Ceļošanai nepieciešamais digitālais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā, izriet no otrdien valdībā izskatītā Veselības ministrija (VM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma par digitālā zaļā sertifikāta izstrādi un ieviešanu.

Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā.

VM norādīja, ka atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau izstrādājušas savus vakcinācijas pret Covid-19 apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, lai nodrošinātu standartizētu pieeju starp dažādajiem izstrādātajiem risinājumiem, ir nepieciešami vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un verifikācijai.

"Digitālā zaļā sertifikāta satvars noteiks Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu. Digitālā zaļā sertifikāta satvars nodrošinās, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos varēs ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrādīs citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES," atzina ministrijā.

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Latvija gatavo tehnisko risinājumu tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanai, kas tostarp atļautu ceļot pret Covid-19 vakcinētiem vai šo slimību izslimojušiem, ceturtdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš stāstīja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs.

"ES par to diskutē, jo tas ir ne tikai epidemioloģisks un ekonomikas jautājums, bet gan tas ir skatāms plašāk kā ES pārvietošanās brīvības jautājums," piebilda Pavļuts.

Pēc veselības ministra teiktā, ES institūcijas par tā dēvēto zaļo sertifikātu spriež jau vairākus mēnešus un arī Latvijas ir izstrādājusi nacionālās pozīcijas projektu, kas patlaban tiek saskaņots ar ministrijām.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Lai rūpētos par dalībnieku un apmeklētāju drošību, un samazinātu izstāžu atcelšanas risku pēdējā brīdī, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 rudens izstādes Ķīpsalā notiks zaļajā režīmā, kas nozīmē - visi klātesošie ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

"Tāpat kā satiksmē, kur zaļā gaisma ir vienīgā, kas ļauj uzsākt drošu kustību, arī šī brīža ierobežojumi kvalitatīvu izstādi ļauj noorganizēt tikai zaļajā režīmā. Uz zaļo režīmu neattiecas dažādi ierobežojumi, tādēļ droši un pilnvērtīgi varēs izbaudīt visas izstādes sniegtās iespējas - brīvi komunicēt un konsultēties, piedalīties konferencēs un meistarklasēs, degustēt un izmēģināt -, tāpat kā tas bija pirms pandēmijas. Zaļais režīms ļauj prognozēt, ka izstādes bez ierobežojumiem varēs norisināties maksimāli ilgi - līdz pat lockdown jeb visa slēgšanai," uzsver Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

Epidemioloģiskās drošības pasākumos ir noteikti trīs drošības līmeņi. Kā zaļu jeb drošu saprot vidi, kurā atrodas tikai personas, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā ir izslimojušas šo slimību. Priekšnoteikums tiek attiecināts arī uz bērniem, kuri vēl nevar saņemt vakcināciju pret Covid-19. Zaļais režīms ir visvairāk pietuvināts laikam pirms pandēmijas - ne izstāžu dalībniekiem, ne apmeklētājiem nevajadzēs valkāt sejas maskas un ievērot savstarpēju distanci. Tāpat izstādēm zaļajā režīmā nebūs ierobežots apmeklētāju skaits un norises laiks.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 26.maijā izskatīšanai Saeimā lēma virzīt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta izdošanu.

“Tā sauktais digitālais zaļais sertifikāts nepieciešams, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pārliecinātos par personu tiesībām izmantot epidemioloģiskās drošības pasākumu izņēmumus,” atzīmēja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.

Viņš vērsa uzmanību uz faktu, ka šim priekšlikumam bija noteikta parastā kārtība, tāpēc tas varētu stāties spēkā tikai jūlijā, savukārt gan nacionālā mēroga vakcinācijas fakta apliecināšanas iespēju, gan Eiropas Savienības kopējo Digitālo zaļo sertifikātu plānots ieviest aptuveni turpmākā mēneša laikā.

Sertifikāti apliecinās vakcinācijas pret Covid-19 vai infekcijas pārslimošanas faktu, vai sniegs informāciju par veikto testēšanu. Iecerēts, ka personai, uzrādot sertifikātu, būs pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu.

Jautājumu par ierobežojumiem Covid-19 izplatības novēršanai valdība skatīs nākamajā nedēļā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka valdības lēmumiem nevajadzētu ierobežot ekonomisko aktivitāti, tādēļ paredzēts palielināt "zaļajā" un "dzeltenajā" zonā sniegto pakalpojumu īpatsvaru.

Pavļuts atzīmēja, ka to, kādā virzienā Ministru kabinets ar ierobežojumiem virzīsies, jau iezīmē iepriekšējie lēmumi, piemēram, atļaut valstspilsētu un uz komerciāliem principiem sniedzošu reģionālo sabiedriskā transporta pārvadātājiem konkrētos reisos sniegt pakalpojumus tikai cilvēkiem ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem.

Politiķis apgalvoja, ka jautājumi par drošības pasākumiem tiks skatīti kompleksi. "Galvenais virziens ir, kā pakalpojumu sniegšanu padarīt drošāku," plānus komentēja Pavļuts.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!