Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.
AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.
Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?
Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.
Vai tika izskatīti plāni arī aizvērt biroju Ukrainā?
Šobrīd ne. Ukrainā esam veikuši konkrētas darbības iespējamo risku mazināšanai un ceram uz situācijas normalizēšanos. Taču, ja situācija mainīsies un piepildīsies ļaunākais scenārijs, tad nav izlēdzama arī šāda iespēja, kas gan biznesam nestu vairāku miljonu dolāru zaudējumus.
Kā ELKO grupa noslēdza 2013.gadu?
Rezultāti šobrīd vēl nav publiski pieejami, tomēr kopumā gads vērtējams kā veiksmīgs. Diemžēl izaugsme bija nedaudz mazāka, kā prognozēts. Tas bija saistīts ar visai lēno ekonomikas attīstību, īpaši Krievijas tirgū, kad vairākas reizes tika mainītas valsts ekonomikas izaugsmes prognozes. Gada sākumā šīs prognozes tika izteiktas 4% apmērā, gada vidū tika runāts par 2,5%, bet, pēc dažādiem avotiem, gads noslēdzās ar 1,3 % IKP izaugsmi. Tas, protams, ietekmēja biznesu kopumā. Tajā pašā laikā AS ELKO grupa parādījās jaunas produktu grupas, proti, paplašināta sadarbība ar Lenovo, izplatot NVS valstu tirgos Lenovo ražotos planšetdatorus un viedtelefonus. Mobilās ierīces bija topa produkti 2013. gadā, kas saistīts ar kopējo tirgus tendenci. Jau otro gadu pēc kārtas portatīvo datoru tirgus ir samazinājies, nav pieaudzis arī stacionāro darba staciju tirgus, lai gan samazinājums nebija tik straujš. Tas skaidrojams ar mobilo saturu atspoguļojošo iekārtu tirgus daļas pieaugumu. Tā ir kopējā tendence, kas turpināsies arī šogad un nākamajos gados. Mūsdienās planšetdatoros var lasīt e-pastus, atvērt failus, sērfot internetā un darīt visu pārējo. Savukārt portatīvie un galda datori kļūs specializēti, tie tiek izmantoti satura radīšanai, darbam ar teksta failiem. Savukārt tā daļa, kas iepriekš tika izmantota satura aplūkošanai, aiziet uz viedtelefoniem un planšetdatoriem. Šāda tendence bija vērojama jau iepriekš, bet vismaz mūsu reģionā pagājušais gads bija pagrieziena punkts, kad tā realizējās dzīvē.
Kāds bija apgrozījums, peļņa?
Provizoriskais apgrozījuma pieaugums bija aptuveni 10% līmenī. Nedaudz mazāks, kā plānots, bet, ņemot vērā ekonomisko sistuāciju, apgrozījums bija atbilstošs tirgus lielumam un izaugsmei. Runājot atsevišķi par tirgiem, Baltijā bijusi samērā stabila izaugsme, tirgus palielinājies, lai gan ne pārlieku strauji. NVS valstīs, Krievijā gada laikā tirgus kļuva vājāks. Ukrainā bija visai stabila situācija, visi zināja problēmas valstī, bet būtisku izmaiņu nebija. Vēl novērojām, ka Austrumeiropas tirgi bija ļoti lēni un vāji. Es to personīgi izskaidrotu ar to, ka bija atšķirība starp Baltijas un citām Eiropas valstīm. Pie mums krīze bija ļoti strauja un dziļa, kas nebija novērojams citur, un mēs atgriezāmies pie izaugsmes, tomēr novēlotās reakcijas dēļ citos tirgos vēl jūtam vājo ekonomikas ietekmi uz tirgiem. Piemēram, Rumānijā ekonomika ir diezgan vāja un ir atkarīga no tendencēm citās lielajās valstīs. Gads AS ELKO grupa noslēdzās ar peļņu, kas procentuāli ir saglabājusies iepriekšējo gadu līmenī.
Kādi ir šā gada plāni?
