Nacionālās apvienības (NA) izvirzītā ekonomikas ministra amata kandidāte Ilze Indriksone (NA) uzsver nepieciešamību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti.

Vaicāta par savām prioritātēm enerģētikas jomā, politiķe uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu, norādīja līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre.

Ministra amata kandidāte arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Valdība nedēļā pirms Saeimas vēlēšanām - 27.septembrī - varētu pieņemt lēmumu par energocenu griestu noteikšanu, 19.septembrī pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pavēstīja "Jaunās vienotības" politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) ir prezentējusi Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus par papildus atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem dabasgāzes, centralizētās apkures un elektrības cenu pieauguma apstākļos.

Ministrija konstatējusi, ka vidējais Latvijā prognozētais tarifs - 150 eiro par MWh, ko valdība paredzēja jūnijā, daudzās pašvaldībās jau ir pārsniegts. Kā sacīja ministre, iedzīvotājiem var rasties problēmas samaksāt rēķinus, neizmantojot vēl papildu atbalsta pasākumus.

Ņemot vērā, ka šobrīd paredzētais atbalsta mehānisms siltumenerģijas cenu segšanā iedzīvotājiem paredz kompensāciju par tarifiem virs 68 eiro par megavatstundu (MWh), tālāk kompensējot 50% no pieauguma, taču brīdī, kad tarifs pārsniegs iepriekšējo prognozēto vidējo tarifu, vajadzētu noteikt lielāku atbalsta intensitāti, sacīja Indriksone.

Ņemot vērā, ka nav uzlabojumu kreditēšanā, jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas nodokli, tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka tai banku peļņas daļai, kas radusies saistībā ar Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas, būtu jānonāk ekonomikā, izaugsmes sadaļā, palīdzot uzņēmējiem palielināt investīcijas un celt eksportu, ražošanas apjomus un produktivitāti.

Ministre skaidroja, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā trešdien tika stāstīs par diviem iespējamiem modeļiem, kādi īstenoti Lietuvā un Igaunijā.

Indriksone atzīmēja, ka jānodrošina, lai lielo banku meitas bankas Latvijā nomaksā ienākuma nodokļa avansa maksājumu, lai nauda neaizplūst prom no Latvijas, kas lielos starptautiskos uzņēmumos mēdz notikt.

Pēc viņas paustā, uzņēmēji norāda, ka bankas nevēlas uzņemties risku, banku risku apetīte nestabilitātes laikā ir mazinājusies, turklāt ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") programmām šo trūkumu nevar kompensēt.

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Latvija plāno veidot dabasgāzes rezerves mājsaimniecību patēriņam, pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa pauda, ka par rezervju iepirkšanu un finansējumu šim mērķim valdība varētu lemt nākamnedēļ.

Šīs rezerves paredzētas gadījumam, ja AS "Latvijas gāze" kā galvenais publiskais tirgotājs līdz 1.jūlijam nebūs nodrošinājusi gāzes krājumus saistītajiem klientiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Šādā gadījumā "Latvijas gāzes" pienākumus pildīt sāktu AS "Latvenergo" kā otrs lielākais dabasgāzes tirgotājs Latvijā, lai nodrošinātu patēriņu un novērstu iespējamās problēmas nākamajā apkures sezonā.

Indriksone atzīmēja, ka ir uzklausīti arī uzņēmēji, kas savā darbībā izmanto dabasgāzi. Pašlaik gāzi iegādāties ir sarežģīti, tāpēc "Latvenergo" uzdots izvērtēt nepieciešamību un iespējas kopīgam iepirkuma procesam šāda veida uzņēmumiem. EM parlamentārā sekretāre arī pauda, ka to būtu svarīgi izdarīt laicīgi un par noteiktu cenu, noteiktos termiņos.

Pašlaik lielāko satraukumu par gāzes iepirkumiem ir pauduši siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības, intervijā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), piebilstot, ka Ekonomikas ministrija mudina pieņemt sāpīgus lēmumus un vismaz daļu gāzes iepirkt jau tagad, lai ir droša rezerve.

"Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā," atzina ministre.

