AS PNB Banka akcionāru maiņas gadījumā runa nevar būt par parastu komercdarījumu, kura gadījumā notiek stingrs audits un finanšu pārbaudes, norāda eksperti.
Kā liecina Lursoft dati, pagaidām kā bankas akcionārs minēts Grigorijs Guseļņikovs, bet PNB bankas labuma guvēji ir četri Francijas pilsoņi un viens ASV pilsonis - labi pazīstams Tuvo Austrumu uzņēmējs, naftas un gāzes urbumu īpašnieks Rodžers Tamrazs, kuram pieder 9,99% bankas akciju. Par pārējiem investoriem sīkāka informācija nav pieejama. Šīs izmaiņas reģistrētas šā gada 15.jūlijā. Tajā pašā laikā G. Guseļņikovs nav minēts bankas labuma guvēju sarakstā, un arī pats G. Guseļņikovs apstiprinājis, ka pārdevis visas akcijas. Labuma guvējs ir persona, kurai pieder vismaz 25% kompānijas akciju.
FKTK preses konferencē uzrauga pārstāvji atzina, ka banka par akcionāru maiņas paziņojusi, nesagaidot FKTK atļauju. Vairāki aptaujātie baņķieri norāda, ka šis ir bezprecendenta gadījums, un neviens nopietns investors neparakstīs bankas iegādes līgumu, pirms nebūs sagaidījis atbildīgo institūciju atļauju.
Šādā gadījumā, iegādājoties banku bez regulatora atļaujas, akcionāri nevar saņemt balsstiesības, nevar pieņemt lēmumus, kas saistīti ar bankas vadību. Pastāv otrs variants - darījums noslēgts, taču par ārkārtīgi zemu summu, piemēram, 1 eiro, vai arī banka atdota par velti pret konkrētām saistībām pret trešajām personām.
Eksperti uzskata, ka šajā gadījumā runa nevar būt par parastu komercdarījumu, kura gadījumā notiek stingrs audits un finanšu pārbaudes. Nopietni investori noteikti zina, kādā stāvoklī atrodas banka, kuru viņi iegādājas, un kādi riski saistīti ar tās darbību. Tādējādi var runāt par sava veida kabatas darījumu, kuru īstais mērķis ir zināms vien pārdevējam un pircējam, atzīst eksperti.