Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,7% un importa – par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 797,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 985,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7% (2015. gada aprīlī – 46%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot ar aprīli: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 27,4 milj. eiro jeb 16,6%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports saruka par 20 miljoniem eiro jeb 44,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 15,9 milj. eiro jeb 22,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports saruka par 9,8 milj. eiro jeb 5,9%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,4 milj. eiro jeb 21,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 2,9 milj. eiro jeb 3,4%.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,6% un importa – par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:

- koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,

- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,

- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 8,4% un importa – par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 46,5%.

Augu valsts produktu eksports oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 18,1 miljonu latu jeb 39,3%. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 8,6 miljoniem latu jeb par 34,7%. Oktobrī visvairāk kviešu, kviešu un rudzu maisījuma tika eksportēts uz Saūda Arābiju – 11,2 miljonu latu vērtībā, uz Nīderlandi – 7,6 miljonu latu, uz Irānu – 4,9 miljonu latu un uz Haiti – 3,9 miljonu latu apmērā,

Oktobrī mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 11,4 miljoniem latu jeb 13,5%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 11,3 miljoniem latu jeb 19,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 5,1 miljonu latu jeb 11,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 8,6 miljoniem latu jeb 12,6%.

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

2017. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,4 % vairāk nekā 2016. gada jūlijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,9 % un importa vērtība – par 20,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Latvija eksportēja preces 858,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,18 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,1 % (2016. gada jūlijā – 45,1 %).

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,06 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 12,6 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (palielinājums par 551,1 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,82 miljardi eiro (pieaugums par 1,03 miljardiem eiro jeb 15,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2016. gada jūliju eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 19,9 % lielāka, bet salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports samazinājās par 1,4 % un imports samazinājās par 3,1 %.

Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,6% un importa – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportējusi preces 809,4 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 988,4 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45% (aprīlī tas bija 44,7%).

Maijā salīdzinājumā ar aprīli eksports uz Krieviju samazinājās par 14 miljoniem eiro jeb 16,5%. Vislielākais kritums bija pārtikas rūpniecības ražojumiem – par 3,3 miljoniem eiro jeb 13,1%, augu valsts produktiem – par 2,7 miljoniem eiro jeb 61,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 2,4 miljoniem eiro jeb 26,6%. Savukārt imports samazinājās par 20,5 miljoniem eiro jeb 23,7%, tai skaitā satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – par 9,2 miljoniem eiro jeb 93% un minerālproduktiem – par 5,2 miljoniem eiro jeb 14,6%.

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 10,8 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 9,5 % un importa vērtība – par 11,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 778,5 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 918 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,9 % (2016. gada janvārī – 46,4 %).

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga koka un tā izstrādājumu eksports (par 26,6 milj. eiro jeb 19,4 %), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 18,9 miljoniem eiro jeb 17,3%), parasto metālu un to izstrādājumu eksports (par 16,2 milj. eiro jeb 29,6 %), pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 7,9 miljoniem eiro jeb 15,7 %). Turpretī augu valsts produktu eksports samazinājās par 7,6 miljoniem eiro jeb 11,9%,

2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,86 miljardus eiro – par 42,9 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 10,371 miljardus eiro (pieaugums par 122,9 miljoniem eiro jeb 1,2%), bet – importa 12,488 miljardus eiro (samazinājums par 165,8 miljoniem eiro jeb 1,3%).

2015. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 10,3%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 12,6 % un importa vērtība – par 8,3%. Decembrī Latvija eksportēja preces 817 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 972,5 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,7% (2015. gada novembrī – 46,9%).

Šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,4% un importa – par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 811,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 988,2 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,1% (2014. gada jūlijā 44,6%).

7. augustā Krievija noteica aizliegumu noteiktu pārtikas preču (gaļas, svaigu zivju, piena produktu, dārzeņu, augļu, desu izstrādājumu u.c.) importam no Eiropas Savienības (ES) un dažām citām valstīm. Līdz ar to embargo pakļauto preču eksports uz Krieviju augustā bija vairs tikai 1,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 5,5 miljoniem eiro jūlijā un 4,1 miljonu eiro 2013. gada augustā. Šo preču īpatsvars pārtikas produktu eksportā uz Krieviju veidoja 3,2% augustā, 9,6% jūlijā un 15,5% pagājušā gada augustā.

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

2017.gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,25 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 15,4% vairāk nekā 2016. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 8,5% un importa vērtība – par 21,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 958,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,29 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,7 % (2016. gada augustā – 45,4 %).

Šī gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,33 miljardus eiro – par 1,9 miljardiem eiro jeb 13,2 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,21 miljardu eiro (palielinājums par 634,6 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 9,12 miljardus eiro (pieaugums par 1,27 miljardiem eiro jeb 16,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāliizlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu eksportavērtība bija par 8,7% lielāka un importa – par 22,5%, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 2,2% un imports par 3,0%.

Igaunijā šī gada aprīlī eksports veidojis 1,1 miljardu eiro, savukārt imports bijis 1,2 miljardu eiro apmērā šā brīža cenās, atsaucoties uz Igaunijas statistikas datiem, vēsta BBN.

Tādējādi Igaunijas eksports, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, ir pieaudzis par 60%, savukārt imports - par 68%.

Importam apjomiem pārsniedzot eksportu, ir pieaudzis arī ārējās tirdzniecības deficīts. Pērnā gada aprīlī tas bija 17 miljoni eiro, bet šogad – jau 87 miljoni eiro.

