vēl nenozīmē, ka viņi ir slimi.

Tāpat Babris norādīja, ka uzņēmumā tiek pildītas SPKC epidemioloģiskās prasības, noraidot veselības ministres pausto, ka Covid-19 ierobežojumu neievērošana "Brīvajā vilnī" novedusi pie stingriem ierobežojumiem visā pašvaldībā.

Šodien, 19.novembrī stājas spēkā izmaiņas esošajā kārtībā, paredzot, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu varēs veikt ne tikai Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.

To paredz grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to no šodienas mājas karantīna būs jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis SPKC, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.

Veselības ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, nepieciešams maksimāli ātri noteikt personas, kuras kolektīvā atradušās ciešā kontaktā ar inficētu personu un noteikt personai medicīnisko novērošanu un mājas karantīnu.

Pašreizējos apstākļos, kad Covid-19 pacientu skaits dienas laikā pat mēdz pārsniegt 500 cilvēku, SPKC epidemiologiem darba apjoma dēļ nav iespējams operatīvi apzināt visas šo inficēto personu kontaktpersonas, lai informāciju nodotu šo personu ģimenes ārstiem.

Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) nepietiek resursu paaugstinātas intensitātes darbam Covid-19 straujas izplatības apstākļos, šorīt Latvijas Radio sacīja SPKC direktore Iveta Gavare.

Amatpersona stāstīja, ka SPKC darba apjoms pēdējās nedēļās ir ļoti pieaudzis, bet kopumā jau pusgadu centrs strādā paaugstinātas slodzes apstākļos.

SPKC tiekot galā ar saviem pienākumiem, jo ir pārprofilējis darbiniekus uz infekcijas slimību kontroli, lai varētu veikt ar Covid-19 inficēto sākotnējo aptaujāšanu, izsekot inficēšanās ķēdes u.tml. Inficēto kontaktpersonu apzināšanā centram palīdzot aplikācija "Apturi Covid".

Gavare cer, ka ar valdības šogad piešķirtajiem 113 351 eiro varēs izveidot SPKC jaunu nodaļu, uzaicināt darbā piecus epiodemiologus, uzlabot informācijas tehnoloģiju lietojumu.

No Gavares teiktā bija noprotams, ka pašlaik iecerēto piecu jauno darbinieku funkcijas pildot "aizlienēti" Veselības ministrijas darbinieki un studenti.

Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Līcis-99" darbiniekiem, apstiprināja uzņēmuma direktors Kaspars Cveiģelis.

Covid-19 skartais cehs atrodas Kolkā.

Cveiģelis pastāstīja, ka pirmais ar Covid-19 saslimšanas gadījums reģistrēts pagājušajās brīvdienās. Pēc tam uzņēmums sazinājies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai vienotos par turpmāko rīcību.

"Uzņēmumā strādā vairāk par 200 strādniekiem no Dundagas un Talsu novadiem, kuri uz darbu Kolkas cehā dodas ar autobusu. Ar SPKC vienojāmies, ka visiem darbiniekiem veiks siekalu testu. Vakar visi testi tika nogādāti laboratorijā un cilvēki individuāli saņem to rezultātus. SPKC uzņēmumu nav informējis par to, cik konkrēti mūsu darbinieku patlaban ir slimi," sacīja Cveiģelis.

Viņš skaidroja, ka jau vakar pieņemts lēmums šodien un rīt apturēt ražošanu. "Kad saņemsim konkrētas norādes par turpmāko rīcību no SPKC, lemsim kad un kā atsākt ražošanu," sacīja "Līcis-99" direktors.

Jaunā koronavīrusa "SARS-CoV-2" celma izplatīšanās dēļ Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) šobrīd saskata augstus Covid-19 jauna uzliesmojuma draudus Eiropas Savienībā (ES), aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jaunajam Covid-19 vīrusa variantam esot lielāka izplatīšanās spēja, izraisot intensīvu saslimstības pieaugumu arī tajos reģionos, kur epidemioloģiskā situācija nesen bija uzlabojusies un nostiprinājusies.

Pēc SPKC sniegtās informācijas, uzskatāms piemērs ir situācija Lielbritānijā un Īrijā, kur saslimstība ar Covid-19 bija mazinājusies, bet tagad tā atkal strauji augusi, jo vīrusa modifikācija parādījusies vienlaikus ar ierobežojošo pasākumu mazināšanu pagājušā gada nogalē.

2020.gada septembrī Lielbritānijā konstatētā jaunā koronavīrusa celma klātbūtne tagad ir konstatēta vairākās ES valstīs, ieskaitot Latviju. Dažās valstīs jau novēro šī vīrusa varianta vietējo izplatīšanos, piebilda centrā.