Viņa stāstīja, ka sanāksmē pirms Jāņiem, kurā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienības, siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, pausts, ka pašlaik pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji. Pirmajā piegādātāji piedāvā slēgt vienošanos par mainīgo cenu, un "ceriet, ka [gāze] būs". Otrajā gadījumā ir iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu ar piegādātājiem, kuriem gāze faktiski jau ir Inčukalna gāzes krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu.

Veidojot atbalsta programmas iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma dēļ, varētu noteikt maksimālās cenu robežas siltumenerģijai un dabasgāzei, bet ne elektrībai, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa pauda, ka elektroenerģijai atbalsta mehānismi saglabājas iepriekšējie - līdz gada beigām turpinās aizsargāto lietotāju papildu atbalsts, kas ir desmit eiro katru mēnesi daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, kā arī trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis atbildīgajām ministrijām līdz jūnija vidum iesniegt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu. Indriksone pauda, ka no premjera minētajām kvintilēm kā mājsaimniecības ar nepietiekamiem ienākumiem kvalificētos apmēram 60% Latvijas mājsaimniecību.

Patlaban Ekonomikas ministrija (EM) gaida datus no Labklājības ministrijas (LM) par ienākumu līmeņiem mājsaimniecībās, pēc tam tiks apjausts, cik tādu kopumā varētu būt un cik liels būs nepieciešams atbalsts. Šobrīd vēl nav skaidrs, cik mājsaimniecībām Latvijā varētu draudēt ekstremāls sadārdzinājums, jo dinamiski mainās gan tarifi, gan cenas.

Valsts ir gatava noņemt administratīvos šķēršļus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Latvijā, arī piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, tomēr nebūs tā, ka termināli varēs būvēt "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai, pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa minēja, ka pašlaik tiek gatavota tehniskā specifikācija ekspertu vērtējuma pasūtījumam abiem Latvijā pieteiktajiem LNG termināļu projektiem.

Ministre uzsvēra, ka tas ir būtiski, jo vērtējumā ir jāparedz visu risku analīze.

"Mēs valsts pusē esam gatavi noņemt visus administratīvos šķēršļus, bet noteikti nebūs tā, ka kaut ko varēs izbūvēt pret iedzīvotāju gribu. Tādēļ mēs nevaram solīt, ka tiks kāpts pāri visām citām interesēm. Tostarp tiks vērtēti drošības riski un dabas vērtību saglabāšana. Iespēju robežās tas viss ir jāņem vērā," sacīja Indriksone.

Pēc viņas teiktā, kā pirmais kritērijs termināļu projektu izvērtējumā ir paredzēts, ka valdība vislabprātāk atbalstītu projektu, kas neprasa nekādas valsts garantijas vai iesaisti finanšu saistību vai finansējuma veidā. Tomēr ir iespēja atbalstīt investorus gāzes vada pieslēguma izveidē.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Pēc dažām nedēļām būs pieejams 42,9 miljonu eiro atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, ceturtdien vebinārā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Atbalsta programma ir izstrādāta, lai risinātu tirgus nepilnības un nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, skaidroja Indriksone.

Ekonomikas ministre uzsvēra, ka lielai daļai Latvijas mājsaimniecību nepietiekamu ienākumu dēļ nav iespējas īrēt kvalitatīvu mājokli par tirgus cenu. Tāpat Indriksone norādīja, ka atbalstam varēs pieteikties visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu.

“Dzīvokļu trūkums ir būtiska problēma reģionos, uzņēmējiem sāk trūkt darbaroku, un tas traucē attīstībai. Mēs, Valmieras novads, startēsim šajā programmā un būvēsim daudzstāvu koka namus, kas būs vēl viens jaunums. Esmu pārliecināts, ka cilvēki novērtēs šo programmu,” daloties Valmieras novada pieredzē, pauda novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.

Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Valdošā koalīcija šodien atbalstījusi papildu energoatbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem vēl 425 miljonu eiro apmērā, šodien pēc koalīcijas sēdes paziņoja "Jaunās Vienotības" politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA)

Indriksone norādīja, ka panāktā vienošanās paredz atbalsta sniegšanu gan iedzīvotājiem, gan juridiskajām personām, tajā skaitā, uzņēmumiem un biedrībām.

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh 

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro...

Ministre skaidroja, ka 165 miljonu eiro liels papildu atbalsts paredzēts mājsaimniecībām un ka 260 miljonu eiro liels atbalsts paredzēts uzņēmumiem un citām juridiskām personām.

