Liepājas tiesā iesniegts SIA Kurzemes Gaļsaimnieks maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA VEGA 1.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 29. septembrī.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks dibināta 1997. gadā, atrodas Paplakā, aptuveni 35 km no Liepājas. Uzņēmums nodrošina svaigi sadalītu gaļu, kaušanas blakusproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks līdzīpašniece Aksana Jansone biznesa portālam db.lv sacīja, ka maksātnespējas pieprasījums ir nepamatots, strīds esot par iekārtām. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, SIA VEGA 1 mērķis, šādi rīkojoties, esot pabojāt SIA Kurzemes Gaļsaimnieks reputāciju.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks juriste Argita Jaunsleine notiekošo skaidro šādi: «Uzskatām, ka SIA VEGA 1 iesniegtais maksātnespējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo starp pusēm pastāv strīds par pieteikumā norādīto prasījumu, par ko SIA Kurzemes Gaļsaimnieks vairākkārt likumā noteiktā kārtībā ir cēlusi arī pamatotus iebildumus.

2016.gada 17.oktobrī Liepājas tiesa pasludinājusi savu nolēmumu attiecībā uz SIA VEGA 1 iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu pret SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, atzīstot, ka SIA VEGA 1 iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds, pavēstīja SIA Kurzemes Gaļsaimnieks juriste Argita Jaunsleine.

Viņa informēja - tiesa norādījusi arī uz to, ka lietā iesniegtie SIA Kurzemes Gaļsaimnieks finanšu dokumenti liecina par tās spēju segt SIA VEGA 1 prasījumu.

«Tādejādi Liepājas tiesa ar 2016.gada 17.oktobra spriedumu faktiski ir apstiprinājusi iepriekš SIA Kurzemes Gaļsaimnieks pausto

viedokli, ka SIA VEGA 1 tiesā iesiegusi nepamatotu maksatnespējas procesa pieteikumu,» norādīja A. Jaunsleine.

Kā vēstīts, Liepājas tiesā tika iesniegts SIA Kurzemes Gaļsaimnieks maksātnespējas pieteikums. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA VEGA 1. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 29. septembrī.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks cūkgaļas karbonādes kūpinājumi pārstrādes cehā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā.

Kūpināta cūkgaļas karbonāde ir viens no pircēju pieprasītākajiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks produktiem.

Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā dzird sakām, ka mājlopu audzēšanas saimniecību skaits samazinās, SIA Kurzemes gaļsaimnieks ar izejvielas trūkumu nekad neesot saskāries. Tas pārsvarā iepērk cūkas, kas audzētas Latvijā, tajā skaitā no vietējiem uzņēmumiem ar Dānijas kapitālu. Daļu izejvielu importē arī no Lietuvas.

Produkcija tiek realizēta lielākajos Latvijas veikalu tīklos, paša uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī nonāk eksportā uz Eiropas Savienības valstīm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Lielbritāniju un citām.

Kurzemes gaļsaimniekam ir aptuveni 70 veikalu visā Latvijā, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Neesam nosprauduši mērķi, ka mums vajag simts vai divsimt tirdzniecības vietu. Vienā mēnesī varam neatvērt nevienu, citā – sešas. Ja ir pieprasījums, vieta, līgums apmierina, ejam uz priekšu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, pašu veikalos iespējams izvietot lielāku skaitu nekā citur.

Noslēgušies vairāki gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Kurzemes gaļsaimnieks izsludinātais iepirkums par vairāku ražošanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums iegādāsies automātisko trauciņu aizkausēšanas iekārtu ar iekraušanas konveijeru. Iekārtu ražotājam piegādās SIA Baltic Pack un tā izmaksās 99,7 tūkstošus eiro.

Tāpat SIA Kurzemes gaļsaimnieks iegādāsies gaļas griešanas iekārtu. Tā tiks iegādāta par 112,1 tūkstoti eiro un šo iekārtu arī piegādās SIA Baltic Pack.

Noslēdzies arī iepirkums par automātiskā svara kontroles iekārtas neiepakotiem svaigas gaļas izstrādājumiemun automātiskās svēršanas-marķēšanas iekārtas iegādi. Tās piegādās SIA Pralo un kopējā līgumcena ir 46,3 tūkstoši eiro.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pērn Kurzemes gaļsaimnieks savu produkciju sertificējis Ķīnas tirgum

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks izsludinājis konkursu gaļas pārstrādes ceha pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 15.janvāris. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 2,5 miljoni eiro.

Pretendenti piedāvājumus iepirkumā var iesniegt līdz 30.oktobrim.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks dibināts 1997. gadā un atrodas Paplakā. Uzņēmums izgatavo svaigi sadalītu gaļu, kaušanas blakusproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus - kopā vairāk nekā 120 produkcijas nosaukumu.

Uzņēmums pērnā gada pārskatā norāda, ka 2017.gada beigās tam bija 53 tirdzniecības vietas visos Latvijas reģionos, un šajā gadā veikalu tīkla paplašināšana tiks turpināta.