Plāni tika veidoti pagājušā gada beigās atbilstoši tirgus situācijai. Gads iesākās saskaņā ar prognozēm, bet jau februārī jutām tirgus samazinājumu. Pieļauju, ka pirmajā pusgadā, ja situācija paliks pašreizējā līmenī un Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, mēs varētu runāt par rezultātiem pagājušā gada līmenī. Visiem pārējiem scenārijiem ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Kā vērtējat ekonomisko situāciju Latvijā?
Kopš pērnā gada bija vērojama stabilitāte un neliela izaugsme, kas kopumā vērtējama kā pozitīva tendence. Eiro ieviešana atviegloja biznesā daudzus procesus. Kā ekonomika attīstīsies – nezinu. Domāju, šā brīža politiskā situācija ieviesīs būtiskas korekcijas, kas neveicinās ekonomisko aktivitāti.
Kā vērtējat nodokļu sistēmu Latvijā? Vai kādreiz tika apsvērta iespēja AS ELKO grupa pārreģistrēt citā valstī?
Hipotētiski jā, praktiski – ne. Visur ir labi, kur mūsu nav, vai ne? Kopējā nodokļu situācija Eiropas kontekstā ir saprotama, taču izjūtam darbaspēka nodokļus. Uzņēmumam izmaksas ir divas reizes lielākas, nekā darbinieks saņem uz rokas – tas ir diezgan liels koeficients. Protams, ir valstis Eiropā, kur situācija ir sliktāka, tomēr visumā tā Latvijā ir saprotama. Manuprāt, viena no lielākajām problēmām ir nodokļu likumdošanas nestabilitāte, biežā mainība un interpretācijas jautājumi. Konkrētāk runājot par uzņēmējdarbības vidi – lai gan ir izskanējušas tēzes, ka VID ir jākļūst par servisa organizāciju, praktiski tomēr bieži serviss tiek saprasts kā represijas. Protams, ir jācīnās pret ēnu ekonomiku, taču bieži vien notiek matu skaldīšana par sīkumiem, bet lielās lietas konceptuāli netiek darītas.
Kas būtu jādara ar valstij piederošiem uzņēmumiem? Vai valstij ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību?
Man nav viennozīmīgas atbildes. No vienas puses, var būt situācijas, kad uzņēmumi finansiāli veiksmīgāk attīstās privātās rokās. No otras puses, ir virkne pozitīvu piemēru, kad valsts uzņēmumi lieliski strādā. Runājot par komunikāciju nozari – es domāju, ka varbūt tā šajā jomā varētu organizēt privatizācijas procesu lielās konkurences dēļ, tomēr ir jāskatās, vai tā rezultātā neveidosies jauns monopols. Tādā valstī kā Latvija monopolsituācija noteikti neveicinātu attīstību. Valstiski stratēģiskos uzņēmumos, piemēram, Latvenergo, viss atkarīgs no investoriem. Diskusijas bija par elektrības tirgus atvēršanu un izmaksu pieaugumu par 40%. Tai pašā laikā redzam, ka līdz šim Latv- energo strādājis ar milzīgu peļņu. Man nav pietiekami daudz informācijas, lai par to runātu detalizēti.
Kādas, jūsuprāt, nepieciešamas izmaiņas izglītības jomā?
Es uzskatu, ka viena no lielākajām kļūdām pēdējos 10–15 gados bija atcelt obligāto eksakto zinātņu mācību priekšmetu – ķīmijas, fizikas – eksāmenus. Politiskā līmenī bija spiediens uz humanitārām zinībām, bet, kā rāda dzīve, ražošana, pievienotās vērtības radīšana ir ļoti grūti iedomājama bez eksaktajām zinībām. Otrs svarīgs aspekts ir mācību process – skolotāja amats nekad nav bijis vislabāk atalgotais, bet daudzos periodos profesijā varēja pietiekami labi nopelnīt un amats bija prestižs, šobrīd nav ne viens, ne otrs. Tas tiešām ir skumji, ka sava darba patrioti, cilvēki, kas to dara, ir diezgan neapskaužamā stāvoklī, arī kvalitāti ir diezgan grūti nodrošināt. Protams, varētu runāt arī par programmu saturu, zināšanām un visu pārējo, bet vēl būtiska lieta ir tā, ka pasaule mainās, kļūst dinamiskāka. Informācija ir pieejama dažādos veidos, tāpēc mūsdienu sabiedrības loceklim bez praktiskām zināšanām, kuras var iegūt specializējoties, skolām vajadzētu attīstīt citu pieeju, mācīt, kā strādāt ar informāciju, dot radošumu, mobilitāti. To mācību sistēmā vajadzētu mainīt, liekot citus uzsvarus ne tikai uz sauso teoriju un zināšanām, bet veicināt saikni starp zināšanām un praksi, dot izpratni par lietu kopsakarībām un zināšanu izmantošanu dzīvē.