Indriksone arī uzsvēra, ka attiecībā uz to atbalsta daļu, kas saistīta ar pabalstu saņemšanu, jāmudina iedzīvotājus nekautrēties un vērsties ar iesniegumu pēc pabalsta.

Palielinātais atbalsts elektrības rēķinu apmaksai aizsargātajiem lietotājiem būtu saglabājams, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre pauda viedokli, ka palielinātais atbalsts elektrības rēķinu apmaksai aizsargātajiem lietotājiem, kas šobrīd ir paredzēts līdz 2023.gada 31.decembrim, būtu saglabājams.

"Es noteikti aicinātu Klimata un enerģētikas ministriju un arī Labklājības ministriju vērtēt iespēju šo palielināto atbalstu pagarināt," sacīja Indriksone, vienlaikus norādot, ka varētu arī palielināt atbalstu kādām noteiktām iedzīvotāju kategorijām.

Tāpat viņa norādīja, ka elektroenerģijas tarifam ir jāatbilst tirgus situācijai un reālajām izmaksām, un par to rūpējas regulators.

"Tarifus noteikti var pārvērtēt un tas regulāri ir jādara," pauda ministre, runājot par plāniem elektrības sadales jaunos tarifus pārskatīti jau decembrī.

Valdība šodien sēdes slēgtajā daļā izskatīs informatīvo ziņojumu par pieteikumiem, kas saņemti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei Latvijā, liecina sēdes darba kārtība.

Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš organizēja publisku tirgus izpēti par LNG termināļa izveidi. Tās laikā tika saņemti trīs termināļa projekta pieteikumi, kurus izvērtēja neatkarīga komisija ministrijas valsts sekretāra vadībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atzīmēja, ka saņemtajos piedāvājumos termināļus piedāvāts attīstīt Rīgā un jūrā pie Saulkrastiem. Starp piedāvājumiem esot gan tādi, kas ir gatavi attīstīt projektus bez valsts atbalsta, gan tikai ar valsts atbalstu, piemēram, iepirkumu garantiju veidā.

Ministre jau paziņojusi, ka Latvijā LNG terminālis būtu jāattīsta, ja tas notiek uz biznesa principiem, valstij neuzņemoties nekādas ilgtermiņa saistības. Par valsts iesaisti varētu lemts tikai drošības apsvērumu dēļ.

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Ekonomikas ministrija (EM) pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.

Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.

"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Atbalsts energoresursu cenu pieauguma apstākļos ar atpakaļejošu datumu tiks attiecināts arī uz mājsaimniecībām, kas kā kurināmo resursu izmanto malku, koksnes granulas vai briketes, turklāt tas būs iespējams, neuzrādot pirkuma čekus, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes paziņoja Saeimas deputāts Juris Pūce (AP).

AP būtisks bijis jautājums par atbalstu iedzīvotājiem, kuri izmanto malkas apkuri, jo tā, pēc Pūces teiktā, esot ievērojama Latvijas daļa, kura turklāt neesot tā turīgākā. Daļa šo iedzīvotāju malku jau ir sagādājusi, un viņiem nav ar likumu noteikta pienākuma saglabāt maksājuma dokumentus. Turklāt ir iedzīvotāji, kas malku iegūst pašu spēkiem, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem tas nesagādā izmaksas, norādīja politiķis.

Tāpēc visiem iedzīvotājiem, kas izmanto malkas apkuri, un to ir sagādājuši kopš maija, būs iespēja saņemt atbalstu no pašvaldības, arī neuzrādot pirkuma dokumentus. Savukārt no septembra atbalstam varēs pieteikties, iesniedzot maksājuma dokumentus, skaidroja Pūce.

Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecībai Igaunijā plānots dibināt starpvalstu uzņēmumu, un sagaidāms, ka Latvijas ieguldījums šīs kompānijas pamatkapitālā varētu svārstīties no 30 līdz 40 miljoniem eiro, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Latvijas ieguldījums veidotu apmēram trešdaļu no uzņēmuma pamatkapitāla, un šī proporcija noteikta atbilstoši Latvijas, Igaunijas un Somijas valstu kopējam dabasgāzes patēriņam. Somija varētu ieguldīt vairāk nekā pusi šīs kompānijas pamatkapitāla, bet Igaunija - padsmit procentus.