No sestdienas tiks paaugstināts slieksnis pašizolācijas prasībai pēc atgriešanās no Covid-19 vairāk skartajām valstīm, liecina Slimību profilakses un kontroles centra publiskotā informācija.

Patlaban pašizolācija ir jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16. No sestdienas tas paaugstināts līdz 25 gadījumiem.

Kā skaidroja SPKC pārstāve Ilze Arāja, centrs ir veicis risku novērtējumu un tas atspoguļojas jaunajos datos.

SPKC informē, ka, ievērojami palielinoties saslimstības rādītājiem ar Covid-19, jūtami pieaudzis arī 14 dienu kumulatīvais rādītājs. Šobrīd Latvijā tas ir 19,5 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Līdz šim, atgriežoties Latvijā no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī no Lielbritānijas, Monako, Andoras un Sanmarīno, bija jāievēro pašizolācija, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits kādā no šīm valstīm uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedza 16 gadījumus.

Situācija ap Covid-19 neliecina, ka būtu redzama infekcijas izplatības stabilizācija, tāpēc ierobežojošos pasākumus Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ieteiktu stiprināt.

Pirmdien preses konferencē vaicāts, vai rekomendētu valdībai ieviest jaunus ierobežojumus, eksperts sākotnēji norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, atgādinot, ka jau vairākkārt uzsvērta drošības pasākumu nepieciešamība.

Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka vairākkārtīgi sabiedrība aicināta ievērot distanci, higiēnas prasības un neiet slimiem uz darbu, tomēr eksperti neredz, ka saslimušie cilvēki paliktu mājās.

Viņš norādīja, ka uzliesmojumi izplatās darba kolektīvos, un tos intensīvi skar Covid-19. Tāpat daļa cilvēku ar Covid-19 inficējas sabiedriskās vietās no nezināma kontakta.

SPKC eksperts minēja, ka viņš nav optimistiski noskaņots par to, ka esošie pasākumi sasniegtu efektu. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka nav novērojama liela iedzīvotāju tiekšanās ievērot jau esošos drošības pasākumus.

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, ceturtdien lēma valdība.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

Līdz šim Latvijā nav konstatēti jaunā Covid-19 paveida gadījumi, pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja, noliedzot Ogres slimnīcas vadības pirms tam izplatītos pieļāvumus.

Centrā skaidroja, ka Covid-19 testu rezultātu paraugus analizē references laboratorija Latvijas Infektoloģijas centrā un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, un līdz šim sekvenēšanas rezultātos Latvijā vīrusa jaunais paveids nav konstatēts.

SPKC arī uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Jau ziņots, ka Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs tika pieļāvis, ka ārstniecības iestādē ir mediķi un pacienti, kuri ir inficējušies ar Covid-19 vīrusa jauno paveidu. Šādu secinājumu viņš izdarīja no tā, ka "slimības lipīgums un gaitas smagums, salīdzinot ar pavasarī konstatētajām saslimšanām, ir ļoti atšķirīgs".

Latvijā konstatēts jaunā Covid-19 paveida gadījums, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš raidījumam apliecināja, ka jaunais, Lielbritānijā iepriekš atklātais, Covid-19 paveids Latvijā konstatēts vienam cilvēkam.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka šis gadījums ir saistīts ar ceļojumu uz Apvienoto Karalisti.

SPKC iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, bija aizliegusi pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no 21.decembra līdz 1.janvārim. Tagad nolūkā mazināt jauno koronavīrusu celmu izplatīšanās risku visiem, kas atgriežas no Apvienotās Karalistes un Dienvidāfrikas Republikas (DĀR), ir stingri jāievēro desmit dienu pašizolācijas prasības un jāveic Covid-19 tests pēc ierašanās Latvijā un pašizolācijas perioda beigās, proti, devītajā dienā.

No sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Tā kā vidējais Covid-19 izplatības Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) nedēļas rādītājs ir nokrities līdz 506,9, no pirmdienas, 7.decembra, regulārie pasažieru pārvadājumi nebūs atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 1013,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC informāciju, līdz ar to no pirmdienas regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti uz Andoru, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Lietuvu.

Patlaban pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms nedēļas šis rādītājs zemāks bija Vatikānā un Islandē, bet šonedēļ - tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā jeb 1177,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pašizolācija arī jāievēro atgriežoties no Horvātijas, Andoras, Lietuvas un Sanmarīno. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. Tur 14 dienu kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniedz Eiropas vidējo, kas ir 506,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts ceturtdien, 17.decembrī.

Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika diskutēts par vēl lielāku ierobežojumu ieviešanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.

Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.

Vienlaikus valdība ceturtdien lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu.

Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.