Kādas nozares Latvijā būtu jāattīsta?
Latvijā ir spēcīgas vairākas jomas, piemēram, tranzīta nozare, ko arī būtiski ietekmē situācija Ukainā. Latvijā ir spēcīga meža, lauksaimniecības nozare, kas nodrošina sabalansētu attīstību ne tikai pilsētās, bet visā valsts teriotrijā. Meža nozare ir ļoti būtiska, lai gan pēdējā laikā bieži izskan izteikumi, ka meži tiek izcirsti, nīdēti. Tikai kāpēc neviens nesatraucas, kad katru rudeni raža tiek novākta? Tas ir tāds pats resurss. Pašreizējā Ukrainas un Krievijas konflikta kontekstā valstij svarīgi domāt par energoatkarību. Vēl, runājot par nozarēm – Latvijā ir izdevies saglabāt un attīstīt farmācijas uzņēmumus.
Kā kopumā vērtējat IT nozares attīstību?
Mākoņskaitļošana kļūst par ikviena cilvēka realitāti, kas rezultējās ar neiedomājami plaša informācijas apjoma radīšanu. Nākamais solis, visticamāk, ir mājas tīkli – privātie mākoņi, kur katrs var glabāt privātos datu arhīvus. Nākotnē tam būs nozīmīga loma. Drošība, protams, ir neatņemama mākoņskaitļošanas prasība, tāpat kā stūre automašīnai.
Iepriekš kā problēma tika minēts pelēkais tirgus, proti, produkti, kas nav pielāgoti Baltijas tirgum. Kāda ir situācija šajā jomā?
Pelēkais tirgus ir un būs, interneta tirdzniecība to atļauj. Nedaudz izjūtam situāciju Anglijā. Eiropā cenas kopumā tiek turētas līmenī, bet Anglijā , kur ir sterliņu mārciņa, atsevišķos brīžos svārstību dēļ pret eiro preces kļūst lētākas, ir izdevīgi angļu preci tirgot pie mums. Teorētiski tās ir ES preces, bet, protams, vietējo tirgu tas nedaudz ietekmē. Daudz sliktākas ir PVN spēles, kad preces tiek tirgotas no viena reģiona uz otru ar nulles PVN, un teorētiskais PVN maksātājs beigās kaut kur pazūd. Tas bija izplatīts 2009. un 2010. gadā, kad interneta veikals bankrotēja un pēc neilga laika pāri ielai gandrīz tai pašā adresē tikai izveidots jauns uzņēmums. Te, kur bija nepieciešama valsts struktūru iejaukšanās, nekas nenotika. Iemesls – tas bija pārlieku sarežģīti, un labāk paņemt līdzekļus no tā, kas dzīvo un ir redzams, nevis cīnīties ar lietām, kas apdraud biznesu. Tirgiem sakārtojoties, minētā tendence vairs nav tāda, kas būtiski ietekmētu biznesu.
Pirms laika Latvijā bija izmaiņas datu nesēju atlīdzības jomā. Kā tās ietekmē biznesu?
Jautājums bija aktuāls jau 90. gadu beigās. Droši vien AKKA/LAA zina labāk, kā sadalīt naudu, viņiem arī no kaut kā ir jādzīvo. Līdz šim brīdim man nav skaidrs, kāpēc arī pildspalvas netiek apliktas ar datu nesēju nodokli, jo ar tām var pārrakstīt, piemēram, Bībeli vai Zaļo zemi.
ELKO grupai ir plāni izteikt publisko akciju piedāvājumu?
Šī doma virmo kopš 2007. gada, kad mēs procesus uzsākām, bet šobrīd tie ir atlikti. Šogad tas noteikti nebūs.