Pašlaik gan vēl nav skaidrs, kādā veidā šo finansējumu varētu ieguldīt, proti, vai tie būs valsts budžeta vai kādas valstij pilnībā vai daļēji piederošas kompānijas līdzekļi.

Indriksone informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Somijas kopuzņēmums, par kuru gan vēl oficiāli ir jāpanāk vienošanās, faktiski veiktu kuģa nomas funkcijas un pakalpojuma nodrošināšanu pie termināla. Kopuzņēmuma pamatkapitāls būtu kā bāzes finansējums, ko pēcāk, nodrošinot pakalpojumu, ir paredzēts atgūt, ņemot vērā, ka terminālim plānots teju maksimāls noslogojums.

Valdība mājsaimniecību vajadzībām rezervējusi AS "Latvijas gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers skaidroja, ka jau patlaban Inčukalnā esošā gāze pilnībā sedz Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā.

Papildu drošībai valdība pieņēma lēmumu rezervēt vēl LG piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sacīja ka rezervētais apjoms ir 1,15 teravatstundas (TWh) gāzes. Šis apjoms ir vienāds ar mājsaimniecību patēriņu pagājušajā sezonā.

Gāze ir, bet kam tā tiks?  

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir...

Indriksone skaidroja, ka valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkure sezonai.

Ekonomikas ministre piebilda, ka Latvijas dabasgāzes patēriņš iepriekšējā sezonā bija 6,9 TWh, un patlaban šīs vajadzības nākamajai apkures sezonai ir nosegtas.

Arī Kariņš atkārtoti apliecināja, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai. Kariņš atsaucās uz Ekonomikas ministrijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītājas AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju.

Iepriekš premjers atzina, ka vienlaikus tiek pastāvīgi turpinātas sarunas ar Lietuvu par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa pieejamību Latvijas patērētājiem un ar Igauniju, kura kopā ar Somiju attīsta otro dabasgāzes importa termināli.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tomēr Latvijai pietrūks dabasgāzes, to būs, no kā nopirkt, Kariņš intervijā Latvijas Radio atbildēja, ka tādā gadījumā, ja dabasgāze pietrūks Latvijai, tā pietrūks visam reģionam.

"Tie ir apstākļi, kurus mēs neprognozējam šobrīd. Izskatās, ka mums un pārējiem pietiks visai sezonai, bet mums ir jābūt acīm atvērtām," sacīja valdības vadītājs.

Viņš piebilda, ka nolūkā samazināt iespējamas energokrīzes iestāšanās riskus, ir uzdevis visām ministrijām izstrādāt energoresursu taupīšanas plānu valsts pārvaldē.

Akcīzes nodokļa likmes samazināšana degvielai ir jāvērtē, pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

"Jau martā, kad bija pirmais būtiskais cenu kāpums, mēs piedāvājām samazināt akcīzes nodokli līdz minimālajai Eiropas Savienībā noteiktajai likmei. Tas būtiski mazinātu cenu, ja tā vairs nekāptu, vai arī mazinātu kāpumu, ja cena turpinātu palielināties. Mēs šo jautājumu jau esam likuši galdā un pārrunāsim to vēlreiz, lai uzklausītu arī argumentus, kādēļ citiem koalīcijas partneriem tas nešķiet tik būtiski," sacīja Indriksone.

Viņa pauda uzskatu, ka tas ir būtiski, jo, pieaugot degvielas dārdzībai, tas ietekmē visas jomas - ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumu konkurētspēju.

"Šobrīd daudzas Eiropas valstis akcīzes nodokli īstermiņā ir mazinājušas. Ir arī citi instrumenti, bet, manuprāt, akcīzes nodokļa mazināšana dotu efektu visātrāk un ilgtermiņā iespaidu neatstās, jo pēc tam nodokļa likmi atkal var celt. Arguments, ka tas nemazinās cenu, nav pamatots, jo laikā, kad cenas aug tāpat, tas vismaz var mazināt šo kāpumu. Katrs pasākums, kas uzlabo mūsu konkurētspēju, ir tā vērts, jo mūsu uzņēmēji vienā tirgū konkurē ar visām citām Eiropas valstīm," uzsvēra ekonomikas ministre.