Premjers stāstīja, ka pēc medicīnas ekspertu skaidrotā, situācija veselības aprūpes sistēmā ir raksturojama kā "kara medicīna", jo pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ slimnīcas ir spiestas samazināt savu pakalpojumu klāstu.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Pašizolācijas slieksnis jeb robežvērtība, no kuras pēc ceļošanas atgriežoties Latvijā ir jāievēro pašizolācija, visticamāk, tiks celts vēl, trešdien masu medijiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Patlaban pašizolācija nav jāievēro, ja ir ceļots no valsts, kur divu nedēļu kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 25 gadījumus. Vadoties pēc SPKC datiem, pašizolācija pašreiz nav jāievēro, ierodoties Latvijā no Somijas, Kipras, Lihtenšetinas un Vatikāna.

"Mēs turpinām apspriest šo jautājumu," sacīja epidemiologs. Pēc viņa paustā, no vienas puses, rādītāja palielināšana neveicinātu ievesto gadījumu samazināšanos, bet no otras puses, Latvijā pašā jau ir augsts iekšējais inficēšanās risks.

Perevoščikovs atzina, ka bezgalīgi šo slieksni celt nevarēs. Viņaprāt, vajag atrast mehānismu, kas "palīdzētu mums maksimāli novērst infekcijas izplatīšanos no cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm".

Latvijā Covid-19 inficēto kontaktpersonas statuss šobrīd ir noteikts aptuveni 10 500 cilvēku, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas tālāku izplatību, ir svarīgi atbilstoši rīkoties un sniegt epidemiologiem precīzu informāciju.

Pagājušajā nedēļā bija 1 458 jauni Covid-19 pacienti, epidemiologiem bija jāsazinās ne tikai ar šiem cilvēkiem, bet arī ar aptuveni 5 300 šo inficēto cilvēku kontaktpersonām. Var gadīties, ka vēl pirms epidemiologa zvana jau ir zināms par savu inficēšanos ar Covid-19 vai pastāv iespēja būt saslimušā kontaktpersonai, ja dzīvo kopā ar inficēto vai iepriekšējās dienās ir kopā pavadīts laiks.

Jaunatklātie Covid-19 pacienti SPKC speciālista zvanu šobrīd saņem aptuveni 24-36 stundu laikā, bet inficēto kontaktpersonas - vēl pēc tam, jo vispirms jānoskaidro šo personu loks.

Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceturtdien piešķir 83,23 miljonus eiro.

Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja VM informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido.

Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu VM vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

No sestdienas, 2.janvāra, Latvijā aizvien pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, savukārt aizliegums pārvadāt pasažierus nākamnedēļ būs spēkā attiecībā uz sešām valstīm, tostarp, arī Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, liecina SPKC apkopotie dati.

Nedēļas laikā to valstu sarakstā, no kurām atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija, izmaiņas nav notikušas. Tajās visās, izņemto Vatikānu un Islandi, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 50 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.

Savukārt aizliegums veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus no pirmdienas, 4.janvāra, tiks attiecināts arī uz Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, šajā sarakstā nemainīgi paliekot arī Lietuvai, Slovēnijai, Sanmarīno. Tikmēr Zviedrijai, Horvātijai, Luksemburgai no šī saraksta izdevies izkļūt.

Regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem divkārt pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu rādītāju. Šis divkāršais rādītājs patlaban ir 856,2 gadījumi.

Atklājot Covid-19 uzliesmojumu, kurā inficēti 19 kāda Rīgas pārtikas uzņēmuma darbinieki, kopumā tika testētas 273 personas, otrdien medijiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Pagājušās nedēļas nogalē šajā uzņēmumā jau tika atklāti trīs Covid-19 pacienti, tāpēc sadarbībā ar laboratorijām tika pieņemts lēmums kopumā izmeklēt 273 darbiniekus.

Epidemiologs neizslēdz, ka, iespējams, tiks atklāti vēl inficēšanās ar Covid-19 gadījumi.

Darbs turpināsies līdz tiks noskaidrotas visas kontaktpersonas. Vienlaicīgi pastāv arī Veselības ministrijas rekomendācijas, kas nosaka, ka izbeigt mājas karantīnu šādos gadījumos var tikai ar ģimenes ārsta atļauju.

Perevoščikovs vēstīja, ka uzņēmuma darbinieki bija jau iepriekš noteikti kā kontaktpersonas un lielākā daļa darbinieku jau ir apzināti.

Patlaban papildu informācijas par šo gadījumu vēl nav, jo epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos - korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.

Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.

Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, turpmāk pašizolācija būs jāievēro no visām Slimību profilakses un kontroles centra sarakstā esošajām Eiropas valstīm, liecina SPKC apkopotie dati.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.