Pilnīga Salu tilta seguma nomaiņa pirms plānotā tilta kapitālā remonta nebūtu lietderīga nodokļu maksātāju naudas izlietošana, Db.lv norādīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.
«Bedrīšu labošana uz Salu tilta nav viennozīmīgi vērtējama – ir skaidrs, ka tilts prasa pamatīgu sakopšanu, un, ja janvāra beigās jau sākušās atkušņa un sala svārstības, paredzams, ka šoziem tiltam būs nepieciešams vēl veikt bedru labošanu. Tajā pašā laikā šobrīd, iespējams, nevajadzētu veikt pilnīgu seguma nomaiņu, ja drīzumā paredzams tilta kapitālremonts,» situāciju komentēja Z. Brunavs.
Jau rakstīts, ka ceturtdien notiekošajā operatīvajā sanāksmē, kas tika sasaukta Rīgas domē par kritisko situāciju un izveidojušajām bedrēm uz Salu tilta un citām Rīgas ielām, pieņemts lēmums šā gada pavasarī uzsākt vairākus remontdarbus. Taču šobrīd ir gatavs arī Salu tilta rekonstrukcijas projekts, un darbus paredzēts uzsākt nākamgad. Satiksmes departaments aprēķinājis, ka rekonstrukcija varētu izmaksāt ap 15 milj. Ls.
Pašlaik saremontēto bedru uz Salu tilta ilgi neizturēs, tomēr šobrīd nav citas izvēles, kā vien veikt šādu pagaidu remontu, Db.lv stāstīja SIA Inženierbūve valdes priekšsēdētājs Ainārs Paeglītis.
Ņemot vērā Baltijas valstu laikapstākļus, apturēt bedru veidošanos uz ceļiem ir teju neiespējami, jo šajos klimatiskajos apstākļos gaisa temperatūra svārstās virs un zem nulles grādu pēc Celsija skalas ļoti bieži, un, ūdeniem iekļūstot ceļa seguma plaisās, tas «grauž» asfaltu un veido bedres, skaidroja A. Paeglītis.
Ideālā variantā bedres uz ceļiem būtu jālabo, līdzko tās parādās, tomēr tas ir «naudas jautājums», pauda eksperts. «Bedrīšu labošana ir braukšanas, nevis tilta nestspējas jautājums,» norādīja A. Paeglītis, atbildot uz jautājumu, kad ideālā variantā būtu jāveic tilta kapitālremonts.