Aprīlī Igaunija visvairāk eksportējusi ierīces un aprīkojumu (27% no kopējā Igaunijas eksporta), dabas resursus un to produktus, ieskaitot benzīnu, dīzeļdegvielu un elektrību (23% no kopējā eksporta apjoma), kā arī metālus un to produktus (9%). Salīdzinot ar 2010. gada aprīli, visvairāk pieaudzis mašinērijas un iekārtu eksports un dabas resursu produktu eksports.

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,0% un importa – par 14,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 786,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 914,7 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,2% (2014. gada decembrī 43,2%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā janvārī, salīdzinot ar decembri: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports saruka par 14 miljoniem eiro jeb 21,9%, optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports samazinājās par 6,8 miljoniem eiro jeb 41%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 29,9 miljoniem eiro jeb 54,2%, koka un tā izstrādājumu eksports pieauga par 3,4 miljoniem eiro jeb 2,6%.

2016. gada martā salīdzinājumā ar februāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 9,6 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 7,1 % un importa vērtība – par 11,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 833,8 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1 025,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,8 % (2016. gada februārī – 45,9 %).

2016. gada martā, salīdzinot ar februāri, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 22,1 milj. eiro jeb 38,1 %, minerālproduktu eksports – par 8,9 milj. eiro jeb 25,2 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 6,8 milj. eiro jeb 11,7 %, akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksports – par 6,4 milj. eiro jeb 32,6 %. Turpretī mēneša laikā mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās par 2,2 milj. eiro jeb 1,7 %.

Latvijas eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gada oktobrī palielinājās par 11,1% jeb 37,5 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada septembri, bet salīdzinājumā ar 2006. gada oktobri tā pieaugusi par 23,4% jeb 71,0 milj. latu, sasniedzot 374,2 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gada oktobrī bija par 7,9% jeb 49,9 milj. latu lielāka nekā 2007.gada septembrī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada oktobri bija vērojams kāpums par 12,1% jeb 73,4 milj. latu, sasniedzot 683,3 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada oktobrī bija par 15,8% jeb 144,5 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada oktobrī, un tā vērtība sasniedza 1057,4 milj. latu.

2007. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2006. gada oktobri Latvijas eksportā svarīgāko preču – koka un koka izstrādājumu apjoms pieauga par 18,4%. Par 63,3% palielinājās satiksmes līdzekļu eksports, lauksaimniecības un pārtikas preču eksports – par 40,4%, papīra masas no koksnes; papīra un kartona eksports – par 36,6%, plastmasas un to izstrādājumu eksports – par 26,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports - par 23,0 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 19,2%. Tai pašā laikā par 11,9%. samazinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports.

2017. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3 % vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7 % un importa vērtība – par 10,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,24 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,4 % (2016. gada oktobrī – 46,7 %).

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,95 miljardus eiro – par 2,41 miljardu eiro jeb 13,0 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,33 miljardus eiro (palielinājums par 814,8 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 11,62 miljardus eiro (pieaugums par 1,6 miljardiem eiro jeb 16,0 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2016. gada oktobri eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 8,4 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports samazinājās par 1,5 % un imports – par 6,4 %.

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 4,2 %, preču eksporta vērtībai pieaugot par 9,8 %, savukārt importa vērtībai sarūkot par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 953,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,04 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8 % (augustā – 45,4 %).

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,37 miljardus eiro – par 548,6 milj. eiro jeb 3,2 % mazāk nekā 2015. gada atbilstošajā periodā. Tostarp eksporta vērtība veidoja 7,47 miljardus eiro (samazinājums par 125,3 milj. eiro jeb 1,6 %), bet importa – 8,9 miljardus eiro (samazinājums par 423,3 milj. eiro jeb 4,5 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 17,6 milj. eiro jeb 13,1 %, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 14,9 milj. eiro jeb 21,8 %, augu valsts produktu eksports palielinājās par 14,8 milj. eiro jeb 16,1 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 13,9 milj. eiro jeb 23,5 %, koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,9 milj. eiro jeb 9,9 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 1,9 milj. eiro jeb 2,4 %.

Šī gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 19,2% vairāk nekā 2016. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 12,2% un importa vērtība – par 25,1% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 920,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,23 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,8% (2016. gada jūnijā – 45,5%).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,02 miljardus eiro – par 1,31 miljardu eiro jeb 12,3% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,39 miljardus eiro (palielinājums par 501,5 milj. eiro jeb 10,3%), bet importa – 6,62 miljardus eiro (pieaugums par 810,6 milj. eiro jeb 13,9%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju:

Pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 12,2% un importa – par 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Decembrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45% (2013. gada novembrī 47,1%).

Decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports par 20,9 miljoniem eiro jeb 18%. Vislielākā ietekme bija stipro alkoholisko dzērienu eksporta samazinājumam – par 14,7 miljoniem eiro jeb par 24,8%. Visvairāk šo preču izvedums saruka uz Krieviju – par 13 miljoniem eiro un uz Kazahstānu – par 1,7 miljoniem eiro.

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 7 miljoniem eiro jeb 11%, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports saruka par 22,2 miljoniem jeb 14,9%, minerālproduktu eksports samazinājās par 20,8 miljoniem eiro jeb 27,1%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports saruka par 19,3 miljoniem eiro jeb 21,6%.