2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās – par 1,5 %, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,9 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,1 %.
Joprojām lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 31,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 21,2 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 20,3 %. Tāpat ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana (par 0,2 %), pārtikas produktu ražošana (par 1,4 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (par 10,6 %) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 10,2 %).
Savukārt produkcijas izlaide samazinājās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 26,1 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,7 %, dzērienu ražošanā – par 12,9 %, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 8 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 1,6 %.
2018. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,6 %, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 1,9 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,7 %.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus par jaunākajiem apstrādes rūpniecības datiem un prognozes nākotnei!
#1/4
Swedbank ekonomiste Linda Vildava
Jau pagājušajā nedēļā publicētā informācija par pirmā ceturkšņa IKP un pievienotās vērtības kāpumu rūpniecībā vien 3% apmērā lika domāt, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes temps martā noplacis. Martā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 1.5% gada laikā, kas ir lēnākais izaugsmes temps divu gadu laikā. Izaugsme bijusi gana lēna lielākajās nozarēs, proti, pārtikā un kokrūpniecībā, kā arī dažas nozares piedzīvojušas grandiozas svārstības, piemēram, ķīmisko produktu ražošanā. Gada sākumā ķīmijas rūpniecība augusi milzu soļiem, bet martā piezemējusies mīnusu zonā. Taču ir pāragri izdarīt secinājumus, jo, paskatoties uz vēsturiskajiem datiem, līdzīgas svārstības ir piedzīvotas arī iepriekš.
Pirmajā ceturksnī kopumā gada laikā apstrādes rūpniecība kāpinājusi apjomus par 4.5%. Tas joprojām liek domāt, ka arī šogad var gaidīt gana veiksmīgu stabilas izaugsmes gadu ar izaugsmi 5-6% apmērā. Tomēr aizvien vairāk piezogas signāli par mērenību, ko, visticamāk, turpmāk redzēsim apstrādes rūpniecības izaugsmes tempos. Apstrādes rūpnieku noskaņojums Latvijā, lai gan joprojām augsts, vēsta par lejupejošu tendenci. Tas pats sakāms par noskaņojumu eirozonā. Piedāvājuma faktori, kā darbaspēka un iekārtu trūkums, aizvien vairāk liek šķēršļus uzņēmējiem, bet, kamēr var, Latvijas rūpnieki steidz izspiest pēdējās piles no esošajiem resursiem un aizvien uzstāda jaunus jaudu noslodzes rekordus. Tāpat nesen uzvirmojušie tirdzniecības saspīlējumi un ar to saistītā nenoteiktība, kā arī izaugsmes palēnināšanās Eiropā rada pārdomas par pieprasījuma noturību.
Ņemot vērā signālus, ar “šķipsnu sāls” jāveras uz nesen parakstītajā memorandā par Latvijas rūpniecības attīstību pausto mērķi par rūpniecības pieaugumu 30% apmērā trīs gadu perspektīvā. Ja skatāmies uz apstrādes rūpniecību, tad, lai šādu kāpumu sasniegtu, ražošanas apjomus būtu jākāpina ik gadu vidēji straujāk, nekā tas bija pērn (virs 8%). Tas neizklausās pārāk ticami, bet, iespējams, norāda uz uzņēmēju augošajām ambīcijām, kuras brīžiem, šķiet, bijušas par zemu.
#2/4
Finanšu ministrija
Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada pirmajā ceturksnī rūpniecības izlaides apjomi palielinājās par 4,5%, līdzvērtīgi pieaugot arī apstrādes rūpniecībai šajā periodā. Savukārt rūpniecības apjomi martā saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā mēneša līmenī, pieaugumam gada griezumā veidojot vien 0,6%. Šo izaugsmes palēnināšanos noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes sektora kritums par 2,1%, kā arī ieguves rūpniecības apjomu sarukums par 5,9%. Tikmēr apstrādes rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme, lai gan tā bijusi ievērojami vājāka nekā iepriekšējos mēnešos.
Apstrādes rūpniecības izlaide 2018. gada martā bija par 1,5% augstāka nekā pirms gada, un izaugsmes tempi apakšnozarēs bijuši visai dažādi. Starp straujāk augošajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm atkal bija metālapstrādi un mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares, kā arī būvmateriālu ražošana. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi šā gada martā bija par 10,6% augstāki nekā pirms gada, elektrisko iekārtu ražošana palielinājās par 20,3%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 21,2%, un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu izlaide bija par 31,8% augstāka nekā pirms gada. Būvmateriālu jeb nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjomi pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 10,2%. Šīs apakšnozares, kā arī citu ar celtniecības materiāliem saistīto apakšnozaru izaugsmi veicina būvniecības sektora aktivitātes pieaugums Latvijā, kur 2018. gada pirmajā ceturksnī izaugsme sasniedza 35%.