Pērn pieaudzis arī nodarbināto skaits visā Latvijas teritorijā. 2017.gada beigās uzņēmumā strādāja 430 cilvēki.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumu labākajiem eksportētājiem - Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! – šogad ieguvusi SIA PET Baltija, savukārt Sprīdīša balvu 8 uzņēmumu konkurencē izcīnīja SIA Helico Aerospace Industries ražotais AirDog, kuram ir lielisks eksporta potenciāls.

Uz prestižo Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! 2015.gadā tika izvirzītas sekojošu uzņēmumu kandidatūras: AS PET Baltija, SIA Nordtext, SIA SilJa, SIA Art Fairs Service, SIA S.B.C., SIA NP Foods, SIA WWL Houses, SIA Lattelecom, SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA Ask.FM, AS RER, AS Energofirma JAUDA, SIA Biosan, SIA TENACXEM, SIA Mikrotīkls, SIA Tilde, AS Liepājas Papīrs, SIA Nordtext.

Starp Sprīdīša balvas finālistiem bankas Citadele simpātiju balvu ieguva velosipēdu ražotājs SIA Blue Shock Taxi.

Cūkkopības kompleksa Miķelāni jaunie īpašnieki SIA Miķelāni bekons iegādājušies vienu no kādreiz lielākajiem gaļas kombinātiem Latvijā – Jēkabpils gaļas kombinātu Serho 777, kura atjaunošanā plānots ieguldīt pusmiljonu eiro.

Miķelāni bekons turpmāk darbosies arī mazumtirdzniecībā, šodien Jēkabpilī, līdzās gaļas kombinātam atklājot savas produkcijas veikalu. «Mēs attīstīsim zīmolu Miķelāni bekons, un ar šo zīmolu būs nopērkama Latvijā ražota gaļa, droši zināmas izcelsmes, vietējo cilvēku rokām ar pašu audzētiem graudiem un zirņiem barotu cūku gaļa,» stāsta SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Pēc cūku kompleksa Miķelāni iegādes domājām par izaugsmes iespējām un sapratām, ka esošajā tirgus situācijā vēlamies paši iedzīvotājiem piedāvāt savu produkciju, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu iegādāties arī kautuvi,» gaļas kombināta iegādi pamato I. Strazdiņš.

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Nākamo trīs gadu laikā Latvijas Gaļas eksportētāju asociācija plāno novirzīt 1 248 920 eiro jaunu tirgu meklējumiem un reklāmas pasākumiem Ķīnā, Kanādā, Azerbaidžānā un Norvēģijā, aģentūrai LETA apliecināja asociācijas valdes loceklis Sandis Stibe.

Tā kā uz Krievijas tirgus atvēršanos neviens vairs necer, izmantosim pieejamo Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, lai reklamētu vietējo produkciju, akcentu liekot uz eksportu trešajās valstīs. Tās būs izstādes, tirdzniecības misijas, mājaslapu izveide u.tml. Plānojam samērā agresīvu reklāmas kampaņu, rēķinoties ar konkurenci un minēto tirgu iekšējo aizsardzību, sacīja uzņēmējs.

Kā liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, iepirkuma procedūras mērķis ir nodrošināt informatīvo un veicināšanas pasākumu īstenošanu Ķīnā, Kanādā, Azerbaidžānā, Norvēģijā, lai popularizētu vietējo gaļas produktu priekšrocības, uzsverot kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu, izsekojamību un marķējumu.

Aizsardzības resora jaunajā pārtikas iepirkumā pieteikušies 18 pretendenti, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmas informācija.

Iepirkumu komisijas pagājušās nedēļas sanāksmes protokols liecina, ka piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi "Bidfood Latvia", "Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne"", "Kurzemes gaļsaimnieks", "Lanekss", "Latgales piens", "Latvijas maiznieks", "Lazdonas piensaimnieks", "Putnu fabrika "Ķekava"", "Rodans", "Rēzeknes gaļas kombināts", "Salas zivis", "Sanitex", "Straupe", "Tukuma piens", "Valks", "Fazer Latvija", "Aniste" un "Romiga".

Iepirkums paredz, ka ar dažāda veida pārtikas produktiem jāapgādā 12 armijas struktūrvienības. Līguma izpildes termiņš ir 48 mēneši jeb četri gadi.

Patlaban notiek iesniegto piedāvājumu izvērtēšana.

Jau ziņots, ka Rojā reģistrētais uzņēmums "Zītari LZ" 2022.gada decembrī ieguva 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām turpmākos piecus gadus. Šis iepirkums izraisīja skandālu, un vasarā tika panākta vienošanās par līguma laušanu.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks izsludinājis iepirkumu gaļas pārstrādes ceha pārbūvei, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 2,5 miljoni eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – 2021.gada 15.janvāris.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 25.martam.

Iepirkuma ietvaros paredzēta gaļas pārstrādes ceha pārbūve ar jaunu telpu tajā skaitā, saldētavas izbūvi. Esošajai ēkai paredzēts būvēt klāt jauno ēkas daļu. Esošā ēka un jaunā ēkas daļa būs veidota no konstrukciju karkasa, kas sastāv no metāla kolonnām, kopnēm, sijām un stinguma saitēm gan sienās, gan jumtā.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Savienības Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».