Savukārt mērena izaugsme šā gada martā bija reģistrēta kokrūpniecībā, kuras izlaides apjomi bija par 0,2% augstāki nekā pirms gada. Par 1,4% palielinājās pārtikas produktu ražošanas apjomi, straujāk pieaugot gaļas produktu ražošanai, pārstrādei un konservēšanai, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādei un konservēšanai. Tikmēr piena produktu ražošanas apjomi šā gada pirmajā ceturksnī ir samazinājušies.
Straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi visbūtiskāk ierobežoja spēcīgais izlaides kritums iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšanozarē par 26,1%. Pēc vairākiem straujas, divciparu skaitļos mērāmas izaugsmes mēnešiem izlaides sarukums par 18,7% martā tika reģistrēts ķīmisko vielu un produktu ražošanā. Tāpat izlaides apjomi samazinājās dzērienu ražošanā (-12,9% gada griezumā), tekstilizstrādājumu ražošanā (-8,0%), kā arī neliels izlaides kritums 1,6% apmērā tika fiksēts datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apakšnozarē.
Apstrādes rūpniecības apgrozījums šā gada martā bija par 8,1% augstāks nekā 2017. gada martā. Straujākie apgrozījuma pieaugumi tika fiksēti mašīnbūves apakšnozarēs, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī kokapstrādē. Turklāt jāatzīmē, ka apgrozījuma pieaugums vietējā tirgū bija straujāks par apgrozījuma kāpumu eksportā, kur tas veidoja attiecīgi 12,8% un 5,4%.
Eiropas Komisijas apkopotie dati par uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu parāda, ka, lai arī Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indeksa līmenis joprojām ir augsts, 2018. gada aprīlī tas ir samazinājies trešo mēnesi pēc kārtas. Šī tendence atspoguļojas arī jaunākajos statistikas datos par rūpniecības produkcijas izlaidi, martā uzrādot nozares izaugsmes palēnināšanos. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka eksporta pasūtījumu līmenis apstrādes rūpnieku vērtējumā nav sarucis, kā arī nozares pārstāvji joprojām paredz nodarbinātības līmeņa pieaugumu apstrādes rūpniecībā. Toties pakāpeniski samazinās nozarē ražotās produkcijas sagaidāmais cenu līmenis, kas kopumā sakrīt ar vispārējām inflācijas tendencēm valstī.
Līdzās Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences līmeņa samazinājumam, kritumu ir uzrādījis arī Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss (ESI). Tomēr šīs izmaiņas ir bijušas mērenas, un aprīlī uzrādītais ES sentimenta indekss joprojām bija augstāks par pērnā gada vidējo ESI līmeni. Tādējādi pagaidām būtiski riski Latvijas apstrādes rūpniecības turpmākajām perspektīvām netiek identificēti un ārējās vides signāli nozares izaugsmei ir joprojām labvēlīgi.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018.gada 1.ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaides apjomi palielinājās par 2,4%. Martā pēc neizlīdzinātiem datiem tie bija par 3,7% mazāki nekā pirms gada, ko ietekmēja augstais bāzes līmenis un darba dienu skaits. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem produkcijas apjomi apstrādes rūpniecībā palielinājās par 1,5%.
Negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību martā gada griezumā ietekmēja lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrāde (salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, samazinājums par 5,2%), pārtikas produktu (-2,4%) un dzērienu (-17,8%) ražošana. Tāpat samazinājās ķīmiskās rūpniecības ražošanas apjomi.
Savukārt pozitīvs devums rūpniecības izaugsmē martā bija mašīnu un iekārtu (salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, pieaugums par 23,9%), transportlīdzekļu (+17,5%) un elektrisko iekārtu (+13,9%) ražošanas nozarēs.
Martā nozares apgrozījums faktiskajās cenās pieauga par 2,4%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 0,5%.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka turpmākajos gada mēnešos apstrādes rūpniecībā atgriezīsies izaugsme. Tās tempus noteiks gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – ES un NVS valstīs.
#4/4
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Gada pieaugums apstrādes rūpniecībā šī gada martā ir mazākais kopš 2016. gada aprīļa jeb 1,5%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ražošana samazinājusies par 1,9%. Galvenais iemesls ir ļoti krasas svārstības atsevišķās nozarēs, kas ir pārāk straujas, lai tās skaidrotu ar globālās ekonomiskās situācijas plūstošajām pārmaiņām, izaugsmei šobrīd atgriežoties pie ilgāka laika vidējā pēc vētrainā spurta laikā ap gadu miju.
Piemēram, ķīmijas rūpniecībā martā pret februāri ražošana samazinājās par 26,8%. Gada pieaugums 1. ceturksnī kopumā gada griezumā gan joprojām ir ļoti labs jeb +16,7%. Arī auto daļu ražošana pret iepriekšējo mēnesi samazinājusies par 5,5%, bet tas nav traucējis nozarei 1. ceturksnī gada griezumā augt par 29,3%. Tā bija straujāk augošā apakšnozare, apsteidzot elektrisko iekārtu ražošanu ar tās +22,7%. Arī nākotne šīm nozarēm izskatās labi, galvenokārt pateicoties tajās strādājošo ārvalstu uzņēmumu investīciju plāniem.
Ir nozares, kurās martā pret februāri bijis straujš kāpums, piemēram, elektronikā par 8,8%. Tas gan nespēja pilnībā glābt 1. ceturksni, kurā reģistrēts kritums gada griezumā par 0,1%. Tas ir ļoti neparasti nozarē, kurā vairākus gadus bija vērojams desmitos procentu mērāms pieaugums, laikā no 2014. līdz 2017. gadam izlaidi gandrīz divkāršojot.
Ir arī nozares, kurām savukārt neklājas tik labi. Kritums dzērienu ražošanā 1. ceturksnī par 11,2% gada griezumā ir pret periodu, kad bija straujš kāpums, apjomi ir atgriezušies tikai aizpagājušā gada līmenī. Taču ir redzams, ka nozares attīstībai jau ilgāku laiku trūkst lielu uzņēmumu, kuri vēlētos un spētu noturīgi kāpināt apjomus. Ir ražotnes, kuru pozīcija tirgū ir nedroša, trūkstot pietiekamam ražošanas mērogam. Piemēram, šodien ziņās lasām, ka Orkla pārcēlusi dzērienu ražošanu uz Igauniju, vienlaikus pārceļot citu produktu ražošanu no pārējās Baltijas pie mums. Iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana nav vērtējama tikai no ekonomiskā aspekta. Taču, ja nozares uzņēmumi ir pret to, acīmredzot par labu ražošanas attīstībai tā nenāks.
Tātad rūpniecības marta rezultātu tabulā mijas spilgtas uzvaras ar skarbiem zaudējumiem.
Šobrīd liela uzmanība ir pievērsta pasaules ekonomikas, īpaši eirozonas, izaugsmes tempu palēninājumam. Skaidrs, ka tas nav pozitīvs faktors mūsu rūpniecībai, taču apjomu izmaiņas turpmākajos mēnešos galvenokārt noteiks lokāli un reģionāli procesi, par spīti nozares tirgu globālajam izvērsumam. Ir jānotiek ļoti lieliem satricinājumiem kā 2008. – 2009. gada globālajai finanšu krīzei vai 2014. – 2015. gada naftas cenu kritumam un Krievijas tirdzniecības sankcijām, lai ārējā pieprasījuma svārstības izšķiroši ietekmētu atsevišķu apakšnozaru vai visas apstrādes rūpniecības izlaidi.
Joprojām lielākajā apakšnozarē kokrūpniecībā galvenais ražošanas apjomu īslaicīgo svārstību noteicējs ir un būs apaļkoksnes resursu pieejamība. Pārtikas rūpniecības labsajūtu vispirms nosaka notikumi Latvijas un Baltijas tirgū. Baltijas valstu biznesa cikls ir ļoti cieši korelēts, kamēr konjunktūras svārstības Latvijā un eirozonā mēdz diezgan krasi atšķirties. Savukārt farmāciju vairāk ietekmē bijušās PSRS, nevis ES tirgus. Pateicoties naftas cenu kāpumam, pirktspēja austrumos atkal aug.
Turpretim mašīnbūvē galvenais pieauguma ātruma limits ir šeit pārstāvēto ārvalstu uzņēmumu spēja palielināt jaudas, pārvarot dažādus organizatoriskos šķēršļus. Salīdzinājumā ar to rūpnīcām mītnes zemēs, ražošana šiem uzņēmumiem Latvijā ir tik izdevīga, ka te izvietotās jaudas jebkurā gadījumā tiks noslogotas, ja vien nenotiek tādas globālas ekonomiskās avārijas kā pirms gandrīz 10 gadiem piedzīvotā. Visbeidzot, vieglās rūpniecības sekmes arvien vairāk noteiks spējas piesaistīt un noturēt darbiniekus.
Dažādi mūsu rūpniecības sektori attīstās ar krasi atšķirīgi, to iespējas un izaicinājumi kļūst arvien dažādāki. Ar katru gadu izdarīt vispārinātus secinājumus par mūsu galveno eksporta nozari būs arvien grūtāk.
